Atzinums

 -  Visu inženiertīklu veidu virszemes un pazemes elementi šobrīd ir apvienoti vienā slānī: ####_ELEM_####_####_#. Šāda pieeja neļauj korekti nodalīt virszemes un pazemes informāciju, kas apgrūtina datu analīzi un turpmāku izmantošanu.
 -  Noteikumos tiek lietots novecojis termins “inženierkomunikācija”

Priekšlikumi:
Lai uzlabotu datu strukturējumu, katram elementu veidam būtu nepieciešams izveidot atsevišķu slāni. Alternatīvi – vismaz nodalīt datus divos atsevišķos slāņos:
 -     virszemes elementi;
 -    pazemes elementi.
Lai tiktu nodrošināta vienota pieeja un izpratne par ar būvniecības procesu saistītajos normatīvajos aktos lietotajiem terminiem, ierosinām nomainīt Noteikumos lietoto terminu “inženierkomunikācijas” ar terminu “inženiertīkli”, ņemot vērā Vispārīgajos būvnoteikumos noteikto: “2.16. inženiertīkls – būvju kopums, kas sastāv no cauruļvadiem, kabeļiem, vadiem, aprīkojuma, iekārtām un ierīcēm un paredzēts elektroenerģijas, siltumenerģijas, gāzes, elektronisko sakaru, ūdens un citu resursu ražošanai, pārvadei (transportam), uzglabāšanai vai sadalei, kā arī inženiertīklu pievadiem un iekšējiem inženiertīkliem”.
 

-

Iebildumi:
1.Normatīva projekta anotācijā (ex-ante) ir norādīts, ka būves kontūras attēlošana attiecas uz “visu Kadastra informācijas sistēmā reģistrējamo vai aktualizējamo būvju loku”. Tātad, tas neattiecas uz būvēm, kas jau ir reģistrētas vai netiek reģistrētas Kadastra informācijas sistēmā, bet tiek attēlotas augstas detalizācijas topogrāfiskās informācijas grafiskajos attēlojumos, piemēram topogrāfiskā plānā.
2. Normatīva projekta anotācijā (ex-ante) norādīt būvniecības jomas normatīvos aktus, piemēram, MK noteikumu 693 "Būvju vispārīgo prasību būvnormatīvs LBN 200 21" un tā 13. punktā noteiktās prasības.
Priekšlikums:
Saglabāt 32. punktu un izteikt redakcijā:
Ēku uzmēra lielākā perimetra projekciju uz zemes atbilstoši normatīvajiem aktiem būvniecības jomā, norādot virszemes stāvu skaitu un ārsienu materiālu. Ēkas arhitektoniskos izvirzījumus uzmēra un attēlo, ja tie lielāki par 20 centimetriem apvidū.




 

-

Noteikumi nosaka topogrāfiskās informācijas iegūšanas, sagatavošanas un apstrādes metodiku, tajā skaitā vienotu principu kā tiek uzmērītas apvidū esošās ēkas to attēlošanai gan topogrāfiskajos plānos, gan izpildmērījumu plānos. Noteikumu 32. punktā tiek aprakstīta apvidus objektu uzmērīšanas metodika, ne apbūves laukuma noteikšanas metodika. Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta (turpmāk – Departaments) ieskatā šādi grozīta Noteikumu 32. punktu redakcija pilnībā izslēdz vienotu principu kā tiek uzmērīts konkrētais apvidu objekts, un nosaka kā tiek aprēķināts ēkas apbūves laukums, kuru var veidot dažādi apvidus objekti, ne tikai ēka, piemēram: nojumes, lieveņi, terases, ārējās kāpnes, pandusi, lokālas uzbrauktuves un tamlīdzīgi objekti. Šādu grozījumu rezultātā  32. punkts zaudē tajā iepriekš ietverto jēgu un mērķi.

Priekšlikums:
LLPA ieskatā, ja nepieciešams salāgot Noteikumu regulējumu ar normatīvajiem aktiem būvniecības jomā, 32. punkts jāgroza tā, lai būtu noteikts vienots ēkas un tās apbūves laukumā ietilpstošo apvidus objektu uzmērīšanas princips.
Prasība par apbūves laukuma noteikšanu atbilstoši normatīvajiem aktiem būvniecības jomā būtu jākonkretizē, ieviešot vienotu ēkas apbūves laukuma noteikšanas/aprēķināšanas principu, un jāietver to Noteikumos atsevišķā punktā vai papildinot 57. punktu ar jaunu apakšpunktu.
 

-

Prasība izpildmērījumu izdrukās norādīt inženierkomunikāciju sākuma, beigu un raksturīgāko pagrieziena punktu koordinātas ir novecojusi un zaudējusi savu jēgu līdz ar normu, kas nosaka veidu kā tiek  veikta inženiertīklu reģistrācija vai aktualizācija Kadastra informācijas sistēmā, ieviešanu un faktisku atteikšanos no būvju kadastrālās uzmērīšanas. Šāda prasība bieži pasliktina izpildmērījuma plāna lasāmību, kā arī šīs prasības izpildei tiek tērēti ievērojami laika resursi.
Prasība attēlot jaunizbūvētās būves faktisko novirzi attiecībā pret projektu LLPA izpratnē nosaka, ka izpildmērījumu plānā jānorāda vektors nobīdes virzienā un tā vērtība. LLPA ieskatā šāds attēlojums nav visai veiksmīgs, un ne vienmēr sniegtu pilnīgu priekšstatu par uzbūvētā objekta atbilstību būvniecības dokumentācijai. Piemēram, uzbūvētā objekta augstuma neatbilstību projektam attēlot divās dimensijās varētu būt problemātiska.

Priekšlikums:
Svītrot no Noteikumiem prasību inženierkomunikāciju izpildmērījuma izdrukās norādīt inženierkomunikācijas sākuma, beigu un raksturīgāko pagrieziena punktu koordinātas.
Prasību izpildmērījuma plānā attēlot jaunizbūvētās būves faktisko novirzi attiecībā pret projektu izteikt citā redakcijā, piemēram:
 -  izpildmērījuma plānā attēlo būves faktiskos un projektētos raksturlielumus, izmērus un attālumus atbilstoši normatīvajos aktos noteiktā kārtībā izstrādātajai būvniecības dokumentācijai;
 -  izpildmērījuma plānā attēlo jaunās būves faktisko novirzi no būvniecības dokumentācijas, norādot faktiskos un projektētos raksturlielumus, izmērus un attālumus atbilstoši normatīvajos aktos noteiktā kārtībā izstrādātajai būvniecības dokumentācijai.
Šāda redakcija arī ļautu izvairīties no gadījumiem, kad nevēlamas novirzes no projekta izpildmērījuma plānā netiek attēlotas.
 

-

Prasība par koordinātām nav primāra, jo tā  izpildmērījumos neattēlo novirzi no projekta. Savukārt pašvaldībās speciālistiem, kas pieņem būves ekspluatācijā nav programmatūras, lai uzrādītās koordinātas ievadītu. Ņemot vērā minēto svarīgi ir piesaistes, kas tiek attēlotas tieši tajās vietās, kur tās paredzētas projektā.
Priekšlikums:
 52. punktu un izteikt redakcijā:
Inženierkomunikāciju izpildmērījuma izdrukās var norādīt inženierkomunikācijas sākuma, beigu un raksturīgāko pagrieziena punktu koordinātas.  Izpildmērījuma plānā attēlo jaunizbūvētās inženierkomunikācijas un būves faktisko novirzi attiecībā pret projektu.
 

-

Iebilstam pret MK noteikumu Nr. 281 papildināšanu ar šo punktu. 
1.    Iestrādātais punkts noņem atbildību VZD par uzkrāto  kadastra datu ticamību un precizitāti, bet savukārt uzliek papildus slogu nekustamo īpašumu attīstītājiem (pretruna ar valdībā apstiprināto pasākumu plānu administratīvā sloga mazināšanai nekustamo īpašumu attīstīšanas jomā). 
2.    Piedāvātā punkta otrā teikuma redakcija rada iespaidu, ka būves vai pat robežu novietojums var tikt noteikts, veicot zemes kadastrālās uzmērīšanas darbus! Nebūtu pieļaujams, ka MK noteikumu Nr. 281 var uzlikt papildus slogu būves vai robežu stāvokli noteikt vairākas reizes! Norādām, ka inženiertīklu gadījumā, pie aizbērtas tranšejas tas nevar būt noteikts labāk vai precīzāk kā veicot izpildmērījumus būvniecības laikā.
3.    Nav pieļaujams, ka nekustamā īpašuma īpašniekiem un pārvaldītājiem tiek uzlikts papildus slogs un radīts iespaids, ka, veicot cita veida darbus, tiek mainīts būves vai īpašuma robežas stāvoklis apvidū. 
Ņemot vērā minēto šis punkts ir svītrojams vai izsakāms redakcijā, kas risinātu kritisko attālumu problēmas kas tiek uzskatītas par “atkāpēm no projekta”, bet reāli ir saistīta ar ģeotelpiskās informācijas savietojamību plānā. 
Ja punktu saglabā, tad to izteikt sekojošā redakcijā:

Savietojot topogrāfisko informāciju ar kadastra karti, apvidus objekta, tai skaitā būves, un zemes vienības robežas savstarpējam novietojumam ir orientējošs raksturs. Pieļaujamās  atkāpes kritiskajos attālumos, kas nolikti no īpašumu robežām ir nosakāmas atbilstoši 24. punkta 24.1 un 24.2 apakšpunktu precizitātes prasībām.

 

-

LLPA piekrīt anotācijā norādītajam, ka kadastra karte tiek uzturēta atbilstoši kadastrālās uzmērīšanas datu precizitātei (uzmērīta, ierādīta, projektēta zemes vienība) - instrumentāli uzmērītas robežas, kur robežpunktiem ir noteiktas koordinātes, kadastra kartē tiek attēlotas atbilstoši kadastrālajā uzmērīšanā noteiktajām koordinātēm, bet ierādītas un projektētas zemes vienību robežas attēlo savstarpēji izlīdzinātas. Faktiski šāda piezīme par iespējamo zemes vienību robežu nesakritību topogrāfiskajos un izpildmērījumu plānos jau tiek norādīta.
Vienlaikus LLPA vēlas norādīt, ka piedāvātajā 57.5. apakšpunkta redakcijā nav diferencēts kādos gadījumos ir nepieciešamas zemes kadastrālās uzmērīšanas darbības, lai ar augstu ticamības pakāpi izvērtētu būves izvietojumu zemes vienībā, tādejādi pasakot, ka esošie kadastra kartes dati nevar tikt izmantoti dažādu lēmumu, kas skar būvniecības procesu, pieņemšanā.
Iekļaujot Noteikumos šādu apakšpunktu ar Noteikumu grozījumu projekta anotācijā minēto argumentāciju jeb problēmas aprakstu un piedāvāto risinājumu:
tiek ierobežota iestāžu, kas veic būvvaldes funkciju, funkciju izpilde, izvērtējot būvniecības ieceres atbilstību normatīvajiem aktiem t.i. saskaņojot projektu iestāde nevar objektīvi izvērtēt projektētā objekta novietojumu attiecībā pret zemes vienību robežām;
  tiek ierobežota iestāžu, kas veic būvdarbu kontroli, funkciju izpilde, pieņemot uzbūvētos objektus ekspluatācijā t.i. iestāde nevar objektīvi novērtēt uzbūvētā objekta novietojumu attiecībā pret zemes vienību robežām, nepieprasot veikt kadastrālās uzmērīšanas darbus neatkarīgi no tā vai uzbūvētais objekts atrodas tālāk vai tuvāk izpildmērījuma plānā attēlotajai zemes vienības robežlīnijai;
  tiek ierobežota iestāžu, kas veic būvdarbu kontroli, funkciju izpilde, iestādes nevar pārbaudīt patvaļīgas būvniecības esamību ciktāl tas skar būves novietojumu zemes vienībā vai būves novietojumu attiecība pret zemes vienību robežām, neveicot kadastrālās uzmērīšanas darbus;
tiek degradēta izpildmērījuma plāna nozīme un pielietojums būvniecības procesā (kam primāri tas paredzēts) t.i. to bez pievienotiem zemes kadastrālās uzmērīšanas dokumentiem nevar izmantot, lai būvdarbus kontrolējošās iestādes varētu pieņemt lēmumus par uzbūvētā objekta atbilstību projektam.
No piedāvātās 57.5. apakšpunkta redakcijas nav skaidrs, kā norma attiecināma – vai nav attiecināma – uz iepriekš precīzi uzmērītām robežām, un kā to iespējams konstatēt.
Ņemot vērā augstākminēto Noteikumu 57. punktā, 57.1. un 57.2. apakšpunktā noteiktā kārtība kādā pieprasāmi un attēlojami kadastra informācijas sistēmas kadastra kartes dati topogrāfiskajā un izpildmērījuma plānā LLPA ieskatā kļūst nelietderīga.
Zemes kadastrālās uzmērīšanas darbu veikšana pēc faktiskas būvdarbu pabeigšanas, posmā, kad objekts tiek nodots ekspluatācijā, LLPA ieskatā ir stipri novēlota darbība, kuras rezultātā konstatēto seku novēršanai var būt nepieciešami ievērojami finanšu līdzekļi un laiks, piemēram, objektu pārbūvējot, nojaucot vai tiesājoties ar kaimiņiem par zemes vienību robežu apvidū.

Priekšlikums:
LLPA atzinīgi vērtē Valsts zemes dienesta vēlmi vērst zemes īpašnieku, būvniecības ierosinātāju un kontrolējošo institūciju uzmanību uz pastāvošajām problēmām ar  kadastra informācijas sistēmas kadastra kartes datiem, un ierosina zemes kadastrālās uzmērīšanas darbības veikt būvniecības procesa projektēšanas posmā, lai būvniecību kontrolējošās iestādes varētu savlaicīga izvērtēt būvniecības ieceres atbilstību normatīvo aktu prasībām. Vēlākais posms būvniecības procesā, kad veikt zemes kadastrālās uzmērīšanas darbus LLPA ieskatā būtu pirms projekta akcepta vai projektēšanas nosacījumu izpildes atzīmes izdarīšanas.
LLPA ieskatā Noteikumu 57. punkts būtu grozāms, paredzot topogrāfiskajos un  izpildmērījumu plānos kadastra informāciju attēlot, izmantojot atvērtos Kadastra informācijas sistēmas telpiskos datus.

 

-

Norādām, ka 57.⁴ punkts attiecināms uz būvju pārbūves un atjaunošanas gadījumiem, tāpēc skaidrai normatīva piemērošanas rīcībai piedāvājam sekojošu redakciju:
Ja būvju pārbūvē un atjaunošanā paredzēta datu aktualizācija Kadastra informācijas sistēmā uz izpildmērījuma plāna pamata, būves izpildmērījuma plānā papildus šo noteikumu 57.³ punktā minētajam norāda pārbūvētās vai atjaunotās būves daļas kontūru vai ēkas kontūru un apjoma rādītājus.
 

-