Atzinums

Būtu nepieciešams tiesisks uzraudzības (kvalitātes pārbaudes dabā) risinājums situācijām, kad, piemēram, mācību programma formāli atbilst noteikumu prasībām, kā arī pasniedzējs atbilst formālajām normatīvo aktu prasībām, bet mācību gaitā tiek secināts, ka mācību saturs, pasniedzējas paustais viedoklis un gadījumu analīze ir pretrunā ar bērnu tiesību aizsardzības sistēmas pamatprincipiem un neatbilst profesionālās ētikas normām. Ja šāda uzraudzības risinājuma (kvalitātes pārbaudes dabā) nav, faktiski var nenormēti ilgi turpināties apmācību prakse, kas neatbilst bērnu tiesību aizsardzības sistēmas pamatprincipiem un profesionālās ētikas normām.

-

Eiropas Padomes Ministru komitejas pamatnostādnes par bērniem draudzīgu tiesu sistēmu (Eiropas Komisija, Eiropas Padome un Tieslietu ģenerāldirektorāts, Eiropas Padomes Ministru komitejas pamatnostādnes par bērniem draudzīgu tiesu sistēmu: pamatnostādnes kopā ar paskaidrojuma rakstu pieņēmusi Eiropas Padomes Ministru komiteja 2010. gada 17. novembrī, Publikāciju birojs, 2015, https://data.europa.eu/doi/10.2838/99239) paredz, ka visiem speciālistiem, kas strādā ar bērniem un bērnu labā, būtu jāapgūst nepieciešamās starpdisciplīnu zināšanas par dažādu vecuma grupu bērnu tiesībām un vajadzībām un bērniem pielāgotu tiesas procesu. Speciālistiem, kam ir tieša saskarsme ar bērniem, būtu jāapgūst arī komunikācijas prasmes ar dažāda vecuma un attīstības pakāpes bērniem un bērniem, kas atrodas īpašas neaizsargātības situācijās (piemēram, migrantu bērniem, nepilngadīgiem bēgļiem un patvēruma meklētājiem, bērniem bez pavadoņa, bērniem ar invaliditāti, bezpajumtes un ielu bērniem, romu bērniem un bērniem no bērnu aprūpes iestādēm). Kā paredzēts pamatnostādnē Nr. 14, visiem profesionāļiem, kas strādā ar bērniem (policistiem, advokātiem, tiesnešiem, mediatoriem, sociālajiem darbiniekiem un citiem speciālistiem), ir jāapgūst komunikācijas prasmes un bērniem draudzīgas valodas lietošana un jāpilnveido zināšanas bērnu psiholoģijas jomā.
Minētie aspekti ir svarīgi, lai nodrošinātu bērniem draudzīgu tiesisko vidi un bērniem draudzīgu tiesu sistēmu (plašākā nozīmē), proti, tā neaptver vienīgi faktisko tiesu sistēmu un tiesas procesu. Tā attiecas uz visiem speciālistiem, kas tiesas un ārpustiesas procedūrās saskaras ar bērniem. Par to, lai tiesu sistēma kļūtu bērniem draudzīgāka, atbild arī tādas nozares kā policija, sociālie un garīgās veselības aprūpes dienesti. Pamatnostādnes cenšas nodrošināt, lai visi šie profesionāļi zinātu un apzinīgi ievērotu bērnu tiesības.
No Ministru kabineta 2024. gada 16. aprīļa noteikumu Nr. 241 "Noteikumi par kārtību, kādā apgūstamas speciālās zināšanas bērnu tiesību aizsardzības jomā, šo zināšanu saturu un apjomu" (turpmāk – noteikumi) spēkā esošās redakcijas un arī Ministru kabineta noteikumu projektā "Grozījumi Ministru kabineta 2024. gada 16. aprīļa noteikumos Nr. 241 "Noteikumi par kārtību, kādā apgūstamas speciālās zināšanas bērnu tiesību aizsardzības jomā, šo zināšanu saturu un apjomu"" (turpmāk – projekts) paredzētajiem grozījumiem nav secināms, vai spēkā esošais regulējums nodrošina apmācību saturu (bērnu tiesības, vajadzības, komunikācijas prasmes, bērniem draudzīgas valodas lietošana): 1) atkarībā no bērnu vecuma un attīstības pakāpes, kā arī bērniem, kas atrodas īpašas neaizsargātības situācijās; 2) bērnu psiholoģijas jomā. Ievērojot minēto, lūdzam minēto aspektu izvērtēt un, ja nepieciešams paredzēt attiecīgu regulējumu noteikumos.
 

-

Valsts probācijas dienests vērš uzmanību, ka nepieciešams pārskatīt 13.¹1. apakšpunkta redakciju, precizējot sabiedriskā darba nosaukumu, kā arī izlīguma procesu sasaistot ar resocializācijas procesu:
"13.¹ 1.tiesiskais regulējums un aspekti bērnu tiesību aizsardzības jomā, tostarp bērnu tiesību aizsardzība kriminālsoda vai audzinoša rakstura piespiedu līdzekļa – sabiedriskais darbs – izpildē, vai izlīguma un resocializācijas procesā;".
Vienlaikus norādāms, ja tiek ņemta vērā Valsts probācijas piedāvātā redakcija, tad būtu svītrojams 13.¹2. apakšpunkts, jo pēc būtības 13.¹1. apakšpunktā ietvertais regulējums aptvers abos apakšpunktos noteikto.

tiesiskais regulējums un aspekti bērnu tiesību aizsardzības jomā, tostarp bērnu tiesību aizsardzība kriminālsoda vai audzinoša rakstura piespiedu līdzekļa – sabiedriskais darbs – izpildē, vai izlīguma un resocializācijas procesā;

Valsts probācijas dienesta ieskatā konkrētais apakšpunkts būtu svītrojams, ja atbilstoši Valsts probācijas dienesta norādītajam iebildumam pie 13.¹1. apakšpunkta, tas tiek precizēts atbilstoši piedāvātajai redakcijai, jo pēc būtības 13.¹1. apakšpunktā ietvertais regulējums aptvers arī šajā apakšpunktā noteikto.

-

Lūdzam iekļaut tiesību normā vai anotācijā skaidrojumu par Bērnu aizsardzības centru lēmumā iekļautās atļaujas (saskaņojuma) darbības termiņu. Minētais nepieciešams tiesiskai noteiktībai, lai apzinātu, vai pirms katru mācību organizēšanas ir nepieciešams Bērnu aizsardzības centra saskaņojums.

-

Vēršam uzmanību uz to, ka atbilstoši Administratīvā procesa likuma 1. panta trešajā daļā noteiktajam administratīvais akts ir uz āru vērsts tiesību akts, ko iestāde izdod publisko tiesību jomā attiecībā uz individuāli noteiktu personu vai personām, nodibinot, grozot, konstatējot vai izbeidzot konkrētas tiesiskās attiecības vai konstatējot faktisko situāciju. Administratīvais akts ir arī tāds lēmums, kuru likumā paredzētajos gadījumos iestāde izdod attiecībā uz individuāli nenoteiktu personu loku, kas atrodas konkrētos un identificējamos apstākļos (vispārīgais administratīvais akts). Administratīvais akts ir arī lēmums par amatpersonas vai iestādei īpaši pakļautas personas tiesiskā statusa nodibināšanu, maiņu, izbeigšanu un šīs personas disciplināro sodīšanu, kā arī cits lēmums, ja tas būtiski ierobežo amatpersonas vai iestādei īpaši pakļautas personas cilvēktiesības. Amatpersona šīs daļas izpratnē nav iestādes darbinieks, ar kuru atbilstoši normatīvajiem aktiem dibināmas darba tiesiskās attiecības.
Savukārt no projektā paredzētā noteikumu 14.¹ un 14.² punktā ietvertā regulējuma izriet, ka tiek ierosināta administratīvā lieta Bērnu aizsardzības centrā, pamatojoties uz darba devēja, Valsts probācijas dienesta vai iestādes, kura organizē vai vēlas organizēt mācības, izvēlētā pasniedzēja saskaņošanu. Līdz ar to tiek izdots administratīvais akts.

Vienlaikus vēršam uzmanību uz to, ka no projektā paredzētā noteikumu 14.² punktā ietvertā regulējuma izriet, ka iesnieguma iesniedzējs un administratīvā akta adresāts ir darba devējs, Valsts probācijas dienests vai iestāde, kura organizē vai vēlas organizēt mācības, nevis noteikta persona vai personas. Turklāt personas (t.i., pasniedzēji) nav darba devēja, Valsts probācijas dienesta vai iestāžu, kuras organizē vai vēlas organizēt mācības, amatpersonas.

Ievērojot minēto, lūdzam izvērtēt projektā paredzētajā noteikumu 14.¹, 14.² un 20. punktā ietvertā regulējuma atbilstību Administratīvā procesa likumā ietvertajam regulējumam un attiecīgi precizēt projektu, kā arī projekta sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojumā (turpmāk - anotācija) ietverto informāciju.
 

-

Ņemot vērā to, ka ne visām iestādēm izglītojošas darbības veikšana ir noteikta tieši nolikumā, bet gan var tikt paredzēta arī kādā citā normatīvajā aktā (skat., piemēram, Tieslietu akadēmijas likumu), aicinājums vārdu "nolikums" aizstāt ar, piemēram, vārdiem "normatīvais akts". 

-

Lai rastu tiesisko noteiktību un pareizu tiesību normas iztulkošanu, lūdzam papildināt anotācijas 1. sadaļas 1.3. punktu ar skaidrojumu, kas tiek saprasts ar "mācīšanu" akadēmiskās darba pieredzes kontekstā.

-

Vēršam uzmanību uz to, ka Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumu Nr. 108 "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi" 90. punkts noteic, ka Ministru kabineta noteikumu projekta nosaukumu veido iespējami īsu un atbilstošu likumā noteiktajam pilnvarojumam Ministru kabinetam un noteikumu saturam.
Ievērojot minēto, lūdzam izvērtēt iespēju papildināt projektu ar grozījumu noteikumos, kas paredz precizēt noteikumu nosaukumu atbilstoši Bērnu tiesību aizsardzības likuma 5.¹ panta otrajā un trešajā daļā noteiktajam pilnvarojumam Ministru kabinetam.
 

-

Vēršam uzmanību uz to, ka Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumu Nr. 108 "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi" 100. punkts noteic, ka Ministru kabineta noteikumu projekta pirmajā punktā secīgi raksta vārdus "noteikumi nosaka" un likumā noteikto pilnvarojumu Ministru kabinetam.
Ievērojot minēto, lūdzam precizēt projektā paredzēto noteikumu 1. punktu atbilstoši Bērnu tiesību aizsardzības likuma 5.¹ panta otrajā un trešajā daļā noteiktajam pilnvarojumam Ministru kabinetam.

Papildus lūdzam precizēt arī anotācijā ietverto informāciju par to, ko paredz Bērnu tiesību aizsardzības likuma 5.¹ panta trešā daļa.
 

-

Ņemot vērā to, ka ne visām iestādēm izglītojošas darbības veikšana ir noteikta tieši nolikumā, bet gan var tikt paredzēta arī kādā citā normatīvajā aktā (skat., piemēram, Tieslietu akadēmijas likumu), aicinājums vārdu "nolikums" aizstāt ar, piemēram, vārdiem "normatīvais akts". 

-

Ierosinām attiecīgo punktu sadalīt divos punktos, nodalot iestādes un Bērnu aizsardzības centra pienākumus.

-