Atzinums

Ar grozījumiem Atkritumu apsaimniekošanas likumā, kas stājās spēkā jau 2023.gada pirmajā pusē, tika izslēgts deleģējums Ministru kabinetam noteikt par licenci melno un krāsaino metālu atgriezumu un lūžņu iepirkšanai Latvijā un par licenci melno metālu atgriezumu un lūžņu iepirkšanai Latvijā maksājamās valsts nodevas likmi (euro), kā arī kārtību, kādā maksājama šī nodeva. Vienlaikus, veicot šos grozījumus, likumprojekta anotācijā tika atrunāts, ka līdz ar likumprojekta stāšanos spēkā spēku zaudēs Ministru kabineta 2011.gada 13.decembra noteikumi Nr.960 "Noteikumi par kārtību, kādā iepērk un realizē melno un krāsaino metālu atgriezumus un lūžņus un izsniedz licences metālu atgriezumu un lūžņu iepirkšanai Latvijā, kā arī par valsts nodevas likmi par licenci metālu atgriezumu un lūžņu iepirkšanai un valsts nodevas maksāšanas kārtību". 
Kā izrādās, tomēr konkrētie MK noteikumi nav zaudējuši spēku 2023.gadā un šobrīd no tiem tiek svītrots regulējums saistībā ar valsts nodevu (lai gan konkrētais deleģējums nav spēkā jau vairāk kā divus gadus). Tādējādi lūdzam anotācijā paskaidrot, kāpēc konkrētie MK noteikumi nezaudēja spēku, līdz ar likuma grozījumu spēkā stāšanos, kā tas iepriekš bija ticis norādīts likumprojekta "Grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā" anotācijā. Tāpat lūdzam apliecināt, ka šajā pēdējo divu gadu periodā konkrētā valsts nodeva, neskatoties uz to, ka noteikumos bija noteikta gan valsts nodevas likme, gan maksāšanas kārtība, netika iekasēta, jo nebija spēkā deleģējums Ministru kabinetam šādu regulējumu noteikt.

-

Noteikumu projekta anotācijā norādīts, ka, izvērtējot esošo situāciju, tiek paredzēts mazināt administratīvo slogu atceļot normatīvajos aktos noteikto prasību, ka metālu atgriezumu un lūžņu iepirkšanai ir nepieciešama licence līdz ar to nebūs arī jāmaksā nodeva par šo licenci.
Lūdzam anotācijā skaidrot, kā mazināsies administratīvais slogs ar šiem grozījumiem noteikumos saistībā ar konkrētās valsts nodevas samaksu, ņemot vērā, ka deleģējums attiecībā uz šo nodevu nav spēkā jau vairāk kā 2 gadus.
Vienlaikus vēršam uzmanību, ka likumprojekta "Grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā" anotācijas 3.sadaļā atspoguļota negatīva ietekme uz valsts budžeta ieņēmumiem, jau sākot ar 2023.gadu, kā pamatojumu norādot, ka plānotā ietekme uz budžetu noteikta, ņemot vērā, ka ar likumprojektu tiek atceltas licences metālu atgriezumu un lūžņu iepirkšanai, kā arī valsts nodeva par attiecīgo licenču izsniegšanu.

-

Aicinām izvērtēt, vai tiesību normas pirmajā teikumā vārdi “iepirkšanas (pārdošanas) dienā ieraksta” ir pamatoti aizstāti tikai ar vārdu “reģistrē”, izslēdzot nosacījumu, ka komersants ziņas par lūžņiem, kas iepirkti no fiziskajām un juridiskajām personām un pārdoti juridiskajām personām, reģistrē no juridiskajām (fiziskajām) personām iepirkto un realizēto lūžņu uzskaites žurnālā iepirkšanas (pārdošanas) dienā. VID ieskatā normas tekstā būtu jāsaglabā šis nosacījums, lai nerastos neskaidrības tās piemērošanā. Ja lūžņu uzskaites žurnāls netiks pildīts lūžņu iepirkšanas (pārdošanas) dienā, pārbaudes laikā lūžņu iepirkšanas vietā nebūs iespējams izsekot konkrētajā dienā veiktajiem darījumiem un negodprātīgiem komersantiem būs iespēja daļu no darījumiem neuzrādīt.  Ja ir plānots izslēgt tiesību normā jau šobrīd esošo nosacījumu, lūdzam papildināt anotāciju, norādot pamatojumu minētā nosacījuma izslēgšanai.

-

Lūdzam svītrot atsauci uz Valsts ieņēmumu dienesta izsniegto Nodokļu maksātāja reģistrācijas apliecību, jo Ministru kabineta noteikumi Nr. 537 "Noteikumi par nodokļu maksātāju un nodokļu maksātāju struktūrvienību reģistrāciju Valsts ieņēmumu dienestā" neparedz reģistrācijas apliecības izsniegšanu. Valsts ieņēmumu dienests informāciju par reģistrētu saimnieciskās darbības veicēju publicē Publiski pieejamā datubāzē.

-

Neatbalstām 35.punkta, kas paredz komersanta savstarpējo norēķinu ar fizisko un juridisko personu veikšanu tikai bezskaidras naudas norēķinu veidā, svītrojumu.
Jau kopš 2004. gada 1. janvāra normatīvajā regulējumā bijis noteikts, ka gan ar fiziskajām, gan juridiskajām personām norēķini veicami tikai bezskaidrā naudā. Šobrīd arvien lielāks akcents tiek likts uz bezskaidras naudas norēķiniem, jo tas ir viens no instrumentiem, kā mazināt valstī ēnu ekonomiku, tādēļ minētās normas svītrošanai nav saprotama pamatojuma. Arī Finanšu ministrijas mājas lapā publicēts skaidrojums, ka: “Viens no Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāna 2024.-2027. gadam pasākumiem paredz veicināt bezskaidras naudas norēķinus, jo tiem ir vairākas priekšrocības attiecībā uz lielāku finanšu drošību un pārskatāmību un tie samazina administratīvo slogu. Tas ir pozitīvs solis ceļā uz modernāku un efektīvāku maksājumu sistēmas izveidi un ir viens no priekšnoteikumiem sekmīgai tautsaimniecības attīstībai. Tādēļ Finanšu ministrijā pievēršam īpašu uzmanību tam, cik pieejami, ērti, ātri un droši ir bezskaidras naudas norēķini Latvijas uzņēmumiem un iedzīvotājiem. ”
Ja komersanta savstarpējie norēķini ar fizisko un juridisko personu tiks veikti skaidrā naudā, pastāv risks, ka komersanti (gan tie, kas pārdod, gan tie kas pērk) nedeklarēs visus metāllūžņu iepirkšanas un pārdošanas  darījumus, līdz ar to pastāv risks, ka komersantiem radīsies iespēja iegūt skaidru naudu “aplokšņu” algu izmaksai

-