Atzinums

Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumu Nr. 108 "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi" 100. punkts noteic, ka noteikumu projekta pirmajā punktā secīgi raksta vārdus "noteikumi nosaka" un likumā noteikto pilnvarojumu Ministru kabinetam. Ievērojot minēto, atkārtoti lūdzam precizēt projekta 1.1. apakšpunktu, precīzi pārrakstot Ministru kabinetam Energoapgādes izmaksu valsts atbalsta likuma 3. panta ceturtajā daļā doto pilnvarojumu.

-

Atkārtoti lūdzam precizēt projekta 2. nodaļas nosaukumu, ņemot vērā to, ka atbilstoši Energoapgādes izmaksu valsts atbalsta likuma 3. panta ceturtajā daļā Ministru kabinetam dotajam pilnvarojumam Ministru kabinets ir tiesīgs noteikt kārtību, kādā tiek noteiktas Energoapgādes izmaksu valsts atbalsta likuma mērķgrupā ietilpstošās mājsaimniecības, kuras ir tiesīgas saņemt atbalstu maksas samazinājumam par Energoapgādes izmaksu valsts atbalsta likuma 2. panta otrajā daļā minētajiem patērētajiem energoresursiem, nevis nosacījumus.

-

Atkārtoti lūdzam pamatot anotācijā, kāpēc Energoapgādes izmaksu atbalsta likuma 2. panta otrās daļas 5. punktā paredzētā atbalsta piemērošana ir piesaistīta tikai kokskaidu granulu cenai, ņemot vērā to, ka atbalsts tiek piešķirts par patērētajām koksnes granulām, koksnes briketēm un malku.

-

Lūdzam pamatot anotācijā, kāpēc atbalstu par patērēto sašķidrināto naftas gāzi un dīzeļdegvielu piešķir, ņemot vērā dabasgāzes cenu, nevis sašķidrinātās naftas vai dīzeļdegvielas cenu.

-

Lūdzam papildināt anotāciju ar informāciju par projekta 13., 14. un 15. punktā ietverto regulējumu, tostarp, norādot šī regulējuma mērķi un būtību.

-

Lūdzam precizēt vai svītrot projekta 22. un 23. punktā un 89.3.3. un 89.3.4. apakšpunktā ietverto regulējumu. Atkārtoti vēršam uzmanību uz to, ka projekta 3.2. apakšnodaļa paredz maksas samazinājumu par patērēto elektroenerģiju, nevis kompensācijas izmaksu mājsaimniecībai vai lietotājam. No projektā ietvertā regulējuma izriet, ka mājsaimniecībai attiecīgais maksas samazinājums tiks piemērots tai izrakstītajā rēķinā. Vienlaikus projekts paredz, ka informācija par mājsaimniecībām, kurām piemērojams atbalsts, tiks saņemta katru mēnesi, tādējādi arī katru mēnesi tiks noteikts, kāds maksas samazinājums konkrētajai mājsaimniecībai piešķirams. Energoapgādes izmaksu valsts atbalsta likuma 4. panta ceturtā daļa paredz, ka valsts kompensē energoapgādes komersantiem un pašvaldībām tādu kopējo atbalsta apmēru, kādu attiecīgajā periodā energoapgādes komersanti un pašvaldības piemērojušas mājsaimniecībām ar zemu un vidēji zemu ienākumu līmeni. No minētā izriet, ka energoapgādes komersantiem un pašvaldībām tiks kompensēta tā rēķina summas daļa, par kuru tika samazināta maksājamā summa mājsaimniecībai. Ievērojot minēto, lietotāji nekādu atbalstu neuzkrās, tādējādi nevarēs arī nekādu summu iemaksāt Valsts kasē. Projekta izziņas 31. punktā ir skaidrots, ka minētais regulējums paredz nepamatoti izmaksātā valsts atbalsta atgūšanu. Vēršam uzmanību uz to, ka valsts atbalsts tiks izmaksāts energoapgādes komersantiem un pašvaldībām, tādējādi nepamatoti izmaksātu valsts atbalstu jāatgūst no tiem, nevis no lietotājiem.

-

Lūdzam precizēt vai svītrot projekta 30. un 31. punktā un 90.3.3. un 90.3.4. apakšpunktā ietverto regulējumu. Atkārtoti vēršam uzmanību uz to, ka projekta 3.3. apakšnodaļa paredz maksas samazinājumu par patērēto dabasgāzi, nevis kompensācijas izmaksu mājsaimniecībai vai lietotājam. No projektā ietvertā regulējuma izriet, ka mājsaimniecībai attiecīgais maksas samazinājums tiks piemērots tai izrakstītajā rēķinā. Vienlaikus projekts paredz, ka informācija par mājsaimniecībām, kurām piemērojams atbalsts, tiks saņemta katru mēnesi, tādējādi arī katru mēnesi tiks noteikts, kāds maksas samazinājums konkrētajai mājsaimniecībai piešķirams. Energoapgādes izmaksu valsts atbalsta likuma 4. panta ceturtā daļa paredz, ka valsts kompensē energoapgādes komersantiem un pašvaldībām tādu kopējo atbalsta apmēru, kādu attiecīgajā periodā energoapgādes komersanti un pašvaldības piemērojušas mājsaimniecībām ar zemu un vidēji zemu ienākumu līmeni. No minētā izriet, ka energoapgādes komersantiem un pašvaldībām tiks kompensēta tā rēķina summas daļa, par kuru tika samazināta maksājamā summa mājsaimniecībai. Ievērojot minēto, lietotāji nekādu atbalstu neuzkrās, tādējādi nevarēs arī nekādu summu iemaksāt Valsts kasē. Projekta izziņas 38. punktā ir skaidrots, ka minētais regulējums paredz nepamatoti izmaksātā valsts atbalsta atgūšanu. Vēršam uzmanību uz to, ka valsts atbalsts tiks izmaksāts energoapgādes komersantiem un pašvaldībām, tādējādi nepamatoti izmaksātu valsts atbalstu jāatgūst no tiem, nevis no lietotājiem.

-

Atkārtoti vēršam uzmanību uz to, ka Administratīvā procesa likuma 56. panta pirmā daļa paredz, ka iesniegumu var iesniegt mutvārdos vai rakstveidā, tostarp, elektroniski. Ievērojot minēto, iesnieguma iesniegšanu vai dokumentu apriti tikai konkrētā informācijas sistēmā var noteikt tikai likumā. Ņemot vērā to, ka iesnieguma iesniegšanas formu nosaka Administratīvā procesa likums, Ministru kabinets, izpildot tam doto pilnvarojumu, nav tiesīgs noteikt regulējumu, kas ir pretrunā Administratīvā procesa likumā noteiktajam. Ņemot vērā minēto, lūdzam precizēt projekta 50.1. apakšpunkta ievaddaļu, projekta 50.2. un 50.3. apakšpunktu un projekta 51. punkta pēdējo teikumu.

-

Administratīvā procesa likuma 70. panta otrā daļa paredz, ka administratīvo aktu adresātam paziņo Paziņošanas likumā noteiktajā kārtībā. Vienlaikus norādām, ka ar Ministru kabineta noteikumiem nevar uzlikt par pienākumu izmantot valsts informācijas sistēmu. Ievērojot minēto, lūdzam svītrot projekta 53. punktā ietverto teikuma daļu "un informē par to energoapgādes komersantu EIKIS".

-

Atkārtoti vēršam uzmanību uz to, ka saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 64. panta pirmajā daļā noteikto, ja administratīvā lieta ierosināta uz iesnieguma pamata, iestāde pieņem lēmumu par administratīvā akta izdošanu viena mēneša laikā no iesnieguma saņemšanas dienas, ja likumā nav noteikts cits termiņš vai citā normatīvajā aktā — īsāks termiņš administratīvā akta izdošanai. Ievērojot minēto, pašvaldībai ir pienākums pieņemt lēmumu mēneša laikā no iesnieguma saņemšanas dienas. Tādējādi projekta 68. punkta otrajā teikumā paredzētais 30 darbdienu termiņš neatbilst Administratīvā procesa likumā noteiktajam termiņam. Ievērojot minēto, atkārtoti lūdzam precizēt projekta 68. punkta otro teikumu.

-

Atkārtoti vēršam uzmanību uz to, ka Administratīvā procesa likuma 79. panta pirmā daļa paredz, ka administratīvo aktu var apstrīdēt viena mēneša laikā no tā spēkā stāšanās dienas, bet, ja rakstveidā izdotajā administratīvajā aktā nav norādes, kur un kādā termiņā to var apstrīdēt, — viena gada laikā no tā spēkā stāšanās dienas. Savukārt faktiskās rīcības apstrīdēšanas kārtību nosaka Administratīvā procesa likuma 91. pants. Norādām, ka 30 darbdienu termiņš pārsniedz Administratīvā procesa likumā paredzēto viena mēneša termiņu. Vienlaikus norādām, ka termiņš apstrīdēšanas iesnieguma iesniegšanai skaitāms no administratīvā akta spēkā stāšanās dienas, tādējādi nevar paredzēt, ka apstrīdēšanas iesniegumu var iesniegt 30 darbdienu laikā pēc lēmuma par atbalsta piešķiršanu pieņemšanas. Ievērojot minēto, atkārtoti lūdzam precizēt projekta 68. punkta trešo teikumu.

-

Ņemot vērā to, ka Energoapgādes izmaksu valsts atbalsta likuma 6. panta otrā daļa paredz, ka Energoapgādes izmaksu valsts atbalsta likuma 7. panta astotajā daļā minēto reģistru pārziņu datus, kas tiek iesniegti informācijas sistēmā, Būvniecības valsts kontroles birojs neverificē citos datu reģistros, lūdzam pamatot anotācijā, ka projekta 85.1., 85.2. un 85.3. apakšpunktā paredzētais nav pretrunā minētajai likuma normai.

-

Ņemot vērā Energoapgādes izmaksu valsts atbalsta likuma 7. panta devītajā daļā noteikto pilnvarojumu Ministru kabinetam noteikt piekļuves noteikumus informācijas sistēmai, informācijas sistēmu auditācijas pierakstu uzglabāšanas, atklāšanas un izsniegšanas nosacījumus un kārtību, lūdzam minētos noteikumus noteikt šajā projektā.
 

-

Lūdzam svītrot projekta 88. punktu, ņemot vērā to, ka no Energoapgādes izmaksu valsts atbalsta likuma neizriet Ministru kabineta tiesības pilnvarot Būvniecības valsts kontroles biroju izdot iekšējo normatīvo aktu. Vienlaikus norādām, ka iestādes tiesības izdot iekšējo normatīvo aktu izriet no Valsts pārvaldes iekārtas likuma 72. panta. Papildus norādām, ka saskaņā ar Energoapgādes izmaksu valsts atbalsta likuma 7. panta devītajā daļā noteikto Ministru kabinets ir pilnvarots noteikt auditācijas pierakstu uzglabāšanas, atklāšanas un izsniegšanas nosacījumus un kārtību. Ievērojot minēto, attiecīgais regulējums nosakāms projektā, nevis Būvniecības valsts kontroles biroja iekšējā normatīvajā aktā.

-

Atkārtoti lūdzam izvērtēt projekta 92. punktā ietvertā regulējuma atbilstību Energoapgādes izmaksu valsts atbalsta likuma 4. panta pirmajā daļā energoapgādes komersantiem noteiktajam pienākumam. Vēršam uzmanību uz to, ka Energoapgādes izmaksu valsts atbalsta likuma mērķis ir sniegt atbalstu mājsaimniecībai ar zemu un vidēji zemu ienākumu līmeni, tādējādi nepieciešams izvērtēt, vai šāds regulējums ir samērīgs attiecībā pret šīm mājsaimniecībām.

-

Lūdzam izvērtēt projekta 94. punktā ietvertā regulējuma atbilstību Energoapgādes izmaksu valsts atbalsta likumā Ministru kabinetam dotajam pilnvarojumam, kas ir projekta izdošanas pamatā.

-

Atkārtoti aicinām precizēt projekta 1.6. apakšpunktu, ņemot vērā to, ka:
1) Energoapgādes izmaksu valsts atbalsta likuma 2. panta ceturtā daļa paredz, ka projektā minētās valsts informācijas sistēmas nosaukums ir energoresursu izmaksu kompensācijas informācijas sistēma;
2) Energoapgādes izmaksu valsts atbalsta likuma 7. panta devītā daļa pilnvaro Ministru kabinetu noteikt minētajā informācijas sistēmā iekļaujamo informāciju, tās apjomu, apstrādes noteikumus, glabāšanas termiņus un piekļuves noteikumus.

-

Aicinām precizēt projekta 16. un 56. punktu, ņemot vērā to, ka projekta 6. punktā nav noteikts periods, kādā piemērojams konkrētais maksas samazinājums, jo attiecīgo periodu nosaka Energoapgādes izmaksu valsts atbalsta likuma 2. panta otrās daļas 4. punkts.

-

Aicinām precizēt projekta 16., 25. un 29. punktā ietverto atsauci uz "citiem normatīvajiem aktiem" atbilstoši Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumu Nr. 108 "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi" 3.7. apakšnodaļā noteiktajam.

-

Aicinām precizēt projekta 25. un 57. punktu, ņemot vērā to, ka projekta 8. punktā nav noteikts periods, kādā piemērojams konkrētais maksas samazinājums, jo attiecīgo periodu nosaka Energoapgādes izmaksu valsts atbalsta likuma 2. panta otrās daļas 1. punkts.

-

Aicinām precizēt projekta 33., 36. un 58. punktu, ņemot vērā to, ka projekta 9. punktā nav noteikts periods, kādā piemērojams konkrētais maksas samazinājums, jo attiecīgo periodu nosaka Energoapgādes izmaksu valsts atbalsta likuma 2. panta otrās daļas 2. punkts.

-

Aicinām precizēt projekta 40. un 41. punktu, ņemot vērā to, ka projekta 10. punktā nav noteikts periods, kādā piemērojams konkrētais maksas samazinājums, jo attiecīgo periodu nosaka Energoapgādes izmaksu valsts atbalsta likuma 2. panta otrās daļas 5. punkts.

-

Aicinām precizēt projekta 42. punktu, ņemot vērā to, ka projekta 7. punktā nav noteikts periods, kādā piemērojams konkrētais maksas samazinājums, jo attiecīgo periodu nosaka Energoapgādes izmaksu valsts atbalsta likuma 2. panta otrās daļas 3. punkts.

-

Aicinām precizēt projekta 43. un 44. punktu, ņemot vērā to, ka projekta 11. punktā nav noteikts periods, kādā piemērojams konkrētais maksas samazinājums, jo attiecīgo periodu nosaka Energoapgādes izmaksu valsts atbalsta likuma 2. panta otrās daļas 5. punkts.

-