Atzinums

Lūdzam Ministru kabineta noteikumu projekta "Kārtība, kādā iepirkumos piemēro piegādes drošību veicinošas prasības" (turpmāk – projekts) 1.punktā precīzi citēt Aizsardzības industrijas likuma 10.panta septītajā daļā Ministru kabinetam doto pilnvarojumu.
Norādām, ka saskaņā ar Ministru kabineta 2009.gada 3.februāra noteikumu Nr.108 "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi" (turpmāk – Noteikumi Nr.108) 100.punktu projekta pirmajā punktā secīgi rakstāmi vārdi "noteikumi nosaka" un likumā noteiktais pilnvarojums Ministru kabinetam.
 

-

Tiesiskās skaidrības nolūkā lūdzam papildināt sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojumu (anotāciju) (turpmāk – anotācija) ar papildu skaidrojumu, kā projekta ietvaros ir izprotams jēdziens "industrijas iesaiste".

-

Lūdzam papildināt projekta anotāciju ar papildu skaidrojumu, kā projekta 2.punktā ietvertais regulējums atbilst Aizsardzības industrijas likuma 10.panta septītajā daļā Ministru kabinetam noteiktajam pilnvarojumam.
Vienlaikus tiesiskās skaidrības nolūkā lūdzam redakcionāli precizēt projekta 2.punktu.
Ja tiek secināts, ka projekta 2.punktā ietvertais regulējums neatbilst Aizsardzības industrijas likuma 10.panta septītajā daļā Ministru kabinetam noteiktajam pilnvarojumam, lūdzam svītrot projekta 2.punktu, kā arī projekta III – V.nodaļu.
Vēršam uzmanību, ka Aizsardzības industrijas likuma 10.panta septītajā daļā ir ietverts pilnvarojums Ministru kabinetam noteikt tikai kārtību, kādā iepirkumu procedūrās tiek piemērotas piegādes drošību veicinošas prasības, kā arī noteikt nodrošinājuma projektus, kuriem izvirza piegādes drošību veicinošas prasības un izvērtē piegādes drošību ietekmējošus faktorus. Proti, Ministru kabinets nav pilnvarots noteikt prasības industrijas iesaistes aizsardzības nozares iepirkumos īstenošanai, kā arī Ministru kabinets nav pilnvarots noteikt kārtību, kādā tiek veikta ārvalstu uzņēmumu piedāvājumu iesniegšana, izvērtēšana, kā arī industrijas iesaistes līgumu noslēgšana.
 

-

Lūdzam anotācijā izvērstāk un nepārprotami skaidrot, vai un kādēļ piegādes drošības prasību par industrijas iesaisti īstenošanu aizsardzības nozares iepirkumos attiecas tieši un tikai uz ārvalstu uzņēmumiem (piegādātājiem), kā arī kādēļ industrijas iesaistes piedāvājumu iesniegšanas, izvērtēšanas kārtība un industrijas iesaistes līgumu noslēgšanas kārtība attiecināta tieši un tikai uz ārvalstu uzņēmumiem. Ja nepieciešams, lūdzam precizēt projektu. Vienlaikus lūdzam skaidrot, vai no projektā ietvertā regulējuma izriet kādi ierobežojumi, kas nostāda ārvalstu piegādātājus sliktākā stāvoklī, vai kādi Eiropas Savienības iekšējā tirgus brīvību ierobežojumi, attiecīgi tos pamatojot (sk. arī iebildumu pie projekta 16. punkta).

-

Lūdzam svītrot projekta 3.punktu.
Norādām, ka saskaņā ar Noteikumu Nr.108 3.1.apakšpunktu normatīvā akta projektā neietver normas, kas ir deklaratīvas.

-

Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 288. panta trešo daļu direktīvas dalībvalstīm uzliek saistības attiecībā uz sasniedzamo rezultātu, bet ļauj šo valstu varasiestādēm noteikt to īstenošanas formas un metodes. Proti, direktīvas atšķirībā no regulām nav tieši piemērojams Eiropas Savienības tiesību akts, līdz ar to Latvijas tiesību aktu tekstos (normās) neietver atsauces uz direktīvām. Ievērojot minēto, lūdzam precizēt projektu, svītrojot atsauces uz direktīvas normām, bet tā vietā izdarot atsauces uz Latvijas ārējiem normatīvajiem aktiem, ar kuriem attiecīgās direktīvu prasības pārņemtas nacionālajā tiesību sistēmā.
Līdzīgi lūdzam arī pārskatīt un precizēt anotāciju, atsauču uz direktīvu vietā ietverot atsauces uz Latvijas ārējiem normatīvajiem aktiem, ar kuriem attiecīgās direktīvu prasības ir pārņemtas nacionālajā tiesību sistēmā, un to vienībām, kuros paredzētas attiecīgās prasības.
Vienlaikus lūdzam izvērtēt un, ja projektā ir pārņemtas kādas direktīvas prasības, lūdzam papildināt projektu ar informatīvo atsauci uz attiecīgo direktīvu atbilstoši Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumu Nr.108 "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi" (turpmāk - Noteikumi Nr. 108) 162.-168. punktam, kā arī aizpildīt anotācijas 5.1. apakšsadaļu un 5.4. apakšsadaļas 1. tabulu, sniedzot informāciju par direktīvas prasību pārņemšanu projektā.

-

Lūdzam anotācijā skaidrot, kas ir Eiropas Savienības Kopējais militāro preču saraksts, kur tas ir noteikts un kāds ir tā juridiski saistošais spēks attiecībā uz privātpersonām, kā arī vai un kur tas ir publicēts latviešu valodā. Atgādinām, ka projektā nav pieļaujams ietvert atsauces uz privātpersonām juridiski nesaistošiem dokumentiem.

-

Lūdzam svītrot projekta 5.1.apakšpunktu, tā kā termins "piegādes drošību veicinošas prasības" ir lietots Aizsardzības industrijas likumā.
Norādām, ka saskaņā ar Noteikumu Nr.108 121.punktu noteikumu projektā terminus skaidro, lai konkretizētu terminā izteiktā jēdziena izpratnes robežas, ja termins nav skaidrots vai lietots augstāka juridiskā spēka normatīvajā aktā.

-

Lūdzam svītrot projekta 5.6.apakšpunktu, tā kā termins "pasūtītājs" ir lietots Aizsardzības industrijas likuma 10.panta otrajā daļā. Turklāt Aizsardzības industrijas likuma 10.panta otrajā daļā kā pasūtītājs ir norādīta Aizsardzības ministrijas struktūrvienība, nevis Aizsardzības ministrija vai tās padotības iestāde.

-

Lūdzam svītrot projekta 6.punktu, tā kā projekta 6.punkts dublē Aizsardzības industrijas likuma 10.panta trešo daļu.
Norādām, ka saskaņā ar Noteikumu Nr. 108 3.2.apakšpunktu normatīvā akta projektā neietver normas, kas dublē augstāka vai tāda paša spēka normatīvā akta tiesību normās ietverto normatīvo regulējumu.

-

Lūdzam svītrot projekta 7.punktu.
Vēršam uzmanību, ka jau no Aizsardzības industrijas likuma 1.panta 4.punktā un 8.pantā ietvertā regulējuma izriet, kāpēc ir nepieciešams izvirzīt piegādes drošības veicinošas prasības. Tādējādi projektā šāds regulējums ir lieks.

-

Lūdzam svītrot vai precizēt projekta 8.punktu, jo minētais punkts daļēji dublē Aizsardzības industrijas likuma 8.panta otro daļu.

-

Lūdzam svītrot vai precizēt projekta 9.punktu, jo minētais punkts dublē Aizsardzības industrijas likuma 8.panta otro daļu un projekta 8.punktu.

-

Lūdzam svītrot vai precizēt projekta 10.punktu, jo minētais punkts dublē Aizsardzības industrijas likuma 8.panta otro daļu un projekta 8.punktu.

-

Lūdzam precizēt projekta 11.punktu, norādot, ka piegādes drošību ietekmējošus faktorus izvērtē un piegādes drošību veicinošas prasības izvirza.
Norādām, ka no Aizsardzības industrijas likuma 10.panta septītajā daļā Ministru kabinetam ietvertā pilnvarojuma neizriet, ka Ministru kabinetam ir noteikta rīcības brīvība nodrošinājuma projektiem izvērtēt vai neizvērtēt piegādes drošību ietekmējošus faktorus un izvirzīt vai neizvirzīt piegādes drošību veicinošas prasības.

-

Lūdzam anotācijā izvērstāk skaidrot nepieciešamību atsaukties uz Līguma par Eiropas Savienības darbību 346. pantu un tā piemērošanu projektā ietverto normu kontekstā, kā arī izvērstāk skaidrot anotācijā minēto: "Piegādes drošības veicinošu prasību izvirzīšana aizsardzības nozares iepirkumos ir iespējama saskaņā ar Direktīvā un ADJIL un PIL noteikto. Savukārt industrijas iesaiste nav atsevišķi identificēta AIL kā piegādes drošības prasība. Tāpat arī Direktīva to neizšķir. Industrijas iesaistes prasības izvirzīšana aizsardzības nozares iepirkumos ir iespējama, baltoties uz Līguma par Eiropas Savienības darbības 346. pantu, izvērtējot katru gadījumu individuāli." Papildus norādām, ka Līguma par Eiropas Savienības darbību 346. panta 1. punktā ir "a" un "b" apakšpunkts, attiecīgi aicinām konkretizēt, kura vienība tiek piemērota, kā arī konkrēti norādīt anotācijā, kā tiek ievērota prasība, ka "šādi pasākumi iekšējā tirgū nedrīkst nelabvēlīgi ietekmēt tādu ražojumu konkurenci, kuri nav tieši paredzēti militāriem nolūkiem".

-

Anotācijā sniegts šāds skaidrojums: "Tāpēc noteikumu projekts stingri nošķir iespēju ietekmēt konkurenci civilajā tirgū, paredzot, ka Latvijas komersanti industrijas iesaistes aktivitātes rezultātā neveic to pašu komercdarbību civilā pielietojuma preču tirgū (16. pants).
Ja tiek konstatēts, ka industrijas iesaistes līguma darbības laikā Latvijā reģistrēts komersants ar industrijas iesaistes līgumā noteikto industrijas iesaistes aktivitāti gūst labumu Eiropas Savienības tirgū ar pielietojumu civilajā sektorā, šī aktivitāte nevar tikt ieskaitīta industrijas iesaistes līguma izpildē (17. pants), un attiecīgi tas ir atrunājams līgumā saistībā ar industrijas iesaistes prasību (18. pants)." Vēršam uzmanību, ka minētais (proti, ka ir runa par Latvijā reģistrētu komersantu) viennozīmīgi neizriet no projektā ietvertā regulējuma. ​​​​​​ Attiecīgi lūdzam precizēt projektu. Aicinām arī izvērtēt un, ja nepieciešams, precizēt citas projekta vienības. 
Vienlaikus lūdzam skaidrot, vai ar projektā ietvertajām prasībām (piemēram, 17. punktā paredzēto ierobežojumu) netiek paredzēti kādi Eiropas Savienības iekšējā tirgus brīvību (piemēram, brīvas preču un pakalpojumu aprites) ierobežojumi, un attiecīgi pamatot to atbilstību Eiropas Savienības tiesību aktiem, tostarp pamatojot to nepieciešamību un samērīgumu.

-

Norādām, ka izrietoši no teritoriālās jurisdikcijas principa likumdevējs nav tiesīgs paredzēt tiesības un pienākumus tiem tiesību subjektiem, kas nav pakļauti tā jurisdikcijai. Attiecīgi lūdzam izvērtēt un precizēt vai sniegt pamatotu skaidrojumu par projekta 26. punkta atbilstību iepriekš minētajam. Vienlaikus lūdzam izvērstāk pamatot projekta 26. punktā ietvertos izņēmumus un to tvērumu.

-

Lūdzam izvērstāk pamatot projekta 27. punktu, tostarp skaidrojot, par kādiem starpvaldību līgumiem ir runa, kā arī, ja starpvaldību līgumi tiek slēgti ar citas valsts valdību, kādēļ ir pamatoti un pietiekami piemērot industrijas iesaistes prasību šādu starpvaldību līgumu ietvaros, Aizsardzības ministrijai vienojoties par to ar līguma partneri, slēdzot atsevišķu līgumu ar ārvalstu piegādātāju vai piegādātājiem. Proti, lūdzam skaidrot, vai un kā šāds punkts ir atbilstošs starpvaldību līgumos paredzētajam tiesiskajam regulējumam. Vienlaikus lūdzam skaidrot, kas domāts ar "līguma partneri", ņemot vērā, ka normā ir minēti divi dažādi līgumu veidi.

-

Ņemot vērā projektā ietvertās atsauces uz Līguma par Eiropas Savienības darbību 346. pantu un Eiropas Savienības Kopējo militāro preču sarakstu, kā arī citas projektā un anotācijā ietvertās norādes par Eiropas Savienības tiesiskā regulējuma un citu starptautisko tiesību normu saistību ar projektā ietverto regulējumu, lūdzam aizpildīt anotācijas 5. sadaļu, sniedzot informāciju par projekta atbilstību Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām.

-

Aicinām izvērtēt, vai projekta 5.6.apakšpunktā norādītais jēdziens "pasūtītājs" neietver arī jēdzienu "iepirkuma veicējs", un, ja nepieciešams, aicinām svītrot projekta 5.4.apakšpunktu.

-

Tiesiskai skaidrībai lūdzam konkrēti noteikt, par kāda veida līguma izpildi saskaņā ar noteikumu projekta 5.6. apakšpunktā norādīto pasūtītājs būs atbildīgs.  

Pamatojums: Noteikumu projekta 5.6.apakšpunkts paredz iespēju brīvi interpretēt, par kura līguma saistību izpildi pasūtītājs būs atbildīgs. Līdz ar to ir nepieciešams precizēt attiecīgo līguma veidu saistību izpildei, par kuru ir atbildīgs pasūtītājs.  

-

Tiesiskās noteiktības nolūkā aicinām precizēt projekta 10.punktā ietvertās Piegādes drošības komisijas nosaukumu, proti, aicinām precizēt, vai minētā komisija ir Aizsardzības ministrijas struktūrvienība.

-

Tiesiskās skaidrības nolūkā aicinām projekta 12.punktā termina "prasības" vietā lietot terminu "piegādes drošību veicinošas prasības".

-

Noteikumu projekta 16.punktā ietverts termins “komersants”. Lūdzam izvērtēt vai attiecīgās normas var īstenot arī zinātniskas institūcijas, kas nav komercsabiedrības un, ja nepieciešams, precizēt. 

Pamatojums:  Aizsardzības industrijas likuma 1.panta 1.punkts noteic, ka aizsardzības industrija ir komersanti un zinātniskas institūcijas, kas veic militāra vai divējāda lietojuma tehnoloģiju vai produktu izstrādi, ražošanu, remontu vai utilizāciju. Savukārt zinātniskās institūcijas atbilstoši Zinātniskās darbības likuma 1. panta 7. punktam pēc sava tiesiskā statusa var būt zinātniskie institūti, augstskolas, komercsabiedrības, kā arī citas institūcijas, kuru statūtos, nolikumā vai satversmē ir paredzēta zinātniskā darbība, piedalīšanās zinātniskās kvalifikācijas iegūšanas un pilnveidošanas procesā un kuras ir reģistrētas zinātnisko institūciju reģistrā.  

-

Noteikumu projekta 17.punktā ietverts termins “komersants”. Lūdzam izvērtēt vai attiecīgās normas var īstenot arī zinātniskas institūcijas, kas nav komercsabiedrības un, ja nepieciešams, precizēt. 

Pamatojums:  Aizsardzības industrijas likuma 1.panta 1.punkts noteic, ka aizsardzības industrija ir komersanti un zinātniskas institūcijas, kas veic militāra vai divējāda lietojuma tehnoloģiju vai produktu izstrādi, ražošanu, remontu vai utilizāciju. Savukārt zinātniskās institūcijas atbilstoši Zinātniskās darbības likuma 1. panta 7. punktam pēc sava tiesiskā statusa var būt zinātniskie institūti, augstskolas, komercsabiedrības, kā arī citas institūcijas, kuru statūtos, nolikumā vai satversmē ir paredzēta zinātniskā darbība, piedalīšanās zinātniskās kvalifikācijas iegūšanas un pilnveidošanas procesā un kuras ir reģistrētas zinātnisko institūciju reģistrā.  

-

Noteikumu projekta 18.punktā ietverts termins “komersants”. Lūdzam izvērtēt vai attiecīgās normas var īstenot arī zinātniskas institūcijas, kas nav komercsabiedrības un, ja nepieciešams, precizēt. 

Pamatojums:  Aizsardzības industrijas likuma 1.panta 1.punkts noteic, ka aizsardzības industrija ir komersanti un zinātniskas institūcijas, kas veic militāra vai divējāda lietojuma tehnoloģiju vai produktu izstrādi, ražošanu, remontu vai utilizāciju. Savukārt zinātniskās institūcijas atbilstoši Zinātniskās darbības likuma 1. panta 7. punktam pēc sava tiesiskā statusa var būt zinātniskie institūti, augstskolas, komercsabiedrības, kā arī citas institūcijas, kuru statūtos, nolikumā vai satversmē ir paredzēta zinātniskā darbība, piedalīšanās zinātniskās kvalifikācijas iegūšanas un pilnveidošanas procesā un kuras ir reģistrētas zinātnisko institūciju reģistrā.  

-

Lūdzam ietvert noteikumu projekta tekstā saīsinājuma “Līgums” skaidrojumu, norādot, kā attiecīgais jēdziens turpmāk tekstā tiks minēts.  

Pamatojums: Noteikumu projekta 20.punktā pirmo reizi parādās apzīmējums “Līgums”, kas norāda uz kāda termina saīsinājuma apzīmējumu, tomēr tekstā nav norādīts, uz kādu līgumu tieši saīsinājums attiecas. 

-

Noteikumu projekta 23.punktā ietverts termins “komersants”. Lūdzam izvērtēt vai attiecīgās normas var īstenot arī zinātniskas institūcijas, kas nav komercsabiedrības un, ja nepieciešams, precizēt. 

Pamatojums:  Aizsardzības industrijas likuma 1.panta 1.punkts noteic, ka aizsardzības industrija ir komersanti un zinātniskas institūcijas, kas veic militāra vai divējāda lietojuma tehnoloģiju vai produktu izstrādi, ražošanu, remontu vai utilizāciju. Savukārt zinātniskās institūcijas atbilstoši Zinātniskās darbības likuma 1. panta 7. punktam pēc sava tiesiskā statusa var būt zinātniskie institūti, augstskolas, komercsabiedrības, kā arī citas institūcijas, kuru statūtos, nolikumā vai satversmē ir paredzēta zinātniskā darbība, piedalīšanās zinātniskās kvalifikācijas iegūšanas un pilnveidošanas procesā un kuras ir reģistrētas zinātnisko institūciju reģistrā.  

-

Lūdzam ietvert noteikumu projekta 25. punktā saīsinājuma “Līgums” skaidrojumu, norādot, kā attiecīgais jēdziens turpmāk tekstā tiks minēts.  

Pamatojums: Noteikumu projekta 25.punktā ietverts jēdziens “Līgums”, kas norāda uz kāda termina saīsinājuma apzīmējumu, tomēr tekstā nav norādīts, uz kādu līgumu tieši saīsinājums attiecas.

-

Noteikumu projekta 29.punktā ietverts termins “komersants”. Lūdzam izvērtēt vai attiecīgās normas var īstenot arī zinātniskas institūcijas, kas nav komercsabiedrības un, ja nepieciešams, precizēt. 

Pamatojums:  Aizsardzības industrijas likuma 1.panta 1.punkts noteic, ka aizsardzības industrija ir komersanti un zinātniskas institūcijas, kas veic militāra vai divējāda lietojuma tehnoloģiju vai produktu izstrādi, ražošanu, remontu vai utilizāciju. Savukārt zinātniskās institūcijas atbilstoši Zinātniskās darbības likuma 1. panta 7. punktam pēc sava tiesiskā statusa var būt zinātniskie institūti, augstskolas, komercsabiedrības, kā arī citas institūcijas, kuru statūtos, nolikumā vai satversmē ir paredzēta zinātniskā darbība, piedalīšanās zinātniskās kvalifikācijas iegūšanas un pilnveidošanas procesā un kuras ir reģistrētas zinātnisko institūciju reģistrā.  

-

Noteikumu projekta 31.punktā ietverts termins “komersants”. Lūdzam izvērtēt vai attiecīgās normas var īstenot arī zinātniskas institūcijas, kas nav komercsabiedrības un, ja nepieciešams, precizēt. 

Pamatojums:  Aizsardzības industrijas likuma 1.panta 1.punkts noteic, ka aizsardzības industrija ir komersanti un zinātniskas institūcijas, kas veic militāra vai divējāda lietojuma tehnoloģiju vai produktu izstrādi, ražošanu, remontu vai utilizāciju. Savukārt zinātniskās institūcijas atbilstoši Zinātniskās darbības likuma 1. panta 7. punktam pēc sava tiesiskā statusa var būt zinātniskie institūti, augstskolas, komercsabiedrības, kā arī citas institūcijas, kuru statūtos, nolikumā vai satversmē ir paredzēta zinātniskā darbība, piedalīšanās zinātniskās kvalifikācijas iegūšanas un pilnveidošanas procesā un kuras ir reģistrētas zinātnisko institūciju reģistrā.  

-

Tiesiskai skaidrībai lūdzam noteikumu projekta V nodaļā veidot vienotu terminu lietojumu attiecībā uz tajā norādīto līgumu dalībniekiem.  
Pamatojums: Noteikumu projekta 36.,38.,39.,40.punktos ir ietverti dažāda veida apzīmējumi līgumu dalībniekiem (iepirkuma veicējs, līgumpartneris, pasūtītājs, piegādātājs), tomēr no to redakcijām nepārprotami nav secināms, tieši, kurus no V nodaļā minētajiem līguma veidiem slēdz attiecīgie līguma dalībnieki, tajā skaitā, kuri tiesību subjekti ir industrijas iesaistes līguma dalībnieki.

-

Lūdzam ietvert noteikumu projekta V nodaļā skaidrojumu par to, kas ir industrijas iesaistes līguma dalībnieki, kā arī to tiesību un saistību izklāstu.  

Pamatojums: No noteikumu projekta V nodaļas un anotācijas nav saprotams, kā tiek definēti industrijas iesaistes līguma dalībnieki, kā arī to tiesības un saistības.  

-

Lūdzam izvērtēt noteikumu projekta 36.punkta atbilstību Civillikuma 1511., 1533.pantam.  

Pamatojums: Noteikumu projekta 36.punkts nonāk pretrunā ar Civillikuma tiesību normām, kas noteic līguma dalībnieku vienošanās principus. Līdz ar to noteikumu projekta 36.punkts nevar paredzēt vienpusēja lēmuma pieņemšanu attiecībā uz minētajiem apakšpunktiem. 

-

Lūdzam norādīt anotācijas tekstā skaidrojumu iepirkuma līgumam, industrijas iesaistes līgumam, pasūtījuma līgumam.  

Pamatojums: Tiesiskai skaidrībai lūdzam definēt iepirkuma līgumu, industrijas iesaistes līgumu un pasūtījuma līgumu un norādīt kādā kontekstā noteikumu projektā attiecināmi minētie līguma veidi. 

-

Lūdzam norādīt anotācijas tekstā saīsinājuma skaidrojumu, norādot kā attiecīgais jēdziens turpmāk tekstā tiks minēts.  

Pamatojums: Anotācijas 1.3. punktā sadaļā “Risinājumu apraksts” pirmo reizi parādās apzīmējums “Līgums”, kas norāda uz kāda termina saīsinājuma apzīmējumu, tomēr anotācijas tekstā nav norādīts, uz kādu līgumu tieši saīsinājums attiecas. 

-

Tiesiskai skaidrībai lūdzam izvērtēt nepieciešamību precizēt anotācijā un noteikumu projektā, vai industrijas iesaistes līgumu ar iepirkuma veicēju būs tiesības noslēgt arī zinātniskai institūcijai, kuras tiesiskais statuss nav komercsabiedrība.    

Pamatojums: Saskaņā ar Aizsardzības industrijas likuma 1.panta 1.punktu secināms, ka aizsardzības industrija ir komersanti un zinātniskas institūcijas, kas veic militāra vai divējāda lietojuma tehnoloģiju vai produktu izstrādi, ražošanu, remontu vai utilizāciju.  

-

Lūdzam aizpildīt anotācijas 2.sadaļu.  

Pamatojums: Ministru kabineta 2021. gada 7. septembra noteikumu Nr.617 "Tiesību akta projekta sākotnējās ietekmes izvērtēšanas kārtība" 15. punkts, kas noteic, ka visiem projektiem aizpilda šo noteikumu 14.2. apakšpunktā minēto anotācijas sadaļu (sabiedrības grupas, kuras ietekmēs projekts, projekta ietekme uz tām, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu, tai skaitā administratīvo izmaksu monetārs novērtējums un atbilstības izmaksu monetārs novērtējums, kā arī administratīvā sloga novērtējums laika izteiksmē).  

-

Lūdzam aizpildīt anotācijas 6.sadaļu.  

Pamatojums: Ministru kabineta 2021. gada 7. septembra noteikumu Nr.617 "Tiesību akta projekta sākotnējās ietekmes izvērtēšanas kārtība" 15. punkts, kas noteic, ka visiem projektiem aizpilda šo noteikumu 14.6. apakšpunktā minēto anotācijas sadaļu (projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process). 

-

Lūdzam aizpildīt anotācijas 7. sadaļu. 

Pamatojums: Ministru kabineta 2021. gada 7. septembra noteikumu Nr.617 "Tiesību akta projekta sākotnējās ietekmes izvērtēšanas kārtība" 15. punkts, kas noteic, ka visiem projektiem aizpilda šo noteikumu 14.7. apakšpunktā minēto anotācijas sadaļu (projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām). 

-