Projekta ID
25-TA-1776Atzinuma sniedzējs
Studija visai ģimenei "NOTIKŠANAS"
Atzinums iesniegts
15.08.2025.
Saskaņošanas rezultāts
Nesaskaņots
Iebildumi / Priekšlikumi
Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Noteikumu (grozījumu) projekts
Grozījumi Ministru kabineta 2010. gada 30. novembra noteikumos Nr. 1082 "Kārtība, kādā piesakāmas A, B un C kategorijas piesārņojošas darbības un izsniedzamas atļaujas A un B kategorijas piesārņojošo darbību veikšanai"
Iebildums
Atzinums par grozījumiem MK noteikumos Nr.1082
(Kārtība, kādā piesakāmas A, B un C kategorijas piesārņojošās darbības)
1. Kopsavilkums
Plānotie grozījumi paredz svītrot no C kategorijas piesārņojošajām darbībām vēja elektrostacijas (VES) un vēja parku būvniecību un darbību.
Šāda pieeja ir:
- juridiski nepamatota (pretruna ar likumu “Par piesārņojumu”),
- pretrunā Satversmes 115. pantam (tiesības dzīvot labvēlīgā vidē),
- pretrunā ES normatīvajiem aktiem par vides aizsardzību un sabiedrības tiesībām uz līdzdalību.
Grozījumi būtiski vājinātu sabiedrības un pašvaldību iespējas aizsargāt vidi un uzraudzīt VES radīto kumulatīvo ietekmi.
2. Juridiskais pamats
2.1. Satversmes 115. pants
“Valsts aizsargā ikviena tiesības dzīvot labvēlīgā vidē, sniedzot informāciju par vides stāvokli un rūpējoties par tās saglabāšanu un uzlabošanu.”
Atceļot C kategorijas prasību, sabiedrībai tiek liegta:
- iespēja saņemt pilnvērtīgu informāciju par projektiem,
- tiesības piedalīties lēmumu pieņemšanā pirms projekta īstenošanas.
Tas ir tiesību ierobežojums bez objektīva pamatojuma un neatbilst piesardzības principam.
2.2. Likums “Par piesārņojumu”
Likuma 1. panta:
6) punkts – piesārņojoša darbība ir jebkura darbība, kas var radīt vides piesārņojumu vai avārijas risku, kā arī darbība piesārņotā vietā, kas var izraisīt piesārņojuma izplatīšanos.
7) punkts – piesārņojums ir arī vibrācijas, troksnis, siltums un citas parādības, kam var būt kaitīga ietekme uz cilvēku veselību vai vidi.
No tā izriet, ka Latvijā par piesārņojumu atzīst ne tikai ķīmisko vielu vai gaisa piesārņojumu, bet arī:
- akustisko piesārņojumu (trokšņus, arī zemfrekvences un infraskaņu),
- vibrāciju radīto ietekmi uz cilvēkiem un vidi,
- darbības, kas rada kaitējumu bioloģiskajai daudzveidībai vai ierobežo dabas resursu izmantošanu.
- VES rada visus šos efektus, tādēļ tās objektīvi ir piesārņojoša darbība.
2.3. ES normatīvie akti
Direktīva 2011/92/ES (VIA direktīva) – prasa izvērtēt jebkuru projektu ar iespējamu būtisku ietekmi uz vidi, tostarp vēja elektrostacijas, ņemot vērā kumulatīvo ietekmi.
Aarhus konvencija – garantē sabiedrības tiesības uz informāciju un līdzdalību vides lēmumos.
Biotopu direktīva (92/43/EEK) un Putnu direktīva (2009/147/EK) – aizliedz pasākumus, kas apdraud aizsargājamas sugas, arī netieši.
Svītrojot VES no piesārņojošo darbību saraksta, Latvija riskē pārkāpt šos pienākumus.
3. VES radītās ietekmes un to sasaite ar piesārņojuma definīciju Latvijā
Vēja elektrostacijas rada vairākas ietekmes, kas saskaņā ar likuma “Par piesārņojumu” 1. panta 7) punktu kvalificējas kā piesārņojums. Pirmkārt, tās rada trokšņa piesārņojumu, kas ietver gan mehāniskās, gan aerodinamiskās skaņas, kā arī zemfrekvences troksni – “troksnis” ir tieši minēts kā piesārņojuma veids. Otrkārt, VES rada zemfrekvences vibrācijas un infraskaņu, kas likumā ir minētas kā “vibrācijas” ar iespējamu kaitīgu ietekmi. Treškārt, iekārtu darbības rezultātā rodas arī siltuma emisijas (piemēram, no mehāniskās darbības un transformatoriem), un arī “siltums” ir piesārņojuma definīcijā.
Papildus tam VES negatīvi ietekmē bioloģisko daudzveidību, īpaši putnus un sikspārņus, un tas saskaņā ar likuma definīciju ietilpst piesārņojuma jēdzienā, jo piesārņojums var ietekmēt dabas resursu izmantošanu un citu likumīgu vides izmantošanu. Ainavas vizuālā degradācija nav tieši minēta kā piesārņojuma veids, taču tā var būt piesārņojuma sekas, ja tiek traucēta vides izmantošana un kultūrvēsturiskās vērtības. Tāpat arī kumulatīvā ietekme – ja tā pastiprina troksni, vibrācijas vai citas minētās parādības – ir uzskatāma par piesārņojumu likuma izpratnē.
4. Zinātniskie un oficiālie avoti
- WHO (2018) – vēja turbīnu troksnis >45 dB(A) naktī palielina sirds slimību un miega traucējumu risku.
- Alves-Pereira & Branco (2007) – zemfrekvences troksnis un infraskaņa var radīt vestibulāros traucējumus, galvassāpes un hronisku nogurumu.
- Kuvlesky et al. (2007); Loss et al. (2013) – būtiska putnu un sikspārņu mirstība vēja turbīnu tuvumā.
- Eurobats (2014) – VES rada augstu sikspārņu bojāeju risku arī lielos attālumos no kolonijām.
- EEA (2019) – kumulatīva VES ietekme uz ainavu un ekosistēmām ir būtiska, īpaši jutīgās teritorijās.
5. Priekšlikumi
Saglabāt VES C kategorijas piesārņojošo darbību sarakstā, ar iespēju noteikt B vai A kategoriju atkarībā no jaudas un atrašanās vietas.
Noteikt obligātu vides ietekmes novērtējumu visiem VES projektiem neatkarīgi no jaudas.
Izstrādāt speciālus MK noteikumus VES uzsākšanai, uzraudzībai un darbības pārtraukšanai.
Iekļaut pašvaldību un vietējās sabiedrības veto tiesības projektiem ar būtisku ietekmi.
Garantēt Aarhus konvencijas pilnu ievērošanu.
6. Secinājums
Plānotā VES izslēgšana no piesārņojošo darbību saraksta ir:
- pretrunā Latvijas likumiem un Satversmes 115. pantam,
- nesaderīga ar ES tiesību aktiem,
- apdraudoša videi un sabiedrības veselībai.
Aicinām saglabāt regulējumu un to stiprināt, nevis vājināt.
(Kārtība, kādā piesakāmas A, B un C kategorijas piesārņojošās darbības)
1. Kopsavilkums
Plānotie grozījumi paredz svītrot no C kategorijas piesārņojošajām darbībām vēja elektrostacijas (VES) un vēja parku būvniecību un darbību.
Šāda pieeja ir:
- juridiski nepamatota (pretruna ar likumu “Par piesārņojumu”),
- pretrunā Satversmes 115. pantam (tiesības dzīvot labvēlīgā vidē),
- pretrunā ES normatīvajiem aktiem par vides aizsardzību un sabiedrības tiesībām uz līdzdalību.
Grozījumi būtiski vājinātu sabiedrības un pašvaldību iespējas aizsargāt vidi un uzraudzīt VES radīto kumulatīvo ietekmi.
2. Juridiskais pamats
2.1. Satversmes 115. pants
“Valsts aizsargā ikviena tiesības dzīvot labvēlīgā vidē, sniedzot informāciju par vides stāvokli un rūpējoties par tās saglabāšanu un uzlabošanu.”
Atceļot C kategorijas prasību, sabiedrībai tiek liegta:
- iespēja saņemt pilnvērtīgu informāciju par projektiem,
- tiesības piedalīties lēmumu pieņemšanā pirms projekta īstenošanas.
Tas ir tiesību ierobežojums bez objektīva pamatojuma un neatbilst piesardzības principam.
2.2. Likums “Par piesārņojumu”
Likuma 1. panta:
6) punkts – piesārņojoša darbība ir jebkura darbība, kas var radīt vides piesārņojumu vai avārijas risku, kā arī darbība piesārņotā vietā, kas var izraisīt piesārņojuma izplatīšanos.
7) punkts – piesārņojums ir arī vibrācijas, troksnis, siltums un citas parādības, kam var būt kaitīga ietekme uz cilvēku veselību vai vidi.
No tā izriet, ka Latvijā par piesārņojumu atzīst ne tikai ķīmisko vielu vai gaisa piesārņojumu, bet arī:
- akustisko piesārņojumu (trokšņus, arī zemfrekvences un infraskaņu),
- vibrāciju radīto ietekmi uz cilvēkiem un vidi,
- darbības, kas rada kaitējumu bioloģiskajai daudzveidībai vai ierobežo dabas resursu izmantošanu.
- VES rada visus šos efektus, tādēļ tās objektīvi ir piesārņojoša darbība.
2.3. ES normatīvie akti
Direktīva 2011/92/ES (VIA direktīva) – prasa izvērtēt jebkuru projektu ar iespējamu būtisku ietekmi uz vidi, tostarp vēja elektrostacijas, ņemot vērā kumulatīvo ietekmi.
Aarhus konvencija – garantē sabiedrības tiesības uz informāciju un līdzdalību vides lēmumos.
Biotopu direktīva (92/43/EEK) un Putnu direktīva (2009/147/EK) – aizliedz pasākumus, kas apdraud aizsargājamas sugas, arī netieši.
Svītrojot VES no piesārņojošo darbību saraksta, Latvija riskē pārkāpt šos pienākumus.
3. VES radītās ietekmes un to sasaite ar piesārņojuma definīciju Latvijā
Vēja elektrostacijas rada vairākas ietekmes, kas saskaņā ar likuma “Par piesārņojumu” 1. panta 7) punktu kvalificējas kā piesārņojums. Pirmkārt, tās rada trokšņa piesārņojumu, kas ietver gan mehāniskās, gan aerodinamiskās skaņas, kā arī zemfrekvences troksni – “troksnis” ir tieši minēts kā piesārņojuma veids. Otrkārt, VES rada zemfrekvences vibrācijas un infraskaņu, kas likumā ir minētas kā “vibrācijas” ar iespējamu kaitīgu ietekmi. Treškārt, iekārtu darbības rezultātā rodas arī siltuma emisijas (piemēram, no mehāniskās darbības un transformatoriem), un arī “siltums” ir piesārņojuma definīcijā.
Papildus tam VES negatīvi ietekmē bioloģisko daudzveidību, īpaši putnus un sikspārņus, un tas saskaņā ar likuma definīciju ietilpst piesārņojuma jēdzienā, jo piesārņojums var ietekmēt dabas resursu izmantošanu un citu likumīgu vides izmantošanu. Ainavas vizuālā degradācija nav tieši minēta kā piesārņojuma veids, taču tā var būt piesārņojuma sekas, ja tiek traucēta vides izmantošana un kultūrvēsturiskās vērtības. Tāpat arī kumulatīvā ietekme – ja tā pastiprina troksni, vibrācijas vai citas minētās parādības – ir uzskatāma par piesārņojumu likuma izpratnē.
4. Zinātniskie un oficiālie avoti
- WHO (2018) – vēja turbīnu troksnis >45 dB(A) naktī palielina sirds slimību un miega traucējumu risku.
- Alves-Pereira & Branco (2007) – zemfrekvences troksnis un infraskaņa var radīt vestibulāros traucējumus, galvassāpes un hronisku nogurumu.
- Kuvlesky et al. (2007); Loss et al. (2013) – būtiska putnu un sikspārņu mirstība vēja turbīnu tuvumā.
- Eurobats (2014) – VES rada augstu sikspārņu bojāeju risku arī lielos attālumos no kolonijām.
- EEA (2019) – kumulatīva VES ietekme uz ainavu un ekosistēmām ir būtiska, īpaši jutīgās teritorijās.
5. Priekšlikumi
Saglabāt VES C kategorijas piesārņojošo darbību sarakstā, ar iespēju noteikt B vai A kategoriju atkarībā no jaudas un atrašanās vietas.
Noteikt obligātu vides ietekmes novērtējumu visiem VES projektiem neatkarīgi no jaudas.
Izstrādāt speciālus MK noteikumus VES uzsākšanai, uzraudzībai un darbības pārtraukšanai.
Iekļaut pašvaldību un vietējās sabiedrības veto tiesības projektiem ar būtisku ietekmi.
Garantēt Aarhus konvencijas pilnu ievērošanu.
6. Secinājums
Plānotā VES izslēgšana no piesārņojošo darbību saraksta ir:
- pretrunā Latvijas likumiem un Satversmes 115. pantam,
- nesaderīga ar ES tiesību aktiem,
- apdraudoša videi un sabiedrības veselībai.
Aicinām saglabāt regulējumu un to stiprināt, nevis vājināt.
Piedāvātā redakcija
-
