Atzinums

Projekta 22.3.apakšpunkts noteic, ka, īstenojot projektu, finansējuma saņēmējam, veicot pētījumus, lai pilnveidotu resocializācijas sistēmas efektivitāti, analizējot esošos riska un vajadzību novērtēšanas instrumentus un īstenotās resocializācijas programmas, ir tiesības iegūt informāciju, t.sk. personas datus no Valsts probācijas dienesta par Valsts probācijas dienesta esošajiem un bijušajiem klientiem, kā arī informāciju, tajā skaitā personas datus no Iekšlietu ministrijas Informācijas centra par esošo un bijušo ieslodzīto sodāmībām.
Savukārt projekta sākotnējas ietekmes novērtējuma ziņojumā ir norādīts: “Pētījumu veikšanā būtiska informācija ir par recidīvu. Minētā informācija ir Iekšlietu ministrijas Informācijas centra pārziņā esošajās informācijas sistēmās. Līdz ar to Ministru kabineta noteikumu projekts noteic IeVP tiesības pieprasīt informāciju par recidīvu Iekšlietu ministrijas Informācijas centram.”
Vēršama uzmanība, ka saskaņā ar Krimināllikuma 63.panta pirmo daļu sodāmība ir noziedzīgu nodarījumu izdarījušas personas notiesāšanas vai soda noteikšanas juridiskās sekas, kas ir spēkā tiesas vai prokurora priekšrakstā par sodu noteiktajā soda izciešanas laikā, kā arī pēc tam līdz sodāmības dzēšanai vai noņemšanai likumā noteiktajā kārtībā. Tādējādi projektā ietvertais regulējums neatbilst projekta sākotnējas ietekmes novērtējuma ziņojumā norādītajam.
Līdz ar to nav skaidrs, kāda informācija un no kādām Iekšlietu ministrijas Informācijas centra pārziņā esošajām valsts informācijas sistēmām tiks iegūta.
Pētniecības nolūkos veiktai datu apstrādei ir jāpastāv atbilstošam nolūkam (mērķim), tiesiskajam pamatojumam, skaidri noteiktam atbildīgajam pārzinim, kā arī jāievēro datu apstrādes principi - likumīgums, godprātība un pārredzamība, nolūka ierobežojumi, datu minimizēšana, precizitāte, glabāšanas ierobežojums, integritāte un konfidencialitāte, pārskatatbildība.[1] 
Eiropas Parlamenta un Padomes 2016.gada 27.aprīļa regulas (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (turpmāk – Datu regula) 5.panta 1.punkta a) apakšpunktā ir noteikts datu apstrādes likumības un godprātības princips, t.i., jebkurai personas datu apstrādei ir jābūt tiesiskam pamatam. Godprātības princips būtībā ietver arī visus pārējos principus (likumīgumu, pārredzamību, nolūka ierobežojumu, datu minimizēšanu, precizitāti, glabāšanas ierobežojumu, integritāti un konfidencialitāti, pārskata atbildību), jo tie visi ir vērsti uz to, lai pārzinis nodrošinātu godīgu attieksmi pret datu subjektu – personu, kuras dati tiek apstrādāti. Datu regulas 5.panta 1.punkta c) apakšpunktā ir ietverts datu minimizēšanas princips, proti, personas dati ir adekvāti, atbilstīgi un ietver tikai to, kas nepieciešams to apstrādes nolūkos.
Vēršama uzmanība, ka Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs kā valsts informācijas sistēmas pārzinis ir atbildīgs par personas datu apstrādes atbilstību Datu regulai. Iekšlietu ministrijas Informācijas centram jābūt precīzi zināmam datu apjomam, ko būs jāsniedz (vai jādara pieejamu).
Ņemot vērā minēto, precizēt projektu vai anotāciju, sniedzot informāciju par informācijas sistēmām, no kurām paredzēts iegūt datus, un datu apjomu, ko paredzēts iegūt.



[1] https://www.dvi.gov.lv/lv/jaunums/dviskaidro-datu-apstrade petnieciskos-nolukos
 

-