Atzinums

Likumprojekts paredz, ka persona var iesniegt pieteikumu par prettiesiskas rīcības konstatēšanu tikai tad, ja izpildās viens no sekojošiem priekšnosacījumiem: 1) prettiesiskās rīcības konstatēšanu nav iespējams panākt, iesniedzot sūdzību administratīvā pārkāpuma procesā, vai 2) nolēmumā par iesniegto sūdzību attiecīgais jautājums nav izlemts. Tiesībsargam, iepazīstoties ar Likumprojektā piedāvāto redakciju un anotācijā minēto, rodas vairāki jautājumi attiecībā uz pirmo no minētajiem priekšnosacījumiem.
Tiesībsargs jau iepriekš vērsa Tieslietu ministrijas uzmanību, ka vairākos gadījumos augstāka iestāde un tiesa nevērtē administratīvā pārkāpuma procesā amatpersonu veikto darbību tiesiskumu, atsaucoties uz Administratīvās atbildības likuma (AAL) nosacījumiem. Ņemot vērā, ka AAL tiesiskajā regulējumā nav skaidri noteikts pienākums vērtēt arī amatpersonu rīcības tiesiskumu, šāda priekšnosacījuma iekļaušana rada jautājumus, kuri būs tie gadījumi, kad administratīvā pārkāpuma procesā būs iespējams panākt prettiesiskas rīcības konstatēšanu.
Savukārt, ja vadās no Tieslietu ministrijas norādītās pieejas, ka kopumā AAL paredz plašas iespējas augstākai amatpersonai un tiesai vērtēt rīcības tiesiskumu, nav skaidri izsecināms, kuri būs tie gadījumi, kad prettiesisko rīcību tomēr nebūs iespējams konstatēt.
Līdz ar to, nepastāvot skaidri noteiktai kārtībai, pirmā priekšnosacījuma izpilde var kļūt tikai par formālu prasību pieteikuma par prettiesiskas rīcības konstatēšanu iesniegšanai. Pretējā gadījumā rodas jautājums, kāpēc atbilstoši procesuālās ekonomijas principam administratīvā pārkāpuma procesā visos gadījumos nevarētu vērtēt amatpersonas rīcības tiesiskumu, kas vēlāk attiecīgi būt par pamatu kaitējuma pieteikuma iesniegšanai administratīvajā procesā.
Tādējādi tiesībsarga ieskatā būtu nepieciešams Likumprojektā vai attiecīgajā anotācijas sadaļā atrunāt tos gadījumus, kad prettiesisko rīcību nav iespējams konstatēt, iesniedzot sūdzību administratīvā pārkāpuma procesā.

-