Atzinums

Biedrība PIEKRASTE RĪTDIENAI atbalsta Ministru kabineta rīkojuma projektā 25-TA-2896 “Par atteikumu akceptēt paredzēto darbību “Vēja elektrostaciju parka “K2 Ventum” būvniecība Dienvidkurzemes novada Sakas pagastā un elektropārvades pieslēguma izveide Dienvidkurzemes novada Sakas pagastā un Kuldīgas novada Alsungas pagastā”” paredzēto lēmumu par paredzētās darbības neakceptēšanu.
Tāpat biedrība vērš Ministru kabineta uzmanību uz apstākļiem, kas papildus pamato paredzētās darbības neakceptēšanu, kā arī uz rīkojuma projekta juridiskām nepilnībām.
Biedrības PIEKRASTE RĪTDIENAI rīcībā ir trīs savstarpēji neatkarīgi juridiskie atzinumi, kuros, interpretējot Aizsargjoslu likuma 36. pantu, izdarīts vienots secinājums, ka vēja elektrostaciju būvniecība Baltijas jūras un Rīgas līča piekrastes aizsargjoslas ierobežotas saimnieciskās darbības joslā ārpus pilsētām un ciemiem nav pieļaujama, izņemot normatīvajos aktos īpaši paredzētos gadījumus:
Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes Juridiskās zinātnes institūta vadošās pētnieces Dr. iur. Leilas Neimanes 2026. gada 24. augusta atzinums (tiks iesniegts Valsts kancelejā);
Zvērinātu advokātu biroja “Ellex Kļaviņš” SIA 2026. gada 30. jūlija juridiskais atzinums (iepriekš iesniegts Klimata un enerģētikas ministrijai 2026. gada 31. jūlijā);
Zvērinātu advokātu biroja “Eversheds Sutherland Bitāns” SIA juridiskais atzinums, kas 2026. gada 18. augustā kopā ar biedrības iesniegumu Nr. VP-1/27 iesniegts Ministru prezidentam, Tieslietu ministrijai un Klimata un enerģētikas ministrijai.
Analoģiski secinājumi izdarīti arī vienas no autoritatīvākajām ekspertēm vides tiesību jomā – Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes emeritētās profesores, bijušās Satversmes tiesas tiesneses un 9., 10. un 11. Saeimas deputātes Dr. iur. Ilmas Čepānes 2026. gada 18. augusta publikācijā portālā “Delfi” (Pielikums Nr. 3).
Tādējādi pretēji rīkojuma projekta 7. punktā norādītajam SIA “Zvērinātu advokātu birojs RASNAČS” atzinumam šobrīd ir vairāki savstarpēji neatkarīgi juridiski vērtējumi, kuros izdarīts pretējs secinājums par Aizsargjoslu likuma 36. panta saturu un piemērošanu.
Vienlaikus biedrība vērš uzmanību uz Ministru kabineta 2026. gada 28. aprīļa sēdes protokola Nr. 24 33. § 3. punktā doto uzdevumu Klimata un enerģētikas ministrijai sadarbībā ar Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministriju sagatavot juridisko analīzi par būvniecību aizsargjoslā.
No rīkojuma projekta izriet, ka Klimata un enerģētikas ministrija juridiskās analīzes sagatavošanai piesaistīja ārēju juridisko ekspertu – SIA “Zvērinātu advokātu birojs RASNAČS”. Tā sagatavotais atzinums Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijai nosūtīts 2026. gada 30. jūlijā, savukārt VARAM 2026. gada 11. augusta vēstulē norādīja, ka tā tikai “pirmšķietami piekrīt” ārējā juridiskā atzinuma secinājumiem.
Ārēja juridiskā eksperta sagatavots atzinums un VARAM vēlāk sniegta “pirmšķietama” piekrišana tā secinājumiem nav tas pats, kas Ministru kabineta uzdotā KEM sadarbībā ar VARAM sagatavota juridiskā analīze. Turklāt ne rīkojuma projektā, ne tā anotācijā nav identificēts dokuments, kurā būtu ietverta VARAM norādītā “iepriekš paustā tiesību normu interpretācija” un tās juridiskais pamatojums.
Biedrība īpaši iebilst pret rīkojuma projekta 19. punkta otro teikumu.
Rīkojuma projekta 9. punktā ir atzīts, ka jautājums par paredzētās darbības īstenošanas pieļaujamību Baltijas jūras un Rīgas līča piekrastes aizsargjoslā “nav vērtējams kā viennozīmīgi atrisināts” un ka šaubas par šā jautājuma tiesisko interpretāciju nav pilnībā novērstas.
Savukārt rīkojuma projekta 19. punktā jau tiek norādīts konkrēts turpmākais tiesiskais mehānisms – pēc abu pašvaldību akcepta lēmumu saņemšanas vērsties Ministru kabinetā Aizsargjoslu likuma 36. panta septītajā daļā paredzētā ikreizējā rīkojuma saņemšanai.
Šie secinājumi nav savstarpēji savienojami. Ja pats rīkojuma projekts atzīst, ka jautājums par paredzētās darbības pieļaujamību piekrastes aizsargjoslā nav viennozīmīgi atrisināts, tajā vienlaikus nevar prezumēt konkrētu Aizsargjoslu likuma 36. panta piemērošanas mehānismu, ar kuru paredzētā darbība turpmāk varētu tikt īstenota.
Aizsargjoslu likuma 36. panta septītā daļa pati par sevi neatrisina jautājumu par šā panta pirmās daļas 2. punktā noteiktajiem aprobežojumiem un vēja elektrostaciju būvniecības pieļaujamību ierobežotas saimnieciskās darbības joslā ārpus pilsētām un ciemiem. Tās piemērošanai ir patstāvīgi tiesiskie priekšnoteikumi.
Rīkojuma projekta 19. punkta pašreizējās redakcijas saglabāšana var radīt nepamatotu priekšstatu, ka Ministru kabinets jau ir atzinis Aizsargjoslu likuma 36. panta septīto daļu par piemērojamu tiesisko pamatu konkrētās paredzētās darbības īstenošanai, lai gan tajā pašā rīkojumā atzīts, ka attiecīgais tiesību jautājums nav viennozīmīgi atrisināts. Attiecīga pretruna novēršama arī rīkojuma projekta anotācijā.
Uzsveram, ka biedrības rīcībā ir neatkarīga Zviedrijas ornitologa Seppo Ekelund 2026. gada 30. jūlija atzinums par paredzētās darbības IVN ziņojumā ietverto ornitologu atzinumu (Pielikums Nr. 4, bez pielikumiem; pilna versija ar pielikumiem iepriekš iesniegta KEM 2026. gada 11. augustā). Atzinumā norādīts, ka paredzētā darbība atrodas nozīmīgā putnu migrācijas ceļā, IVN procesā migrējošo putnu uzvedība nav pietiekamā apmērā un ar atbilstošām metodēm pētīta, paredzētie risku mazināšanas pasākumi var būt neefektīvi un pastāv augsts putnu bojāejas risks.
Biedrība 2026. gada 13. augustā KEM iesniedza arī vēstuli, kurā norādīts uz paredzētās darbības IVN ziņojumā ietverto fotovizualizāciju neatbilstību faktiskajai situācijai (Pielikums Nr. 5).
Svarīgi, ka paredzētā darbība neatbilst Dienvidkurzemes novada spēkā esošajam teritorijas plānojumam, Liepājas valstspilsētas un Dienvidkurzemes novada ilgtspējīgas attīstības stratēģijai līdz 2035. gadam un jaunajam Dienvidkurzemes novada teritorijas plānojuma projektam; vēja elektrostaciju būvniecība Dienvidkurzemes novadā ir paredzēta citās teritorijās. Paredzētā darbība ir izvietota starp Pāvilostas pilsētu un Natura 2000 teritorijām – Grīņu dabas rezervātu, Ziemupes dabas liegumu un dabas liegumu “Sakas Grīņi”. Pret paredzēto darbību ilgstoši un aktīvi iebilst gan vietējā kopiena, gan Dienvidkurzemes novada pašvaldība.

 

Biedrība PIEKRASTE RĪTDIENAI lūdz:
papildināt rīkojuma projekta pamatojumu, ņemot vērā Dr. iur. Leilas Neimanes 2026. gada 24. augusta atzinumu, ZAB “Ellex Kļaviņš” SIA 2026. gada 30. jūlija juridisko atzinumu, ZAB “Eversheds Sutherland Bitāns” SIA juridisko atzinumu, kā arī Dr. iur. Ilmas Čepānes publiski pausto juridisko vērtējumu;
papildināt rīkojuma projekta pamatojumu ar izvērtējumu, vai Ministru kabineta 2026. gada 28. aprīļa sēdes protokola Nr. 24 33. § 3. punktā noteiktais uzdevums KEM sadarbībā ar VARAM sagatavot juridisko analīzi par būvniecību aizsargjoslā ir izpildīts atbilstoši Ministru kabineta dotā uzdevuma saturam;
svītrot rīkojuma projekta 19. punkta otro teikumu un izteikt 19. punktu šādā redakcijā:
“19. Šajā rīkojumā ietvertais atteikums neliedz paredzētās darbības ierosinātājam turpmāk virzīt paredzēto darbību Ietekmes uz vidi novērtējuma likumā un citos normatīvajos aktos noteiktajā, vispārējā kārtībā.”
attiecīgi precizēt rīkojuma projekta anotāciju, svītrojot norādes, kas prezumē Aizsargjoslu likuma 36. panta septītās daļas piemērojamību SIA “K2 Ventum” paredzētajai darbībai;
papildināt rīkojuma projekta pamatojumu ar informāciju par Seppo Ekelund 2026. gada 30. jūlija atzinumu un tajā konstatētajām migrējošo putnu izpētes nepilnībām un riskiem;
papildināt rīkojuma projekta pamatojumu ar informāciju par biedrības PIEKRASTE RĪTDIENAI 2026. gada 13. augusta iesniegumu par IVN ziņojumā ietverto fotovizualizāciju neatbilstību faktiskajai situācijai;
papildināt rīkojuma projekta pamatojumu ar informāciju par paredzētās darbības neatbilstību teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem, tās izvietojumu starp Pāvilostas pilsētu un Natura 2000 teritorijām, kā arī vietējās kopienas un Dienvidkurzemes novada pašvaldības iebildumiem pret paredzēto darbību.
Biedrība PIEKRASTE RĪTDIENAI atbalsta rīkojuma projektā paredzēto atteikumu akceptēt paredzēto darbību, vienlaikus lūdzot novērst minētās rīkojuma projekta un tā anotācijas nepilnības.