Atzinums

Ņemot vērā to, ka vilks ir ES īpaši aizsargājama suga, ka tā medības Latvijā ir pieļautas pēc dzīvnieku skaita mērķa populācijas apjoma sasniegšanas valstī, zinot to, ka vilku nemedī vairākumā ES valstu, bet kaimiņvalstīs Lietuvā un Igaunijā kopīgi ar Latviju apsaimnieko vienu vilku populāciju (Baltijas), kaimiņvalstīs medību sezonas garums ir ievērojami īsāks (attiecīgi 5½ un 4 mēneši) nekā Latvijā (8½mēneši), - vilku medību sezonas garums būtu tuvināms kaimiņvalstīs noteiktajam un to nevajadzētu noteikt ievērojami garāku par 5 mēnešiem. Vilka medīšanas termiņa saīsinājums būtu nosakāms februāra un marta mēnešos, kad vilki neapdraud lauksaimniecības dzīvniekus, bet veido ģimenes saites. Papildus ir jāmeklē risinājums iespējai limita robežās medīt vilku postījumu vietās arī diennakts tumšajā laikā. Medīšanu postījumu novēršanai ārpus noteiktā medību termiņa jau tagad paredz noteikumu p.7 un p.10.
 

3.1.7. vilks (Canis lupus) – no 1.septembra līdz Valsts meža dienesta noteiktā nomedīšanas apjoma izmantošanai, bet ne ilgāk par 31. janvāri;

Sakarā ar izteiktu pēdējo gadu tendenci mežirbju skaita samazinājumam, svītrot no medījamo sugu saraksta šo sugu.

3.1.8. (svītrots)

Baltais zaķis (Lepus timidus) ir Direktīvas 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību V pielikuma suga, kurai, nav veikta izplatības noskaidrošana Latvijā un nav izstrādāts sugas apsaimniekošanas plāns, lai to medītu, kā to nosaka Direktīva. Suga būtu isvītrojama no medījamo sugu saraksta.
 

3.2.2. pelēkie zaķi (Lepus europaeus) – no 1. oktobra līdz 31. janvārim;

1) Nav atbalstāms priekšlikums pārcelt meža zosu medību termiņa sākumu par vienu mēnesi agrāk, jo zosu migrācija šajā laikā vēl nav sākusies, bet Latvijas zosu populācija pēdējo gadu laikā ir tikai sākusi atjaunoties (kā ligzdotāja tā vēl ir samērā reta). Viena mēneša agrākai meža zosu medību uzsākšanai nav sakara ar lauksaimniecības postījumu prevenciju.
2) Sakarā ar atsevišķu sugu apdraudētu stāvokli un skaitlisku sarukumu Latvijā, no medījamo ūdensputnu sugu saraksta svītrot  platknābi (Anas clypeata) un baltvēderi (Anas penelope), līdzīgi kā tas ir darīts ar garkakli (Anas acuta);
3) 3.2.12. apakšpunkts atļauj ūdensputnu medības publiskajās ūdenstilpēs un to tauvas joslās peldsezonas laikā gan sestdienās, gan svētdienās.
Tā kā publiskajās ūdenstilpēs notiekošās ūdensputnu medības ar medību šaujamieročiem rada bīstamību un būtisku diskomfortu citiem likumiskiem publisko ūdeņu lietotājiem - peldētājiem, ūdenssportistiem, ūdenstūristiem, makšķerniekiem - šis nosacījums būtiski ierobežo pārējo publisko ūdeņu lietotāju, it īpaši bērnu, tiesības uz netraucētu atpūtu abās iknedēļas brīvdienās.
 

3.2.12. lauči (Fulica atra), krīkļi (Anas crecca), pelēkās pīles (Anas strepera), meža pīles (Anas platyrhynchos), prīkšķes (Anas querquedula), cekulpīles (Aythya fuligula), ķerras (Aythya marila), melnās pīles (Melanitta nigra), gaigalas (Bucephala clangula) – no augusta otrās sestdienas pulksten 16.00 līdz 15. septembrim ceturtdienā, svētdienā un pirmdienā, izņemot 1.septembri, bet no 15. septembra līdz 30. novembrim katru dienu;
 

Nav atbalstāma Projektā izteiktā redakcija, jo zeltainais šakālis (Canis aureus) ir ES Sugu un biotopu direktīvas Nr.92/43/EEK 5.pielikuma suga ar ierobežojumiem šo dzīvnieku izmantošanā (11., 14. un 15.pants), kas paredz dzīvnieku ieguvi tikai pie nosacījuma, ja ir nodrošināts sugas labvēlīgs statuss valstī.
Tā kā zeltainais šakālis Latvijā (u.c. Baltijas valstīs) ienāk dabīgā ceļā paplašinot savas izplatības areālu (tā nav invazīva suga!), tā kā tas pārstāvot lielos plēsējus un dzīvojot savā atšķirīgā dzīvotnē ir nozīmīga suga dabīgai ekosistēmai, tā kā tas ir konkurents un skaita samazinātājs tādām invazīvām sugām kā amerikas ūdele un jenotsuns, tad šīs sugas īpatņu ieguvei saskaņā ar Direktīvas 14.pantu ir nepieciešama priekšizpēte un sugas aizsardzības/apsaimniekošanas plāns. Līdz minēto prasību izpildei, sugas labvēlīga aizsardzības statusa pierādīšanai un/vai šīs sugas dzīvnieku medību nepieciešamības pierādīšanai, zeltainais šakālis no Medību noteikumiem (3.2.15. apakšpunkta) ir svītrojams.

3.2.15. Latvijas faunai neraksturīgās vai invazīvās sugas – Amerikas ūdele (Mustela vison), jenotsus (Nyctereutes procyonoides), dambriedis (Dama dama), muflons (Ovis orientalis), Sika briedis (Cervus nippon), jenots (Procyon lotor), nutrija (Myocastor coypus Molina), baibaks (Marmota bobak) – visu gadu.

Nav atbalstāms Projekta 3.2.16.punkts, kas stirnas nosaka par nelimitētiem medību dzīvniekiem. Stirnas izņemšana no limitēti medījamo sugu saraksta draud ar pārmērīgu šo dzīvnieku skaita samazināšanu atsevišķās medību platībās un/vai Latvijā kopumā. Turklāt, valsts mērogā tas padarīs neiespējamu stirnu skaita/izplatības regulāciju. Stirna ir nozīmīgākais lūša barības avots. Stirnu skaita būtisks samazinājums var negatīvi atsauksies uz lūšu Latvijas populācijas stāvokli, kas var atkārtoti pievērst EK uzmanību sakarā ar stingra aizsardzības režīma nenodrošināšanu lūsim.

Atjaunot noteikumu 3.1.3.punktu (un svītrot projekta 3.2.16.), izsakot sekojoši:
3.1.3. stirnas (Capreolus capreolus) – āži no 1. jūnija līdz 30. novembrim, kazlēni (vecums līdz vienam gadam) un kazas – no 15. augusta līdz 30. Novembrim.
 

Zinot BVZ kritisko stāvokli valstī un to, ka šādas medības ir iespējamas g.k. putniem nozīmīgo BVZ vietās, ka centieni atgriezt dzīvotnēs ķikutu būs "palikti zem sitiena", - tas ir pilnīgi nepieņemams priekšlikums iekļaut medījamo sugu sarakstā mērkaziņu. Te nav tikai runa par ķikutu nejaušu nošaušanu, jo medījot, to ir grūti atšķirt no mērkaziņas, bet medības šajās vietās neizbēgami būs traucējums arī jebkuram citam pļavu putnam, kurš vasaras beigās un rudenī noskata nākamā gada ligzdošanas vietu.

-

Dzinējmedībām nevajadzētu notikt pēc 31.janvāra, jo:
1) vēlāk par šo datuma pēc šiem noteikumiem nav paredzētas nevienas pārnadžu sugas dzīvnieku dzinējmedības, bet dzenot vilkus ziemas dzinējmedībās tiek nodarīts nevajadzīgs traucējums/kaitējums citiem dzīvniekiem, it sevišķi smagos ziemas apstākļos;
2) vilku ziemas dzinējmedības nerisina postījumu problēmu, jo mājlopi šajā periodā neatrodas ganībās;
3) vilku dzinējmedības nav uzskatāmas par selektīvām un tās nenodrošina uz postīšanu tendētu indivīdu atlasi/nošaušanu.
Postījumu novēršanai vilku medības ir pirmkārt jāparedz apdzīvotu vietu vai lauksaimniecības dzīvnieku novietņu tiešā tuvumā kā individuālās medības. Tikai tādas medības pēc savas būtības var uzskatīt par selektīvām atlasot uz postījumiem tendētus dzīvniekus.

11. Medības ar dzinējiem vai traucēšanu (turpmāk – dzinējmedības) ir atļautas no saullēkta līdz saulrietam no 1. oktobra līdz 31. janvārim.
 

Ja tiek uzskaitītas sugas (nevis dzīvnieki), ieteicam būtu tās nosaukt vienskaitlī.

-