Atzinums

Iebilstam pret to, ka  visām nozarēm noteikts vienāds mērķis, neņemot vērā nozaru attīstību periodā kopš 2005. gada un  reālās iespējas sasniegt 2005. gada SEG emisiju līmeni. 
Lauksaimniecības sektora mērķim būtu jāataino reālās iespējas līdz 2030. gadam veikt l/s organisko zemju transformāciju par meža zemēm un mitrzemēm. Sevišķi ņemot vērā Dabas atjaunošanas regulas saistošo mērķi l/s organisko augšņu atjaunošanai, kura izpildei nav atļauts apmežot organiskās augsnes neatjaunojot dabīga purva mitruma līmeni.

Lai nodrošinātu politikas izstrādi un īstenošanu siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas mērķu izpildei, šā panta (1) daļā minētajiem sektoriem mērķi 2030. gadam tiek izteikti procentos pret 2005. gada konkrētā sektora emisiju apjomu un kopā ar finanšu avotiem sektorālo mērķu sasniegšanai tiek noteikti Nacionālajā enerģētikas un klimata plānā, ņemot vēra, ka sektorālie mērķi nedrīkst uzrādīt emisiju pieaugumu salīdzinājumā ar 2020. gadu. 

 

Iespēja iegūt līdzekļus ir noteikt ne-ETS un ZIZIMM sektora emitējošām nozarēm, kuras nepietiekoši samazina SEG emisijas, papildus SEG emsiju nodokli un šo naudu izmantot vienību iegādei. Finansējuma nodrošināšana nevar būt tikai koordinējošo ministriju atbildība.
Par ZIZIMM sektoru jāņem vērā, ka ZIZIMM regula pieļauj iespēju 2026.-2030.g. periodā neiegādāties piesaistes vienības, bet ar soda koeficientu neizpildi pārcelt neizpildi uz nākošo periodu. Tas var būt ekonomiski izdevīgāk kā iegādāties vienības, sevišķi ņemot vērā to, ka pašreizējās prognozes rāda, ka tikai piecas DV izpildīs 2030.g. ZIZIMM mērķus un būs vērojams piesaistes vienību deficīts.

Latvijas Republikai ir tiesības pārdot Latvijai piešķirtās gada emisijas sadales vienības un piesaistes vienības, kas nav izmantotas vai potenciāli netiks izmantotas, lai nodrošinātu Latvijas siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas un oglekļa dioksīda piesaistes saistību izpildi, vai pirkt gada emisijas sadales vienības un piesaistes vienības, kas ir nepieciešamas, lai nodrošinātu Latvijas siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas un oglekļa dioksīda piesaistes saistību izpildi. Šā likuma 4. panta (5) daļā noteiktās koordinējošās ministrijas kopīgi ar KEM un Finanšu ministriju ir atbildīgas par finansējuma nodrošināšanu gada emisijas sadales vienību un piesaistes vienību iegādei, ja, izstrādājot šā panta (3) daļā minēto informatīvo ziņojumu, tiek konstatēta siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas un oglekļa dioksīda piesaistes sektorālo mērķu  neizpilde un tiek lemts par vienību iegādi.

Atbilstoši IPCC vadlīnijām (https://www.ipcc-nggip.iges.or.jp/public/2006gl/pdf/1_Volume1/V1_1_Ch1_Introduction.pdf  7.atsauksme)  kūdra netiek uzskatīta par biokurināmo, kura CO2 emisijas var uzskatīt par neitrālām. 
Bez tam būtu jānorāda, ka neietver arī citu biomasu no Enerģētikas likuma 1 (1) 12).  Tur ietilptu arī enerģētikai izmantojamā lauksaimniecības produkcija, atliekas.

Uz Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu ēku, transporta un papildu sektoros attiecināms kurināmais kā tas definēts šā likuma 1. panta 19) punktā, neietverot koksnes kurināmo un citu biomasu.

Iesakām dzēst šo daļu, jo nebūtu korekti priekšlaicīgi paredzēt konkrētu MK noteikumu saturu, ja nav vēl skaidrs kā plānotā brīvprātīgā sistēma darbosies, sevišķi ņemot vērā pašreizējo darbu pie ES Oglekļa piesaistes sertifikācijas regulas un sertifikācijas standartu izstrādes.

Dzēst

Ņemot vērā, ka vēl nav noslēdzies darbs pie ES Oglekļa piesaistes sertifikācijas regulas, kā arī EK ekspertu grupa vēl nav izstrādājusi piesaistes sertifikācijas standartus, 2024.gada ir pārāk ātrs termiņš.

Atbilstoši šā likuma 45. pantā noteiktajam, Klimata un enerģētikas ministrija sadarbībā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju un Zemkopības ministriju līdz 2025. gada 1. jūnijam sagatavo un klimata un enerģētikas ministrs noteiktā kārtībā iesniedz Ministru kabinetā konceptuālo ziņojumu par brīvprātīga oglekļa dioksīda piesaistes mehānisma ieviešanu Latvijā.

Ja šeit domāta tikai ZIZIMM sektorā uzskaitāmā piesaiste, tad būtu jādefinē kā ZIZIMM sektora oglekļa dioksīda piesaiste. Pretējā gadījumā definīcija jāpaplašina, jo piesaiste var notikt arī jūrās un okeānos, ražošanas procesos, produktos kā arī organiskajam ogleklim saistoties nešķīstošos savienojumos. 

oglekļa dioksīda piesaiste - kuras rezultātā no atmosfēras tiek absorbēts oglekļa dioksīds un saistīts sauszemes vai okeāna rezervuāros vai produktos

Kompensēt var gan ar piesaisti, gan uztveršanu, gan abiem.

klimatneitralitāte – stāvoklis, kurā visas siltumnīcefekta gāzu emisijas, kas radušās šā likuma 1., 2., 4.  un 3. pielikuma I daļā minētajās darbībās un avotos, tiek pilnā apmērā kompensētas ar oglekļa dioksīda piesaisti vai oglekļa dioksīda uztveršanu vai ar abiem;

Ierosinām nedaudz mazināt ambiciozitāti.

Likuma mērķis ir nodrošināt virzību uz klimata pārmaiņu ierobežošanu un klimatnoturību ar mērķi  līdz 2050. gadam sasniegt klimatneitralitāti un nodrošināt nacionālo klimata mērķu sasniegšanu saskaņā ar Eiropas Savienības un starptautiskajām saistībām, ņemot vērā ekoloģisko, sociālo un ekonomisko ilgtspēju. Likums pamatots ar Parīzes nolīguma saistībām saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējo konvenciju par klimata pārmaiņām.