Atzinums

Projekta ID
26-TA-557
Atzinuma sniedzējs
Kultūras ministrija
Atzinums iesniegts
31.03.2026.
Saskaņošanas rezultāts
Nesaskaņots

Iebildumi / Priekšlikumi

Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Noteikumu konsolidētā versija
Iebildums
Katra atsevišķa ministrija var precizēt datus tikai par attiecīgās ministrijas iesniegtajiem pasākumiem, līdz ar to, lai nodrošinātu korektu punkta piemērošanu, lūdzam precizēt punktu, norādot, ka katra attiecīgā ministrija precizē aili “Turpmāk ik gadu” un turpmākos gadus (n+5 un tālāk) ar BPIS attiecīgās ministrijas iesniegtajiem pasākumiem (izmaiņām). 
Piedāvātā redakcija
-
2.
Noteikumu konsolidētā versija
Iebildums
No punkta redakcijas nav saprotams kādi pieņemtie lēmumi šajā punktā ir domāti - Ministru kabineta lēmumi, Saeimas lēmumi, pašas ministrijas lēmumi, Finanšu ministrijas lēmumi vai kādi citi lēmumi. Taču vienlaikus nav atbalstāma pasākumu nodalīšana, piemēram, tikai atbilstoši vienam konkrētam Ministru kabineta lēmumam, jo minētais var radīt ļoti lielu sadrumstalotību un lielu pasākumu skaitu. Papildus tam, piemēram, var būt vairāki Ministru kabineta lēmumi par vienu un to pašu finansējuma mērķi, līdz ar to, nodalīšana atbilstoši tikai atsevišķiem lēmumiem nav atbalstāma. 
Lūdzam precizēt noteikumu punktu  norādot kāda veida lēmumi tajā ir domāti un paredzēt iespējas apvienot vairākus lēmumus, ja mērķis ir viens, vai arī attiecīgi papildināt anotāciju ar skaidrojumu par šī punkta piemērošanu. 
Piedāvātā redakcija

 
3.
Noteikumu konsolidētā versija
Iebildums
Pašreiz spēkā esošajā redakcijā ir paredzēts, ka maksimāli pieļaujamo izdevumu apjomu ministrijai aprēķina Finanšu ministrija, taču tagad no noteikumu redakcijas nav skaidrs kas to dara. Lūdzam papildināt punktu nosakot kas aprēķina maksimāli pieļaujamo izdevumu apjomu ministrijai. 
Piedāvātā redakcija
-
4.
Noteikumu konsolidētā versija
Iebildums
9.punkta ievaddaļā ir runa par informāciju pamatbudžeta bāzes projekta sagatavošanai, nevis pieprasījumiem jaunām bāzes izmaiņām. Savukārt no noteikumu 12.punkta jaunajā redakcijā 9.punkts parādās kā priekšlikumi bāzes izmaiņām, nevis kā informācija pamatbudžeta bāzes sagatavošanai, kas nesakrīt ar formulējumu 9.punkta ievaddaļā. Lūgums šos punktus savstarpēji saskaņot.

Piedāvātā redakcija
-
5.
Noteikumu konsolidētā versija
Iebildums
Vēršam uzmanību, ka 9.1. punktā minēto prognožu informāciju par Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības, klimata pārmaiņu finanšu instrumenta un emisijas kvotu izsoļu ieņēmumu instrumentu līdzekļu finansēto vai līdzfinansēto apstiprināto projektu un pasākumu īstenošanai atbilstoši precizētajiem darba grafikiem un naudas plūsmām var iedot tikai tad, ja tās ir jāsniedz par ministrijas kā atbildīgās iestādes pārziņā esošajām programmām (SAM pasākumiem). Informācija projektu līmeņa finansēšanas plāniem, darbu grafikiem u.c. ministrijai (ja tā nav par ES fondu pasākumu atbildīgā iestāde) ir pieejama tikai tad, kad tiek apstiprināts projekts.
Vienlaikus, lūdzam skaidrot pieeju, kādēļ ievadot informāciju/ prognozi par n+5 gadu tā būtu jāievada tādā pašā apmērā kā n+4 gadā.
Piedāvātā redakcija
-
6.
Noteikumu konsolidētā versija
Iebildums
No punkta redakcijas izriet, ka minētais ir attiecināms uz visa veida brīvpusdienu saņēmēju skaitu, taču jāņem vērā, ka finansējums brīvpusdienām  var tikt nodrošināts no dažādiem finansējuma avotiem. Piemēram, viena KM padotībā esoša izglītības iestāde saņem finansējumu brīvpusdienu nodrošināšanai transferta veidā gan no Izglītības un zinātnes ministrijas, gan no pašvaldības. Ņemot vēra ka minētie ieņēmumi tiek saņemti transfertu ieņēmumu veidā, KM ieskatā ir nelietderīgi norādīt katram resoram brīvpusdienu saņēmēju skaitu, taču no 9.3.7. punkta redakcijas pastāv risks, ka piemēram IZM ēdināšanas transfertu saņēmēju skaits tiks norādīts gan KM, gan IZM pusē. Vai pašvaldības transferta gadījumā  brīvpusdienu saņēmēju skaits nākošajam gadam nav precīzi zināms un tas sākotnēji balstās uz prognozi. Turklāt izglītojamo skaits, kuri saņem brīvpusdienas ir mainīgs kalendāra gada ietvaros, piemēram, sākoties jaunajam mācību gadam septembrī.
Lūdzu precizēt punktu paredzot, ka ir norādāma brīvpusdienu saņēmēju skaita prognoze, un vai informācija ir jānorāda abām ministrijām, vai arī sniegt skaidrojumu anotācijā kā šāda informācija ir norādāma.  
Piedāvātā redakcija
-
7.
Noteikumu konsolidētā versija
Iebildums
Lūdzam precizēt punkta redakciju norādot, ka šis attiecas uz "Programma skolā"  finansējumu, jo tikai šajā modelī tiek izmantoti klašu komplekti.  Punktā minētās informācijas norādīšana visos gadījumos, kas skar izglītības iestāžu finansējumu, kas norādīts 9.3.9.apakšpunktā, ir ļoti apjomīgs darbs un šādu datu apkopošana būtiski palielina attiecīgo ministriju darba apjomu, savukārt, ja tiek piešķirts  papildu finansējums augstskolu pedagogu darba samaksai, šādu datu apkopošana ir vēl apjomīgāka, ņemto vērā, ka augstskolu finansējumā no valsts budžeta atsevišķi netiek izdalīta pedagogu atlīdzība.  Papildus minētajam, piemēram, mākslu ievirzes programmās, kuru īstenotāji ir pašvaldības un privātie dibinātāji, ir ļoti liels izglītības iestāžu skaits, kur nav iespējams objektīvi apkopot informāciju par paredzamo izglītojamo skaitu un klašu komplektiem, jo finansējums tiek sadalīts pēc budžeta apstiprināšanas. Līdz ar to lūdzam izvērtēt punkta redakciju un lietderību norādīt tik detalizētu informāciju, kā arī precizēt kādos gadījumos šī informācija ir norādāma. 
Piedāvātā redakcija
-
8.
Noteikumu konsolidētā versija
Iebildums
Kultūras ministrija neatbalsta formulējumu, ka finansējums projektu ietvaros pabeigto projektu uzturēšanai nav attiecināms uz augstākās izglītības un profesionālās izglītības iestādēm, jo  Kultūras ministrijai kā iestāžu dibinātājam ir jānodrošina tās padotībā esošo iestāžu uzturēšanas izdevumi.  Ministrijas ieskatā šāds nosacījums varētu būt attiecināms uz gadījumiem, ja iestādei tiek, piemēram, renovētas esošas telpas vai nemainās to apjoms, bet ja tiek būvētas jaunas vai renovētas telpas, kas palielina iestādes telpu apjomu, objektīvi ir nepieciešami lielāki papildu izdevumi to uzturēšanai. Līdz ar to nav pamatots šāds izņēmums attiecībā uz profesionālās izglītības iestādēm. Kultūras ministrijas ieskatā ir jāvērtē izdevumi pēc būtības. Līdz ar to, lūdzam precizēt 9.4.punkta redakciju, svītrojot no tā izņēmumu par visām profesionālās izglītības iestādēm, nodrošinot valsts dibinātām profesionālas vidējās izglītības iestādēm iespēju pieprasīt papildu finansējumu pabeigto Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu uzturēšanai. 

Piedāvātā redakcija
-
9.
Noteikumu konsolidētā versija
Iebildums
No minētā punkta redakcijas nav skaidrs kas ir domāts ar "budžeta resoru". 
Atbilstoši Likumā par budžet un finanšu vadību sniegtajai definīcijai: Budžeta resors — ministrija, cita centrālā valsts iestāde vai atsevišķi no ministriju vai citu centrālo valsts iestāžu budžetiem nodalīts resursu un izdevumu kopums, kam valsts budžeta likumā budžeta līdzekļus paredz tieši apropriācijas kārtībā.
Ņemot vērā, ka izdevumu ievadīšanu dažādas ministrijas var organizēt dažādi, piemēram datus var vadīt iestādes vai ministrija centralizēti pati par visām savām iestādēm, nav skaidrs kāpēc un pie kā ir jāvēršas gadījumā, ja datus vada pati ministrija.
Lūdzam precizēt punkta redakciju.  
Piedāvātā redakcija
-
10.
Noteikumu konsolidētā versija
Iebildums
Punktā norādīts, ka datus BPIS sākotnēji vada iestādes. taču praksē, ņemot vērā jau vēsturiski iedibināto praksi, kā arī ņemot vērā Valsts kases seminārā sniegto informāciju, faktiski datu ievadi par visām iestādēm un visu finansējumu veic Kultūras ministrija centralizēti. Līdz ar to, lūdzam precizēt punktu, norādot arī ministrijai iespējas veikt datu ievadi. 
Piedāvātā redakcija
-
11.
Noteikumu konsolidētā versija
Priekšlikums
Šobrīd sākotnējā datu uzpildes procesā iestāžu pašu ieņēmumi tiek norādīti kā periodiski mainīgie pasākumi, kaut gan pēc būtības tie ne vienmēr ir mainīgi, jo ir iestādes kurās tie ir nemainīgi vairāku gadu garumā (piemēram muzeju un skolu pašu ieņēmumi par regulāri sniegtiem pakalpojumiem), un ir pašu ieņēmumi, kas ir mainīgi vai terminēti pēc būtības (piemēram, ieņēmumi par projektu realizāciju) .
Pirmajā gadījumā izmaiņas ir faktiski nemainīgas ilgstošā periodā un līdzīgi kā dotācija pēc būtības ir ikgadēji turpināmas un pašu ieņēmumi tiek koriģēti nākošajiem periodiem tikai objektīvos gadījumos. Vienlaikus jānorāda, ka līdzīgi kā neterminētiem pasākumiem, vispārīgā gadījumā šādiem ieņēmumiem nav paredzams gala termiņš. Savukārt otrajā gadījumā pašu ieņēmumu izmaiņas ir mainīgas un terminētas pēc būtības, jo to pamats ir projektu vai vienreizēju pasākumu īstenošana un ir skaidri nosakāms šo pasākumu gala vai īstenošanas beigu termiņš. Jebkuru pašu ieņēmumu atsevišķa izdalīšana rada nesamērīgu administratīvo un papildus darba slogu ministrijai pie datu ievades. Lūdzam izvērtēt iespēju norādīt pašu ieņēmumus atbilstoši to būtībai, ņemot vērā vai tas ir terminēts pasākums vai pēc būtības ieņēmumi nav ierobežoti termiņā. 
Piedāvātā redakcija
-