Atzinums

Iebilduma būtība nav ņemta vērā.
Atkārtoti norādām, ka ar likumprojektu plānots pašvaldību kompetenci ietvert divās atsevišķās normās – Nacionālās drošības likuma 17. pantā (Pašvaldību kompetence), kas ietverts Nacionālā drošības likuma sadaļā par nacionālās drošības sistēmas subjektiem un to kompetenci, kā arī ar likumprojektu jaunā redakcijā izteiktajā 23.³ pantā (Pašvaldību kompetence), kas ietverts sadaļā par valsts apdraudējuma pārvarēšanu un krīzes vadību.
Minētais risinājums nepārprotami nodala pašvaldību kompetences divos dažādos gadījumos – (1) vispārīgā, ikdienas stāvoklī un (2) valsts apdraudējuma pārvarēšanas un krīzes vadības stāvoklī. Sākotnējā iebilduma būtība ir tieši vērsta uz to, lai saglabātu vispārīgu pašvaldību pienākumu sniegt atbalstu valsts drošības iestādēm vispārīgā, ikdienas stāvoklī, lai pilnvērtīgi īstenotu pasākumus arī apdraudējuma nepieļaušanā, noturības pret apdraudējumu pilnveidošanā, ne tikai rīkotos jau esoša apdraudējuma pārvarēšanā un krīzes vadībā.
Attiecīgi, atkārtoti izsakām iebildumu un aicinām neizslēgt no Nacionālās drošības likuma 17. panta pašvaldību pienākumu sniegt atbalstu valsts drošības iestādēm (17.panta 4.punkts).

-

Iekšlietu ministrija uztur iebildumu attiecībā uz likumprojektā piedāvāto krīzes definīciju, pamatojoties uz tiem pašiem jau iepriekš sniegtajiem argumentiem. Papildus uz krīzes legāldefinīcijas redakcijas trūkumiem norādāms, ka arī plānotā Nacionālās drošības likuma IV nodaļas pārdēvēšana, tajā ietverot divus nošķirtus procesus - (1) valsts apdraudējuma pārvarēšana un (2) krīzes vadība, turklāt valsts apdraudējumu kā nošķirtu, patstāvīgu procesu vairākkārt minot likumprojektā (un līdzīgi saglabājot arī esošajā Nacionālās drošības likuma redakcijā) rada konfliktu ar legāldefinīcijas tvērumu.
Aicinām izvērtēt iespēju svītrot no likumprojektā piedāvātās krīzes definīcijas vārdus "kas apdraud valsti un sabiedrību un".
Vienlaikus, lai mazinātu nekonsekvences starp likumprojektā lietotajiem terminiem ("nacionālā drošība", valsts apdraudējums", "krīze")  likumprojektā piedāvātā 23.¹panta:
1. pirmajā daļā:
1) svītrot:
- 1.punktā vārdus "nacionālās drošības, tajā skaitā";
- 4.punktā vārdus "nacionālās drošības, tajā skaitā";
2) aizstāt 5.punktā vārdus "nacionālās drošības, tajā skaitā" ar vārdiem "valsts apdraudējuma pārvarēšanas un";
2. otrajā daļā:
- aizstāt 1.punktā vārdus "nacionālās drošības, tajā skaitā" ar vārdiem "valsts apdraudējuma pārvarēšanas un";
- svītrot 2.punktā vārdus "nacionālās drošības, tajā skaitā".

Krīze ir normai neatbilstošs vai ārkārtējs notikums vai situācija, kam nepieciešama stratēģiska, adaptīva un savlaicīga reakcija, lai saglabātu valsts, sabiedrības, vides vai saimnieciskās darbības drošību vai cilvēku veselību un dzīvību.

 

Iekšlietu ministrija uztur izteiktos iebildumus par likumprojektā piedāvāto 23.¹pantu (I, II, V).
I – Tiek uzturēts iebildums par nepieciešamību nodalīt Krīzes vadības centra pienākumus un tiesības ikdienas un krīzes laikam.
II – Likumprojektā, sākotnēji izmantoto vārdu salikumu “nacionālā drošība un krīzes vadība” aizstājot ar “nacionālā drošība, tajā skaitā krīzes vadība” Nacionālās drošības likumā rada papildu nekonsekvences, par ko norādīts apsvērumos pie izvēlētās un piedāvātās krīzes legāldefinīcijas. Proti, piedāvātās redakcijas, ar ko tiek aizvietots sākotnējais vārdu salikums principā maina sākotnējā likumprojekta būtību, no sākotnēji patstāvīgiem nacionālās drošības un krīzes vadības elementiem tos pārveidojot par savstarpēji iekļaujošiem – nacionālajai drošībai pilnībā aptverot krīzes vadības elementu. Valsts kancelejas skaidrojumā norādīts uz likumprojekta 1.pantu, kas papildina Nacionālās drošības likuma 3.panta otrās daļas – nacionālās drošības sistēmas uzdevumu uzskaitījumu, nevis skaidro nacionālās drošības termina tvērumu.
Vienlaikus izmantoto terminu kontekstā joprojām ir aktuāli arī pie krīzes definīcijas norādītie apsvērumi. Piemēram, salīdzinot 23.¹panta pirmās daļas 1. un 3.punktu nav skaidrs, kādēļ Krīzes vadības centrs izstrādā, organizē un koordinē nacionālās drošības (kas atbilstoši Valsts kancelejas skaidrojumam ietver krīzes vadību) politiku, bet Ministru prezidentu un Ministru kabinetu konsultē tikai valsts apdraudējuma un krīzes vadības jomā (nevis nacionālās drošības jomā).  Likumprojektā piedāvātā 15.³panta redakcija paredz, ka Krīzes vadības centrs "nodrošina krīzes vadības pasākumu plānošanu, sagatavošanu un īstenošanu", līdz ar ko nosakot likumprojektā Krīzes vadības centram pienākumus nacionālās drošības jomā tiek nepamatoti paplašināts centra funkcionālais tvērums.
Sk. pie Iekšlietu ministrijas iebilduma par krīzes definīciju piedāvātās likumprojekta 23.¹ panta pirmās daļas 1., 4. un 5.punkta redakcijas un šā panta otrās daļas 1. un 2.punkta redakcijas.
V - Tiek uzturēts iebildums attiecībā uz likumprojektā noteikto Krīzes vadības centra pienākumu  - koordinē resursu apzināšanu un to iesaistīšanu krīzes vadības pasākumos (23.¹panta 11.punkts), pamatojoties uz iepriekš sniegtajiem argumentiem.

-

Iekšlietu ministrija uztur izteikto iebildumu, aicinot paredzēt atbilstošu likuma spēkā stāšanās laiku un/vai paredzēt adekvātu pārejas periodu, ņemot vērā, ka pastāv būtisks risks, ka uz likumprojektā norādīto termiņu netiks nokomplektēts nepieciešamais personālresurss, kā arī Krīzes vadības centrs nebūs nodrošināts ar nepieciešamajiem materiāltehniskajiem resursiem, lai spētu nodrošināt likumprojektā Krīzes vadības centram paredzēto uzdevumu izpildi.

-

Grozījumu Nacionālās drošības likumā 9. pantā nav norādīts grozījuma teksts.

-