Atzinums

LĢĀA atbalsta MK noteikumu 3.punktā iekļauto normu, kura paredz, ka klīniskās vadlīniju,
algoritmu un ceļu nepieciešamību izvērtē metodiskās vadības institūcija sadarbībā ar
ārstniecības personu profesionālo organizāciju. Normā nav noteikti sadarbības principi un
lēmumu pieņemšanas mehānisms.
LĢĀA atzīmē, ka MK noteikumu projektā ir norādīts, ka klīniskajām vadlīnijām ir
sagatavotājs, bet ne 3.punkta norma, ne cita norma neparedz, ka klīniskās vadlīnijas,
algoritmu un ceļu sagatavotājs ir MVI. No 8.4., 12.2.,12.2 punktiem secināms, ka klīnisko
vadlīniju sagatavotājs var būt ārstniecības iestāde, ārstniecības personu profesionālā
organizācija vai augstskola.
Tāpēc ir jāprecizē MVI, kas ir administratīva un valsts varas institūcija, kurai tiek piešķirti
valsts finanšu līdzekļi, loma. Ir jānovērš risks, ka MVI var izmantot varas pozīciju un
negatīvi ietekmēt ārstniecības personu un profesionālo organizāciju autonomijas tiesības brīvi
strādāt profesijā. Lai profesionālo organizāciju sadarbība ar MVI nebūtu formāla vai
pakārtota MVI diktātam, kurai kā valsts institūcijai ir administratīvs un finansiāls pārsvars,
3.punkta normā ir jānosaka MVI un profesionālo organizāciju sadarbības principi. Ievērojot
to, ārstniecības personu profesionālā organizācija apvieno lietu personu ar speciālista
kompetencēm un praktiskā darba pieredzi ārstniecībā skaitu, bet MVI ir administratīva
iestādei, kurai kompetence ārstniecībā nav, bet to parasti nodrošina daži darbinieki un daži
piesaistīti nozares eksperti, jāparedz, ka MVI nodrošina procesa metodisko vadību,
administrēšanu un finansēšanu to līdzekļu ietvaros, kuri tās darbībai ir piešķirti no valsts
budžeta, bet ārstniecības personu profesionālo organizāciju, augstskolu un zinātnisko
institūciju pārstāvji sagatavo klīnisko vadlīniju, klīnisko algoritmu un klīnisko ceļu projektus.
Tādējādi būs iespējams panākt satura klīnisko kvalitāti un atbilstību prakses apstākļiem.
Jāparedz, ka lēmumu pieņemšana notiek saskaņā ar konsensus principu, nevis vienkāršu
balsu vairākumu.
MK noteikumu 3.punktā ir jānosaka ārstniecības personu profesionālo biedrību patstāvīgas
tiesības izvērtēt un izstrādāt klīniskās vadlīnijas, klīniskos algoritmus un ceļus. Nav pamatoti
noteikt, ka arī jomās, kur darbojas MVI, kā tas ir ģimenes medicīnā, to drīkst darīt tikai
sadarbībā ar MVI. Šāds regulējums nepamatoti ierobežo ārstniecības personu profesionālo
autonomiju un brīvas rīcības tiesības. Vēl jo vairāk, ārstniecības personu profesionālai
organizācija ir jābūt tiesībām brīvi spriest par profesionālās darbības jautājumiem, arī izdodot
un reģistrējot vadlīnijas gadījumos, ja sadarbība ar MVI nav notikusi, tā ir bijusi ierobežota,
ja MVI nepiekrīt aktualizēt vadlīnijas vai ir izdotas klīniskās vadlīnijas, algoritmi vai ceļi,
kuri nepamatoti ierobežo ārstniecības personu kvalitatīvi un zinātniski pamatotu darbību.
 

Ārstniecības personu profesionālajai organizācijai ir tiesības izvērtēt , izstrādāt, aktualizēt un reģistrēt SPKC klīniskās vadlīnijas, klīniskos algoritmus un klīniskos ceļus savas darbības jomā.

LĢĀA iebilst pret noteikumu 4.punktā noteiktajām augstskolu un ārstniecības
iestāžu tiesībām izstrādāt klīniskās vadlīnijas, algoritmus un ceļus bez sadarbības ar
ārstniecības personu profesionālajām organizācijām. Ja tas netiktu noteikts, tad būtu
iespējams, ka ārstniecības iestādes, īpaši lielās vai finansiāli ieinteresētās (arī valsts budžeta
līdzekļu saņemšanā, tirgus pārdalē), vai augstskolas varētu izmantot šīs tiesības savu
individuālo tiesību un interešu īstenošanai, pakļaujot riskam vai nepamatotām prasībām

mazāku ārstniecības iestāžu vai prakses ārstu darbu. Šāds regulējums pieļauj, ka ārstniecības
iestādes vai augstskolas, bez sadarbības ar ģimenes ārstu asociācijām, varētu noteikt kādus
negatīvus nosacījumus arī ģimenes ārstu darbam. Tāpēc 4.punkta norma ir jāpapildina,
nosakot, ka ārstniecības iestādes un augstskolas ir tiesīgas izvērtēt, sagatavot un aktualizēt
klīniskās vadlīnijas, klīniskos algoritmus un klīniskos ceļus tikai sadarbībā ar ārstniecības
personu profesionālām organizācijām.
Par 4.punktu. MK noteikumu projekts nenosaka kārtību, kāda jāievēro, ja MVI, kas izveidota
konkrētā veselības aprūpes jomā, paplašina savu darbību un vērtē vai izstrādā klīniskās
vadlīnijas, kas skar citu specialitāšu ārstus un ārstniecības personas (māsas, fizioterapeitus
u.c.) darbību.
Piemēram, Latvijā MVI ir izveidotas onkoloģijā, psihiatrijā, kuru tiešā kompetence ir viena
norādītā nozare, bet šīs MVI mēdz darboties plašāk. Piemēram, garīgās (psihiskās) veselības
jomā vai onkoloģijā spriežot ne tikai par psihiatru vai onkologu darbību, bet arī par ārstu-
psihoterapeitu, ģimenes ārstu un citu speciālistu darbību. Ārstniecības procesos, kuros strādā
vairāku specialitāšu profesionāļi, starpdisciplināra un multidisciplināra darbība un sadarbība
ir nepieciešama un pamatota, arī vadlīniju vērtēšanas un izstrādes posmā. Lai izvairītos no
darbības ārpus kompetences, interešu un kompetenču konfliktiem, ir nepieciešams MK
noteikumos tiesiski nošķirt un atsevišķi regulēt gadījumus, kad vadlīnijas jāizstrādā vienas
MVI darbības jomā, vienā ārstniecības iestādē vai augstskolā, no gadījumiem, kad vadlīnijas
ir vairāku MVI jomā, jo tās ietver starpdisciplināru procesus, kurps jādarbojas vairākām
ārstniecības personām un ārstniecības iestādēm.
Noteikumu projekta 4.punktā ir jāiekļauj normas, kas noteiktu vadlīniju sagatavošanu un
aktualizēšanu starpdisciplināriem ārstniecības procesiem, kuros nosaka vairāku specialitāšu
darbību. Piemēram, klīniskajos ceļos parasti piedalās dažādu jomu speciālisti, bet ģimenes
ārsti ļoti bieži. Bieži ārstniecības procesā piedalās māsas, bet māsu profeisonālo organizāciju
līdzvērtīga dalība ne vinemēr tiek nodrošināta.
 

LĢĀA iesaka papildināt 4.punkta normu nosakot, ka ārstniecības iestādes un augstskolas ir tiesīgas izvērtēt, sagatavot un aktualizēt
klīniskās vadlīnijas, klīniskos algoritmus un klīniskos ceļus tikai sadarbībā ar ārstniecības
personu profesionālām organizācijām.
LĢĀA iesaka noteikumu 4.punktā iekļaut normu: Ja klīniskās vadlīnijas, klīniskie algoritmi
vai klīniskie ceļi nosaka vairāku specialitāšu ārstniecības personu darbību, to izvērtēšanu,
sagatavošanu un aktualizēšanu veic darba grupa, kurā darbojas pārstāvji no visām
attiecīgajām profesionālajām organizācijām, kuru darbību klīniskās vadlīnijas, algoritmi vai
klīniskie ceļi nosaka vai ietekmē.

Domstarpību risināšanas mehānisms un profesionālo organizāciju autonomija
Noteikumu projekts, 8.4., 10.2., 12.2. punktos, šobrīd paredz klīnisko vadlīniju projektus
saskaņot ar profesionālajām organizācijām, bet neparedz risinājumu kā rīkoties, ja izstrādātais
projekts, kuru sagatavojusi MVI vai cita persona, nozares profesionālās asociācijas ieskatā
nav medicīniski pamatots, ir nepilnīgss vai klīniskajā praksē neizpildāms.
Piemēram, augsts risks pastāv gadījumos, kad valsts budžeta līdzekļu taupīšanas, ārstniecības
iestāžu individuālu interešu vai administratīvu apsvērumu dēļ vadlīnijās vai klīniskajos
algoritmos tiek noteikts mazāks vizīšu skaits vai šaurāks ārstniecības apjoms, vai ierobežota
medikamentu izvēle, nekā tas ir optimāli un zinātniski nepieciešams pacienta veselībai. Šādā
situācijā profesionālajai ārstu organizācijai ir jāparedz tiesības rīkoties, lai aizstāvētu savu
biedru - speciālistu profesionālos standartus un pacientu tiesības, patstāvīgi izdodot un
reģistrējot SPKC savas vai precizētas vadlīnijas organizācijas biedriem - noteiktas
specialitātes ārstiem.

-

LĢĀA iebilst pret priekšlikumu noteikumu 13.2. punktā iekļauto normu, kura paredz, ka
klīniskajā ceļā ir jāiekļauj klīnisko procesu un rezultātu kvalitātes indikatoru sarakstu un to
aprakstu, ka indikatoriem ir jāaptver katrs klīniskā ceļā ietvertais veselības aprūpes līmenis.
Līdz šim Latvijā nav notikusi profesionāļu diskusija par to kā noteiktu klīniskā darba
rezultātu indikatorus un kā tos izmantot ne vispārīgi, ne primārajā aprūpē. Tāpēc ir pāragri
izdot MK noteikumus par kritērijiem, kuru noteikšana, arī primārajā aprūpē, ir obligāta.
LĢĀA aicina izdiskutēt šo priekšlikumu un vienoties par tā iekļaušanu tiesību aktos
pamatojoties uz diskusiju rezultātā izstrādātiem priekšlikumiem. Tāpēc LĢĀA aicina svītrot
13.2.normu un pielikumu.

LĢĀA aicina svītrot
13.12.normu un pielikumu.