Atzinums

Par: papildināt noteikumus ar 46.² 3.apakšpunktu šādā redakcijā:
"46.² 3. šo noteikumu 7.² 11. apakšpunktā minētajos gadījumos.";

Iebildums. 
Iebilstam pret klusēšanas – piekrišanas principa piemērošanu 7.² 11. apakšpunktā minētajos gadījumos. Norādām, ka minētais apakšpunkts tai skaitā ietver iespēju praktiski neierobežoti palielināt ēkas platību, tādējādi būvvaldei ir jāveic pilnvērtīga ieceres atbilstības normatīvo aktu prasībām.

-

Par: 7.² 11. otrās grupas viena vai divu dzīvokļu dzīvokļa dzīvojamās ēkas, palīgēkas vai lauksaimniecības nedzīvojamās ēkas pārbūve, kas nemaina būves grupu uz augstāku būves grupu.

Iebildums. 
Vēršam uzmanību, ka lasot grozījumu priekšlikumu ar nākotnes versiju, konstatējams, ka 7.²10 (nākotnes versijā) nosaka rūpnieciski ražotās dzīvojamās ēkas kopējo platību 150m2 būvniecībai izmantot paskaidrojuma rakstu. 7.²11. apakšpunkts (grozījumu priekšlikums) atļauj veikt dzīvojamās ēkas pārbūvi, nemainot būves grupu ar to pašu būvniecības ieceres veidu. Proti, ja cilvēkam nepieciešama dzīvojamā māja lielāka kā 150m², un tādas arī piedāvā rūpnieciski ražoto ēku klāstā, viņš vienojas par viena moduļa būvniecību līdz 150m² un pēc tam veido jaunu ieceri palielinot būvapjomu jau bez ierobežojuma kopējā platībā. Tādējādi ierobežojumam platībā zūd jēga. Tas palielina birokrātisko slogu. 
Priekšlikums.
Palielināt vai nenoteikt m² ierobežojumus.
 

-

Par: papildināt noteikumus ar 7.3.3.4.apakšpunktu šādā redakcijā:
"7.3.3.4. mazēkas (transporta pieturu nojumes, citas iepriekš, neklasificētas ēkas, tai skaitā palīgēkas) jaunai būvniecībai, novietošanai vai nojaukšanai, izņemot būvniecību valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu teritorijās;";

Iebildums. 
Nepiekrītam būvniecības administratīvā procesa nepiemērošanai mazēku jaunai būvniecībai un novietošanai. Norādām, ka mazēkas ir viens no biežākajiem patvaļīgas būvniecības objektiem, līdz ar to ir viegli konstatējami pārkāpumi, kas tiek pieļauti – Civillikuma, ugunsdrošības prasību, pašvaldības apbūves noteikumu, Aizsargjoslu likuma prasību neievērošana. Var secināt, ka personām, kas veic būvniecību, nav nepieciešamo zināšanu par normatīvo tiesību aktu prasībām, lai tās spētu patstāvīgi, bez būvniecības kontroles institūciju pārbaudes izvēlēties būves vietu un risinājumus. 

Pilsētas un ciemi ļoti atšķiras no lauku teritorijas, inženiertīklu koncentrācijas un zemes vienību platības izmēru dēļ, tādēļ nešķiet pareizi visas teritorijas apskatīt vienādi, nediferencējot tās attiecībā uz mazēku būvniecību. Ja lauku teritorijā, piemēram, zemes vienībā ar platību 45 ha mazēka diez vai kādam traucēs, tad pilsētas teritorijā ir liela iespējamība piebūvēt tuvāk kā atļauts pie kaimiņa zemes vienības robežas, kas savukārt rezultējas ar sūdzību būvvaldē, tādējādi būtiski palielinot būvvaldes noslodzi. Nemaz nerunājot par to, ka būvētājam būtu lieki izdevumiem nojaucot un būvējot citā vietā. Ne visi iedzīvotāji ir eksperti TIAN un būvniecību regulējošos normatīvajos aktos. Pilsētu teritorijā, Būvvaldei būtu jāatstāj iepriekšēja iespēja iejaukties, pirms mazēka ir uzbūvēta. Lauku teritorijās gan varētu ļaut būvēt mazēkas bez skaņojuma iegūšanas. 

Būvvaldēm preventīvi ir mazāks administratīvais slogs novērt citu personu aizskārumu ar būvniecību, nekā uzsākt procesu par iepriekšējā stāvokļa atjaunošanu, kas prasa milzīgus būvvaldes speciālistu resursus. Lēmumi tiek pārsūdzēti un lietas izskatīšana nonāk domes sēdē, tādejādi tiek tērēts pašvaldības domju deputātu laiks, kā arī lietas nonākšana tiesas jurisdikcijā. Personas ir gatavas cīnīties līdz pēdējam, jo būvniecība jau veikta, ieguldīti lieli finanšu līdzekļi, tāpēc jāsamēro administratīvais slogs samērīgi starp būvniecības veicējiem un kontrolējošām iestādēm un tiesībsargājošām iestādēm. Rezultāts var netikt sasniegts, ja būvvalžu darbs būs pārslogots ar patvaļīgām būvniecībām un tās būvniecības ieceres, kas jāsaskaņo, nespēs izskatīt laikā. Līdz ar to visi risinājumi jāvērtē arī no būvvalžu skatu punkta, jo darbinieku piesaiste ar pašvaldības noteikto atalgojumu dažkārt ir neiespējama pat gada garumā. 
 
Priekšlikums
"7.3.3.4. mazēkas (transporta pieturu nojumes, citas iepriekš, neklasificētas ēkas, tai skaitā palīgēkas) jaunai būvniecībai, novietošanai vai nojaukšanai, izņemot būvniecību valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu teritorijās un pilsētu teritorijās";

Jāprecizē, ka mazēku, t.i. ēku, kuru platība nepārsniedz 25 m2 būvniecībai un tā atrodas ārpus pilsētas nepiemēro būvniecības administratīvo procesu, tās var nereģistrēt Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā un var neierakstīt zemesgrāmatā, bet jāveic izpilmērījuma plāna izgatavošana. Izpildmērījuma plānam jābūt saskaņotam ar ADTI datu turētāju.

 

-

Par: 7.² 1. pirmās grupas ēkas vai otrās grupas viena 
dzīvokļa dzīvojamās ēkas ar kopējo platību, kas 
nepārsniedz 200 m2 
 
23.².4. ja paredzēta otrās grupas viena dzīvokļa 
dzīvojamās ēkas ar kopējo platību, kas nepārsniedz 200 
m2 


Iebildums  
Iebildums pret noteikto robežu 200m2 kopējai platībai.  

Juceklīgi tiek izmantoti ēku iedalījuma kritēriji pēc 
platības, kopējās platības, iekštelpu platības vai apbūves laukuma. 
Saskaņā ar Anotāciju nav saprotams kāds iedalījums īsti paredzēts. 
Mūsuprāt, būtu vēlams konceptuāli pieturēties pie kritērija apbūves 
laukums, lai būvvaldēm būtu iespējams kontrolēt, kuriem kritērijiem 
konkrētā ēka atbilst. 

Ierosinājums noteikt robežu 150m2 apbūves laukums. 
Mūsuprāt 150m2 apbūves laukums varētu būt samērīgāka robeža. Ārējās 
terases un nojumes ir iespējams projektēt arī kā atsevišķas būves, un 
vaļējai terasei (kas nav saistīta ar ēku) būvniecības iecere nemaz nav 
nepieciešama (saskaņā ar Ministru kabineta 2017. gada 9. maija noteikumi 
Nr. 253 "Atsevišķu inženierbūvju būvnoteikumi", 6.3.4. punktu) 
 
Priekšlikums 
Ņemot vērā, ka saskaņā ar 23.2.4. punktu šai iecerei nav nepieciešama BK 
2 daļa un ģeotehniskā izpēte, tad noteikt ierobežojumu – vienstāvīgas otrās grupas viena dzīvokļa dzīvojamās ēkas. 
 
Lūdzu komentēt šo kopsakarībā ar Ministru kabineta 2015. gada 30. jūnija 
noteikumi Nr. 334 "Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 005-15 
"Inženierizpētes noteikumi būvniecībā"", 3. punkts. 
https://likumi.lv/ta/id/275007#p3 “3.No jauna būvējamu, pārbūvējamu un 
4.atjaunojamu būvju projektēšanā inženierizpēti veic, izstrādājot: 3.1. 
būvniecības ieceres dokumentāciju; 3.2. būvprojektu;”  
Vai paskaidrojuma raksta pielikumi šai izpratnē tiks uzskatīti par 
“būvprojektu”, jo BIS sistēmā šis termins attiecas uz abām iecerēm?
 

-

Par:  "4.¹ būvdarbu veicējs/ būvētājs:
4.¹1.fiziskās personas vārds, uzvārds, juridiskās personas nosaukums, būvkomersanta nosaukums vai būvspeciālista(-u) vārds, uzvārds;
4.¹2. fiziskas personas personas kods, juridiskās personas reģistrācijas numurs, būvkomersanta reģistrācijas numurs vai būvspeciālista(-u) sertifikāta numurs un darbības sfēra;"


Uzskatām, ka noteikumu papildināšana ar šādu punktu palielina birokrātiju. Ēku būvnoteikumu 46.1 punkts nosaka, ka Būvniecības ierosinātājs paziņojumā minētos būvdarbus ir tiesīgs uzsākt pēc paziņojuma par būvniecību iesniegšanas būvniecības informācijas sistēmā, savukārt institūcija, kura pilda būvvaldes funkcijas, var pieņemt lēmumu par paziņojuma par būvniecību atcelšanu un iepriekšējā stāvokļa atjaunošanu, ja konkrētā objekta būvniecību attiecīgajā teritorijā nepieļauj normatīvie akti vai būvdarbi neatbilst paziņojumam par būvniecību vai par paziņojuma par būvniecību atcelšanu daļā, ja nav izpildītas būvniecību regulējošo normatīvo aktu prasības. Savukārt paziņojumam par būvniecību BIS nav atsevišķi izdalīta sadaļa BUN, attiecīgi gadījumos, kad pasūtītājs izstrādājis būvniecības ieceres dokumentāciju, bet nav piesaistījis būdarbu veicēju paziņojums par būvniecību ir atceļams.
Priekšlikums.
Piedāvājam saglabāt esošo kārtību, neveicinot birokrātijas palielināšanos.
 

-

Par: Anotācijā runāts par  iekštelpu platību līdz 150 m2 un 
ārtelpu līdz 50 m2, ēkas kopējā platība būtu 200 m2 

Iebildums  
ĒB grozījumos netiek atspoguļots iedalījums iekštelpā un ārtelpā.
 

-

Par: 239. Ja būvdarbu veikšanai līdz 2025. gada 31.decembrim ir izdota būvatļauja vai akceptēts paskaidrojuma raksts, iesniegts paziņojums par būvniecību, tad šos būvdarbus pabeidz atbilstoši uzsāktajam būvniecības procesa veidam.    

Priekšlikums. 
239. punkts būtu jāpapildina, ka Būvvalde uz būvniecības ierosinātāja rakstiska iesnieguma pamata var izvērtēt un atļaut uz visu būvniecības ieceri piemērot konkrētajā brīdī spēkā esošo normatīvo regulējumu. 
 

-

Izvērtēt, cik lietderīgi ir saglabāt pašreizējo ēku iedalījumu pirmā un otrā grupā, tad, ja tiek tik ļoti dažādoti būvniecības ieceres izstrādāšanas veidi. Iespējams, varētu pirmajā grupā iedalīt visas ēkas, kurām iespējams izstrādāt paziņojumu (atkarībā gan no lietošanas veida, apbūves laukuma, stāvu skaita, kultūras pieminekļa statusa) un 2.grupā visas ēkas, kurām iespējams izstrādāt paskaidrojuma rakstu. Iespējams, tas būtu kopumā pārskatāmāk gan priekš projektētājiem, gan iedzīvotājiem, kuriem ikdienā nav tiešas saskarsmes ar būvniecību.

-

Par: 156.¹1.2. ja veikta pirmās grupas dzīvojamās ēkas, palīgēkas vai lauksaimniecības nedzīvojamās ēkas jauna būvniecība vai novietošana - izpildmērījuma plānu (ar ēkas novietni, ierīkotiem ārējiem inženiertīkliem un citām vienlaikus būvētām būvēm), izņemot ēkām tikai ar pazemes stāvu, kas sagatavots atbilstoši augstas detalizācijas topogrāfiskās informācijas sagatavošanu reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem, bet mazēkām - pievieno ēkas fotofiksāciju un norāda vismaz viena punkta X, Y koordinātas Latvijas 1992. gada ģeodēziskajā koordinātu sistēmā, kas izteikta kā Merkatora transversālās projekcijas plaknes koordinātas (LKS-92 TM), ēkas kontūras iekšienē;    

Priekšlikums. 
Punktā atsauce uz koordinātu sistēmu, kura šī gada oktobrī tiks mainīta. 
Priekšlikums iestrādāt punktā norādi par paredzēto koordinātu maiņu.
 

-

Par: aizstāt 120.punktā vārdus "un lietošanas veida maiņu bez pārbūves" ar vārdiem "lietošanas veida maiņu bez pārbūves un paziņošanas kārtībā veicamiem būvdarbiem"

Priekšlikums. 
Izteikt 120. punktu redakcijā:
“Būvdarbu žurnālu neaizpilda šo noteikumu 107. punktā minētajos gadījumos, kā arī veicot vienkāršotu atjaunošanu vienas telpu grupas ietvaros, neietekmējot ugunsdrošības prasības, sezonas ēkas jaunu būvniecību vai novietošanu, lietošanas veida maiņu bez pārbūves, un paziņošanas kārtībā veicamiem būvdarbiem mazēkā, pirmās grupas ēkā, viena vai divu dzīvokļu dzīvojamā ēkā.”
 

-

Papildināt noteikumu projektu ar jaunu punktu šādā redakcijā:
“Papildināt noteikumu107.2. apakšpunktu aiz vārdiem (telpu grupā) ar vārdiem “un vienkāršotu pārbūvi daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkās vai to daļās”. 
 

-

Par: "7.6 Ja persona vēlas datus par mazēku reģistrēt Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā un ierakstīt zemesgrāmatā, šādai būvniecībai piemēro paziņojumu par būvniecību.";    

Priekšlikums. 
Visām mazēkām, kuru būvniecība paredzēta pilsētas teritorijā piemērot paziņojumu par būvniecību.
Norādām, ka lielākā daļa būvniecības ierosinātāju izvēlēsies procesu, kurā nav jākārto ar projektēšanu un būvniecības procesu saistīta dokumentācija. 

Šis punkts būtu jāprecizē, jo jauna mazēku būvniecība bez būvniecības dokumentācijas un uzmērīšana tikai tad, ja pasūtītājs to grib reģistrēt VZD un zemesgrāmātā, radīs sekas, kas draud ar neievērotiem apbūves blīvumiem zemesgabalā, attālumiem līdz kaimiņu zemesgalala robežām, augstumiem, skartiem kopīpašumiem un inženierkomunikācijām.

Obligāta prasība ir mazēkas uzmērīt un ienest ADTI datu bāzē.
 

-

Par: izteikt 7.² 1.apakšpunktu šādā redakcijā:
"7.² 1. pirmās grupas ēkas vai otrās grupas viena dzīvokļa dzīvojamās ēkas ar kopējo platību, kas nepārsniedz 200 m², palīgēkas vai lauksaimniecības nedzīvojamās ēkas jauna būvniecība vai novietošana, izņemot šo noteikumu 7. un  7.¹ punktā minēto gadījumu;";

Priekšlikums. 
izteikt 7.2 1.apakšpunktu šādā redakcijā:
"7.2 1. pirmās grupas ēkas vai otrās grupas viena dzīvokļa dzīvojamās ēkas ar stāvu platību, kas nepārsniedz 200 m2, palīgēkas vai lauksaimniecības nedzīvojamās ēkas jauna būvniecība vai novietošana, izņemot šo noteikumu 7. un  7.1 punktā minēto gadījumu;";

Lūdzam regulējumu saistīt ar ēkas stāvu platību, ko mēra pa ārējo kontūru, kas ir droši fiksējams un ar izpildmērījumu pārbaudāms lielums. Norādām, ka telpu platība ir viegli manipulējama, piemēram, norādot lielākus sienu biezumus, šahtu izmērus u.tml. 
Vienlaikus vēršam uzmanību, ka paskaidrojuma raksta realizācijas termiņš ir 5 gadi, un tas, atšķirībā no būvatļaujas termiņa, nav pagarināms. Aicinām mērķa sasniegšanai apsvērt citas alternatīvas, piemēram, atgriežoties pie līdzīga regulējuma, kāds pastāvēja līdz 2022.g. 1. martam, atļaujot viena dzīvokļa dzīvojamām ēkām noteikt samazinātu būvprojekta sastāvu.
 

-

Par: AR PAZIŅOJUMU 
7.1 6. otrās grupas viena vai divu dzīvokļu dzīvojamās 
ēkas atjaunošana vai pārbūve, nemainot būvapjomu vai 
lietošanas veidu, izņemot šo noteikumu 7.punktā 
minēto gadījumu un kultūras pieminekļus – ēkas; 


Priekšlikums 
Vajadzētu līdzīgi kā 7.1 4. punktā “izņemot arī ēku atjaunošanu vai 
pārbūvi valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu teritorijās” (Piemēram, 
Valmieras senpilsēta) vai tomēr konceptuāli krāsu pase būtu jāsaskaņo ar 
pašvaldību?
 

-

Par: 22.2. šo noteikumu 7.1 2. apakšpunktā minētajā  gadījumā "otrās grupas viena dzīvokļa dzīvojamām ēkām"– ēkas vai telpu grupas plānu, kurā parādītas  veicamās izmaiņas, norādīta ēkas vai telpu grupas eksplikācija ar telpu augstumiem, konkrēta mezgla  (ailas) konstruktīvais risinājums un izvērtējums par tā ietekmi uz ēkas kopējo stiprību un noturību un kuru  izstrādājis un būvniecības informācijas sistēmā apstiprinājis būvkomersants vai būvspeciālists attiecīgajā projektēšanas jomas darbības sfērā, kā arī 
citu personu saskaņojumus, ja saskaņā ar normatīvajiem aktiem tādi nepieciešami; 

Jautājums / Priekšlikums 
Lūdzam precizēt, kā tas saprotams? Vai paredzot ailu jaunu būvniecību, 
pārbūvi vai nojaukšanu ēkas vai telpu grupas plānu būs nepieciešams 
pievienot tikai otrās grupas viena dzīvokļa dzīvojamām ēkām? 
Tad pirmās grupas ēkām, palīgēkām un lauksaimniecības nedzīvojamām 
ēkām – paredzot ailu būvniecību ēkas plānu nebūs nepieciešams pievienot, 
bet jāpievieno tikai skaidrojošs apraksts saskaņā ar 22.4?
 

-

Par: "4.1 būvdarbu veicējs/ būvētājs:
4.11.fiziskās personas vārds, uzvārds, juridiskās personas nosaukums, būvkomersanta nosaukums vai būvspeciālista(-u) vārds, uzvārds;
4.12. fiziskas personas personas kods, juridiskās personas reģistrācijas numurs, būvkomersanta reģistrācijas numurs vai būvspeciālista(-u) sertifikāta numurs un darbības sfēra;"


Lūdzam ieviest izmaiņas grozījumu 1.¹ pielikuma 4.¹ punktā paredzot vienu apakšpunktu par fizisku personu kā būvdarbu veicēju, savukārt otru par juridisku personu kā būvdarbu veicēju – lai mazinātu strīdus iespējas būvniecības dalībnieku starpā.

-