Atzinums

Aicinām izslēgt norādi par “bērna dzīves gājumu”, jo šādas informācijas bāriņtiesai nebūs, kā arī līdz galam nav saprotams, kas ar šo jēdzienu ir domāts.

-

5.punkts paredz izteikt 19. punktu šādā redakcijā:
Laulātie (persona) pēc bāriņtiesas lēmuma pieņemšanas par piemērotību audžuģimenes pienākumu veikšanai noslēdz vienošanos ar tās izvēlēto atbalsta centru par psihologa atzinuma saņemšanu, kas nepieciešams lēmuma pieņemšanai par laulāto (personas) piemērotību audžuģimenes statusa iegūšanai, laulāto (personas) raksturojuma sagatavošanu, kā arī mācību un psihosociālā atbalsta nodrošināšanu."
Ņemot vērā, ka bāriņtiesa pēc lēmuma pieņemšanas par piemērotību audžuģimenes pienākumu veikšanai lemj par audžuģimenes statusa piešķiršanu, tad punkts būtu jāprecizē un jāizsaka šādā redakcijā: 

“Laulātie (persona) pēc bāriņtiesas lēmuma pieņemšanas par piemērotību audžuģimenes pienākumu veikšanai noslēdz vienošanos ar tās izvēlēto atbalsta centru par psihologa atzinuma saņemšanu, kas nepieciešams lēmuma pieņemšanai par audžuģimenes statusa piešķiršanu laulātajiem (personai), laulāto (personas) raksturojuma sagatavošanu, kā arī mācību un psihosociālā atbalsta nodrošināšanu."

Līdzīgs precizējums kā 19.punktā, ir nepieciešams arī projekta 22.punktā, to izsakot šādā redakcijā:  "Bāriņtiesa, ņemot vērā atbalsta centra sagatavoto psihologa atzinumu, kas nepieciešams lēmuma pieņemšanai par audžuģimenes statusa piešķiršanu laulātajiem (personai), laulāto (personas) raksturojumu un informāciju par mācību programmas apguvi, mēneša laikā pēc mācību programmas beigām veic pārrunas ar laulātajiem (personu), lai konstatētu laulāto (personas) gribu un gatavību iegūt audžuģimenes statusu, un pieņem lēmumu par audžuģimenes statusa piešķiršanu."
 

-

Par 24.punktu. Lēmuma norakstu bāriņtiesa 10 darbdienu laikā izsniedz audžuģimenei, kā arī triju darbdienu laikā attiecīgo informāciju ievada pašvaldības bāriņtiesu informācijas sistēmā un informē atbalsta centru."
Vēršam uzmanību, ka bāriņtiesa lielākoties lēmumu nevis izsniedz audžuģimenei klātienē, bet  nosūta uz e-adresi vai pa pastu.
Tāpat nav saprotams, par kādu pašvaldības bāriņtiesu informācijas sistēmu ir runa attiecīgajā punktā, ka arī citos projekta punktos, jo neviens normatīvais akts neparedz, ka šādai sistēmai ir jābūt.

-

Vēršam uzmanību, ka mainoties apstākļiem audžuģimenē, ne visos gadījumos tiek lemts  par audžuģimenes spēju turpmāk veikt audžuģimenes pienākumus, līdz ar to būtu vērtējuma attiecīgajā punktā norādītās teikuma daļas “kas nepieciešams lēmuma pieņemšanai par audžuģimenes spēju turpmāk veikt audžuģimenes pienākumus” precizēšana, piemēram, šādā redakcijā: “kas nepieciešams audžuģimenes spēju turpmāk veikt audžuģimenes pienākumus izvērtēšanai”.

-

Precizējam, ka  audžuģimene iesniegumu iesniedz arī elektroniski, līdz ar to norāde par personu apliecinoša dokumenta uzrādīšanu ir mulsinoša, jo bāriņtiesa jebkurā gadījumā, personai ierodoties bāriņtiesā, attiecīgā dokumenta uzrādīšanu pieprasa.

-

34. punkts būtu precizējams, ņemot vērā, ka specializētā audžuģimene nenoslēdz vienošanos ar atbalsta centru par psihologa atzinuma sniegšanu, to dara audžuģimene, kura vēlas iegūt specializētās audžuģimenes statusu.  Bāriņtiesa pieņem lēmumu par specializētās audžuģimenes statusa piešķiršanu, līdz ar to attiecīgais punkts būtu izsakāms šādā redakcijā:

"Ja bāriņtiesa nolemj, ka audžuģimene ir piemērota specializētās audžuģimenes pienākumu veikšanai attiecīgajā specializācijā, audžuģimene noslēdz vienošanos ar atbalsta centru par psihologa atzinuma saņemšanu, kas nepieciešams lēmuma pieņemšanai par specializētās audžuģimenes statusa attiecīgajā specializācijā piešķiršanu audžuģimenei, audžuģimenes raksturojuma sagatavošanu, mācību un psihosociālā atbalsta nodrošināšanu.".

Nav saprotama vārdu “piesaistot atbalsta centru” nozīme, jo praksē šādos gadījumos atbalsta centru piesaistīšana nenotiek, ņemot vērā, ka pirms attiecīgās sarunas no atbalsta centra tiek saņemta visa nepieciešamā informācija rakstveidā, t.sk., psihologa atzinums.

Rosinām attiecīgos vārdus svītrot, vai arī iekļaut tādu formulējumu, no kura būtu skaidrs, kādas darbības tiek sagaidītas no bāriņtiesas atbalsta centru piesaistē konkrētā punkta kontekstā.

-

 40.1. apakšpunkts būtu atbilstoši precizējams, izsakot to šādā redakcijā: 

40.1. par atlīdzības izmaksu par specializētās audžuģimenes pienākumu pildīšanu un vienreizējas mājokļa iekārtošanas kompensācijas izmaksu;

40.2.būtu precizējams, izsakot to šādā redakcijā:

"40.2. kārtību, kādā atbalsta centrs izmaksā specializētajai audžuģimenei kompensāciju par civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu, ja audžuģimene tādu ir iegādājusies, un izsniedz veselības apdrošināšanas karti."

Paredzēts  papildināt ar 52.1 punktu šādā redakcijā: "52.1 Ja bērna labākajām interesēm atbilst ievietošana audžuģimenē bērnam ar uzvedības traucējumiem vai atkarību problēmām, bāriņtiesa papildu šo noteikumu 52. punktā noteiktajam organizē starpinstitūciju sanāksmi, kurā uzaicina piedalīties bērna likumisko pārstāvi un pārstāvjus no: [..]", vēršam uzmanību, ka atbilstība bērna interesēm tiek vērtēta bāriņtiesas sēdē, līdz ar to attiecīgā norāde punktā būtu  svītrojama vai arī  formulējama  varbūtības/iespējamības izteiksmē.

-

Aicinām saskaņot vārda bērns/ bērni skaitlisko lietojumu.

-

23. punktā attiecībā uz noteikuma 54.1. apakšpunktu rosinām precizēt, par kura bērna interesēm punktā ir runa - bērna, kuru ievieto audžuģimenē, vai bērnu, kuri ir audžuģimenē, jo šādai ievietošanai jāatbilst visu audžuģimenē esošo bērnu un ievietojamā bērna interesēm.

-

Nepieciešams redakcionāls precizējums, aizstājot vārdus “bērnam audžuģimenē ar uzvedības traucējumiem vai atkarību problēmām” ar vārdiem “audžuģimenē  bērnam ar uzvedības traucējumiem vai atkarību problēmām”.

-