Atzinums

Iekšlietu ministrija konceptuāli neiebilst tiesību akta projektam, tomēr atzīmējam, ka Valsts drošības dienests norāda uz nepieciešamu izņēmumu izdarīšanu. Proti, attiecībā uz valsts pārvaldes daļu, kuras iestādēm informācija par to finansēm, materiāltehnisko nodrošinājumu un personālsastāvu ir valsts noslēpuma objekts (piemēram, valsts drošības iestādes), šo kārtību nebūs iespējams īstenot.

 

-

Pakalpojumu sniegšanas kārtība, sadarbība noteikumi starp Valsts kasi un pakalpojuma saņēmējiem (citām iestādēm) nevar tikt noteikta vienpusēji. Atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likuma 12.pantam sadarbības jautājumi tiek atrunāti sadarbības līgumā, jo, lai nodrošinātu valsts pārvaldes funkciju efektīvu izpildi, piekritīgā iestāde likumā noteiktajā kārtībā slēdz publisko tiesību līgumu valsts pārvaldes jomā. Saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma Valsts kases izstrādātie iekšējie tiesību akti var būt saistoši tikai pašai Valsts kasei, nevis citām iestādēm (pakalpojumu saņēmējiem). 

-

Nav saprotams, kāda materiāltehniskā bāze Pakalpojuma saņēmējam ir jānodrošina, un kādām prasībām tai būtu jāatbilst! Vai punktā norādītās atsauces uz 16. un 32.punktiem ir korektas?
 

-

Punktā norādīta nekorekta atsauce uz 38.punktu

Aizstāt vārdus "38.punktā" ar vārdiem "37.punktā"

Daļa nemateriālo ieguldījumu inventarizēt elektroniski nevar
 

Izslēgt punktā vārdu “elektroniski”

Lūgums izvērtēt, vai 24.3. apakšpunktā ir korekta atsauce uz 21.punktu, jo 21.punkts attiecas uz pakalpojuma saņēmēja inventarizāciju, nevis Valsts kases veikto inventarizāciju.

-

Nav skaidrs, vai Valsts kase izstrādās Personāla lietvedības procesu aprakstu vienpersoniski vai sadarbojoties ar Pakalpojuma ņēmēju. Procesus, kuri attiecas uz pakalpojuma saņēmējiem, jēgpilni ir iespējams noteikt un saskaņot ar iestāžu vajadzībām, tikai iesaistot pakalpojumu saņēmējus.

-

Lūdzu precizēt vai Valsts kases izstrādātie Sistēmas lietošanas metodiskie noradījumi, Sistēmas drošības politika tiks saskaņota ar Pakalpojumu saņēmējiem.

-

Nekorekta atsauce

Aizstāt punktā vārdus "39.punktā" ar vārdiem "38.punktā"

Nekorekti norādītas atsauces

Aizstāt vārdus "32.punktā" ar vārdiem "31.punktā"; vārdus "22.punktā" ar vārdiem "23.punktā"; vārdus "37.punktā" ar vārdiem "36.punktā"

Valsts drošības dienests norāda, ka nedz grozījumos Grāmatvedības likumā, nedz Likumā par budžetu un finanšu vadību joprojām nav viennozīmīgi (konkrēti) noregulēts, ka ir kādas no valsts pārvaldes iestādēm, kas nevarēs pievienoties grāmatvedības un personāla lietvedības vienotā pakalpojuma centra ietvaros un tām būtu nosakāma cita kārtība, kas nav centralizēta un elektroniska.
Aicinām, lai šis normatīvais regulējums ir viennozīmīgs un izpildāms arī iestādēm, kas grāmatvedību un personāla lietvedību turpinās veikt decentralizēti. Problēma varētu būt tā, ka vispārējie grāmatvedības normatīvi valsts pārvaldes kontekstā sasaistīsies ar valsts pārvaldes vienotā pakalpojumu centra konceptu. Proti, valsts iestādei, kas kārtos grāmatvedību decentralizēti, pastāv risks, ka tā nespēs izpildīt normatīvos aktus, jo tie būs specifiski pielāgoti valsts pārvaldes vienotajam pakalpojumu centram, ja nebūs atstāti izņēmumi decentralizētai kārtībai.
 

-

Noteikumu 3.punkts nosaka, ka Pakalpojumus sniedz Valsts kase, sadarbojoties ar Pakalpojuma saņēmēju.
 

vārdus “kārto grāmatvedības uzskaiti” aizstāt ar vārdiem “un sadarbojas, lai veiktu grāmatvedības uzskaiti”

Iestādes realizē dažādus projektus, kuriem ir atšķirīgi attaisnojuma dokumentu uzglabāšanas termiņi.
 

Papildināt punktu aiz vārdiem “ nākamajam gadam” ar vārdiem “kuru saskaņo ar Pakalpojuma sniedzēju”.

21.punktā ir paredzēts, ka iestāde izstrādā zembilances aktīvu inventarizācijas veikšanas kārtību. Bet zembilances aktīvos ietilpst, piemēram, iespējamie aktīvi, aprēķinātie līgumsodi, naudas sodi, soda naudas un kavējuma naudas. Vai to inventarizāciju nebūtu loģiski veikt Valsts kasei!
 

-

Tā kā grāmatvedības uzskaiti saskaņā ar noteikumi 15.punktu veic Valsts kase un nav zināms, cik detalizēts būs grāmatvedības apraksts, inventarizācijas saraksti par punktā minētajām inventarizācijām jāsagatavo Valsts kasei, t.sk., par materiāliem un krājumiem. kuriem elektronisko inventarizāciju nevar veikt.

 

Priekšlikums – papildināt aiz vārdiem "Pakalpojuma sniedzējs" ar vārdiem "sadarbībā ar Valsts kasi"

Ņemot vērā, ka noteikumu projekta 33. punkts paredz Valsts kasei noteikt pienākumu atbalsta sistēmā informēt Pakalpojuma saņēmēju par Personāla lietvedības informācijas sistēmas pakalpojuma lietošanā konstatētajām neatbilstībām Personāla lietvedības procesu aprakstam – aizstāt noteikumu projekta 33. punktā vārdu “tiesības” (attiecīgā locījumā) ar vārdu “pienākums” (attiecīgā locījumā).

-

Izvērtēt noteikumu projekta 40.3. apakšpunktā un 50. punktā norādīto datu glabāšanas termiņu salāgošanu, proti, noteikumu projektā Sistēmas auditācijas pierakstu glabāšanas termiņš paredzēts trīs gadi un personas datu (tajā skaitā tehniskās piekļuves informācijas) glabāšanas termiņš plānots pieci gadi.

-

Biroja ieskatā, ieviešot centralizāciju, jāņem vērā iestāžu specifika. Tā, piemēram, attiecībā uz grāmatvedības jomu būtiski ņemt vērā, ka izmeklēšanas iestādēm un operatīvās darbības subjektiem ir specifiskas nianses saistībā ar grāmatvedības kārtošanas jomu, par kurām attiecīgajam grāmatvedim ir nepieciešamas speciālās zināšanas (operatīvās darbības finansēšana, rīcība ar konfiscētajiem finanšu līdzekļiem). Šajā gadījumā attiecīgo pakalpojumu centralizācija būtu izvērtējama, ja vienoto pakalpojumu centra speciālistiem visiem (vai dažiem) būtu specifiskas zināšanas attiecībā uz iestāžu specifiku, kā arī, speciālisti, kuri apkalpo noteiktu loku iestāžu (IDB, VP struktūrvienības, VDD u.c.) būtu ar speciālo atļauju darbam ar valsts noslēpumu.

Līdzīga problemātika saskatāma arī attiecībā uz personāla lietvedības informācijas sistēmas pakalpojuma centralizāciju. Arī šajā iecerē jāņem vērā specifisku iestāžu prasības, tajā skaitā prasības, kas attiecas uz informācijas aizsardzību. Piemēram, informācija par operatīvo darbību atzīstama par slepenu, tātad attiecīgajiem vienoto pakalpojumu centra speciālistiem (visiem vai atsevišķiem) būtu nepieciešamas speciālās atļaujas darbam ar valsts noslēpumu. Tāpat arī jānosaka, kā operatīvās darbības subjekts ātri un droši nodos valsts noslēpumu saturošu informāciju vienotajam pakalpojumu centram (respektīvi – citai iestādei), ņemot vērā to, ka ir ierobežojumi attiecībā uz informācijas apmaiņu.

Ņemot vērā augstāk minētos apsvērumus, Birojs izsaka priekšlikumu paredzēt Noteikumu projektā izņēmumu attiecībā uz izmeklēšanas iestādēm un operatīvās darbības subjektiem.

57.10. Iekšlietu ministrija un tās padotības iestādes, izņemot izmeklēšanas iestādes un operatīvās darbības subjekti – 2027.gada 1.janvārī.