Atzinums

Projekta ID
23-TA-1987
Atzinuma sniedzējs
Izglītības un zinātnes ministrija
Atzinums iesniegts
02.10.2023.
Saskaņošanas rezultāts
Saskaņots ar priekšlikumiem

Iebildumi / Priekšlikumi

Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Rīkojuma projekts
Priekšlikums
Kaut  arī valsts valodas politika ir nozīmīga integrācijas aspektā, bet tas nav vienīgais aplūkojamais aspekts saliedētas sabiedrības izveidē. Turklāt valsts valodas politikas izveide un īstenošana regulāri tiek aplūkota IZM un tās padotības iestāžu kā arī pētniecības institūtu veiktajos valodas situācijas u.c. pētījumos.

Lūgums precizēt 6.1.4. apakšpunktu atbilstoši KM un LVA sanāksmē pārrunātajam.
Piedāvātā redakcija
6.1.4. Latvijas sabiedrības saliedētību, skatot to kontekstā ar valsts valodas apguvi un lietojumu sabiedrībā.
2.
Rīkojuma projekts
Priekšlikums
"latviešu valodas politikas'' vietā lietot "valsts valodas politikas"
Piedāvātā redakcija
Izteikt šādā redakcijā: "valsts valodas politikas un sabiedrības integrācijas veidošanas un īstenošanas ietekmi uz Latvijas sabiedrības saliedētību"
3.
Rīkojuma projekts
Priekšlikums
Vēlams precizēt minēto punktu, jo ir pārprotama frāze:
..integrējot pētniecību vispārējās izglītības, mūžizglītības.. procesā..

Pētniecības process var tikt integrētās augstākajā izglītība, pētniecības institūtos u.c. iestādēs, bet ne vispārējā izglītībā.
Piedāvātā redakcija
-
4.
Rīkojuma projekts
Priekšlikums
Lūgums precīzi nosaukt domātās politikas (vai valstī ir demokrātijas politika?).
Piedāvātā redakcija
-
5.
Rīkojuma projekts
Priekšlikums
Lūgums koriģēt, ņemot vērā faktu, ka valsts valodas rīcībpolitikas ietekme regulāri tiek izvērtēta un apzināta, veicot valodas situācijas pētījumus (t.sk. regulārus monitoringa pētījumus). Šķiet, tā ir viena no retajām politikām, kur situācijas izpēte veikta ļoti regulāri un apkopojot salīdzināmus datus jau kopš 20. gs. 90. gadiem.
Piedāvātā redakcija
-
6.
Anotācija (ex-ante)
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Priekšlikums
Dzimumlīdztiesības jautājumu uztveri neietekmē valoda, tā ir saistīta ar mūsu etnisko piederību un kultūras atšķirībām, vērtībām, vēsturisko pieredzi utt.
Lūgums atbilstoši KM un LVA sanāksme pārrunātajam precizēt risinājuma aprakstā frāzi
"Programmai jāņem vērā integrācijas kā saliedētas sabiedrības daudzdimensionalitāte un starpresoriskums (cross-sectionality) - proti, būtisku ietekmi uz pilsonisko aktivitāti un sabiedrības saliedētību rada ienākumu līmenis, jauniešu informācijas lietošanas paradumi ietekmē ne tikai mediju telpu, bet arī latviešu valodas nākotni, dzimumu līdztiesības jautājumi tiek atšķirīgi uztverti dažādu valodu lietotāju grupu vidū, u.tml.."
Piedāvātā redakcija
Programmai jāņem vērā integrācijas kā saliedētas sabiedrības daudzdimensionalitāte un starpresoriskums (cross-sectionality) - proti, būtisku ietekmi uz pilsonisko aktivitāti un sabiedrības saliedētību rada ienākumu līmenis, jauniešu informācijas lietošanas paradumi ietekmē ne tikai mediju telpu, bet arī latviešu valodas nākotni, dzimumu līdztiesības jautājumi tiek atšķirīgi uztverti dažādu sociālo grupu vidū, u.tml.
 
7.
Anotācija (ex-ante)
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Priekšlikums
Pētāmi sabiedrības saliedētības jautājumi, kur valodas politika ir tikai viens no aplūkojamajiem lielumiem. Resp., formulējums vēršamas otrādi, turklāt ņemot vērā arī citus saliedētības aspektus, saliedētības attīstības procesus nevar balstīt tikai uz valodas apguvi.

Lūgums atbilstoši KM un LVA sanāksmē pārrunātajam precizēt risinājuma aprakstā frāzi "Programmas ietvaros plānots pētīt arī latviešu valodas politikas veidošanas un īstenošanas ietekmi uz Latvijas sabiedrības saliedētību."
Piedāvātā redakcija
Programmas ietvaros plānots pētīt Latvijas sabiedrības saliedētību kontekstā ar valsts valodas apguvi un lietojumu sabiedrībā.
8.
Anotācija (ex-ante)
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Priekšlikums
Pētījumu programma ir par saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības jautājumiem. Līdz ar to ir pētāma nevis valsts valodas politikas ietekme, bet gan sabiedrības saliedētības un pilsoniski aktīvās sabiedrības attīstības politikas īstenošanas ietekme uz sabiedrību. Atsauce uz valodas politiku izņemama, jo integrācijas process nevar notikt balstoties tikai uz valodas politiku.

Lūgums precizēt 1.3. apakšsadaļas trešās rindkopas pēdējo teikumu atbilstoši KM un LVA sanāksmē pārrunātajam.
Piedāvātā redakcija
Izmaiņām ir nepieciešams laiks, kā arī nepieciešams laika atstatums, lai sabiedrība izprastu, kas ir tās vērtības, kuru dēļ sadarboties sabiedrības vai tuvākās kopienas labumam un kādas izmaiņas vai rīcība vajadzīga, lai vairotu sadarbību un uzticēšanos starp sabiedrības locekļiem un uzticēšanos starp sabiedrības locekļiem un institūcijām.
9.
Anotācija (ex-ante)
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Priekšlikums
Labot šo teikumu: "Programmas ietvaros plānots pētīt arī latviešu valodas politikas veidošanas un īstenošanas ietekmi uz Latvijas sabiedrības saliedētību". "...latviešu valodas politikas" vietā lietot "...valsts valodas politikas".
Piedāvātā redakcija
"Programmas ietvaros plānots pētīt arī valsts valodas politikas veidošanas un īstenošanas ietekmi uz Latvijas sabiedrības saliedētību".