Atzinums

Vēršam uzmanību uz to ka dažādos normatīvajos aktos vieni un tie paši termini var tikt saprasti dažādi. Vai ar mājsaimniecību varēs saprast arī vienu individuālu personu. Ja jā, tad iebildumu nav, un lūdzam precizēt anotāciju, lai tas būtu skaidrāk saprotams. Ja nevarēs saprast, tad lūdzam izteikt šo normu citā redakcijā.

Aizstāt otrās daļas 2. punktā vārdus " un ģimeņu” ar vārdu “mājsaimniecību”;

Informatīvā ziņojuma "Par sabiedriskā labuma organizāciju darbību un attīstību" virzības gaitā  Finanšu ministrija, reaģējot uz LPS viedoklī pausto, atzina, ka "Piekrītam paustajam viedoklim, ka pamata nosacījums ir nevis NVO veids - vai tā ir biedru organizācija vai cits formāts, bet veicamā sabiedriskā labuma darbība un sasniegtais sabiedriskā labuma mērķis."
Kā jau paudām atzinumā iepriekšminētā  Informatīvā ziņojuma  tapšanas laikā, LPS kā pašvaldības apvienojoša pašvaldību organizācija (biedrība), ir iesaistījusies virknē aktivitāšu (gan tiešu, ņemot vērā sabiedriskā labuma statusu, gan netiešu), kas vērstas arī uz visas sabiedrības  vai  daļu tās labuma gūšanu. Šīs darbības LPS  ir veikusi biedru naudas ietvaros, neieturot pieļaujamo daļu administratīvajiem izdevumiem. Kā apjomīgākais tiešais piemērs atzīmējams Latvenergo dāvinājums (ziedojums)- sociālā atbalsta kampaņa  apkures sezonas laikā "Elektrības norēķinu kartes - 500 kWh", kas noritēja vairākus gadus periodā no 2009.gada un kur galvenās mērķa grupas (labuma guvēji) bija garantētā minimālā ienākuma pabalsta saņēmēju mājsaimniecības. LPS veica lielu un laikietilpīgu darbu visu procesu koordinēšanai ar katru no pašvaldībām un attiecīgi apkopotās informācijas nodošanu Latvenergo. 
Vienlaikus vēlamies  uzsvērt vairākus uz sabiedrisko labumu vērstus pasākumus (jeb netiešus piemērus), kur ir bijusi iesaistīta vai ir iesaistīta LPS.
Piemēram:
-to iedzīvotāju interešu aizstāvēšana, kam varētu būt problemātiski elektroniskā veidā iesniegt gada ienākumu deklarāciju;
-iestāšanās par publisko ūdeņu, jūras un liedaga nenonākšanu privātīpašumā;
-virkne pasākumu, kas saistīti ar COVID-19 pandēmiju un tml.
Faktiski visās krīzēs LPS kā Valdības sadarbības partneris ir veikusi patiesu sabiedriskā labuma darbu un var teikt, ka tas ir gan vairākkārt pierādījies, gan nav izslēgta tā nepieciešamība arī turpmāk. COVID-19 pandēmijas laiks, jo īpaši, ir parādījis nepieciešamību ātri rīkoties un iesaistīties dažādos pasākumos ar lielāku vai mazāku regularitāti.
LPS darbība ir publiska, visi LPS biedri ir zināmi. Faktiski vērtējot juridisko formu- biedrība, biedrības ir gan valstiskā sektora, gan nevalstiskā. No šī faktora arī automātiski izriet noteiktas atšķirības, lai arī tās nav tieši atrunātas Biedrību un nodibinājumu likumā.
Likumprojekta pārejas noteikumu 1.punkts nosaka statusu tām organizācijām, kam sabiedriskā labuma statuss ir piešķirts uz likuma spēkā stāšanās dienu.
Ņemot vērā visu iepriekšminēto, aicinām izdalīt LPS kā biedrību, kas atbilst Pašvaldību likumā noteiktajam statusam un apvieno pašvaldības (publisko sektoru), nosakot LPS tiesības pretendēt uz sabiedriskā labuma statusu, proti, nosakot atsevišķu statusu. Iespējams plānotais dalījums "divu pakāpju SLO" (ja pakāpes vispār tiks atbalstītas likuma apspriešanas gaitā) var tikt papildināts ar SLO 3,  arī šai pakāpei nosakot noteiktus nosacījumus. Iespējams līdz ar to tam atbilstu vēl noteiktas organizācijas. 
Aicinām izvērtēt un skaidrot atbildīgās ministrijas pozīciju par iepriekšminēto, jo Informatīvā ziņojuma tapšanas laikā skaidrojums par šo izziņā netika ietverts.

-

Rosinām vērtēt un skaidrot plānotā jauninājuma- "caurskatāmības koeficients" lietderību.
Vēršam uzmanību, ka ir sabiedriskā labuma  jomas, kur jau objektīvi ir ierobežota iespēja sniegt izvērstu informāciju, kas izteikta skaitliski. Līdz ar to ir ļoti diskutabli veidot dalījumu tādējādi, ka ja informācija par sabiedrībai sniegto sabiedrisko labumu ir daļēji izteikta skaitliski, tas ir viens no pamatiem dzeltenam (un nevis zaļam) caurskatāmības koeficientam.

-

Jau Informatīvā ziņojuma ""Par sabiedriskā labuma organizāciju darbību un attīstību" virzības gaitā rosinājām noteikt pienākumu pretendējot uz sabiedriskā labuma statusu (iespējams nākamajā posmā arī visām biedrībām, nodibinājumiem) publicēt biedru sarakstu, ja tās pretendē uz jebkāda veida valsts vai pašvaldības atbalstu, piedalās lobēšanā un tml.
Lobēšana  un šajā jomā pieņemtais regulējums ir tikai viens no aspektiem, bet  biedru saraksta publiskošana ir  svarīga kopumā. Līdz ar ko tas būtu ietverams tieši šajā likumā.
Aicinām precizēt, norādot konkrētas plānotās veicamās darbības saistībā ar iepriekšminēto.

-

Izsakām iebildi par 7.panta  1¹ daļā noteikto principu. Darbības jomu izvēlei ir jābūt attiecīgo organizāciju ziņā.

-

Piedāvātais 8.panta 1¹  daļas  regulējums nav samērīgs, izņemot  1¹  daļas 3.punktu.
Aicinām skaidrot, kādēļ  lēmumu par atteikumu piešķirt sabiedriskā labuma organizācijas statusu visos gadījumos jāpieņem "bez izskatīšanas komisijas sēdē."
Rosinām, ka gada pārskata neiesniegšanas gadījumā un gadījumā, kad ir neizpildītas saistības nodokļu jomā, VID  vienu reizi nosūta par to  informāciju attiecīgajai organizācijai. Apsvērts varētu tikt arī variants par parādu, kas kopsummā nepārsniedz 150 euro, kas jau, kā zināms, ir normatīvajos aktos noteikts slieksnis.
Tāpat nesamērīgs ir 4.punkta nosacījums par valdes locekli. Pirmkārt, attiecīgajai organizācijai šī informācija var nebūt. Otrkārt, formulējums ir kopumā neskaidrs.

-

Rosinām skaidrot 10.¹ panta pirmajā daļā noteikto ierobežojošo nosacījumu par saimnieciskās darbības ieņēmumu izmantošanas mērķi.

-

Ņemot vērā, ka sabiedriskā labuma organizācijas statusa atņemšanas pamati var būt ļoti dažādi, piedāvātā piektā daļa ir ļoti diskutabla. Rosinām to detalizēti skaidrot anotācijā.

-

Rosinām izslēgt  14.panta pirmās daļas 9.punktu.
Ierobežojošs un neskaidrs nosacījums, kas  vienlaikus izraisa tālejošas negatīvas sekas.

-

 14.panta 8.punktā ietvertais formulējums- "virzība pirmajos divos pārskata gados uz izvirzīto uzdevumu sasniegšanu nav pārliecinoša",  ir plaši interpretējams un vienlaikus ar tālejošām sekām. Aicinām skaidrot anotācijā.

-

14.panta 1¹ daļā aicinām ņemt vērā jau LPS iepriekš pausto pie 8.panta. 

-

Atbilstoši jau  paustajam par ierobežojošo nosacījumu par saimnieciskās darbības ieņēmumu izmantošanas mērķi (10.¹ panta pirmā daļa) , iebilstam arī pret 19.panta trešajā daļā paredzēto sodu.
Nav tieši noteikti saimnieciskās darbības veidi, kas veicina sabiedriskā labuma darbību. Līdz ar ko pastāvot tik plašām interpretācijas iespējām noteikt par to atbildību, nav atbalstāmi un samērīgi. 
Arī kopumā saistībā ar  jauno 19.pantu rosinām pamatot tā nepieciešamību. 
Lūdzam arī skaidrot, kādēļ tiek paredzēta tik liela soda amplitūda.

-

Pārejas noteikumu 1.punkts. Aicinām skaidrot, kādēļ tiek piedāvāts tieši šāds modelis un vai modeļa izvēlē ir ņemts vērā pašu sabiedriskā labuma organizāciju viedoklis, tās  izlases veidā aptaujājot.
Iespējami arī citi varianti. Piemēram, ļaujot katrai organizācijai pašai izvēlēties sabiedriskā labuma organizācijas pakāpi, piemēram, 3 vai 6 mēnešu laikā no likuma spēkā stāšanās  vai  nosakot, ka ar likuma spēkā stāšanos, piemēram, visas organizācijas ir pirmās pakāpes organizācijas un tad VID vērtē vai ir izpildīti kritēriji un nākamajā gadā maina.
Tomēr uzsveram, ka šeit būtisks pašu organizāciju viedoklis.

-

Atbilstoši likumprojekta anotācijai "1.2.Mērķis.Mērķa apraksts" "likumprojekts ir izstrādāts, lai normatīvajā regulējumā iekļautu tiesību normas, kas atbilst Ministru kabineta 2022.gada 29.novembrī apstiprinātā informatīvā ziņojuma  "Par sabiedriskā  labuma organizāciju darbību un attīstību" konceptam. Daļa likumprojekta normu atbilst iepriekšminētajam konceptam.
Vienlaikus likumprojekts ietver virkni konceptuālu jauninājumu, tādējādi ļoti  ievērojami paplašinot attiecīgā informatīvā ziņojuma konceptu. Daļa no jauninājumiem ir neviennozīmīgi  vai pat kritiski  vērtējami un par tiem virkne ministriju, institūciju ir izteikušas iebildes.
Lūdzam anotācijā skaidrot, kādēļ tik ievērojami tiek paplašināts sākotnējais koncepts, tādējādi virzot arī konceptuālus jauninājumus, kas nav vispār izdiskutēti informatīvā ziņojuma tapšanas gaitā. 

-