Atzinums

Lūdzam anotācijā atainot katra nekustamā īpašuma faktisko situāciju (kuros nekustamajos īpašumos vēl joprojām pēc atdalīšanas būs valsts meža zeme). Tāpat arī lūdzam atkārtoti izvērtēt 2. un 3.pielikumā esošos īpašumus, vai to sastāvā ir valsts meža zeme atsavināšanas brīdī. Ja atsavināmajā nekustamā īpašuma sastāvā nav meža zeme, lūdzam izvērtēt, vai ir piemērojams Meža likums. Tādā gadījumā lūdzam precizēt rīkojuma projektu un pielikumus.

Meža likuma 44.panta ceturtās daļas 5.punkts būtu piemērojams  tiem nekustamajiem īpašumiem, kuru sastāvā ir meža zeme. Tieslietu ministrija no anotācijas un paskaidrojošiem dokumentiem konstatējusi, ka gan 2.pielikumā, gan 3.pielikumā, nodalot (vai nenodalot) zemi tiks atsavināti daži nekustamie īpašumi bez meža zemes. Piemēram, 3.pielikumā esošajam īpašumam “Slavietas” sastāvā nav meža zemes. Tādējādi konkrētiem nekustamajiem īpašumiem nav nepieciešama atsaukšanās uz Meža likuma 44.panta ceturtās daļas 5.punktu.

Vēršam uzmanību, ka ikvienam rīkojuma projektam (kā arī katrai tiesību normai pašai par sevi), ir jāatbilst nodibinātajai vienveidīgajai praksei, jābūt tiesiski pamatotam un skaidram. Ir svarīgi, lai katra valsts nekustamā īpašuma faktiskais un tiesiskais stāvoklis būtu skaidrs un detalizēti atainots anotācijā. Turklāt, atsavinot valsts meža zemi, ir jābūt ievērotiem visiem tiesību normās esošie kritēriji. Tieslietu ministrijas ieskatā, tieši projekta virzītājs Ministru kabinetā ir atbildīgs par minēto, par tiesību akta projekta saturu un atbilstību normatīvajiem aktiem, kā arī izpildīšanas iespējamību. 


 

-

Lūdzam atkārtoti izvērtēt, vai rīkojuma 3. pielikumā minētajiem valsts nekustamajiem īpašumiem izpildās tiesību normās noteiktie visi kumulatīvi kritēriji un attiecīgi papildināt anotāciju ar izvērtējumu un pamatojumu.

Saskaņā ar Meža likuma 44.panta ceturtās daļas 5.punktu zemesgrāmatā ierakstītās valsts meža zemes atsavināšanu var atļaut ar ikreizēju Ministru kabineta rīkojumu, atsavinot neapbūvētu valstij piederošu zemes gabalu vai tā domājamo daļu, kura sastāvā ir valsts meža zeme, ja valsts meža zemes nodalīšana nav pieļaujama atbilstoši teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem vai ja pēc nodalīšanas veidojas tāds starpgabals Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma izpratnē, kuru nav lietderīgi izmantot valsts vai pašvaldību funkciju veikšanai. Savukārt minētā Atsavināšanas likuma 1.panta 11.punktā noteikts, ka par starpgabalu uzskatāms tāds zemesgabals, kura platība lauku apvidos ir mazāka par pašvaldības saistošajos noteikumos paredzēto minimālo zemesgabala platību vai kura konfigurācija nepieļauj attiecīgā zemesgabala izmantošanu atbilstoši apstiprinātajam teritorijas plānojumam, vai kuram nav iespējams nodrošināt pieslēgumu koplietošanas ielai vai ceļam.

Ievērojot minēto, Tieslietu ministrijas ieskatā par katru 3. pielikumā minēto nekustamo īpašumu būtu jākonstatē kumulatīvo kritēriju izpildīšanās. Piemēram, no pievienotā skaidrojuma un pamatojuma nevar konstatēt šo kritēriju iestāšanos attiecībā uz nekustamo īpašumu “Klabji”, jo kritērijs – saimniecisks ieguvums neeksistē. Savukārt nekustamā īpašuma “Slavietas” sastāvā nav meža zemes. Tādējādi tiek maldināti lēmuma pieņēmēji, ka LBTU īpašumā tiek nodots valsts nekustamais īpašuma ar valsts meža zemi, kura sastāvā nemaz nav valsts meža zeme.

Vēršam uzmanību, ka ikvienam rīkojuma projektam (kā arī katrai tiesību normai pašai par sevi), ir jāatbilst nodibinātajai vienveidīgajai praksei, jābūt tiesiski pamatotam un skaidram. Ir svarīgi, lai katra valsts nekustamā īpašuma faktiskais un tiesiskais stāvoklis būtu skaidrs un detalizēti atainots anotācijā. Turklāt, atsavinot valsts meža zemi, ir jābūt ievērotiem visiem tiesību normās esošie kritēriji. Tieslietu ministrijas ieskatā, tieši projekta virzītājs Ministru kabinetā ir atbildīgs par minēto, par tiesību akta projekta saturu un atbilstību normatīvajiem aktiem, kā arī izpildīšanas iespējamību. 

-

Tieslietu ministrija atkārtoti uztur priekšlikumu par rīkojuma projekta 5., 6., 7., 8.punktu precizēšanu, atbilstoši nodibinātai rīkojuma praksei, ietverot tekstu “kas ierakstīts zemesgrāmatā uz valsts vārda Zemkopības ministrijas personā”. Izziņā norādītais, ka minētā informācija izriet no anotācijas teksta, un tāpēc rīkojuma projekts nav precizējams, nepaskaidro, kāpēc nebūtu jāievēro vienveidīga prakse. Priekšlikuma mērķis ir nodrošināt jau labi iedibināto šādu rīkojumu vienveidīgo praksi.  
 

-

Tieslietu ministrija uztur iepriekš izteikto priekšlikumu, jo ikvienam rīkojuma projektam ir jāatbilst iedibinātajai vienveidīgajai praksei, jābūt tiesiski pamatotam un skaidram. Īpaši paša rīkojuma projekta ietvaros punktiem jābūt vienveidīgiem un savstarpēji līdzīgi veidotiem un saskanīgiem.

Nekustamajam īpašumam "Viesvecupe" nostiprinātas LBTU īpašuma tiesības uz laiku izglītības un zinātnes funkciju nodrošināšanai, nekustamo īpašumu bez atlīdzības jānodod valstij, ja tas vairs netiek izmantots funkciju īstenošanai. Savukārt nekustamie īpašumi “Mežvecupes” un “Vecupe” zemesgrāmatā īpašuma tiesības ir valstij LBTU personā, līdz ar to vajadzīga tikai valdītāja maiņa. Vēršam uzmanību, ka visos nekustamo īpašuma sastāvos ir būves, kas šī brīža rīkojuma 12.punktā neatspoguļojas. Turklāt minētais rīkojuma punkts šobrīd atšķiras no citiem rīkojuma punktiem gadījumos, kur ir nostiprinātas LBTU īpašuma tiesības uz laiku; kur īpašuma tiesības ir valstij LBTU personā.

Lūdzam atkārtoti, izvērtēt rīkojuma projekta 12.punktu un precizēt atbilstoši iedibinātajai praksei, tajā skaitā ietverot (uzskaitot) būves.

-

Lūdzam dzēst rīkojuma 13.punktu, jo Tieslietu ministrijas ieskatā tam nav juridiskas slodzes.

Iepazīstoties ar izziņā norādīto pamatojumu, Tieslietu ministrijas ieskatā rīkojuma 13.punkts ir dzēšams, jo Ministru kabineta 2008.gada 29.jūlija rīkojuma Nr.451 “Par valsts nekustamo īpašumu nodošanu Latvijas Lauksaimniecības universitātes valdījumā” 41.punkts runā par tiesiskā valdītāja maiņu, taču zemesgrāmatā valdītāja maiņa nav notikusi.
 

-