Atzinums

Eiropas Parlamenta un Padomes regulas (ES) 2021/1056 (2021. gada 24. jūnijs), ar ko izveido Taisnīgas pārkārtošanās fondu 11. panta otrais punkts nosaka, ka dalībvalstu sagatavotie taisnīgas pārkārtošanās teritoriālie plāni satur aprakstu par valsts līmeņa pārkārtošanos uz klimatneitrālu ekonomiku atbilstoši integrētā nacionālā enerģētikas un klimata plāna visjaunākajai redakcijai – attiecīgi Taisnīgas pārkārtošanās teritoriālajam plānam (turpmāk - TPTP) ir jāatbilst Nacionālajam enerģētikas un klimata plānam 2021.– 2030. gadam (turpmāk – NEKP). TPTP aptver t.sk. enerģētikas u.c. nozaru politikas jautājumus. Ņemot vērā Klimata un enerģētikas ministrijas nolikumā minēto, ka tās funkcijas ir izstrādāt klimata un enerģētikas politiku, organizēt un koordinēt politikas īstenošanu šajās jomās, kā arī koordinēt NEKP izstrādi un īstenošanu, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (turpmāk – VARAM) uztur 02.02.2024. izteikto iebildumu, ka Klimata likumā ir jānosaka, ka par TPTP ieviešanas koordinēšanu ir atbildīga Klimata un enerģētikas ministrija, savukārt par TPTP investīciju ieviešanu atbildīgas ir attiecīgās nozaru ministrijas.
Jāņem vērā, ka VARAM bija atbildīga par TPTP izstrādi, jo tā izstrādes laikā VARAM atbildībā bija klimata nozares politikas jautājumi, kas pēc 2022. gadā notikušās reorganizācijas ir Klimata un enerģētikas ministrijas atbildībā. Turklāt, ņemot vērā rīkojuma projektu “Par Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas un Klimata un enerģētikas ministrijas reorganizāciju”, kas paredz arī vides aizsardzības politikas jomas nodošanu Klimata un enerģētikas ministrijai no 2024. gada 1. jūlija, par klimata, enerģētikas un vides aizsardzības politikas jomu atbildīga ir Klimata un enerģētikas ministrija. Attiecīgi tiek skaidri definēts, ka Klimata un enerģētikas ministrija veido klimata, vides un enerģētikas politiku šajās jomās, tādēļ loģiska ir arī Klimata un enerģētikas politiskā un koordinējošā atbildība par TPTP, savukārt TPTP ietvertos investīciju pasākumus īstenos attiecīgās ministrijas kā atbildīgās iestādes.  
Vēršam uzmanību, ka Eiropas Savienības fondu 2021.–2027. gada plānošanas perioda vadības likums nosaka atbildīgās iestādes pienākumus (11. panta trešā daļa), kas ir fokusēti uz investīciju pasākumu nosacījumu izstrādi, ieviešanu un uzraudzību, savukārt nozares politika ir no šiem pienākumiem nošķirta, ievērojot Valsts pārvaldes iekārtas likuma 18. pantā minēto.

-

Ņemot vērā, ka 42.panta 2.daļā ir ietverts aizliegums oglekļa dioksīda ģeoloģiskai noglabāšanai, aicinām precizēt 42.panta 1.daļu, svītrojot vārdus "un ģeoloģiskās noglabāšanas". Vēršam uzmanību, ka pārejas noteikumu 9.punktā paredzēts līdz  2025. gada 30.jūnijam sagatavot un  iesniegt Ministru kabinetā konceptuālo ziņojumu par oglekļa dioksīda ģeoloģisko noglabāšanu Latvijas teritorijā, tās ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā un kontinentālajā šelfā. Līdz ar to šobrīd 42.panta 1.daļā minēto Ministru kabinetam doto deleģējumu par kārtību, kādā nodrošināma oglekļa dioksīda transportēšana uz ģeoloģiskās noglabāšanas vietām nav iespējams izpildīt. 

-

Valsts vides dienests, izskatot precizētos dokumentus,  ne izziņā, ne anotācijā neatrod norādes, kāpēc  ir "pazuduši" administratīvie sodi. Lūgums anotācijā iekļaut skaidrojumus, kāpēc vairs netiek paredzēts administratīvais sods par darbību bez SEG atļaujas un SEG monitoringa prasību neievērošanu, kas šobrīd ir iekļauti likuma "Par piesārņojumu" 60.pantā. Ja šāda pamatojuma nav, tad iesakām pārņemt Piesārņojuma likuma 60.pantu. 

-

Valsts vides dienests iebilst 7. punkta redakcijai, ka ETS2 uzraudzības funkciju (SEG atļauju izsniegšana, grozīšana, monitoringa plānu un ikgadējo SEG emisiju ziņojumu pārbaude un apstiprināšana) izpildei saskaņā ar KEM veiktajiem aprēķiniem un VVD sniegto informāciju, būtu nepieciešamas aptuveni 4000 stundas darba laika gadā (t.i. viena pilna slodze un pusslodze) jauno pienākumu pildīšanai, attiecīgi  papildu finansējums būs nepieciešams divu jaunu amata vietu izveidei[LS1] , lai nodrošinātu (finansētu) jaunu papildu funkciju veikšanu.

Valsts vides dienests, veicot provizorisko finansējuma aprēķinu, kas nepieciešams jaunu funkciju veikšanai, secināja, ka ir nepieciešamas 4 jaunas slodzes (amata vietas), proti, 1 amata vieta daļas vadītājam un 3 vecākā eksperta amata vietas.

-

1) Vides aizsarzdzības un reģionālās attīstības ministrija uztur 2023.gada 16.novembra atzinumā un 2024.gada 2.februāra atzinumā pausto viedokli, ka  VARAM nav deleģēta funkcija izstrādāt klimata politiku, jo šī funkcija ir deleģēta KEM. VARAM kompetencē ir atbilstoši ES izvirzīto atkritumu apsaimniekošanas mērķiem veikt politikas plānošanu, izstrādājot Atkritumu apsaimniekošanas valsts plānu 2021.-2028.gadam. Turklāt pēc KEM veiktajiem aprēķiniem  SEG atkritumu apsaimniekošanas sektors sastāda vien 7% un 17 % samazinājums no 7% ir tuvu 1%. Ņemot to vērā, uzskatām, ka atkritumu apsaimniekošana ir svītrojama no minētās tiesību normas, jo visi mērķi atkritumu apsaimniekošanās ir definēti Atkritumu apsaimniekošanas valsts plānā 2021-2028.gadam, kurus īstenojot paredzam ka 2035 gadā poligonos tiks apglabāti 10% no radītajiem sadzīves atkritumiem, kā to paredz Eiropas Savienības tiesību aktos izvirzītais mērķis. Klimata un enerģētikas ministrija tika izveidota, lai horizontāli vērtētu un uzraudzītu klimata jautājumus, kā arī ir atbildīga par Nacionālā enerģētikas un klimata plāna 2021.-2030. gadam (NEKP2030) pārskata izstrādi un pārskatā iekļauto pasākumu izvērtējumu. Tāpat uzsveram nepieciešamību nodrošināt analītisko atbalstu sektoru koordinējošajām ministrijām, lai nodrošinātu laicīgu vērtējumu par NEKP2030 iekļauto pasākumu sniegto SEG samazinājumu, kas ļautu virzīties uz SEG emisiju samazināšanas un klimata mērķu izpildi – šim procesam jābūt proaktīvam, nevis post factum pēc neizpildes fakta konstatācijas.


2) Vienlaikus aicinām dzēst 6. panta piektās daļas pēdējo teikumu, jo šādi papildus līdzekļi VARAM budžetā turpmākajiem gadiem nav ieplānoti. Līdz ar to, ja gadījumā piepildīsies 6.pantā minētā situācija, VARAM nebūs pieejami līdzekļi minēto izdevumu segšanai.


 

-

Lūdzam precizēt lietoto terminoloģiju un to konsekventi lietot visā likumprojekta tekstā, jo šobrīd liekas, ka "SEG emisiju samazināšanas un oglekļa dioksīda piesaistes monitorings" ir kas cits kā likumprojekta 5.panta trešajā daļā minētā "siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas un prognožu sistēma".

-

Lai samazinātu administratīvo slogu, ieteikums izteikt 27. panta pirmo daļu šādā redakcijā:
(1) Pirms siltumnīcefekta gāzu emisijas atļaujas izsniegšanas Valsts vides dienests elektroniski nosūta tīmekļvietnes adresi, kurā pieejams iesniegums siltumnīcefekta gāzu emisijas atļaujas saņemšanai vai grozīšanai, attiecīgajai pašvaldībai, Klimata un enerģētikas ministrijai un valsts sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs”, kā valsts administratoram, un izskata to iesniegtos priekšlikumus.

MK noteikumu projektā nepieciešams noteikt termiņu, kādā iesniedzami priekšlikumi Valsts vides dienestam atļaujas izsniegšanai vai grozījumu veikšanai, proti:
"Šī likuma 27. panta pirmajā daļā minētās institūcijas 15 darbdienu laikā pēc tīmekļvietnes adreses saņemšanas, kurā pieejams iesniegums siltumnīcefekta gāzu emisijas atļaujas saņemšanai vai grozījumu veikšanai, iesniedz Valsts vides dienestā priekšlikumus par atļaujas izsniegšanu un tās nosacījumiem."

-