Projekta ID
26-TA-1546Atzinuma sniedzējs
Latvijas Lielo pilsētu asociācija
Atzinums iesniegts
15.07.2026.
Saskaņošanas rezultāts
Nesaskaņots
Iebildumi / Priekšlikumi
Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Noteikumu (grozījumu) projekts
Iebildums
47.1 Ja darījums ir saistīts ar programmatūras, programmatūras tehnoloģiju vai ar tiem saistītiem konsultāciju pakalpojumiem, lai nodrošinātu pasūtītāja vai sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja uzturētas vai pārziņā esošas informāciju tehnoloģiju sistēmas izstrādi, uzturēšanu vai attīstību, pasūtītājs vai sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs izveidot pasūtījumu, ja darījuma summa bez pievienotās vērtības nodokļa atsevišķi vienam darījumam vai kopā vairākiem darījumiem gada laikā ir mazāka par 140 000 euro. Uzraudzību par noteiktā limita ievērošanu veic centralizēto iepirkumu institūcija, kura noslēgusi vispārīgo vienošanos.
Iebildums
Sliekšņa samazināšana no esošā 1 000 000 EUR bez PVN līdz 140 000 EUR bez PVN radīs papildus birokrātisko slogu pasūtītājiem kā arī ilgāks laika patēriņš, jo būs jārīko iepirkumu procedūras Publisko iepirkumu likuma kārtībā. Kā jau minēts anotācijā, lielā daļā šo pozīciju konkurence nepastāv, jo attiecīgo programmatūru ir tiesīgs modificēt tikai tās izstrādātājs, līdz ar to pasūtītājs organizēs sarunu procedūras ar šo izstrādātāju. Sarunu procedūras organizēšanai tiks patērēts vairāk laika (dokumentu izstrāde, piedāvājuma vērtēšana, līguma slēgšana), attiecīgi arī lielāks darba apjoms jāiegulda mērķa sasniegšanai (šo pakalpojumu iegāde EIS sistēmā ir tehniski vienkāršāka un aizņem mazāk laiku.)
Noteikumu projekta punkts būtiski maina pasūtītāju iepirkumu plānošanas un izpildes kārtību IKT jomā. Darījumi, kurus pasūtītāji atbilstoši spēkā esošajam regulējumam ir ieplānojuši veikt e-pasūtījumu apakšsistēmā apstiprinātu budžetu un publicētu iepirkumu plānu ietvaros, no noteikumu projekta publicēšanas nākamās dienas būtu veicami publiskā iepirkuma procedūrā. Atklāta konkursa sagatavošana un norise IKT jomā (tirgus izpēte un apspriede ar piegādātājiem, tehniskās specifikācijas un nolikuma izstrāde, izsludināšana, piedāvājumu iesniegšanas termiņi, vērtēšana, nogaidīšanas termiņš, iespējamā pārsūdzība Iepirkumu uzraudzības birojā) praksē aizņem vismaz 4 - 9 mēnešus. It sevišķi, tas var skart ES finansētos projektus, kas kavējuma gadījumā var veidot neattiecināmas, atmaksājamas izmaksas. Norma bez izņēmuma vai saudzējoša režīma tieši apdraud Eiropas Savienības fondu, Atveseļošanās fonda un citas ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansētu projektu īstenošanu. Projektos, par kuriem ar sadarbības iestādi (piem., Centrālo finanšu un līgumu aģentūru) jau ir noslēgti līgumi vai vienošanās, iepirkumi ir ieplānoti EIS e-pasūtījumu ietvaros, ievērojot apstiprinātos projektu īstenošanas termiņus, naudas plūsmu un budžetu spēkā esošo limitu ietvaros.
Ņemot vērā iepriekš minēto, nepieciešams ir noteikt pārejas periodu, kad stājas spēkā tiesību norma.
Lai nodrošinātu, ka pasūtītājs var pārplānot veicamos iepirkumus, jānosaka pārejas periods, lai pasūtītājs var sagatavot un veikt publisko iepirkumu, kas ir process vairāku mēnešu garumā.
Normas spēkā stāšanās termiņš ir jānosaka vismaz seši mēneši no noteikumu pieņemšanas.
Iebildums
Sliekšņa samazināšana no esošā 1 000 000 EUR bez PVN līdz 140 000 EUR bez PVN radīs papildus birokrātisko slogu pasūtītājiem kā arī ilgāks laika patēriņš, jo būs jārīko iepirkumu procedūras Publisko iepirkumu likuma kārtībā. Kā jau minēts anotācijā, lielā daļā šo pozīciju konkurence nepastāv, jo attiecīgo programmatūru ir tiesīgs modificēt tikai tās izstrādātājs, līdz ar to pasūtītājs organizēs sarunu procedūras ar šo izstrādātāju. Sarunu procedūras organizēšanai tiks patērēts vairāk laika (dokumentu izstrāde, piedāvājuma vērtēšana, līguma slēgšana), attiecīgi arī lielāks darba apjoms jāiegulda mērķa sasniegšanai (šo pakalpojumu iegāde EIS sistēmā ir tehniski vienkāršāka un aizņem mazāk laiku.)
Noteikumu projekta punkts būtiski maina pasūtītāju iepirkumu plānošanas un izpildes kārtību IKT jomā. Darījumi, kurus pasūtītāji atbilstoši spēkā esošajam regulējumam ir ieplānojuši veikt e-pasūtījumu apakšsistēmā apstiprinātu budžetu un publicētu iepirkumu plānu ietvaros, no noteikumu projekta publicēšanas nākamās dienas būtu veicami publiskā iepirkuma procedūrā. Atklāta konkursa sagatavošana un norise IKT jomā (tirgus izpēte un apspriede ar piegādātājiem, tehniskās specifikācijas un nolikuma izstrāde, izsludināšana, piedāvājumu iesniegšanas termiņi, vērtēšana, nogaidīšanas termiņš, iespējamā pārsūdzība Iepirkumu uzraudzības birojā) praksē aizņem vismaz 4 - 9 mēnešus. It sevišķi, tas var skart ES finansētos projektus, kas kavējuma gadījumā var veidot neattiecināmas, atmaksājamas izmaksas. Norma bez izņēmuma vai saudzējoša režīma tieši apdraud Eiropas Savienības fondu, Atveseļošanās fonda un citas ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansētu projektu īstenošanu. Projektos, par kuriem ar sadarbības iestādi (piem., Centrālo finanšu un līgumu aģentūru) jau ir noslēgti līgumi vai vienošanās, iepirkumi ir ieplānoti EIS e-pasūtījumu ietvaros, ievērojot apstiprinātos projektu īstenošanas termiņus, naudas plūsmu un budžetu spēkā esošo limitu ietvaros.
Ņemot vērā iepriekš minēto, nepieciešams ir noteikt pārejas periodu, kad stājas spēkā tiesību norma.
Lai nodrošinātu, ka pasūtītājs var pārplānot veicamos iepirkumus, jānosaka pārejas periods, lai pasūtītājs var sagatavot un veikt publisko iepirkumu, kas ir process vairāku mēnešu garumā.
Normas spēkā stāšanās termiņš ir jānosaka vismaz seši mēneši no noteikumu pieņemšanas.
Piedāvātā redakcija
-
2.
Noteikumu (grozījumu) projekts
Iebildums
47.1 Ja darījums ir saistīts ar programmatūras, programmatūras tehnoloģiju vai ar tiem saistītiem konsultāciju pakalpojumiem, lai nodrošinātu pasūtītāja vai sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja uzturētas vai pārziņā esošas informāciju tehnoloģiju sistēmas izstrādi, uzturēšanu vai attīstību, pasūtītājs vai sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs izveidot pasūtījumu, ja darījuma summa bez pievienotās vērtības nodokļa atsevišķi vienam darījumam vai kopā vairākiem darījumiem gada laikā ir mazāka par 140 000 euro. Uzraudzību par noteiktā limita ievērošanu veic centralizēto iepirkumu institūcija, kura noslēgusi vispārīgo vienošanos.
Iebildums.
Nepieciešams noteikt, kā tiek rēķināti 140 000 euro, t.i., vai tos rēķina kalendārā gada ietvaros, vai pēdējo 12 mēnešu laikā.
Nepieciešams noteikt, ka normas pirmajā piemērošanas gadā 140 000 euro skaita no normas spēkā stāšanās dienas, t.i. neņem vērā iepirkumus, kas ir veikti pirms normas spēkā stāšanās.
Iebildums.
Nepieciešams noteikt, kā tiek rēķināti 140 000 euro, t.i., vai tos rēķina kalendārā gada ietvaros, vai pēdējo 12 mēnešu laikā.
Nepieciešams noteikt, ka normas pirmajā piemērošanas gadā 140 000 euro skaita no normas spēkā stāšanās dienas, t.i. neņem vērā iepirkumus, kas ir veikti pirms normas spēkā stāšanās.
Piedāvātā redakcija
-
3.
Noteikumu (grozījumu) projekts
Priekšlikums
47.1 Ja darījums ir saistīts ar programmatūras, programmatūras tehnoloģiju vai ar tiem saistītiem konsultāciju pakalpojumiem, lai nodrošinātu pasūtītāja vai sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja uzturētas vai pārziņā esošas informāciju tehnoloģiju sistēmas izstrādi, uzturēšanu vai attīstību, pasūtītājs vai sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs izveidot pasūtījumu, ja darījuma summa bez pievienotās vērtības nodokļa atsevišķi vienam darījumam vai kopā vairākiem darījumiem gada laikā ir mazāka par 140 000 euro. Uzraudzību par noteiktā limita ievērošanu veic centralizēto iepirkumu institūcija, kura noslēgusi vispārīgo vienošanos.
Priekšlikums.
Normā vai anotācijā nepārprotami noteikt, ka limits neattiecas uz standarta programmatūras licenču, abonementu un ražotāja standarta atbalsta iegādi.
Nav skaidrs tiesību normas tvērums, un projekta punktu savstarpējā redakcija nerada skaidrību par to piemērošanu. Gan noteikumu projekta 47. punkts, gan jaunais 47.² punkts ir attiecināti uz šo noteikumu 39., 44. vai 46. punktā minētajiem pasūtījumiem, savukārt 47.¹ punktā lietota vispārīga konstrukcija “ir tiesīgs izveidot pasūtījumu” bez atsauces uz konkrētiem pasūtījumu veidiem. Tā rezultātā nav nosakāms, vai 140 000 euro limits attiecas:
(1) tikai uz noteikumu 39., 44. vai 46. punktā minētajiem (pakalpojumu) pasūtījumiem - kā to liek domāt noteikumu projekta 47. punkta izņēmuma konstrukcija (“izņemot, ja 47.¹ punktā nav noteikts citādi”), kas pati attiecas vienīgi uz pakalpojuma iegādi; vai
(2) uz visiem darījumiem, kas “saistīti ar programmatūru”, tostarp standarta programmatūras licenču, abonementu un ražotāja standarta atbalsta iegādi (noteikumu 1. pielikuma 7.1., 7.2., 7.3. un 7.4. apakšgrupa), kur centralizētie katalogi nodrošina efektīvu cenu konkurenci, mākslīgas dalīšanas risks ir zems un normas mērķis nav attiecināms. Plašā interpretācijā limits skartu pat ikgadēju standarta licenču atjaunošanu, kuras izmaksas lielam pasūtītājam regulāri pārsniedz 140 000 euro gadā, un šāda iegāde ārpus centralizētajiem katalogiem būtu gan dārgāka, gan ilgāka.
Priekšlikums.
Normā vai anotācijā nepārprotami noteikt, ka limits neattiecas uz standarta programmatūras licenču, abonementu un ražotāja standarta atbalsta iegādi.
Nav skaidrs tiesību normas tvērums, un projekta punktu savstarpējā redakcija nerada skaidrību par to piemērošanu. Gan noteikumu projekta 47. punkts, gan jaunais 47.² punkts ir attiecināti uz šo noteikumu 39., 44. vai 46. punktā minētajiem pasūtījumiem, savukārt 47.¹ punktā lietota vispārīga konstrukcija “ir tiesīgs izveidot pasūtījumu” bez atsauces uz konkrētiem pasūtījumu veidiem. Tā rezultātā nav nosakāms, vai 140 000 euro limits attiecas:
(1) tikai uz noteikumu 39., 44. vai 46. punktā minētajiem (pakalpojumu) pasūtījumiem - kā to liek domāt noteikumu projekta 47. punkta izņēmuma konstrukcija (“izņemot, ja 47.¹ punktā nav noteikts citādi”), kas pati attiecas vienīgi uz pakalpojuma iegādi; vai
(2) uz visiem darījumiem, kas “saistīti ar programmatūru”, tostarp standarta programmatūras licenču, abonementu un ražotāja standarta atbalsta iegādi (noteikumu 1. pielikuma 7.1., 7.2., 7.3. un 7.4. apakšgrupa), kur centralizētie katalogi nodrošina efektīvu cenu konkurenci, mākslīgas dalīšanas risks ir zems un normas mērķis nav attiecināms. Plašā interpretācijā limits skartu pat ikgadēju standarta licenču atjaunošanu, kuras izmaksas lielam pasūtītājam regulāri pārsniedz 140 000 euro gadā, un šāda iegāde ārpus centralizētajiem katalogiem būtu gan dārgāka, gan ilgāka.
Piedāvātā redakcija
-
4.
Noteikumu (grozījumu) projekts
Priekšlikums
47.2 Ja darījums ir saistīts ar programmatūras, programmatūras tehnoloģiju vai ar tiem saistītiem konsultāciju pakalpojumiem, lai nodrošinātu pasūtītāja vai sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja uzturētas vai pārziņā esošas informāciju tehnoloģiju sistēmas izstrādi, uzturēšanu vai attīstību, pasūtītājs vai sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs šo noteikumu 39., 44. vai 46. punktā minēto pasūtījumu ietvaros norāda arī informāciju tehnoloģiju sistēmu, kuras darbības nodrošināšanai pakalpojuma iegāde ir plānota.
Priekšlikums.
Kā primāro risinājumu mērķa sasniegšanai izmantot noteikumu projekta 472. punktā paredzēto caurskatāmības pienākumu, papildinot to ar centralizēto iepirkumu pārbaudēm, un nepieciešamības gadījumā, pasūtītāja pienākumu, pārsniedzot noteiktu apjomu, publicēt darījuma pamatojumu pircēja pasūtītāja mājas lapā.
Izprotam un atbalstām mērķi - veicināt konkurenci un novērst iepirkumu mākslīgu dalīšanu programmatūras jomā. Vienlaikus absolūts summārais limits ir nesamērīgs līdzeklis mērķa sasniegšanai:
(1) EIS vispārīgās vienošanās jau ir atklātas iepirkuma procedūras rezultāts, tāpēc norma faktiski paredz dubultu procedūru, palielina administratīvās izmaksas un iegāžu termiņus, pretēji publisko iepirkumu reformas virzieniem (administratīvā sloga mazināšana, u.c.);
(2) mākslīgas dalīšanas aizliegums jau ir noteikts PIL, un tā pārkāpumi ir novēršami ar mērķētu uzraudzību un jau projektā paredzēto caurskatāmības pienākumu, nevis vispārēju ierobežojumu visiem pasūtītājiem;
(3) noteikumu 46. punkts jau šobrīd paredz pienākumu pamatot ar konkrētu ražotāju saistītus vai viena piegādātāja pasūtījumus, padarot pamatojumu pieejamu visiem attiecīgās grupas piegādātājiem, tātad regulējumā jau pastāv mehānismi tieši to risku novēršanai, ar kuriem limits tiek pamatots.
Priekšlikums.
Kā primāro risinājumu mērķa sasniegšanai izmantot noteikumu projekta 472. punktā paredzēto caurskatāmības pienākumu, papildinot to ar centralizēto iepirkumu pārbaudēm, un nepieciešamības gadījumā, pasūtītāja pienākumu, pārsniedzot noteiktu apjomu, publicēt darījuma pamatojumu pircēja pasūtītāja mājas lapā.
Izprotam un atbalstām mērķi - veicināt konkurenci un novērst iepirkumu mākslīgu dalīšanu programmatūras jomā. Vienlaikus absolūts summārais limits ir nesamērīgs līdzeklis mērķa sasniegšanai:
(1) EIS vispārīgās vienošanās jau ir atklātas iepirkuma procedūras rezultāts, tāpēc norma faktiski paredz dubultu procedūru, palielina administratīvās izmaksas un iegāžu termiņus, pretēji publisko iepirkumu reformas virzieniem (administratīvā sloga mazināšana, u.c.);
(2) mākslīgas dalīšanas aizliegums jau ir noteikts PIL, un tā pārkāpumi ir novēršami ar mērķētu uzraudzību un jau projektā paredzēto caurskatāmības pienākumu, nevis vispārēju ierobežojumu visiem pasūtītājiem;
(3) noteikumu 46. punkts jau šobrīd paredz pienākumu pamatot ar konkrētu ražotāju saistītus vai viena piegādātāja pasūtījumus, padarot pamatojumu pieejamu visiem attiecīgās grupas piegādātājiem, tātad regulējumā jau pastāv mehānismi tieši to risku novēršanai, ar kuriem limits tiek pamatots.
Piedāvātā redakcija
-
