Atzinums

1. LDDK iebilst pret VM secinājumu, ka diagnozes koda obligātums šobrīd nav optimālākais risinājums.
Pamatojums:
VM, kā iemeslus atteikumam ieviest diagnozes kodu norāda uz:
 lietotājam draudzīgas saskarnes neesamību;
 Risku, ka vadlīnijām un atgriezeniskās saiknes neesamības pastāv “formālas kodēšanas” risks;
 administratīvā sloga pieaugumu ārstiem;
 diagnozes koda ieviešana pati par sevi neatrisina savietojamību ar citiem datu avotiem un neievieš automātiskas kvalitātes pārbaudes, vienlaikus pieprasot papildu finansējumu.
LDDK ieskatā neviens no minētajiem iemesliem ne atsevišķi, ne visi kopā nevar būt šķērslis diagnozes koda norādīšanai e-veselībā.
Ja nav uzstādīta vismaz sākotnējā diagnoze, nav iespējami nākamie veselības aprūpes pasākumi. Savukārt, ja ir uzstādīta diagnoze, tad tās ierakstīšana atvērtā e-veselības portālā, nevar būt tāds apgrūtinājums, lai valsts “izmestu vējā” vērtīgus datus, kas dotu iespēju ātrāk un precīzāk analizēt sabiedrības veselību un DNL ietekmējošos faktorus.


2. LDDK iebilst pret to, ka Projektā piedāvātajā risinājumā nav ietverta prasība norādīt diagnozi.
Pamatojums:
Viena darbnespējas lapas epizode darba devējam tikai pozīcijā “slimības nauda” izmaksā vidēji 600 euro. Savukārt Invaliditātes, maternitātes un slimības speciālā budžeta (kas arī ir veidots no darba devēju un darba ņēmēju iemaksām) izdevumi par vienu darbnespējas lapas “B” šā gada janvārī bija vidēji 813 euro, bet 2025.gadā slimības pabalstu izmaksai tika izlietoti 335,8 miljoni euro. Tie ir ļoti ievērojami līdzekļi, un ir ļoti vēlams, lai tiem pretī būtu iespējami pilnīgāka informācija.  Papildus jānorāda, ka darbnespēja negatīvi ietekmē arī iekšzemes kopprodukta apjomu, kam savukārt ir negatīva ietekme uz iedzīvotāju ienākumiem un uz budžeta ieņēmumiem.
Ņemot vērā augšminēto, LDDK ieskatā viens no darbnespējas lapu datu kvalitātes pilnveidošanas priekšnoteikumiem ir nodrošināt, lai pretī katrai darbnespējas lapai e-veselības portālā būtu iereģistrēta diagnoze.
 

-