Atzinums

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (turpmāk – LTRK) ir izvērtējusi likumprojektu “Klimata likums” (turpmāk – Likumprojekts) un norāda, ka tajā nav definēts jēdziens “atjaunojamie resursi”. Nacionālajā enerģētikas un klimata plānā 2021.-2030.gadam kā svarīgākais atjaunojamais energoresurss ir minēta kurināmā koksne (malka, koksnes atlikumi, kurināmā šķelda, koksnes briketes, koksnes granulas), kam 2018.gadā izlietojums ir 80,4% no kopējā AER patēriņa. Faktiski ar “atjaunojamiem resursiem” nevienā klimata pārmaiņas skarošā dokumentā netiek saprasts jebkas cits, kā koksne. Tāpat nepieciešams papildināt AER sarakstu ar citiem veidiem, tai skaitā ar saules un ģeotermālo enerģiju, gan tos iekļaujot likumā, kā arī iekļaujot uz likuma pamata izdotajos MK noteikumos.
 

-

Termins “klimatnoturība”  tiek raksturots kā  sociālo, ekonomisko un vides sistēmu spēja pārvarēt klimata pārmaiņu radītos notikumus, tendences vai traucējumus, vienlaikus reaģējot vai reorganizējoties tādā veidā, lai saglabātu to būtiskās funkcijas, identitāti un struktūru, saglabājot pielāgošanās, mācīšanās un transformācijas spējas. Tomēr skaidrojumā nav ņemta vērā minēto sistēmu mijiedarbība.
 

-

Vienlaikus LTRK norāda, ka Likumprojektā noteiktais mērķis ir ambiciozāks par pašreizējo Latvijas klimata politikas mērķi, nosakot, ka Latvijai ir jāsasniedz klimatneitralitāte līdz 2050. gadam. Klimata mērķu sasniegšana skar visas jomas, kur iespējams mazināt SEG apjomu, tāpēc LTRK aicina precizēt Likumprojektu, lai tas atbilstu pašreizējo Latvijas klimata politikas mērķim.
 

-

Likumprojekts satur rīcību ES emisiju sistēmā iekļautajām darbībām un emisiju kvotu sistēmas dalībniekiem.  Tomēr ES Klimata politika ir saistīta arī ar SEG izmešu ierobežošanu jomās, kas ir NE ETS. Tāpēc starp 2. un 3.pantiem veidojas zināmas pretrunas. No Likumprojekta var noprast, ka noteiktās prasības attiecās tikai uz noteiktiem komersantiem, kas ir uzskaitīti 3. panta otrajā daļā, jo tiem tiek uzliktas prasības attiecībā uz atļaujām, datu ziņošanu un citām saistītām darbībām. Citiem komersantiem šādas specifiskas prasības netiek uzliktas un attiecīgi tos nav nepieciešams iekļaut pie likuma subjektiem. Tomēr saskaņā ar Regulas 2018/841 4. pantā noteikto, ka dalībvalstij jānodrošina ka uzskaitāmās SEG emisijas ZIZIMM sektorā jau 2021.-2030.gadā nepārsniedz uzskaitāmo SEG piesaisti,  kā arī decembrī apstiprinātie ES Taksonomijas ilgtspējīgas darbības tehniskās pārbaudes  kritēriji 2 klimata mērķiem nosaka jaunus ierobežojumus zemes apsaimniekošanai, kas pieprasa jaunus kompensāciju risinājumus. Latvijā jau šodien, bez valsts līdzdalības, ārvalstu komersanti attīsta brīvprātīgo oglekļa piesaistes tirgu, kas vērsts uz citu valstu radīto emisiju kompensāciju ar Latvijas zemes aktīviem. Šāda nekontrolēta darbība var novest pie ievērojamu Latvijas zemes resursu izņemšanas no saimnieciskās aprites, kas var novest pie ražošanas un darbavietu samazināšanās lauku reģionos, kā arī sociālekonomiskās spriedzes. Tāpēc iespējams 40.pantā noteiktais Brīvprātīgās sistēmas oglekļa dioksīda piesaistei izvērtējums un sistēmas izveide būtu jāpaātrina. Likumprojektā būtu jāietver ne tikai jautājumi par emisijām, to mazināšanu, bet arī par kompensēšanu ar piesaistēm, kur ilgtspējīgai mežsaimniecībai un lauksaimniecībai ir ļoti būtiska loma klimata mērķu sasniegšanā.
 

-

Likumprojekta 11.pantā “Klimata pārmaiņu un klimata pārmaiņu ietekmju monitorings un prognozes” norādīts, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija sadarbībā ar nozaru ministrijām, institūcijām un komersantiem, koordinē Latvijas klimata pārmaiņu un klimata pārmaiņu ietekmju monitoringa īstenošanu un prognozēšanu. LTRK lūdz norādīt, kādi komersanti sadarbosies Latvijas klimata pārmaiņu un klimata pārmaiņu ietekmju monitoringa īstenošanā, koordinēšanā un prognozēšanā, kādas būs to funkcijas, pienākumi, atlases kārtība?
 

-

13. pantā “Iekārtu operatoru darbība Eiropas Savienības Emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā” norādīts, ka siltumnīcefekta gāzu emisijas atļauju operators saņem iekārtai, kurā tiek veikta viena vai vairākas likuma 1. pielikumā minētās darbības, piemēram, klinkera cementa ražošana rotācijas krāsnīs, kuru ražošanas jauda pārsniedz 500 tonnas produkcijas dienā, vai cita veida krāsnīs, kuru ražošanas jauda pārsniedz 50 tonnas dienā, savukārt, citi siltumnīcefekta gāzu emisijas avoti iekļauti likumprojekta 3.pielikumā, piemēram, notekūdeņu apsaimniekošana. LTRK ieskatā ir radusies neskaidrība saistībā ar 3.pielikuma 8.punktu: “Citas iepriekš neminētas darbības”, proti, kādas darbības, pēc kādiem kritērijiem un kādos gadījumos būs tās, kam jāsaņem siltumnīcefekta gāzu emisijas atļauja? LTRK ieskatā 3.pielikuma 8.punkts ir jāsvītro vai arī jānorāda konkrētas darbības un to izvērtēšanas kritēriji.
 

-

LTRK lūdz precizēt, kas ietilpst 3.pielikuma daļas “II. Oglekļa dioksīda piesaistes avoti” 7.punktā? LTRK norāda, ka būtiski regulējuma tvērumā ietvert arī augļu dārzus un ilggadīgos kokaugu stādījumus, kas arī ir ievērojami oglekļa dioksīda piesaistes avoti.
 

-