Atzinums

Projekta nosaukumā ir minēti ostas pakalpojumu tarifu robežlīmeņi un to atvieglojumi. Projekta izdošanas tiesiskais pamats ir Ostu likuma 7. panta otrās daļas 1. punkts, kas paredz, ka Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā ostas pārvalde nosaka tarifu robežlīmeņus Ostu likuma 15. panta pirmajā daļā minētajiem pakalpojumiem. Tādējādi Ministru kabinets nav pilnvarots noteikt atvieglojumus ostas pakalpojumu tarifu robežlīmeņiem. Ņemot vērā minēto, lūdzam attiecīgi precizēt projekta nosaukumu.

-

Ministru kabineta noteikumu projekta "Kārtība, kādā ostas pārvalde nosaka ostas maksas, to atvieglojumus, ostas pakalpojumu tarifu robežlīmeņus un to atvieglojumus" (turpmāk – projekts) nosaukumā ir minētas ostas maksas un to atvieglojumi. Ostas maksu veidi ir uzskaitīti Ostu likuma 13. panta pirmajā daļā, kuras 2. punkts paredz kanāla maksu. Projekta izdošanas tiesiskais pamats ir Ostu likuma 7. panta otrās daļas 1. punkts, kas paredz, ka Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā ostas pārvalde nosaka ostas maksu un tās atvieglojumus, un Ostu likuma 13. panta 3.¹ daļa, kas noteic, ka Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā ostas pārvalde nosaka un apstiprina kanāla maksas apmēru un atbrīvojumus no tās. No minētā izriet, ka likumdevējs ir paredzējis Ministru kabinetam noteikt kārtību, kādā ostas pārvalde nosaka ostas maksu un atvieglojumus no tās, papildus nosakot kārtību, kādā ostas pārvalde nosaka atbrīvojumus no kanāla maksas. Vēršam uzmanību uz to, ka atvieglojums ir daļējs atbrīvojums no kādas samaksas, savukārt atbrīvojums ir pilnīgs atbrīvojums no kādas samaksas. Ņemot vērā to, ka atvieglojums un atbrīvojums nav viens un tas pats, lūdzam izvērtēt nepieciešamību atbilstoši Ministru kabinetam dotajam pilnvarojumam precizēt projekta nosaukumu.

-

Projekta izdošanas tiesiskais pamats ir Ostu likuma 7. panta otrās daļas 1. punkts, kas paredz, ka Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā ostas pārvalde nosaka ostas maksu un tās atvieglojumus, un Ostu likuma 13. panta 3.¹ daļa, kas noteic, ka Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā ostas pārvalde nosaka un apstiprina kanāla maksas apmēru un atbrīvojumus no tās. No minētā izriet, ka likumdevējs ir paredzējis Ministru kabinetam noteikt kārtību, kādā ostas pārvalde nosaka ostas maksu un atvieglojumus no tās, papildus nosakot kārtību, kādā ostas pārvalde nosaka atbrīvojumus no kanāla maksas. Vēršam uzmanību uz to, ka atvieglojums ir daļējs atbrīvojums no kādas samaksas, savukārt atbrīvojums ir pilnīgs atbrīvojums no kādas samaksas. Ņemot vērā minēto, lūdzam skaidrot, vai 2022. gada 10. februāra likuma "Grozījumi Likumā par ostām" izstrādes brīdī ar nolūku ir ticis paredzēts, ka nosakāmi gan atvieglojumi, gan atbrīvojumi, kas ir divas dažādas lietas. 2022. gada 10. februāra likuma "Grozījumi Likumā par ostām" sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumā (anotācijā) ir skaidrots, ka attiecīgais pilnvarojums Ministru kabinetam izriet no Valsts pārvaldes iekārtas likuma 43.¹ panta otrās daļas. Vēršam uzmanību uz to, ka Valsts pārvaldes iekārtas likuma 43.¹ panta otrā daļa paredz noteikt atbrīvojumus no samaksas, nevis atvieglojumus no tās.

-

Lūdzam precizēt projekta 1. punktu atbilstoši Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumu Nr. 108 "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi" 100. punktā noteiktajam.

-

No projekta sākotnējās ietekmes izvērtējuma ziņojuma (turpmāk - anotācija) izriet, ka ar projektu tiek ieviestas arī Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 15. februāra Regulas (ES) 2017/352, ar ko izveido ostas pakalpojumu sniegšanas sistēmu un kopīgos noteikumus par ostu finanšu pārredzamību, (turpmāk – Regula) prasības. No anotācijā sniegtā skaidrojuma neizriet, ka uz ostu pārvaldēm minētā regula, it īpaši tās 12. un 13.pants, nebūtu pilnībā vai daļēji attiecināma.

Vēršam uzmanību, ka Eiropas Savienības regulu normas ir tieši piemērojamas un nav pieļaujama to pārrakstīšana un interpretācija dalībvalstu tiesību aktos, jo tādā veidā var tikt apdraudēta regulas vienveidīga piemērošana dalībvalstīs. Nepieciešamības gadījumā nacionālajos tiesību aktos iekļauj regulējumu regulu normu ieviešanai (nacionālo normatīvo aktu pielāgošanai), piemēram, ja regulu normas paredz dalībvalsts rīcības brīvību, rīcības variantus vai vispārēju atsauci uz valsts tiesību aktiem.

Ievērojot minēto, lūdzam:
1) svītrot projekta 2.1.apakšpunktu, jo tajā definētais termins “ostas maksa” (maksa, kas tiek piemērota kuģim un ko iekasē ostas pārvalde par kuģu lietotās infrastruktūras, iekārtu un pakalpojumu izmantošanu) pārdefinē Regulas 2.panta 9.punktā minēto terminu “ostas infrastruktūras lietošanas maksa” (maksa, ko iekasē, lai sniegtu tiešu vai netiešu labumu ostas pārvaldes iestādei vai kompetentajai iestādei, par infrastruktūras, iekārtu un pakalpojumu izmantošanu, tostarp par attiecīgās ostas ūdens pievadceļu izmantošanu, kā arī par piekļuvi pasažieru apkalpošanai un kravu apstrādei, bet tā neietver samaksu par zemes nomu un līdzvērtīgas maksas).
Turklāt vēršam uzmanību, ka tas, kādas ir ostas maksas Latvijā, jau noteikts Ostu likuma 13.panta pirmajā daļā, līdz ar to nav skaidra projekta 2.1.apakšpunkta nepieciešamība;
2) svītrot projekta 2.2.apakšpunktu, jo termins “ostas pakalpojumu maksa” jau definēts Regulas 2.panta 11.punktā. Vēršam uzmanību arī uz to, ka ostas pakalpojumu uzskaitījums jau noteikts Ostu likuma 15.pantā, turklāt noteikumu projekta 2.2.apakšpunktā minētais termins tālāk projektā netiek lietots;
3) svītrot projekta 2.4.apakšpunktu, jo termins “ostas pakalpojumu sniedzējs" jau definēts Regulas 2.panta 14.punktā.

-

Lūdzam papildināt anotāciju ar informāciju par normatīvajiem aktiem, kuri ir minēti projekta 4. punktā. Vienlaikus aicinām precizēt projekta 4. punktu atbilstoši Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumu Nr. 108 "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi" 3.7. apakšnodaļā noteiktajam.

-

Projekta 5., 8. un 9. punktā, kā arī projekta II. nodaļas nosaukumā ir minēti ostas pakalpojumu tarifu robežlīmeņi un to atvieglojumi. Projekta izdošanas tiesiskais pamats ir Ostu likuma 7. panta otrās daļas 1. punkts, kas paredz, ka Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā ostas pārvalde nosaka tarifu robežlīmeņus Ostu likuma 15. panta pirmajā daļā minētajiem pakalpojumiem. Tādējādi Ministru kabinets nav pilnvarots noteikt atvieglojumus ostas pakalpojumu tarifu robežlīmeņiem. Ņemot vērā minēto, lūdzam attiecīgi precizēt projekta 5., 8. un 9. punktu, kā arī projekta II. nodaļas nosaukumu.

-

Projekta 5., 8. un 9. punktā, kā arī projekta II. nodaļas nosaukumā ir minētas ostas maksas un to atvieglojumi. Ostas maksu veidi ir uzskaitīti Ostu likuma 13. panta pirmajā daļā, kuras 2. punkts paredz kanāla maksu. Projekta izdošanas tiesiskais pamats ir Ostu likuma 7. panta otrās daļas 1. punkts, kas paredz, ka Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā ostas pārvalde nosaka ostas maksu un tās atvieglojumus, un Ostu likuma 13. panta 3.¹ daļa, kas noteic, ka Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā ostas pārvalde nosaka un apstiprina kanāla maksas apmēru un atbrīvojumus no tās. No minētā izriet, ka likumdevējs ir paredzējis Ministru kabinetam noteikt kārtību, kādā ostas pārvalde nosaka ostas maksu un atvieglojumus no tās, papildus nosakot kārtību, kādā ostas pārvalde nosaka atbrīvojumus no kanāla maksas. Vēršam uzmanību uz to, ka atvieglojums ir daļējs atbrīvojums no kādas samaksas, savukārt atbrīvojums ir pilnīgs atbrīvojums no kādas samaksas. Ņemot vērā to, ka atvieglojums un atbrīvojums nav viens un tas pats, lūdzam izvērtēt nepieciešamību atbilstoši Ministru kabinetam dotajam pilnvarojumam papildināt projekta 5., 8. un 9. punktu, kā arī precizēt projekta II. nodaļas nosaukumu.

-

Vēršam uzmanību, ka projekta 5.punkts dublē Regulas 13.panta 3.punktu, kas noteic: "Lai veicinātu efektīvu infrastruktūras lietošanas maksu iekasēšanas sistēmu, ostas infrastruktūras lietošanas maksu struktūru un apmēru nosaka saskaņā ar attiecīgās ostas komercstratēģiju un investīciju plāniem un ievēro konkurences noteikumus. Attiecīgā gadījumā šādās maksās ievēro arī vispārējās prasības, kas noteiktas attiecīgās dalībvalsts vispārējās ostu politikas satvarā".
Ievērojot jau iepriekš minēto regulu normu pārrakstīšanas aizliegumu, lūdzam projekta 5.punktu svītrot.
Papildus vēršam uzmanību, ka nav skaidrs, kas projekta izpratnē saprotams ar "vispārējo valsts ostu politiku".

-

Projekta 7. punktā ir minēti ostas pakalpojumu tarifu robežlīmeņu atvieglojumi. Projekta izdošanas tiesiskais pamats ir Ostu likuma 7. panta otrās daļas 1. punkts, kas paredz, ka Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā ostas pārvalde nosaka tarifu robežlīmeņus Ostu likuma 15. panta pirmajā daļā minētajiem pakalpojumiem. Tādējādi Ministru kabinets nav pilnvarots noteikt atvieglojumus ostas pakalpojumu tarifu robežlīmeņiem. Ņemot vērā minēto, lūdzam attiecīgi precizēt projekta 7. punktu.

-

Projekta 7. un 11. punktā ir minēti ostas maksas atvieglojumi. Ostas maksu veidi ir uzskaitīti Ostu likuma 13. panta pirmajā daļā, kuras 2. punkts paredz kanāla maksu. Projekta izdošanas tiesiskais pamats ir Ostu likuma 7. panta otrās daļas 1. punkts, kas paredz, ka Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā ostas pārvalde nosaka ostas maksu un tās atvieglojumus, un Ostu likuma 13. panta 3.¹ daļa, kas noteic, ka Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā ostas pārvalde nosaka un apstiprina kanāla maksas apmēru un atbrīvojumus no tās. No minētā izriet, ka likumdevējs ir paredzējis Ministru kabinetam noteikt kārtību, kādā ostas pārvalde nosaka ostas maksu atvieglojumus, papildus nosakot kārtību, kādā ostas pārvalde nosaka atbrīvojumus no kanāla maksas. Vēršam uzmanību uz to, ka atvieglojums ir daļējs atbrīvojums no kādas samaksas, savukārt atbrīvojums ir pilnīgs atbrīvojums no kādas samaksas. Ņemot vērā to, ka atvieglojums un atbrīvojums nav viens un tas pats, lūdzam izvērtēt nepieciešamību atbilstoši Ministru kabinetam dotajam pilnvarojumam papildināt projekta 7. un 11. punktu.

-

Lūdzam precizēt vai svītrot projekta 7.punktu. 
Vēršam uzmanību, ka ostas pārvaldei jebkurā gadījumā ir pienākums ievērot citu ārējo normatīvo aktu, tai skaitā Eiropas Savienības tiesību aktu un starptautisko līgumu prasības. Turklāt prasība atvieglojumu (atlaižu) piešķiršanā ievērot konkurences tiesības, tostarp noteikumus par valsts atbalstu, jau izriet no Regulas 13.panta 4.punkta. Vēršam arī uzmanību, ka tiesību aktu uzskaitījums ir neprecīzs, piemēram, Līgums par Eiropas Savienības darbību (turpmāk - LESD) arī ir Eropas Savienības tiesību akts; komercdarbības atbalstu regulējoša likuma nosaukums ir "Komercdarbības atbalsta kontroles likums".
Papildus minētajam lūdzam skaidrot, kādi pienākumi ostu pārvaldēm (kapitālsabiedrībām) izrietētu no projekta 5.punkta valsts atbalsta jomā, īpaši ņemot vērā LESD 108.panta 3.punktu. 


 

-

Lūdzam svītrot projekta 8.punktu, jo tajā minētais regulējums jau izriet no Regulas 13.panta 4.punkta.  

-

Projekta 15. punktā ir paredzēts, ka ostas pārvalde nosaka kritērijus un kārtību, kādā kuģis var pretendēt uz ostas pakalpojumu tarifu robežlīmeņu atvieglojumu saņemšanu. Projekta izdošanas tiesiskais pamats ir Ostu likuma 7. panta otrās daļas 1. punkts, kas paredz, ka Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā ostas pārvalde nosaka tarifu robežlīmeņus Ostu likuma 15. panta pirmajā daļā minētajiem pakalpojumiem. Tādējādi Ministru kabinets nav pilnvarots noteikt atvieglojumus ostas pakalpojumu tarifu robežlīmeņiem. Ņemot vērā minēto, lūdzam svītrot projekta 15. punktu.

-

Lūdzam precizēt projekta IV. nodaļas nosaukumu, ņemot vērā to, ka nodaļā ar nosaukumu "Noslēguma jautājumi" ietver pārejas regulējumu, nevis normas ar pastāvīga regulējuma raksturu.

-

Lūdzam svītrot projekta 21. punktu, ņemot vērā to, ka normatīvajos aktos neraksta skaidrojoša rakstura konstatējumus, proti, informāciju, ka kāds lēmums ir administratīvais akts, norāda normatīvā akta anotācijā, nevis tā tekstā.

-

Projekta 22. punktā ir paredzēta ostas pārvaldes izdotā administratīvā akta pārsūdzība tiesā. Saskaņā ar Ostu likuma 7. panta otrās daļas 1. punktā noteikto ostas maksas noteikšana ir ostas pārvaldei deleģēta valsts pārvaldes funkcija. Valsts pārvaldes iekārtas likuma 43. panta ceturtā daļa paredz, ka konkrētu padotības formu un saturu nosaka, ņemot vērā deleģēto pārvaldes uzdevumu saturu un citus apsvērumus. Pilnvarotā persona, kurai ir deleģētas tiesības izdot administratīvos aktus, atrodas funkcionālā pakļautībā, ja ārējā normatīvajā aktā nav noteikts citādi. Administratīvā procesa likuma 76. panta otrās daļas pirmais teikums paredz, ka administratīvo aktu var apstrīdēt padotības kārtībā augstākā iestādē. Ņemot vērā minēto, nav saprotams, kāpēc ostas pārvaldes izdotos administratīvos aktus var uzreiz pārsūdzēt tiesā. Tādējādi lūdzam paredzēt, ka ostas pārvaldes izdotos administratīvos aktus var apstrīdēt attiecīgajā augstākā iestādē vai skaidrot anotācijā, kāpēc tās izdotos administratīvos aktus uzreiz var pārsūdzēt tiesā.

-

Lūdzam skaidrot, kas ir saprotams ar projekta 22. punktā minētajām attiecināmajām ostas pārvaldes izdotajām ostas maksām un ostas pakalpojumu tarifu robežlīmeņiem. Vēršam uzmanību uz to, ka projekta tekstā šāds termins nav lietots. Vienlaikus norādām, ka no projekta 22. punkta nav saprotams, kurš ostas pārvaldes lēmums būs administratīvais akts, tāpēc lūdzam anotācijā to skaidrot.

-

Administratīvā procesa likuma 185. panta pirmā daļa paredz, ka pieteikuma iesniegšana tiesā aptur administratīvā akta darbību no dienas, kad pieteikums saņemts tiesā. Tādējādi minētajā normā likumdevējs ir nostiprinājis vispārēju, pieteicējam labvēlīgu principu, ka gadījumā, ja privātpersonai ir tiesības iesniegt pieteikumu administratīvajā tiesā par administratīvā akta atcelšanu, tad attiecīgais administratīvais akts nav izpildāms līdz brīdim, kamēr nav atrisināts strīds tiesā (Administratīvais process tiesā. Autoru kolektīvs. Dr. iur. J. Briedes zin. redakcijā. Rīga: Latvijas Vēstnesis, 2008, 417. lpp.). Savukārt cita kārtība saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 185. panta ceturtās daļas 2. punktā noteikto var tikt paredzēta tikai citā likumā, nevis Ministru kabineta noteikumos. Vienlaikus vēršam uzmanību uz to, ka gadījumā, ja uz attiecīgajiem ostas pārvaldes izdotajiem administratīvajiem aktiem ir attiecināms kāds no Administratīvā procesa likuma 185. panta ceturtajā daļā minētajiem izņēmuma gadījumiem, kad pieteikuma iesniegšana tiesā neaptur administratīvā akta darbību, projektā to nav nepieciešams noteikt. Ņemot vērā minēto, lūdzam svītrot projekta 23. punktu.

-

Anotācijas 5. sadaļā šobrīd norādīts, ka projekts neskar Latvijas starptautiskās saistības. Tomēr no anotācijas 1.3.apakšsadaļas izriet, ka uz projektā risinātajiem jautājumiem attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 15. februāra Regulas (ES) 2017/352, ar ko izveido ostas pakalpojumu sniegšanas sistēmu un kopīgos noteikumus par ostu finanšu pārredzamību, prasības. Ievērojot minēto, lūdzam precizēt anotācijas 5.sadaļu, kā arī nepieciešamības gadījumā aizpildīt 1.tabulu par projekta normu atbilstību minētajai regulai, it īpaši tās 12. un 13.pantam.
Papildus vēršam uzmanību, ka projekta 7.punktā minētas "citas Latvijas Republikai saistošas starptautisko tiesību normas", līdz ar to lūdzam anotācijas 5.sadaļā skaidrot, kādi starptautiskie līgumi attiecināmi uz projektā regulējamo jautājumu.

-