Atzinums

Ja ar noteikumu projektu vairs nav paredzēts izpildīt Nacionālās kiberdrošības likuma 29. pantā ietverto pilnvarojumu, lūdzam svītrot atsauci uz minēto pantu norādē uz noteikumu projekta izdošanas tiesisko pamatu. Attiecīgā gadījumā lūdzam arī noteikumu projekta anotācijā skaidrot, kā paredzēts izpildīt minēto pilnvarojumu.

-

Uzturam starpinstitūciju sanāksmē (turpmāk - sanāksme) izteikto iebildumu attiecībā uz noteikumu projekta 87. punktu. 
Tieslietu ministrija iepriekš paudusi iebildumus attiecībā uz deleģējuma robežām, nosakot civiltiesiskā kārtā slēgtu līgumu prasības, proti, ka atbilstoši noteikumu projekta deleģējumam likumdevējs nav paredzējis speciālu pilnvarojumu regulēt līgumā nosakāmās prasības (kas cita starpā ierobežotu līguma slēgšanas brīvību un līguma satura izvēles brīvību). 
Precizētajā noteikumu projekta redakcijā ir svītrotas prasības attiecībā uz līgumos iekļaujamām prasībām, būtībā ievērojot deleģējuma robežas, taču šī brīža redakcijā noteikumu projekta 87. punktā ietvertā norma ir deklaratīva, proti, ar šādu 87. punkta redakciju nav skaidrs, kur subjekts paredzēs 87. apakšpunktā uzskaitītās prasības (vienlaikus ievērojot deleģējuma robežas un neiejaucoties privāttiesisko attiecību tvērumā), attiecīgi subjektiem nebūs saprotams, kur minētās prasības iekļaut un kādas ir sekas, ja tās netiek (kaut kur) iekļautas.
Ņemot vērā minēto, šī brīža redakcijā noteikumu projekta 87. punkts ir deklaratīvs (normai nav juridiskās slodzes) un minētā norma nav skaidra. Vēršam uzmanību, ka Satversmes 90. pantā citstarp ietverti tiesību normu kvalitātes kritēriji, atbilstoši kuriem ikvienai tiesību normai jābūt pieejamai, kā arī pietiekami skaidrai un paredzamai (sk. arī Satversmes tiesas 2019.gada 21.februāra sprieduma lietā Nr.2018-10-0103 13.1.punktu). Tāpat norādām, ka atbilstoši Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumu Nr. 108 “Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi” (turpmāk - noteikumi Nr. 108) 3.1. apakšpunktam: “Normatīvā akta projektā neietver normas, kas ir deklaratīvas”. 

-

Lūdzam papildināt noteikumu projekta anotāciju ar skaidru norādi uz attiecīgā likuma deleģējošo normu, no kuras skaidri izriet Ministru kabineta tiesības noteikt visas prasības uz ārpakalpojumiem, kādas ir ietvertas noteikumu projektā. Paužam bažas, ka, piemēram, 94. un 97. punkts varētu skart personas pamattiesības, kā rezultātā personas varētu vērsties Satversmes tiesā par šiem ierobežojumiem. Līdz ar to, Tieslietu ministrijas ieskatā, ir jābūt nepārprotami skaidram, ka Ministru kabinetam ir tiesības noteikt šādas prasības un tas atbilst likumdevēja gribai.

-

Tieslietu ministrija vairākkārt ir izteikusi iebildumus par normām, ar kurām noteikumu projektā nepamatoti tiek ierobežotas pamattiesības attiecībā uz tehniskā resursa ražotāja un programmatūras izcelsmes valsti (pilsonību). 
Šobrīd ar noteikumu projekta 94. punktu tiek radītas nepamatotas un diskriminējošas prasības attiecībā uz ārpakalpojuma sniedzēja nodrošināto, piegādāto, uzstādīto programmatūru vai iekārtu izcelsmes valsti (pilsonību). Saskatām tiesisko pamatojumu, samērīgumu un nepieciešamību noteikumu projektā un tā anotācijā ierobežojumos attiecībā uz valstīm, ko Latvijas Republika un arī Eiropas Savienība atzinusi par terorisma atbalstošām valstīm, taču, izslēdzot citas valstis, nepieciešams konkrēts tiesiskais pamatojums, lai novērstu nepamatotu diskrimināciju pēc izcelsmes valsts (pilsonības valsts), ko lūdzam sniegt vai precizēt minēto punktu.

 

-

Uzturam sanāksmē izteikto iebildumu attiecībā uz noteikumu projekta 94. punktu. 
Tieslietu ministrija vairākkārt šajā sanāksmē vērsa uzmanību, ka noteikumu projekts šādā redakcijā pārkāpj deleģējuma robežas attiecībā uz ārpakalpojumā nosakāmajām prasībām, kas ietvertas arī noteikumu projekta 94. punktā, proti, šobrīd deleģējums atļauj regulēt “ārpakalpojumu prasības” tiktāl, ciktāl tas attiecas uz Elektronisko sakaru likuma subjektiem (Elektronisko sakaru likuma tvērumā), attiecīgi noteikumu projekts ir precizējams, vienlaikus precizējot 94. punktu. 
Tāpat vēršam uzmanību, ka 94. punkts šādā redakcijā pārkāpj deleģējuma robežas attiecībā uz “tehniskā resursa ražotāju”, jo likumdevējs nav izdevis speciālu pilnvarojumu noteikt pamattiesību ierobežojošas prasības attiecībā uz tehniskā resursa ražotāju.
Atkārtoti skaidrojam, ka Satversmes tiesa ir skaidri norādījusi, ka tiesību normai, ar kuru likumdevējs pilnvaro Ministru kabinetu noregulēt Satversmē noteikto personas pamattiesību īstenošanas kārtību vai ierobežojumus šo tiesību īstenošanai, ir jābūt skaidrai un precīzai, un nav pieļaujama personas pamattiesību ierobežošana, atsaucoties uz neesošu, nesaprotamu vai pārprotamu likumdevēja pilnvarojumu (sk. piemēram, Satversmes tiesas 2005. gada 21. novembra sprieduma lietā Nr. 2005-03-0306 10. punktu). 
Ņemot vērā minēto, lūdzam svītrot 94. punktā vārdus "tehniskā resursa ražotājs", vienlaikus ievērojot arī deleģējuma robežas attiecībā uz ārpakalpojuma sniedzējiem nosakāmajām prasībām. 
 

-

Lūdzam svītrot vai precizēt noteikumu projekta 109. punktu, kas dublē likumprojekta "Grozījumi Nacionālās drošības likumā" (TAP Nr. 23-TA-2976) 2. pantā ietvertā attiecīgā likuma 22.² panta 3³daļā ietverto regulējumu.

-

Uzturam vairākkārt pausto iebildumu attiecībā uz noteikumu projekta 108. punktā paredzētajām prasībām.
Norādām, ka noteikumu projektam nav deleģējums regulēt 108. punktā ietvertās prasības, proti, drošības iestādei pēc savas iniciatīvas pārbaudīt IKT kritiskās infrastruktūras īpašnieka vai tiesiskā valdītāja nodarbinātos, valdes locekļus vai amata pretendentus, un komersantus, kurš sniedz pakalpojumu. Vienlaikus, ņemot vērā to, ka, neatbilstot prasībām, var tikt saņemts negatīvs Satversmes aizsardzības biroja atzinums, liedzot piekļuvi konkrētai informācijai vai tehnoloģiskajām iekārtām, attiecīgi būtībā ar normu tiek ierobežotas personas pamattiesības. Ņemot vērā minēto un to, ka norma ir pamattiesību ierobežojoša un tai ir jābūt speciālam likumdevēja pilnvarojumam, attiecīgi norma ir svītrojama. 

-

Atkārtoti lūdzam noteikumu projekta 140.6. apakšpunktā un 146. punktā svītrot vai precizēt normu, kas paredz, kurai informācijai piemērojams ierobežotas pieejamības informācijas statuss, jo minēto tostarp var noteikt vienīgi ar likumu.

-

Ministru kabineta noteikumu noslēguma jautājumos, tai skaitā, ir jāietver pārejas kārtība no pastāvošā tiesiskā regulējuma uz jauno tiesisko regulējumu (norādot uz pāreju, kas piemērojama tiesiskajām attiecībām, kas izveidojušās vai uzsāktas pirms jaunā normatīvā akta spēkā stāšanās, saskaņā ar agrāko tiesisko regulējumu un turpinās laikā, kad stājas spēkā jaunais normatīvais akts).
Noteikumam projektam šobrīd ir ietverts pārejas regulējums attiecībā uz ārpakalpojuma līgumiem, publiskajiem iepirkumiem, publiskajiem elektronisko sakaru tīkliem, kuri līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai ir nodoti ekspluatācijā vai šo noteikumu spēkā stāšanās dienā atrodas projektēšanas, būvniecības, ierīkošanas vai pārbūves stadijā, taču - ne noteikumu projektā, ne tā anotācijā nav norādīts pārejas regulējums attiecībā uz jau izsniegtajiem valsts drošības iestāžu atzinumiem, kas jau radījuši tiesisko stabilitāti, paļāvību un noteiktību. 
Ņemot vērā minēto, lūdzam izvērtēt un papildināt noteikumu projekta noslēguma jautājumus ar normu, kas nodrošina tiesisko paļāvību un tiesisko noteiktību attiecībā uz valsts drošības iestāžu atzinumiem, kuri izsniegti pirms šo noteikumu spēkā stāšanās un šobrīd rada tiesisko stabilitāti noteikumu projekta subjektiem (ņemot vērā to, ka ar šiem valsts drošības iestādes atzinumiem jau ir izveidotas un šobrīd turpinās konkrētas tiesiskās attiecības pirms noteikumu projekta spēkā stāšanās).

-

Ņemot vērā, ka Eiropas Parlamenta un Padomes 2022. gada 14. decembra Direktīvas (ES) 2022/2555, ar ko paredz pasākumus nolūkā panākt vienādi augstu kiberdrošības līmeni visā Savienībā un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 910/2014 un Direktīvu (ES) 2018/1972 un atceļ Direktīvu (ES) 2016/1148 (TID 2 direktīva), prasības atbilstoši anotācijas 5. sadaļai ir ietvertas noteikumu projekta vienībās, kuras norādītas noteikumu projekta 155. punktā ("no 21.–81. punkta"), lūdzam nodrošināt, ka prasības, kuras izriet no minētās direktīvas un ir obligātas (t.i., neparedz rīcības brīvību), stājas spēkā vispārējā kārtībā.

-

Ņemot vērā to, ka precizētajā noteikumu projekta redakcijā mainīts termiņš no 2030. gada 1. janvāra uz 2028. gada 1. janvāri, uzturam sanāksmē pausto iebildumu, proti, - sniegt noteikumu projekta anotācijā skaidru tiesisko pamatojumu noteikumu projekta 157. punktā norādītajam termiņam - līdz 2028. gada 1. janvārim - un to, vai šāds termiņš ir atbilstošs Publisko iepirkumu likumā iekļautajām prasībām attiecībā uz termiņiem, ievērojot to, ka daudzi līgumi publisko iepirkumu jomā var tikt slēgti uz 5 gadiem, jo to cita starpā pieļauj Publisko iepirkumu likuma 60. panta ceturtā daļa.
 

-

Lūdzam sniegt pamatojumu noteikumu projekta anotācijā attiecībā uz noteikumu projekta 158. punktā ietverto termiņu - līdz 2028. gada 1. janvārim. 
 

-

Lūdzam sniegt tiesisko pamatojumu noteikumu projekta anotācijā, kādēļ netiek paredzēts samērīgs pārejas periods attiecībā uz IKT kritiskās infrastruktūras īpašnieku vai tiesisko valdītāju un tai skaitā šo subjektu nodibinātajām tiesiskajām attiecībām, līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai. Ievērojot tiesisko stabilitāti, lūdzam iekļaut pārejas periodu arī attiecībā uz šiem subjektiem. 

-

Uzturam iebildumu attiecībā uz noteikumu projekta 8. pielikumā iekļauto 1. punktu. 
Noteikumu projekta 8. pielikuma 1. punkts noteic, ka atbilstoši nozares specifikai ir pieļaujamas atkāpes no atsevišķiem prasību punktiem, par to atsevišķi vienojoties ar attiecīgo nozares ministriju un Aizsardzības ministriju. Tieslietu ministrija iepriekš atzinumā lūdza noteikumu projekta anotācijā sniegt skaidrojumu noteikumu projekta 8. pielikumā noteiktajām prasībām, vienlaikus norādot to kā tiek paredzēts izpildīt 8. pielikuma 1. punktu, tai skaitā, novēršot iespējamību, ka minētais punkts varētu paredzēt noteikt plāna līmenī stingrākas prasībās kādas ir noteicis likumdevējs - likuma līmenī, un atbilstoši speciālam deleģējumam - Ministru kabineta noteikumu līmenī.
Ņemot vērā minēto, atkārti norādām, ka ar noteikumu projekta 8. pielikuma 1. punktu kategoriski nav pieļaujams paredzēt atkāpes, kuras ir stingrākas par noteikumu projektā noteikto un likuma līmenī regulēto. Ņemot vērā minēto, noteikumu projekta 8. pielikuma 1. punkts šī brīža redakcijā ir svītrojams.
Vienlaikus, vēršam uzmanību, ka Ministru kabineta 2014. gada 2. decembra noteikumu Nr. 737 "Attīstības plānošanas dokumentu izstrādes un ietekmes izvērtēšanas noteikumi" IV sadaļa nosaka plānā ietveramos jautājumus, attiecīgi lūdzam izvērtēt 8. pielikumā ietverto punktu atbilstību plānā ietveramo jautājumu robežām. 

-

Lūdzam noteikumu projekta anotācijas 5. sadaļā ailītē "Cita informācija" skaidrot noteikumu projekta 11. punktā paredzētā ierobežojuma atbilstību Līgumā par Eiropas Savienību (turpmāk - LESD) nostiprinātajam darba ņēmēju pārvietošanās brīvības principam un 86., 94. un 101. punkta atbilstību pakalpojumu sniegšanas brīvības (gadījumos, ja ierobežojums skar citā dalībvalstī reģistrētu pakalpojuma sniedzēju) un brīvas preču aprites principiem (ņemot vērā, ka šis princips tostarp attiecas uz no trešām valstīm ievestajiem ražojumiem, kas dalībvalstīs ir brīvā apgrozībā). Proti, nepieciešams sākotnēji pamatot, vai noteikumu projektā paredzētie ierobežojumi ir attiecīgo LESD normu darbības jomā (t.i., 34., 45. un 56. panta) un skaidrot noteikumu projektā paredzēto ierobežojumu atbilstību minēto principu ierobežojumu attaisnojamības kritērijiem (sk. 36. pantu, 45. panta 3. punktu un 52. pants kopsakarā ar 62. pantu) un samērīguma principam, norādot, vai netiek pārsniegts tas, kas ir nepieciešams minēto mērķu sasniegšanā. 

-

Lūdzam pilnveidot noteikumu projekta anotācijas 5. sadaļu:
1) vēršam uzmanību, ka Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 11. decembra direktīvas Nr. 2018/1972/ES par Eiropas Elektronisko sakaru kodeksa izveidi (turpmāk - direktīva Nr. 2018/1972/ES)40. pants ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2022. gada 14. decembra Direktīvas (ES) 2022/2555 , ar ko paredz pasākumus nolūkā panākt vienādi augstu kiberdrošības līmeni visā Savienībā un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 910/2014 un Direktīvu (ES) 2018/1972 un atceļ Direktīvu (ES) 2016/1148 (TID 2 direktīva) (turpmāk - direktīva Nr. 2022/2555) 43. pantu ir svītrots no 2024. gada 18. oktobra, tādēļ, ja, kā norādīts noteikumu projekta anotācijas 5. sadaļā, 40. panta 1. punktā ietvertā prasība ir vienīgā, kuru paredzēts pārņemt no direktīvas Nr. 2018/1972/ES, nepieciešams svītrot noteikumu projekta informatīvās atsauces 2. punktu un atbilstoši svītrot noteikumu projekta anotācijas 5. sadaļā ietverto informāciju par 40.1. apakšpunkta pārņemšanu;
2) 5.4. apakšsadaļas 1. tabulas A,B,C un D ailē norādot precīzas regulas Nr. 2024/2690* vienības, kuras tiek ieviestas ar noteikumu projektu;
3) skaidrojot noteikumu projekta anotācijā direktīvas Nr. 2022/2555 11. panta 3. punkta (jo īpaši "b", "d" un "h" apakšpunkta), 21. panta 3. punkta (norādot precīzas noteikumu projekta vienības, kas paredz katra no 3. punkta teikumiem, pārņemšanu), 23. panta 3. punkta apakšpunktu, 25. panta, 33. panta 3. punkta "d" apakšpunkta pārņemšanu nacionālajā tiesību sistēmā;
4) ņemot vērā, ka direktīvas Nr. 2022/2555 24. panta 1. punktā paredzēta rīcības brīvība, papildinot 5.4. apakšsadaļas 1. tabulu ar skaidrojumu par minētās rīcības brīvības izmantošanu vai neizmantošanu (arī to, kā rīcības brīvība tikusi izmantota) un apsvērumiem rīcības brīvības izmantošanai vai neizmantošanai noteikumu projektā.


^{*Eiropas Komisijas 2024. gada 17. oktobra Īstenošanas regula (ES) , kas attiecībā uz DNS pakalpojumu sniedzējiem, TLD nosaukumu reģistriem, mākoņdatošanas pakalpojumu sniedzējiem, datu centru pakalpojumu sniedzējiem, satura piegādes tīkla nodrošinātājiem, pārvaldītu pakalpojumu sniedzējiem, pārvaldītu drošības pakalpojumu sniedzējiem, tiešsaistes tirdzniecības vietu, tiešsaistes meklētājprogrammu un sociālās tīklošanās pakalpojumu platformu nodrošinātājiem un uzticamības pakalpojumu sniedzējiem nosaka Direktīvas (ES) 2022/2555 piemērošanas noteikumus, kuri attiecas uz kiberdrošības risku pārvaldības pasākumu tehniskajām un metodiskajām prasībām un precizē, kādos gadījumos incidentu uzskata par būtisku.}

-

Atkārtoti atbilstoši juridiskās tehnikas prasībām lūdzam noteikumu projektā neskaidrot terminus, kuri skaidroti Nacionālās kiberdrošības likumā ("ārpakalpojums", "tīkls"), vai alternatīvi lūdzam noteikumu projekta anotācijā pamatot noteikumu projektā skaidroto terminu satura un tvēruma atbilstību minētajam likumam.

-

Atkārtoti lūdzam gadījumos, ja tiek paredzēta norāde uz "būtiskām" izmaiņām (arī 116. punktā u.c.) vai citas norādes, noteikumu projektā vai tā anotācijā skaidrot (nepieciešamības gadījumā minot piemērus), kādos gadījumos izmaiņas būtu novērtējamas kā būtiskas u.tml. Vēršam uzmanību, ka norāde uz būtiskumu ir subjektīva un var apgrūtināt noteikumu projekta piemērošanu praksē.

-

Vēršam uzmanību, ka šo noteikumu 81. punktā noteiktie šifrēšanas risinājumi nav jāpielieto, ja šifrēšanas risinājumu izmantošana nav tehniski iespējama, tādēļ nav juridiskās tehnikas prasībām atbilstoša 83. punktā ietvertā tiesība nepielietot minētos risinājumus. Tā vietā nepieciešamības gadījumā ierosinām 81. punktā svītrot norādi "ja tas ir tehniski iespējams" un izvērtēt un redakcionāli precizēt 83. punktu, piemēram:
"83. Subjekts var nepielietot šo noteikumu 81. punktā noteiktos šifrēšanas risinājumus, ja šifrēšanas risinājumu izmantošana nav tehniski iespējama. Šādos gadījumos subjekts risku novērtējuma ietvaros nosaka atbilstošus risku novēršanas pasākumus."

-

Lūdzam tehniski precizēt, ciparu "85.1." aizstājot ar ciparu "86.1.".

-

Lūdzam noteikumu projekta 93. punktā norādīt atskaites punktu trīs mēnešu termiņa aprēķināšanai, tādējādi nodrošinot attiecīgās normas nepārprotamu izteiksmi.

-

Vēršam uzmanību, ka ārpakalpojuma sniedzēja prasības noteiktas šo noteikumu 94. punktā, nevis 93., tādēļ aicinām izvērtēt un attiecīgi precizēt noteikumu projektā izdarītās attiecīgās atsauces uz 93. punktu.

-

Ja Satversmes aizsardzības biroja ieteikumi ir obligāti jāņem vērā, tie faktiski ir norādījumi, tādēļ aicinām izvērtēt un vārdu "ieteikumus" aizstāt ar vārdu "norādījumus".

-

Atbilstoši juridiskās tehnikas prasībām lūdzam ievērot noteikumu projekta 6. punktā atrunāto saīsinājumu "regula 2024/2690".

-

Lūdzam atsauces uz standartiem noformēt atbilstoši noteikumu Nr. 108 5. nodaļai "5. Norādes uz Latvijas nacionālā standarta statusā adaptētiem starptautiskajiem, reģionālajiem un Latvijas nacionālajiem standartiem". Vienlaikus vēršam uzmanību, ka atsauces uz standartiem normatīvajos aktos izdarāmas atbilstoši Standartizācijas likuma 13. panta prasībām, proti, ja tiek izdarīta netieša atsauce uz standartiem, tad tiesību akta tekstā jāsniedz norāde uz piemērojamajiem standartiem kā iespējamo risinājumu tiesību akta prasību izpildei* vai alternatīvi izdarāma atsauce uz obligātajiem standartiem, bet šādā šie standarti arī konkrēti jānorāda vai anotācijā jāskaidro, kādā normatīvajā aktā minētie standarti ir ietverti. Konkrētajā gadījumā no noteikumu projekta 125.2. apakšpunkta neizriet, vai atsauce izdarīta uz obligātajiem (atsauce norādīta tikai uz vienu no standartiem, kuru var izmantot) vai piemērojamiem standartiem (nav skaidrs, vai prasības vai auditu var veikt arī, neievērojot standartus), tādēļ noteikumu projekts atbilstoši precizējams vai sniedzams attiecīgs skaidrojums noteikumu projekta anotācijā.

^{* Lietojot netiešās atsauces, tiek rekomendēta standartu brīvprātīga pielietošana, lai izpildītu tiesību aktā noteiktās obligātās prasības;  gadījumā, ja šie standarti netiek piemēroti, personai, kas izvēlējusies izmantot alternatīvu risinājumu, ir jāpierāda, ka tās tehniskais izpildījuma rezultāts nav sliktāks par to, kas ir noteikts standartos, proti, ļauj izpildīt tiesību aktā noteiktās būtiskās prasības  (sīkāk, kā atsaukties uz standartiem sk., piem., https://m.juristavards.lv/wwwraksti/JV/BIBLIOTEKA/PRAKSES_MATERIALI/ATSAUCES%20UZ%20STANDARTIEM%20TIESIBU%20AKTOS__2022.PDF)}
 

-

Aicinām tehniski precizēt ("125.1.125.1. apakšpunktā"). Līdzīgi lūdzam precizēt noteikumu projekta 127. punktu.

-

Ierosinām precizēt noteikumu projekta 156. punktu, jo noteikumu projektā ir noteiktas prasības ārpakalpojumiem un ārpakalpojumu sniedzējiem (sk., noteikumu projekta 4. nodaļu), nevis ārpakalpojuma līgumiem.

-

Ierosinām precizēt noteikumu projekta 157. punktu, jo noteikumu projektā ir noteiktas prasības ārpakalpojumiem un ārpakalpojumu sniedzējiem (sk., noteikumu projekta 4. nodaļu), nevis ārpakalpojuma līgumiem.

-

Atkārtoti aicinām noteikumu projekta anotācijas 1.3. apakšsadaļā pamatot noteikumu projekta 129. punktā ietvertā regulējuma atbilstību Nacionālās kiberdrošības likuma 44. panta otrās daļas otrajā teikumā Ministru kabinetam dotajam pilnvarojumam, kas paredz, ka Ministru kabinets nosaka kiberdrošības auditoram izvirzāmās prasības un kiberdrošības auditoru reģistrācijas kārtību. Vēršam uzmanību uz to, ka pretēji izziņas 410. un 411. punktā minētajam, anotācija nav papildināta ar attiecīgu pamatojumu. Ievērojot izziņas 410. punktā minēto, anotācijā būtu norādāms, ka Nacionālās kiberdrošības likuma 44. panta otrās daļas otrais teikums ir pilnvarojis Ministru kabinetu noteikt kiberdrošības auditoriem izvirzāmās prasības, tādējādi gadījumā, kad kiberdrošības auditors šīm prasībām vairs neatbilst, tas būtu izslēdzams no auditoru saraksta.

-

Vēršam uzmanību, ka noteikumu projekta anotācijā vairākās vietās ir izdarītas atsauces uz vairākiem spēku zaudējušiem tiesību aktiem, tostarp Ministru kabineta 2015. gada 28. jūlija noteikumiem Nr. 442 "Kārtība, kādā tiek nodrošināta informācijas un komunikācijas tehnoloģiju sistēmu atbilstība minimālajām drošības prasībām" un Ministru kabineta 2011. gada 1. februāra noteikumiem Nr. 100 "Informācijas tehnoloģiju kritiskās infrastruktūras drošības pasākumu plānošanas un īstenošanas kārtība" (u.c.), taču minētie Ministru kabineta noteikumi ir zaudējuši spēku 2024. gada 17. oktobrī un attiecīgi tostarp anotācijas 4. sadaļā ietvertā informācija nav aktuāla (šajā sadaļā ir jānorāda kādi grozījumi ar projektu izdarāmi citos tiesību aktos). Aizpildot anotāciju, lūdzam ievērot Vadlīnijas tiesību akta projekta sākotnējās ietekmes novērtēšanai un novērtējuma ziņojuma sagatavošanai TAP portālā (sk., piem., vadlīniju 42. – 43.lpp.).

-

Aicinām papildināt noteikumu projekta anotācijas 8.1.13. apakšsadaļu, ietverot visu nepieciešamo informāciju atbilstoši Valsts kancelejas 2021. gada vadlīnijās sākotnējās ietekmes novērtēšanai un novērtējuma ziņojuma sagatavošanai vienotajā tiesību aktu izstrādes un saskaņošanas portālā noteiktajam attiecībā uz datu aizsardzību (54.-55.lpp.), tajā skaitā norādot tiesisko pamatojumu personu datu apstrādei (tostarp arī spēkā esošu ārējo normatīvo aktu (-us) un tā normu (-as), no kā ir izsecināma nepieciešamība apstrādāt personu datus projektā paredzētajā veidā).
Papildus norādām, ka noteikumu projekta pielikumi, piemēram, pielikums Nr. 2 un Nr. 3, paredz noteiktu personas datu apstrādi (personu identificējošā informācija un kontaktinformācija), tādēļ lūdzam anotācijā ietvert informāciju, vai personas dati tiks glabāti un kāds būs datu glabāšanas termiņš, kāds ir pamatojums glabāšanas termiņam, nepieciešamības gadījumā papildinot noteikumu projektu, nosakot noteikumu projekta pielikumu ietvaros apstrādājamo personas datu glabāšanas termiņu.
 

-