Atzinums

Atbilstoši Likumprojekta 2.pantam Likuma 1. pants tiek papildināts ar 48. punktu, kurā tiek paredzēts un definēts krīzes dzīvokļa pakalpojums - drošs patvērums vardarbībā cietušām pilngadīgām  personām un bērniem augsta vardarbības riska gadījumos, kad cietušo veselība un dzīvība ir apdraudēta. Savukārt ar Likumprojekta 4.pantu, kurš paredz papildināt Likuma 13.panta pirmo daļu ar 3.2 punktu, tiek noteikts, ka krīzes dzīvokļa pakalpojuma apjomu, saturu, saņemšanas nosacījumus un piešķiršanas kārtību nosaka Ministru kabinets. 
Augstāk minētā kontekstā vēršam uzmanību Ministru kabinetā š.g. 7.novembrī apstiprinātajās Mājokļu pieejamības pamatnostādnēs 2023.–2027. gadam plānotajam papildināt esošo pašvaldību sniegto palīdzību mājokļa jautājumu risināšanā (pašvaldības autonomā funkcijas ietvaros) ar  jaunu palīdzības veidu - palīdzība īslaicīgi neaizsargātajiem (iedzīvotāji ar vidēji zemiem ienākumiem, bez uzkrājumiem, kuri var ciest no darba tirgus svārstībām, bijušie ieslodzītie, vardarbības upuri, utt.), kam būtu nepieciešams īslaicīgs dzīvokļu pakalpojums ar individuālu pieeju katras personas profilam un vajadzībām. Ņemot vērā minēto, aicinām sniegt skaidrojumu par Likumprojektā ietvertā krīzes dzīvokļa pakalpojuma saturu, tai skaitā, nepieciešamības gadījumā aicinām uz sarunu ar Ekonomikas ministriju, lai izrunātu Likumprojektā paredzētā sociālā pakalpojuma un Mājokļu pieejamības pamatnostādnēs paredzētā uzdevuma tvērumu, mērķi un vienotos par veiksmīgāko risinājumu/mehānismu, kādā veidā abos dokumentos fiksētajai mērķa grupai konkrētais sociālais atbalsts tiek sniegts. 
 

-