Atzinums

Uzturam iepriekš snigtos iebildumus, ka Instrukcija rada tiesisko nenoteiktību un lieku administratīvo slogu, jo Izglītības likuma 14.pantā jau ir paredzēts deleģējums Ministru kabinetam noteikt atbilstošu kārtību: “34) nosaka atbalsta pasākumus darba devējiem darbinieku papildu izglītošanā, tai skaitā kritērijus šāda atbalsta saņemšanai un atbalsta pasākumu īstenošanas kārtību”, nevis instrukciju. 

-

Saskaņā ar instrukcijas 1. punktu "instrukcija nosaka kārtību, kādā tiek izstrādāti un saskaņoti atbalsta pasākumi darba devējiem darbinieku profesionālajai pilnveidei un papildu izglītošanai", taču turpmākajos instrukcijas punktos un apakšpunktos jēdzienu lietojums ir atšķirīgs un nekonsekvents: tikai prasmju pilnveide (2.6.apakšpunkts), tikai profesionālā pilnveide (5. punkts), atkārtoti tikai prasmju pilnveide (6. punkts), prasmju iegūšana vai pilnveide, profesionālās kvalifikācijas pilnveide vai pārkvalifikācija (6.3.apakšpunkts), vispārējo vai profesionālo kompetenču attīstība un prasmju pilnveide (6.7.apakšpunkts), profesionālās pilnveides mācībās un kvalifikācijas celšanas pasākumi, kā arī darbinieku prasmes (9.3.apakšpunkts). Ievērojot to, ka katram no minētajiem izglītības jēdzieniem ir sava nozīme un īstenošanas prasības, instrukcijas tvērums attiecībā uz plānotajiem atbalsta pasākumiem mācībām paliek neskaidrs.

-

Instrukcijas tvērums arī attiecībā uz atbalsta pasākumu veidiem nav skaidri noteikts. Saskaņā ar Instrukcijas anotācijā minēto un EM sniegto skaidrojumu, instrukcija atteiksies uz jebkuru atbalsta veidu, ne tika 'fondu projektiem'. Taču Instrukcijas 2.3. apakšpunktā ir atsauce uz projekta iesniedzējiem. Ievērojot minēto, atkārtoti lūdzam skaidrot, vai instrukcija skars jebkuru atbalsta veidu, vai tikai projektu pieejā balstīto atbalstu. 

Vēršam uzmanību uz neatbilstību - Instrukcijas 1. punktā ir noteikts, ka instrukcija nosaka kārtību, kādā tiek izstrādāti un saskaņoti atbalsta pasākumi, savukārt Instrukcijas 2.1. apakšpunktā atbalsta pasākumi tiek definēti jau kā jau "īstenotie pasākumi". 
 

-

Lūdzam skaidrot, kāpēc Instrukcijas 2.3. apakšpunktā ir izceltas tikai valsts zinātniskās institūcijas.
Vēršam uzmanību, ka zinātniskās institūcijas ir zinātniskie institūti, augstskolas, komercsabiedrības, kā arī citas institūcijas, kuru statūtos, nolikumā vai satversmē ir paredzēta zinātniskā darbība, piedalīšanās zinātniskās kvalifikācijas iegūšanas un pilnveidošanas procesā un kuras ir reģistrētas zinātnisko institūciju reģistrā.

-

Nav skaidrs vai Instrukcijas 2.6. apakšpunktā iekļautais nosacījums par vecuma ierobežojumu (18 gadu vecs) ir attiecināms uz darba devēju vai darbinieku. Ņemot vērā to, ka Instrukcijas 2.6. apakšpunkts definē jēdzienu "darba devējs", tas nevar ietvert nosacījumus darbiniekiem. 

Vienlaikus vēršam uzmanību, ka Instrukcijas 2.6. apakšpunkta nosacījums "kuriem ir noslēgts daba līgums ar darba devēju [..]", ievērojot apakšpunkta struktūru, patlaban ir attiecināms gan uz darbiniekiem, gan uz pašnodarbinātām personām. 
 

-

Vēršam uzmanību, ka  6.2. apakšpunktā noteiktais "Tiesības darbiniekam vērsties pie darba devēja, lai nodrošinātu dalību nepieciešamajās mācībās darbinieka darba pienākumu veikšanai, profesionālās kvalifikācijas pilnveidei vai pārkvalifikācijai darba laika ietvaros" drīzāk ir uzskatāms par pienākumu darba devējiem nekā tiesības darbiniekam. Vēršam uzmanību, ka tiesības darbiniekam vērsties pie darba devēja ar lūgumu, jau patlaban izriet no darba tiesiskajām attiecībām un ir noteiktas Darba likumā. 

-

Kopumā atbalstot darbinieku prasmju līmeņa noteikšanu un mācību vajadzību apzināšanu, tomēr norādām, ka "novērtējums par darbiniekam profesionālās pilnveides un papildus izglītošanas nepieciešamajām aktivitātēm" var būt arī viens no atbalsta pasākumu veidiem (piem., Digitālā brieduma testi), nevis tikai priekšnosacījums atbalsta saņemšanai.  

-

Instrukcijas 2.5. apakšpunktā patlaban jēdziens "produktivitāte" ir attiecināms tikai uz saražoto produkciju. Vienlaikus produktivitāte aptver arī sniegto pakalpojumu apjomu. 

-

Lūdzam EM nodrošināt vienotu pieeju produktivitātes rādītāju uzraudzībai, piemēram, izstrādājot metodiku / vadlīnijas, lai gūtu savstarpēji salīdzinošus datus  atbalsta pasākumu efektivitātes monitoringam. 

-