Atzinums

Biedrība “Kurzemes NVO centrs” ir iepazinusies ar informatīvo ziņojumu “Par Sabiedrības integrācijas fonda darbības uzlabojumu priekšlikumiem” un kategoriski iebilst pret Ministru kabineta sēdes protokollēmuma projekta 4. punktā paredzēto Sabiedrības integrācijas fonda administrēto programmu sadalīšanu starp dažādiem resoriem.
Piedāvātais risinājums pēc būtības nozīmētu SIF pakāpenisku likvidēšanu un nesaskan ar neatkarīgā audita un starpinstitucionālās darba grupas secinājumiem. Tajos par piemērotāko risinājumu tika atzīta SIF saglabāšana un tā kapacitātes stiprināšana kā pārresoriskam un centralizētam publiskā finansējuma administrēšanas mehānismam. Programmu sadalīšana pa dažādiem resoriem palielinātu administratīvās izmaksas un procesuālo slogu, radītu atšķirīgas finansējuma piešķiršanas un uzraudzības prasības, mazinātu kopējo sistēmas pārskatāmību un apdraudētu SIF gadu gaitā uzkrātās zināšanas un kompetenci. Šādas pārmaiņas īpaši nelabvēlīgi varētu ietekmēt mazas, jaunas un reģionālas nevalstiskās organizācijas.

Neatkarīgajā auditā nav konstatēti būtiski trūkumi SIF finansējuma administrēšanas procesā. Auditā identificētās nepilnības ir iespējams novērst, pilnveidojot SIF pārvaldības modeli, skaidrāk nosakot tā mandātu un nošķirot finansējuma administrēšanu no tiešas projektu īstenošanas.

SIF ir būtisks atbalsts biedrības “Kurzemes NVO centrs” darbības pilnveidei un atbalstam tās mērķa grupām. Īpaši būtiska ir SIF vienotās finansējuma administrēšanas sistēmas nozīme reģiona NVO, kur liela daļa organizāciju darbojas ar ierobežotiem cilvēkresursiem, nelielu administratīvo kapacitāti un bieži vien balstās uz dažu aktīvu cilvēku iesaisti. Reģiona mazākajās pašvaldībās un lauku teritorijās NVO nereti ir nozīmīgākie vietējās kopienas aktivitāšu, iedzīvotāju līdzdalības un sociālās iesaistes veicinātāji, taču to iespējas konkurēt par finansējumu ir cieši saistītas ar administratīvo prasību sarežģītību un pieejamo atbalstu. Vienota, saprotama un profesionāli administrēta finansējuma sistēma būtiski samazina slogu mazām un reģionālām organizācijām, ļaujot tām vairāk koncentrēties uz sabiedrībai nozīmīgu aktivitāšu īstenošanu, nevis dažādu administratīvo sistēmu pārvaldīšanu. Programmu sadalīšana starp vairākām ministrijām šīm organizācijām nozīmētu papildu administratīvo slogu, nepieciešamību orientēties atšķirīgās prasībās un procedūrās, kā arī potenciāli samazinātu iespējas saņemt finansējumu. Tas īpaši apdraudētu mazo reģiona NVO spēju attīstīties un turpināt nodrošināt vietējām kopienām būtiskus pakalpojumus un aktivitātes.

Ņemot vērā minēto, biedrība “Kurzemes NVO centrs” aicina pilnībā svītrot protokollēmuma projekta 4. punktu un precizēt 2. punktu, paredzot, ka SIF turpmākā attīstība balstāma risinājumā, kas saglabā un stiprina SIF kā vienotu, neatkarīgu un pārresorisku publiskā finansējuma administrēšanas mehānismu, vienlaikus pilnveidojot pārvaldību un novēršot auditā konstatētās nepilnības.
 

Esam apkopojuši būtiskākos argumentus no starpinstitucionālās SIF audita darba grupas ziņojuma par SIF darbības uzlabojumu priekšlikumiem. Apkopojumā ietverts skaidrojums, kas veica SIF auditu, no audita izrietošie secinājumi un priekšlikumi, starpinstitucionālās darba grupas vērtējums un ieteiktie darbības scenāriji.

Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) auditu veica profesionāla auditoru kompānija. SIA “PricewaterhouseCoopers” (turpmāk – PwC) veica audita ziņojumu “Sabiedrības integrācijas fonda funkciju, administrēto atbalsta programmu un izdevumu efektivitātes audita ziņojums”. PwC veica objektīvu un profesionālu, pierādījumos balstītu novērtējumu par: SIF funkciju sasaisti ar administrētajām atbalsta programmām, atbalsta programmu atbilstību SIF stratēģiskajiem mērķiem, funkciju sadalījumu, procesu struktūru,resursu izlietojuma efektivitāti,
programmu savstarpējo mijiedarbību un iespējamās pārklāšanās vai dublēšanās pazīmes.

Plaša starpinstitucionāla darba grupa sniedza Kultūras ministrijai 4 SIF nākotnes scenārijus, balstoties uz auditu. Papildus auditā ietvertajai analīzei darba grupa identificēja katra scenārija priekšrocības, riskus un īstenošanas priekšnoteikumus, kā arī vērtēja to iespējamo ietekmi uz valsts pārvaldi un publiskā finansējuma administrēšanu.
SIF audita darba grupā bija pārstāvēts plašs loks. Darba grupā piedalījās Aizsardzības ministrijas, Ārlietu ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Finanšu ministrijas, Kultūras ministrijas, Iekšlietu ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas, Klimata un enerģētikas ministrijas, Labklājības ministrijas, Satiksmes ministrijas, Tieslietu ministrijas, Veselības ministrijas, Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas, Valsts kancelejas un Zemkopības ministrijas pārstāvji, kā arī Nevalstisko organizāciju un MK sadarbības memoranda īstenošanas padomes deleģēti nevalstisko organizāciju (turpmāk – NVO) pārstāvji.

1. scenārijs piedāvāja nostiprināt SIF statusu un darbību, nemainot SIF juridisko formu, bet atsakoties no projektu īstenotāja funkcijas. SIF likumā tiktu papildinātas jau noteiktās (sabiedrības integrācija un pilsoniskās sabiedrības attīstība) SIF kompetences jomas ar pilnvarojumu mediju atbalsta finansēšanā, ģimeņu atbalsta jomu un sociālekonomisko integrāciju un citās jomās. Ieguvumi būtu precīzi definēta SIF loma, saglabāta profesionāla projektu vērtēšana, līgumu uzraudzība un kontrole, izmantojot SIF uzkrāto kompetenci, un citi. Kopumā tiktu saglabāta vienota projektu administrēšana, kas ļauj salīdzināt programmu rezultātus un finansējuma sadalījumu. Risks – SIF vairs nevarētu piesaistīt ES finansējumu, kas mazinātu iespējas vietējām organizācijām, kā arī ES projektu īstenošana SIF līdz šim ļāva piesaistīt finansējumu un algot augsti kvalificētus darbiniekus. Būtiski samazinoties SIF darbinieku skaitam, samazinātos arī iestādes institucionālā kapacitāte.

2. scenārijs piedāvāja pārveidot SIF par kultūras ministra pārraudzītu specializētu aģentūru, kurai deleģēti valsts pārvaldes uzdevumi finansējuma administrēšanas un projektu īstenošanas jomā, taču ar sašaurinātu programmu tvērumu, kas aptver vienīgi KM kompetencē esošās jomas (saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstība, mediju atbalsts un ar to saistītās jomas). Ar šādu scenāriju palielinātos KM hierarhiskā atbildība, taču samazinātos SIF spēja administrēt starpnozaru programmas.

3. scenārijs piedāvāja SIF veidot kā pārresorisku un centralizētu finanšu atbalsta sniegšanas mehānismu NVO un medijiem. Viena informācijas publicēšanas platforma mazinātu neskaidrības atbalsta saņēmējiem un nodrošinātu profesionālu konkursu administrēšanu un uzraudzību. Savukārt, elastīgs kompetences regulējums ļautu pielāgot programmas mainīgajām politikas vajadzībām bez biežiem normatīvo aktu grozījumiem. Vienlaikus SIF pārtrauktu projektu īstenošanu. Šāds scenārijs būtu operacionāli sarežģītāks un būtu kritiski svarīgi nodrošināt, ka ministrijas saglabā saturisko atbildību pār programmām.

4. scenārijs piedāvāja SIF  darbības izbeigšanu, tā administrētās programmas sadalot pa atsevišķām nozaru ministrijām, kuras katra patstāvīgi administrē un īsteno tai piešķirtās programmas. Ieguvumi būtu ciešāka kontrole nozaru ministrijās, taču pastāv risks, ka finansējums tiktu sadrumstalots, būtu zaudētā uzkrātā SIF kompetence programmu administrēšanā un uzraudzībā. Tāpat palielinātos slogs konkursa pieteicējiem, jo katrā ministrijā būtu atšķirīga sistēma un prasības, un samazinātos finansējuma caurspīdīgums. Būtiski ­­– kopējie administratīvie izdevumi pieaugtu. NVO pārstāvji neatbalstīja šādu scenāriju. Šī scenārija īstenošana ietver visaugstākos riskus.

Darba grupa secināja, ka par optimālāko risinājumu ir atzīstams 3. scenārijs, ņemot vērā tā potenciālu starpnozaru sadarbības veicināšanā un programmu īstenošanā. Vienlaikus Darba grupa norādīja, ka gadījumā, ja šī scenārija īstenošana nav iespējama, kā konceptuāli atbalstāms risinājums ir arī 1.scenārijs, kurš saglabā institucionālo stabilitāti un vienlaikus nodrošina, ka netiek mazinātas Latvijas iespējas piesaistīt ES un citu ārējo finanšu avotu finansējumu dažādās politikas jomās.

Audita ziņojumā aprakstītie scenāriji nav uzskatāmi par savstarpēji izslēdzošām alternatīvām vai vienīgajiem iespējamajiem risinājumiem. Līdz ar to Darba grupas dalībnieki norādīja, ka lietderīgāk būtu izstrādāt kombinētu risinājumu, kas saglabātu uzkrāto institucionālo kapacitāti un profesionālo pieredzi, vienlaikus pilnveidojot pārvaldības modeli, precizējot SIF mandātu un novēršot audita ziņojumā identificētās nepilnības. Vairākās diskusijās šāda pieeja tika raksturota kā iespējams "piektais scenārijs", kas apvienotu dažādu scenāriju priekšrocības, vienlaikus mazinot to radītos riskus.

PwC neidentificē būtiskus trūkumus SIF finansējuma administrēšanas izpildē. Tieši pretēji, vairākos audita scenārijos kā viena no SIF būtiskākajām priekšrocībām ir atzīta uzkrātā kompetence projektu konkursu administrēšanā, projektu uzraudzībā un vienotas finansējuma administrēšanas sistēmas nodrošināšanā. Tādējādi PwC identificētais izaicinājums ir nevis finansējuma administrēšanas kvalitāte, bet gan nepieciešamība nodrošināt, lai institucionālā kapacitāte arī turpmāk būtu samērīga ar mainīgo administrējamā finansējuma apjomu, programmu sarežģītību un normatīvo prasību pieaugumu.

Jēdziens "sabiedrības integrācija" laika gaitā praksē ir paplašinājies, un SIF jau ilgstoši īsteno arī citas horizontālas valsts politikas funkcijas, piemēram, bērnu un ģimenes politikas atbalsta pasākumus, Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta aktivitātes un citus valsts deleģētus uzdevumus. Darba grupa atzina, ka viens no būtiskākajiem priekšnoteikumiem turpmākai SIF darbības pilnveidei ir skaidrāka saliedētas sabiedrības politikas satura un tvēruma definēšana.

Darba grupā tika pausts viedoklis, ka nepieciešams skaidrāk definēt gadījumus, kuros SIF pats var īstenot projektus, un pilnveidot pārvaldības mehānismus, kas nodrošinātu caurskatāmu lēmumu pieņemšanu. Vienlaikus tika norādīts, ka SIF darbība pārsvarā notiek publisko pakalpojumu jomā, tādēļ klasiskie konkurences tiesību principi ne vienmēr ir tieši piemērojami.

Institucionālo pārmaiņu īstenošana jāveic pakāpeniski, nodrošinot detalizētu pārejas plānu un nepieļaujot programmu administrēšanas pārtraukumus. Darba grupas diskusijās tika norādīts, ka funkciju pārdale radītu nepieciešamību izvērtēt administratīvos resursus, informācijas tehnoloģiju risinājumus, personāla kapacitāti un finanšu ietekmi uz iesaistītajām institūcijām. Vienlaikus darba grupā tika uzsvērts, ka ministrijām būtu saglabājama iespēja izvērtēt, vai konkrētu programmu administrēšana arī turpmāk uzticama SIF vai citai institūcijai, ņemot vērā katras programmas specifiku.

SIF kapacitāte būs nepieciešama ES daudzgadu finanšu plānošanas periodā. Vairāki darba grupas dalībnieki norādīja, ka, gatavojoties nākamajam ES daudzgadu finanšu plānošanas periodam pēc 2028. gada, Latvijai būs nepieciešama spēcīga horizontāla institūcija ar pieredzi starptautiska finansējuma piesaistē, starpnozaru programmu administrēšanā un valsts prioritāšu īstenošanā. Šajā kontekstā tika pausts viedoklis, ka SIF kapacitāte būtu stiprināma, nevis samazināma.
Vēlamais SIF attīstības virziens - pārresorisks, centralizēts finansējuma administrēšanas modelis, kurā SIF saglabā īpašu publisko tiesību statusu, vienotu projektu konkursu vidi un neatkarīgu lēmumu pieņemšanas sistēmu. Šis modelis jāpapildina ar skaidru attīstības funkciju - tam jābūt arī pilsoniskās sabiedrības, saliedētas sabiedrības, kopienu noturības un sociālo inovāciju attīstības instrumentam.