Atzinums

Tiesību akta projekta "3.¹ panta trešajā daļā noteiktās prasības paredz katru gadu atjaunot vismaz trīs procentus no attiecīgās ministrijas noteiktās ēku kopējās lietderīgās iekštelpu platības, lai ēka vai tās daļa pēc atjaunošanas atbilstu vismaz gandrīz nulles enerģijas ēkas prasībām.
Vēršam uzmanību, ka lielākā daļa Iekšlietu ministrijas valdījumā esošo ēku ir sliktā tehniskā stāvoklī un tikai pāris procenti no visām ēkām ir nodotas ekspluatācijā pēc 2000.gada. Vissliktākajā stāvoklī ir Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta un Valsts policijas lietošanā esošās ēkas. Lai iekšlietu ministrijas pamata portfelī esošās ēkas atjaunotu tādā apmērā, ka pēc atjaunošanas tās atbilstu vismaz gandrīz nulles enerģijas ēkas prasībām, Iekšlietu ministrijai būs nepieciešami ievērojami papildu finanšu līdzekļi, tādēļ lūdzam tiesību akta projektā identificēt resursu avotus tajā paredzēto prasību izpildes nodrošināšanai. Šobrīd tiesību akta projekta anotācijā tiek norādīts, ka likumprojektā paredzēto normu īstenošana tiks nodrošināta to izpildē iesaistīto institūciju esošo līdzekļu ietvaros, kas neatbilst faktiskajai situācijai.
Lai nedzīvojamu ēku, kuras kopējā lietderīgā iekštelpu platība pārsniedz 250 m² atjaunotu tādā mērā, ka tā atbilst vismaz gandrīz nulles enerģijas ēkas prasībām saskaņā ar Ministru kabineta 2021. gada 8. aprīļa noteikumu Nr. 222 "Ēku energoefektivitātes aprēķina metodes un ēku energosertifikācijas noteikumi" 8. punktā noteiktajām prasībām, viens no izpildāmajiem kritērijiem paredz, ka energoefektivitātes rādītājs apkurei nedrīkst pārsniegt 45 kWh/m² gadā. Šajā sakarā norādāms, ka Iekšlietu ministrija šobrīd piedalās Eiropas Reģionālās attīstības fonda 2.1.1.4. pasākuma “Energoefektivitātes paaugstināšana valsts ēkās” pirmās kārtas projektā “Energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumi Iekšlietu ministrijas valdījumā esošajām ēkām”, ID Nr.2.1.1.4/1/25/I/036, kura ietvaros  paredzēts paaugstināt energoefektivitāti Iekšlietu ministrijas valdījumā esošajās ēkās, īstenojot nepieciešamos ēku atjaunošanas un energoefektivitātes uzlabošanas pasākumus, lai katrā ēkā panāktu vismaz 30 % primārās enerģijas ietaupījumu. Projekta rezultātā paredzēts uzlabot energoefektivitāti 18 ēkām. Tāpat Iekšlietu ministrija ir iesniegusi pieteikumu dalībai Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta finansēto projektu atklātā konkursa “Siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un pašvaldību policijas institūciju ēkās” 2. kārtā, kura ietvaros ir paredzēts samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas un uzlabot energoefektivitāti sešām ēkām. Viens no projekta sasniedzamajiem rezultātiem nosaka maksimālo patēriņu apkurei - pēc projekta pabeigšanas plānotais enerģijas patēriņš apkurei uz ēkas aprēķina platību nedrīkst pārsniegt 65 kWh/m² gadā.
Iekšlietu ministrijas ieskatā minēto projektu ietvaros paaugstinot energoefektivitāti un samazinot siltumnīcefekta gāzu emisijas 24 ēkās, gandrīz nulles enerģijas ēkas prasības var netikt sasniegtas nevienā no minētajām ēkām, līdz ar to turpmākajos gados var netikt sasniegti tiesību akta projektā izvirzītie nosacījumi.
Ievērojot iepriekš minēto, aicinām Ekonomikas ministriju vērtēt tiesību akta projektā izvirzīto nosacījumu atbilstību šobrīd un nākotnē īstenojamajiem ēku energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumiem (konkursiem).

 

-

Tiesību akta projekts un tā anotācija paredz, ka publiskā sektora subjekts, nomājot ēku vai izmantojot to uz cita tiesiska pamata, noteiktos gadījumos risina sarunas ar ēkas īpašnieku par tādu līguma nosacījumu iekļaušanu, kas veicinātu ēkas atjaunošanu līdz vismaz gandrīz nulles enerģijas ēkas prasībām. No minētās normas nav skaidri saprotams vai nosacījums "risina sarunas " ir ar ieteikuma raksturu vai imperatīvu raksturu. Aicinām minētās normas piemērošanas nosacījumus plašāk paskaidrot anotācijā.
Vienlaikus norādām, ka situācijās, kad nav pieejami Iekšlietu ministrijas valdījumā esoši nekustamie īpašumi, ministrijas padotības iestādes savu uzdevumu izpildei nepieciešamos nekustamos īpašumus nomā. Ēku energoefektivitātes likums arī turpmāk paredzēs, ka publiskās personas subjekts nomā tikai tādas ēkas, kas atbilst būvniecību regulējošos normatīvajos aktos noteiktajām energoefektivitātes minimālajām prasībām, ko apliecina ēkas energosertifikāts. Savukārt, ja publiskā sektora subjekts lieto ēku, kas nav tā īpašumā vai valdījumā, tam turpmāk būs jārisina sarunas ar ēkas īpašnieku par līguma nosacījumiem, kas veicinātu ēkas atjaunošanu līdz vismaz gandrīz nulles enerģijas ēkas prasībām, ja tiek atjaunots nomas vai lietošanas līgums, mainīts ēkas lietošanas veids vai ēkā plānoti būtiski remonta, atjaunošanas vai uzturēšanas darbi. Minētais būs attiecināms atjaunojot nomas līgumus gan ar privātīpašniekiem, gan valsts akciju sabiedrību "Valsts nekustamie īpašumi", u.c..
Iekšietu ministrijas ieskatā lielākajā daļā nomāto objektu nebūs iespējams ēku atjaunot līdz vismaz gandrīz nulles enerģijas ēkas prasībām, vai arī nekustamā īpašuma īpašnieks to nevarēs paveikt finansiālu apsvērumu dēļ, vai vienkārši nevēlēsies veikt atjaunošanu nepieciešamajā apmērā. Izpildoties iepriekš minētajam publiskas personas subjekts nevarēs nodrošināt valsts pārvaldes funkciju veikšanu, piemēram, Valsts policija nevarēs nodrošināt likumā noteikto valsts pārvaldes funkciju – sabiedrības drošības garantēšanu un noziedzības apkarošanu, jo minēto iemeslu dēļ nevarēs atjaunot nomas līgumu par ēkas nomu, kas iepriekš speciāli pielāgota specifiskām tās vajadzībām -  ierīkota īslaicīgās aizturēšanas vieta, telpas pielāgotas darbam ar klasificēto informāciju, u.c.
Ievērojot iepriekš minēto, lūdzam papildus skaidrot turpmāko publiskās personas subjekta rīcību šādos gadījumos.

-

Atbilstoši tiesību akta projekta anotācijā norādītajam, tam nav ietekmes uz valsts un pašvaldību budžetiem. Vienlaikus tiesību akta projektā noteiktās prasības paredz katru gadu atjaunot vismaz trīs procentus no attiecīgās ministrijas noteiktās ēku kopējās lietderīgās iekštelpu platības, lai ēka vai tās daļa pēc atjaunošanas atbilstu vismaz gandrīz nulles enerģijas ēkas prasībām. Norādāms, ka minēto prasību izpildei Iekšlietu ministrijai būs nepieciešams papildu finansējums. Lūdzam norādīt tiesību akta projekta ietekmi uz valsts un pašvaldības budžetiem, identificējot arī resursu avotus tajā paredzēto prasību izpildes nodrošināšanai.

-