Atzinums

Informējam, ka Saeima 2023. gada 7. decembrī pieņēma Ministru kabineta vēstules projekta 4. punktā minēto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli"", kas paredz, ka darba devēja apmaksātā mācību maksa par darbinieka augstākās izglītības iegūšanu nav uzskatāma par algota darba ienākumu. Minētais likumprojekts stājās spēkā 2024. gada 1. janvārī. Tādējādi lūdzam Ministru kabineta vēstules projekta 4. punktā pirmo rindkopu izteikt šādā redakcijā:
"Saeima 2023. gada 7. decembrī pieņēma likumprojektu "Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli"", kas paredz, ka darba devēja apmaksātā mācību maksa par darbinieka augstākās izglītības iegūšanu valsts akreditētās Latvijas izglītības iestādēs, Eiropas Savienības dalībvalstu un Eiropas Ekonomikas zonas valstu mācību iestādēs nav uzskatāma par algota darba ienākumu, ja augstākās izglītības iegūšana saistīta ar tādu prasmju iegūšanu, kas nepieciešama darba devējam. Minētie grozījumi stājās spēkā 2024. gada 1. janvārī. Tādējādi ar minētajiem grozījumiem likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" tiek sniegta iespēja uzņēmējiem apmaksāt darbiniekiem augstāko izglītību, neapliekot minēto labumu darbiniekam/darba devējam ar darbaspēka nodokļiem.".

-

Ministru kabineta vēstules projekta 3. punktā ir minēts, ka 2023. gada rudenī ir uzsākts darbs pie uz rezultātiem balstīta atbalsta instrumenta izstrādes darba ņēmēju kvalifikācijas paaugstināšanai un pārkvalifikācijai, par pamatu izmantojot starptautiska uzņēmuma "FORTE" (Financing of Return to Employment) piedāvāto maksājumu modeli. Finansēšanas modelis nosaka, ka investori uzņemtos risku un finansētu mācību izmaksas, savukārt Latvijas valdība par katru veiksmīgo izglītības programmas dalībnieku trīs pilnus gadus izmaksātu 70% - 90% no dalībnieka iedzīvotāja ienākuma nodokļa (turpmāk – IIN) pieauguma, kas ir galvenais mērāmais rādītājs un apliecina dalībnieka izaugsmi.
No  Ekonomikas ministrijas izstrādātā Ministru kabineta vēstules projekta konteksta saprotam, ka Ekonomikas ministrija plāno izveidot jaunu valsts atbalstu darbinieku izglītībai. Ņemot vērā, ka šobrīd pastāv vairāki atbalsta pasākumi, mūsuprāt, balstoties uz Valsts kontroles norādījumiem, pirms jaunu atbalstu pasākumu ieviešanas būtu jāpārskata esošie atbalsta instrumenti, piemēram, esošie fonda atbalsti, kuri Ministru kabineta vēstules projektā norādīti kā neefektīvi, un tie vai nu jāpilnveido vai jālikvidē. Jāņem vērā, ka Ministru kabineta vēstules projektā piedāvātais atbalsta instruments radītu būtiskus budžeta izdevumus, to iespējamo apmēru būtu nepieciešams noteikt jau pirms šāda piedāvājuma izskatīšanas. Turklāt šobrīd nav saprotams finansēšanas avots izmaksām par Ekonomikas ministrijas atbalsta instrumentā iekļauto darbinieku kvalifikācijas paaugstināšanu un pārkvalifikāciju. Vienlaikus, ieviešot jaunu atbalsta instrumentu, būtu jāvērtē arī tā ieviešanai nepieciešamās administratīvās izmaksas un to lietderība, vērtējot kontekstā ar šī priekšlikuma plānotajiem ieguvumiem. Šobrīd no Ekonomikas ministrijas piedāvāta priekšlikuma nav skaidri saprotams, kas veiks minēta priekšlikuma administrēšanas procesu un cik lielas varētu būt šī procesa izmaksas.
Norādām, ka Ministru kabineta vēstules projektā nav viennozīmīgi saprotams Ekonomikas ministrijas redzējums par sadarbību ar starptautisko uzņēmumu "FORTE" (Financing of Return to Employment) un tā piedāvāto maksājuma modeli. No publiski pieejamās informācijas (skat., https://www.forteglobal.com/about-us) saprotam, ka IIN nevis atmaksā darba ņēmējam, kurš ir šī nodokļa maksātājs, bet gan minētajam starptautiskajam uzņēmumam. Jāņem vērā, ka saskaņā ar likuma "Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam" 18. pantu IIN ieņēmumu sadalījums starp valsts budžetu un pašvaldību budžetiem 2024., 2025. un 2026. gadā ir šāds: pašvaldību budžetiem – 75 procenti un valsts budžetam –  25 procenti. Līdz ar to saprotam, ka Ekonomikas ministrija plāno, ka valsts turpmāk uzņemsies saistības pret starptautisko uzņēmumu "FORTE". Papildus vēršam uzmanību uz to, ka nav saprotams, kāpēc izvēlēts starptautisks uzņēmums "FORTE". Šobrīd izskatās, ka Ekonomikas ministrija ir vienpersoniski izvēlējusies piedāvātā atbalsta instrumenta iesaistīto pusi. Finanšu ministrijas ieskatā, ieviešot jaunu atbalsta instrumentu, tā izstrādes un ieviešanas process būtu vērtējams izstrādājot politikas plānošanas dokumentu nevis Ministru kabineta vēstules projektu.
Vēršam uzmanību, ka atbalsta instrumenta (darbinieku kvalifikācijas paaugstināšanai un pārkvalifikācijai) finansēšanas modelī iekļautā sasaiste ar IIN plānoto pieaugumu kā galveno mērāmo rādītāju valsts maksājuma veikšanai par darbinieka kvalifikācijas paaugstināšanu un pārkvalifikāciju, Finanšu ministrijas ieskatā, nav atbalstāma. IIN ir viens no darbaspēka nodokļiem un tā apmēru ietekmē ne tikai darba algas izmaiņas, bet arī nodokļu maksātājam piemērotais gada diferencētais neapliekamais minimums, kā arī IIN atvieglojumi (piemēram, par apgādībā esošām personām). Tādējādi nebūtu korekti apgalvot, ka IIN pieaugums būtu atbilstošākais rādītājs. Mūsuprāt, piemērotāks rādītājs būtu darba algas apmērs, kas konkrētāk atspoguļotu sasaisti ar darbinieka kvalifikācijas paaugstināšanu un pārkvalifikāciju. 
Ņemot vērā minēto, Finanšu ministrija iebilst pret Ministru kabineta vēstules projekta 3. punktā ietverto atbalsta instrumentu darbinieku kvalifikācijas paaugstināšanai un pārkvalifikācijai un lūdzam to svītrot no Ministru kabineta vēstules projekta.

-