Atzinums

Latvijas Bankai nav saprotams pamatojums šādai 93. panta (likumprojekta 6. panta) redakcijai, jo atbilstoši Latvijas Bankas 19.12.2022. noteikumiem Nr. 235 "Noteikumi par finanšu tirgus dalībnieku maksājumu apmēru un šo maksājumu aprēķināšanas un veikšanas kārtību" segto obligāciju sabiedrība ir tā, kas faktiski veiks maksājumu reizi ceturksnī. Par šādu kārtību tika panākta vienošanās arī ar iesaistītajām pusēm likuma pamatteksta izstrādes stadijā. Līdz ar to panta pirmajā daļā, Latvijas Bankas ieskatā, pamatdoma ("programmas noteikumos paredz" un "maksā segto obligāciju sabiedrība") būtu atstājama. Priekšlikums normai atstāt divas daļas, kur skaidri izdalīts gan emitentam, gan segto obligāciju sabiedrībai noteiktais pienākums.
 

93. pants. Maksājumi Latvijas Bankai
(1) Emitents segto obligāciju programmas noteikumos paredz, ka segto obligāciju sabiedrība veic maksājumus Latvijas Bankai.
(2) Segto obligāciju sabiedrība veic maksājumus Latvijas Bankai līdz 0,001 procentam gadā no emitēto segto obligāciju nominālvērtības, bet ne mazāk par 5000 euro gadā.

Ierosinām precizēt likumprojekta 6. pantā lietoto Eiropas Savienības vienotās valūtas apzīmējumu, jo normatīvajos aktos Eiropas Savienības vienotās valūtas apzīmēšanai lieto vārdu "euro" slīprakstā.

-

Lūdzam precizēt likumprojekta 7. pantā ietverto likuma 95. panta 1. punkta redakciju, lai tā veidotu loģisku teikumu.

izteikt 1. punktu šādā redakcijā:
“1) pieprasīt novērst normatīvo aktu pārkāpumus, darbības trūkumus, tai skaitā sagatavot un ieviest plānu trūkumu vai pārkāpuma dēļ iestājušos seku novēršanai Latvijas Bankas noteiktajā termiņā;”;

Ierosinām precizēt likumprojekta 9. pantā paredzēto grozījumu, jo, izsakot pantu jaunā redakcijā, tajā neveido prim vienības (pirm punktus vai prim daļas). Atbilstoši precizējama arī likumprojekta 10. pantā ietvertā 102. panta pirmās daļas redakcija.

-

Vērtējot pašreiz spēkā esošo 102. panta pirmās daļas redakciju, tās mērķis, Latvijas Bankas ieskatā, ir cits, proti, gan piemērot naudas sodu par ievaddaļā minētajiem pārkāpumiem, gan tālāk pantā par uzskaitītajiem pārkāpumiem. Pašreiz normas redakcija nosaka, ka no panta ievaddaļas pārkāpumi tiek pārnesti zemāk un uzskaitīti. Līdz ar to pašreiz tiek būtiski sašaurinātas iespējas uzlikt naudas sodu. Cik noprotams pašreiz normas mērķis ir vēl sīkāk gradēt, par kuriem pārkāpumiem var piemērot naudas sodu.
Noteikti tas ir pārkāpuma smaguma jautājums, ko vērtē katrā konkrētajā situācijā. Līdz ar to arī citi minētie pārkāpumu veidi var būt diskusijā par to, vai tādu pārkāpumu pieļaušana var tikt sodīta ar naudas sodu. Vērtējot likumā ietvertās prasības un nozīmīgumu (izdarot šāda veida pārkāpumu, tas var būtiski skart ieguldītāju intereses), priekšlikums 102. panta pirmās daļas (likumprojekta 10. pants) redakciju pašreiz papildināt vismaz arī ar 101.panta 1., 4., 7. un 9. punktu. Tomēr Latvijas Banka ir gatava apspriest šo priekšlikumu ar FM, lai gūtu skaidrāku priekšstatu par likumprojektā piedāvātās normas redakciju un mērķi būtiski sašaurināt Latvijas Bankas iespējas sodīt arī par cita veida pārkāpumiem.

10. Izteikt 102.panta pirmo daļu šādā redakcijā:
“(1) Par šā likuma 101.panta 1., 2., 4., 7., 9., 10., 10.¹, 14. un 15. punktā minētajiem pārkāpumiem Latvijas Banka ir tiesīga piemērot juridiskajai personai soda naudu līdz 10 procentiem no iepriekšējā finanšu gada neto ienākumu summas, kas atbilst summai, kuru saskaņā ar regulu Nr. 575/2013 izmanto, lai aprēķinātu operacionālā riska pašu kapitāla prasību saskaņā ar pamatrādītāja pieeju."