Atzinums

Projekta ID
21-TA-1563
Atzinuma sniedzējs
Finanšu ministrija
Atzinums iesniegts
28.11.2022.
Saskaņošanas rezultāts
Nesaskaņots

Iebildumi / Priekšlikumi

Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Likumprojekts
Iebildums
Likumprojekta 49.pantā ietvertā Enerģētikas likuma 122.panta otrā daļa ir precizēta paredzot, ka Ekonomikas ministrija kopā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju koordinē divgadu integrētā nacionālā enerģētikas un klimata progresa ziņojuma (turpmāk – progresa ziņojums) sagatavošanu, kuru atbilstoši kompetencei un ievērojot regulas Nr.2018/1999 nosacījumus izstrādā sadarbībā ar nozaru ministrijām.
Vienlaikus izziņas 229.punktā joprojām ietverts skaidrojums, ka progresa ziņojumos iekļaujamā informācija – Regulas 2018/1999 IX pielikuma 2.daļas f) un g) punkts, ir Finanšu ministrijas kompetence.
Atkārtoti vēršam uzmanību, ka nevaram piekrist Ekonomikas ministrijas norādītajam skaidrojumam izziņas 229.punktā (lūdzam skatīt Finanšu ministrijas 2022.gada 4.jūlija atzinumu Nr.12/A-7/2082).
Kā iepriekš esam norādījuši, Finanšu ministrija (valsts akciju sabiedrība "Valsts nekustamie īpašumi", turpmāk - VNĪ) institūcijai, kura veic Regulas 2018/1999 IX pielikuma 2.daļas f) un g) punktos minētās progresa ziņojumos iekļaujamās informācijas apkopošanu, var iesniegt informāciju tikai par Finanšu ministrijas (VNĪ) valdījumā un pārvaldīšanā esošajiem objektiem. VNĪ tāpat kā citi valsts nekustamo īpašumu pārvaldītāji par tās pārvaldīšanā esošo valsts ēku energoefektivitāti un panākto enerģijas ietaupījumu ziņo par enerģētikas jomu atbildīgajai institūcijai – Ekonomikas ministrijai.
Ņemot vērā minēto lūdzam precizēt izziņas 229.punktā ietverto skaidrojumu, svītrojot Finanšu ministriju kā par Regulas 2018/1999 IX pielikuma 2.daļas f) un g) punkta atbildīgo.
Piedāvātā redakcija
-
2.
Likumprojekts
Priekšlikums
Izziņas II daļas (par vērā ņemtajiem iebildumiem) 18.punktā Finanšu ministrijas (VNĪ) atzinumos (21.04.2021., 28.06.2021., 24.08.2021.) sniegtie iebildumi par likumprojektā ietverto terminu “centralizēta siltumapgāde” un “centralizēta aukstumapgāde” (precizētajā likumprojektā “centralizēta dzesēšana”) definīciju nav ņemti vērā attiecībā iebildumu par šo sistēmu “lietotāju” iekļaušanu definētajos jēdzienos.
Atkārtoti aicinām precizēt  Likumprojekta 3.pantā ietverto Enerģētikas likuma 1.panta   46.punktā   termina  “centralizētā siltumapgādes sistēma” definīciju atbilstoši  Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 11. decembra Direktīvai (ES) 2018/2001 par no atjaunojamajiem energoresursiem iegūtas enerģijas izmantošanas veicināšanu (turpmāk - Direktīva 2018/2001) 2.panta 19.punktam. Vēršam uzmanību, ka atbilstoši Direktīvas 2018/2001 2.panta 19.punktam “aukstumenerģijas vai siltumenerģijas saņēmēju (lietotāju) kopums” nav aukstumapgādes vai siltumapgādes elements.
Vienlaikus aicinām izvērtēt nepieciešamību precizēt likumprojektā ietverto Enerģētikas likuma 1.panta punktu numerāciju – Enerģētikas likuma 1.pants tiek papildināts ar jauniem punktiem (4.5, 4.6, 4.7), bet  iztrūkst 1.panta 4.4punkts.
Piedāvātā redakcija
-
3.
Anotācija (ex-ante)
Priekšlikums
Lūdzam redakcionāli precizēt anotācijas VII sadaļas 2.punkta pēdējo teikumu.
Piedāvātā redakcija
Likumprojekta izpildē iesaistītās institūcijas likumprojektā iekļauto pasākumu izpildi nodrošinās tām piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros.