Atzinums

Atkārtoti lūdzam izslēgt projekta 2. pantā ietverto Likuma 3. panta papildinājumu ar 5.¹ punktu, kā arī attiecīgi svītrot anotācijā ietvertos skaidrojumus. Vēršam uzmanību, ka nav pieļaujams atsaukties un uzlikt par pienākumu privātpersonām ievērot tām nesaistošus tiesību aktus un dokumentus. Turklāt, Latvijas jurisdikcijā nav saistoši citu valstu tiesību akti un arī privātpersonām nevar uzlikt par pienākumu ievērot citu valstu tiesību aktus. Šāda norma būtu pretrunā Latvijas Republikas Satversmes 90. pantā nostiprinātajām personas tiesībām zināt savas tiesības. Vēršam uzmanību, ka izziņas 11. punktā sniegtais skaidrojums pats par sevi nav pamatojums, ka šāda satura normu projektā ietvert ir tiesiski. 
Papildus vēršam uzmanību, ka anotācijā minētajā Satversmes tiesas 2011. gada 24. februāra sprieduma lietā Nr. 2010-48-03 6.4. un 6.10. apakšpunktā Satversmes tiesa pēc būtības interpretēja Likumā jau nostiprināto piesardzības principu (sk. Likuma 3. panta 5. punktu, kā arī 6. punktu). Turklāt norādām, ka, ja nepieciešams, likumdevēja ziņā ir attiecīgi grozīt nacionālo tiesisko regulējumu saistībā ar robežvērtībām: "Vienlaikus Satversmes tiesa vērš Saeimas uzmanību uz to, ka valstis ar ilgstošu pieredzi VES ekspluatācijā savās tiesību normās mēdz noteikt VES ēnu mešanas efekta maksimālo ilgumu, kādam pieļaujams pakļaut dzīvojamo māju. Šādu robežlielumu noteikšana būtu likumdevēja vai tā pilnvarotas institūcijas kompetencē." (Satversmes tiesas 2011. gada 24. februāra sprieduma lietā Nr. 2010-48-03 6.10. apakšpunkts). Tādējādi, ja nepieciešams, lūdzam papildināt projektu vai citu normatīvo aktu ar pieļaujamām robežvērtībām.

-

Ņemot vērā, ka Likumā ir pārņemtas vairāku Eiropas Savienības direktīvu, tostarp Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 13. decembra direktīvas 2011/92/ES par dažu sabiedrisku un privātu projektu ietekmes uz vidi novērtējumu un Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 27. jūnija direktīvas 2001/42/EK par noteiktu plānu un programmu ietekmes uz vidi novērtējumu, normas, atkārtoti lūdzam anotācijas 5. sadaļā vai anotācijas 1.3. apakšsadaļā pēc būtības skaidrot, kā projektā ietvertie grozījumi atbilst Likumā jau pārņemto direktīvu prasībām.
Vēršam uzmanību, ka, izdarot grozījumus Likuma normās, kurās ir pārņemtas Eiropas Savienības direktīvu normas, ir ļoti būtiski pārliecināties, ka grozījumu rezultātā joprojām tiek nodrošināta atbilstība direktīvu prasībām, it īpaši ņemot vērā projektā ietverto grozījumu būtiskumu un apjomīgumu. Attiecīgi lūdzam izvērtēt un anotācijā ne tikai vispārīgi norādīt, ka grozījumi neietekmē Latvijas tiesību normu atbilstību Likumā pārņemtajiem Eiropas Savienības tiesību aktiem, bet arī pēc iespējas izvērstāk norādīt un skaidrot projektā ietverto grozījumu Likumā atbilstību attiecīgajās Likuma normās jau pārņemtajām direktīvu prasībām (sal. skat., piemēram, 2014. gada 5. maija, 2016. gada 23. novembra un 2018. gada 17. maija likuma "Grozījumi likumā "Par ietekmes uz vidi novērtējumu"" anotācijas 5. sadaļu).
Piemēram, bet ne tikai, saskaņā ar 2018. gada 17. maija likuma "Grozījumi likumā "Par ietekmes uz vidi novērtējumu"" anotācijas 5. sadaļu Likuma 3. panta 8. punktā, ko ar projekta 2. pantu paredzēts izslēgt, ir pārņemts Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 27. jūnija direktīvas 2001/42/EK par noteiktu plānu un programmu ietekmes uz vidi novērtējumu 1. panta 11. punkts. Attiecīgi būtu nepieciešams anotācijā skaidrot, vai un kā joprojām tiks nodrošināta direktīvas prasības pilnīga pārņemšana.

-

Aicinām precizēt projekta 1. pantu, paredzot, ka vārdi "Vides pārraudzības valsts birojam" tiek aizstāti ar vārdiem "Enerģētikas un vides aģentūrai", ņemot vērā to, ka pirmo reizi Enerģētikas un vides aģentūra minēta Likuma 6. panta pirmajā daļā, kurā arī tiek veidots saīsinājums "kompetentā institūcija".

-

Aicinām papildināt anotācijas 4. sadaļu ar informāciju par projekta 3. pantā ietvertajā Likuma 6. panta trešajā daļā, projekta 13. pantā ietvertajā Likuma 15. panta 4.¹ daļas pēdējā teikumā un projekta 19. pantā ietvertajā Likuma 22. panta devītajā daļā minētajiem Ministru kabineta noteikumiem, ņemot vērā to, ka anotācijas 4. sadaļā iekļaujama informācija ne tikai par tiem normatīvajiem aktiem, kuri tiks grozīti, bet arī par tiem normatīvajiem aktiem, kuri tiks izdoti uz likumprojektā paredzētā pilnvarojuma pamata.

-

Aicinām projekta 4. pantā ietvertajā Likuma 6.¹ panta 4.¹ daļā izslēgt teikuma daļu "par laikposmu, kādā Valsts vides dienests vai kompetentā institūcija saņēmusi visu nepieciešamo informāciju", ņemot vērā to, ka saskaņā ar šādu regulējumu vispirms būs nepieciešams saņemt pieprasīto informāciju, lai uzzinātu, uz kādu laikposmu pagarināt lēmuma pieņemšanas termiņu, taču ir iespējams, ka lēmuma pieņemšanas termiņš būs beidzies pirms informācijas iesniegšanas.

-

Atkārtoti aicinām precizēt projekta 9. pantā ietverto Likuma 13. panta otrās daļas otro teikumu, ievērojot Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumu Nr. 108 "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi" 2.8. apakšnodaļā noteikto.

-

Aicinām izvērtēt nepieciešamību papildināt projekta 13. pantā ietverto Likuma 15. pantu ar normu, kas noteiktu, ka ierosinātājs ir tiesīgs lūgt pašvaldību nosūtīt paziņojumu nekustamo īpašumu īpašniekiem un valdītājiem. Projekta 13. pantā ietvertā Likuma 15. panta 1.¹ daļa paredz rīcību, ja ierosinātājs pieprasa pašvaldībai nosūtīt konkrēto paziņojumu nekustamo īpašumu īpašniekiem un valdītājiem. Projekta sākotnējā redakcijā bija paredzēts, ka ierosinātājs var pieprasīt šo paziņojumu nosūtīt pašvaldībai, savukārt precizētajā projekta redakcijā šāds regulējums vairs nav paredzēts.

-

Aicinām precizēt projekta 15. pantā ietverto Likuma 17. panta septītās daļas pēdējo teikumu līdzīgi, kā tas noformulēts projekta 5. pantā ietvertajā Likuma 6.² panta trešajā daļā vai atsaukties uz šo normu, ņemot vērā to, ka no tās izriet, ka konsultācijas ar pašvaldību nav nepieciešamas arī citām paredzētajām darbībām, kas projekta 15. pantā ietvertajā Likuma 17. panta septītās daļas pēdējā teikumā nav uzskaitītas.

-

Aicinām izvērtēt projekta 19. pantā ietvertajā Likuma 22. panta 11. daļā noteikto pilnvarojumu Ministru kabinetam, ievērojot, ka Satversmes  tiesa ir  atzinusi: ja likumdevēja dotajā pilnvarojumā lietots vārds "kārtība", tas nepārprotami norāda uz Ministru kabineta noteikumu procesuālo raksturu, proti, noteiktas procedūras izstrādāšanu. Tādēļ Ministru kabineta noteikumos, kuri izdoti, pamatojoties uz šādi formulētu pilnvarojumu, nevar būt iekļautas materiālo tiesību normas, kas veidotu jaunas, pilnvarojumā neparedzētas tiesiskās attiecības (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2007. gada 9. oktobra sprieduma lietā Nr. 2007-04-03 20. punktu, 2013. gada 27. jūnija sprieduma lietā Nr. 2012-22-0103 18. punktu un 2016. gada 2. marta sprieduma lietā Nr. 2015-11-03 23.3. apakšpunktu). Ja izdodamajos Ministru kabineta noteikumos plānots noteikt materiāltiesisku regulējumu, aicinām attiecīgi precizēt Ministru kabinetam doto pilnvarojumu.
Vienlaikus aicinām papildināt anotācijas 4. sadaļu ar informāciju par projekta 19. pantā ietvertajā Likuma 22. panta 11. daļā minētajiem Ministru kabineta noteikumiem, ņemot vērā to, ka anotācijas 4. sadaļā iekļaujama informācija ne tikai par tiem normatīvajiem aktiem, kuri tiks grozīti, bet arī par tiem normatīvajiem aktiem, kuri tiks izdoti uz likumprojektā paredzētā pilnvarojuma pamata.

-

Aicinām izslēgt projekta 19. pantā ietverto Likuma 22. panta trešo daļu, ņemot vērā to, ka tajā ietvertās kompetentās institūcijas tiesības izriet no Administratīvā procesa likuma 59. pantā noteiktā.

-

Aicinām precizēt projekta 19. pantā ietverto Likuma 22. panta pirmās daļas otro teikumu līdzīgi, kā tas noformulēts projekta 5. pantā ietvertajā Likuma 6.² panta trešajā daļā vai atsaukties uz šo normu, ņemot vērā to, ka no tās izriet, ka konsultācijas ar pašvaldību nav nepieciešamas arī citām paredzētajām darbībām, kas projekta 19. pantā ietvertajā Likuma 22. panta pirmās daļas otrajā teikumā nav uzskaitītas.

-

Aicinām precizēt projekta 20. punktā ietverto Likuma 23. panta pirmo daļu, ņemot vērā to, ka saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 70. panta otrajā daļā noteikto administratīvo aktu adresātam paziņo, nevis nosūta.

-

Aicinām izvērtēt Likumā noteiktā administratīvās atbildības regulējuma atbilstību pārkāpumu definēšanas prasībām un administratīvās atbildības nepieciešamības un pieļaujamības kritērijiem.

Vērtējot tikai projekta kontekstā, Tieslietu ministrija neiebilst Likuma 27. pantā paredzētajiem grozījumiem. Tomēr ir saskatāmas šajā pantā noteiktā administratīvās atbildības regulējuma neatbilstības pārkāpuma definēšanas (noteikšanas) prasībām, kā arī vēlreiz būtu izvērtējams, vai administratīvā atbildība ir nepieciešama un pieļaujama visos Likumā minētajos gadījumos.

Līdz šim Satversmes tiesa nav tieši vērtējusi jautājumu, vai administratīvos pārkāpumus ir jānosaka vienīgi likumdevējam. Tomēr Satversmes tiesa ir atzinusi, ka sankciju noteikšana par noziedzīgu nodarījumu ir saistīta ar demokrātijas un tiesiskuma izpratni valstī, tādējādi sankciju noteikšana kā politisks jautājums ir likumdevēja kompetencē (Satversmes tiesas 2015. gada 8. aprīļa sprieduma lietā Nr. 2014-34-01 11.3. punkts; Satversmes tiesas 2003. gada 29. oktobra sprieduma lietā Nr. 2003-05-01 29. punkts). Līdzīgs secinājums attiecināms arī uz citām krimināltiesiska (sodoša) rakstura sankcijām, tostarp administratīvo atbildību.

Sodam ir jābalstās uz parlamenta (formālā likumdevēja) pieņemtu likumu vai parlamentam vismaz jābūt galvenajam un galīgajam likumdevējam (nulla poena sine lege parlamentaria) (Gröning L. Nulla Poena Sine Lege Parlamentaria? Democratic Legitimacy and European Penal Law. In: Legislation in Context: Essays in Legisprudence. Edited by Luc J. Wintgens. Hampshire: Ashgate, 2007, p. 185). Piemēram, ja blanketās normas papildinājums izdarīts, izmantojot izpildvaras izdotu normatīvu aktu, ar vienkāršu norādi uz aizpildošo normu vien nepietiek. Likumdevējam ir jārūpējas, lai atbildības priekšnoteikumi un sods personai būtu paredzams jau no parlamenta izdotā likuma. Aizlieguma būtībai katrā ziņā pamatvilcienos jābūt pietiekami aprakstītai formālajā likumā. Ministru kabinets (izpildvara) nevar pieņemt lēmumu, kāda rīcība būtu sodāma (sal. Leja M. Krimināltiesību aktuālie jautājumi un to risinājumi Latvijā, Austrijā, Šveicē, Vācijā. Noziedzīga nodarījuma uzbūve; cēloņsakarība; vaina; krimināltiesību normu interpretācija un spēks laikā. I daļa. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2019, 97.-98. lpp.). Nav pieļaujama situācija, ka pārkāpuma saturu būtība noteiktu Ministru kabinets vai iestāde.

Likumā administratīvā atbildība ir saistīta ar tehniskajiem noteikumiem vai institūcijas atzinumu. To pieļaujamais saturs šajā Likumā būtībā nav regulēts tādā detalizācijas līmenī, lai varētu paredzēt krimināltiesiska rakstura sankcijas par attiecīgajiem pārkāpumiem. Līdz ar to, pirmšķietami, varētu būt pamatots apgalvojums, ka vismaz daļu no grozāmajā Likumā esošajiem administratīvajiem pārkāpumiem nav noteicis likumdevējs.

-

Aicinām projekta pārejas noteikumos ietvertajā Likuma pārejas noteikumu 28. un 29. punktā vārdu "pieprasījums" aizstāt ar vārdu "iesniegums", ņemot vērā to, ka no projekta 6. un 7. pantā ietvertā regulējuma izriet, ka tiks iesniegts iesniegums, nevis pieprasījums.

-

Anotācijā nav skaidroti grozījumi likuma "Par ietekmes uz vidi novērtējumu" 27. pantā.

Ja tiek gatavoti grozījumi normatīvajā aktā, tad anotācijā ir jāapraksta katra grozījumu saturiskā bloka mērķis un būtība. Tāpat ir jānorāda, kādi elementi, salīdzinot ar iepriekšējo normatīvo regulējumu, iekļauti no jauna, kādas ir galvenās atšķirības, salīdzinot ar iepriekšējo normatīvo regulējumu (Smiltēna A., Bloma I. Tiesību akta projekta ietekmes sākotnējā izvērtēšana. [B.v.]: Valsts kanceleja, 2014, 17. lpp.).

Likuma 27. pantā ir noteikta administratīvā atbildība (krimināltiesiska jeb sodoša rakstura administratīvs piespiedu ietekmēšanas līdzeklis). Pieļaujams, ka grozījumu saturs izriet no citām projekta vienībām, kuru skaidrojums ir atrodams anotācijā. Tomēr, lai projekta pieņēmējiem, piemērotājiem un privātpersonām būtu iespējams viegli atrast skaidru un vienkārši saprotamu administratīvās atbildības regulējuma izmaiņu skaidrojumu, anotācijā ietverams arī tieši uz grozāmā Likuma 27. pantu attiecināms grozījumu pamatojums.

-