Atzinums

VK uztur jau iepriekš izteiktos iebildumus. EM sniegtajā skaidrojumā "Informatīvajam ziņojumam 1.0" minēts, ka šī stratēģija izstrādāta, pamatojoties uz .....Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras veiktajiem nozaru pētījumiem (https://www.liaa.gov.lv/lv/turisma-nozarei/petijumi) un Interreg Europe programmas projekta[JP1]  BRANDTour ietvaros izstrādāto Latvijas Tūrisma attīstības rīcības plānu 2021.-2027.gadam (https://www.em.gov.lv/sites/em/files/turisma_ricibas_plans_2021_202720brandtour_final201.pdf[JP2] ). Diemžēl šie dokumenti ir izstrādāti diezgan sen (2018.un 2019.gadā), un līdz ar to nevar kalpot par pamatu stratēģijas izstrādāšanai - kopš tā laikā pasaule ir ievērojami mainījusies dažu svarīgu notikumu iespaidā (Covid-19, karš Ukrainā). Nepieciešama svaigākā analīze, kas būs pamats stratēģijas izstrādei/finansējuma piešķiršanai.

EM skaidro, ka "Papildus norādām, ka informācija par ekonomisko ieguvumu no dalības izstādēs pieejama LIAA uzturētajā CRM sistēmā pēc pieprasījuma." Uzskatam, ka šāda informācija būtu interesanta un noderīga visiem, kas apstiprina šo dokumentu – to nepieciešams šajā stratēģijā iekļaut.

EM nav sniegusi skaidrojumu arī uz šiem VK iebildumiem, kas tika izvirzīti iepriekšējā atzinumā:

- Nepieciešams pievienot konkrētu pasākumu plānu attiecībā uz jaunu inovatīvu produktu izstrādi – kaut shematiski ieskicēt, kādā veidā tas tiks darīts un pievienot arī piemērus;

- Nav nekas konkrēts iekļauts par to, kā tiks sasniegts tūrisma nozares digitalizācijas un ilgtspējas aspekts tūrisma attīstības kontekstā;

- Rosinām stratēģijā plašāk aplūkot  iespējas kāpināt arī vietējo tūrismu, jo tas arī sniegtu ieguldījumu tautsaimniecības attīstībā un reģionālajā politikā. Valsts iekšējā un Baltijas reģionālā mobilitāte ir potenciāls tūrisma produktu attīstībā.

- Arī šīs VK iebildums netika atbildēts: "Aicinām pēc pirmā saskaņošanas loka rīkot saskaņošanas sanāksmi par iesaistīto pušu iebildumiem, kurā Ekonomikas ministrija iepazīstinātu ar konkrētajiem plāniem un darbībām, kas pieminētas stratēģijā un rīcības plānos, lai varētu iesaistīt arī citu ministriju un nozaru speciālistus stratēģijas formulēšanā un rīcības plāna izstrādē, piedāvājot būtiskākās izvēles par ko jāizšķiras stratēģijas ietvaros Ministru kabinetam.

Savukārt, VK iebildums par normatīvās bāzes sakārtošanu atbildēts formāli, jo pēc būtības šī stratēģija ir dokuments, kam jādod izsmeļošs saturiskais piedāvājums nepieciešamajiem normatīvo aktu grozījumiem, pretējā gadījumā tiek veicināts normatīvisms bez skaidra mērķa un definēta rezultāta.







 

 

Par pētījumiem: šobrīd paredzēts viens liels un apjomīgs nozares pētījums par tirgus nepilnībām katru gadu. Līdz ar stratēģijas izstrādi ir jēgpilni vispirms veikt pētījumus par tirgus nepilnībām, un tad uz tās analīzes bāzes gatavot stratēģijas.
Par aptaujām: Vajadzētu atspoguļot jau šajā Stratēģijas dokumentā EM minēto aptauju rezultātus, lai būtu pamats stratēģijā iekļautajām izvēlēm.
Par nepieciešamo finansējumu: joprojām netiek paskaidrots, kas ir par pamatu atbalstāmo pasākumu noteikšanai.

-

Netiek pietiekami pamatoti rezultatīvo rādītāju izvēles kritēriji un pamats: piemēram, 2024.g. un 2027.g. apmeklētāju skaits vispār nav noteikts. Līdzīgs komentārs arī attiecas uz pārējiem tabulas "Sasniedzamie aktivitātes rezultāti" rādītājiem.

-