Atzinums

SIA “Rīgas ūdens” (turpmāk – Sabiedrība) iebilst likumprojekta  redakcijai, kura nosaka, ka “(2) Tehnisko vai īpašo noteikumu derīguma termiņš ir pieci gadi. Tehnisko noteikumu derīguma termiņa laikā tehnisko noteikumu izdevējs nav tiesīgs bez saskaņošanas ar būvniecības ierosinātāju izdot jaunus vai izdarīt grozījumus tehniskajos noteikumos attiecīgās būvniecības ieceres realizācijai.”, pamatojoties uz sekojošiem argumentiem:

Sabiedrība nenosaka tehnisko noteikumu (turpmāk - TN) derīguma termiņu garāku par vienu/diviem gadiem sekojošo iemeslu dēļ:
-   situācija ar būvniecības attīstību Rīgā ir ļoti dinamiska, jo pilsēta nepārtraukti attīstās, un arī viena gada laikā tā var būtiski mainīties (t.sk. centralizētas ūdens apgādes un kanalizācijas sistēmas tīklu izvietojums), realizējot daudzās būvniecības ieceres;
-   tāpat attīstās tehnoloģijas, un var mainīties Sabiedrības tehniskās prasības attiecībā uz piemērojamiem tehniskiem risinājumiem;
līdz ar ko, arī TN prasības un tajos papildus sniedzama informācija, kas būtu nepieciešama, veicot projektēšanu, var būtiski mainīties.

Saglabājot likumprojekta grozījumos paredzēto redakciju pieaugs būvvalžu noslodze savstarpēji pretrunīgu vai faktiskajai situācijai neatbilstošu būvprojektu skaņošanas procesā. Savukārt pretrunu un neatbilstību novēršanas atstāšana uz būvprojektu grozījumu sadaļu nav atbalstāma, jo šāda darbība rada tiešu ietekmi uz būvdarbu tempu un nesamērīgi pagarinās būvdarbu termiņus, kas veidos negatīvu sabiedrības attieksmi un lieku sabiedrisko spriedzi. Kā arī pieaugs finansiālie riski būvprojektu pasūtītājiem, saņemot būvvaldes atteikumu, saskaņot būvprojektu, noslēguma stadijā, kad faktiski jau ir veiktas sagataves darbības būvdarbu veikšanai. Proti, Pasūtītājs jau ir veicis cenu aptaujas būvdarbu veicēju kā arī nepieciešamo speciālistu piesaistei, specifisku būvniecības materiālu iepirkumu, sastādījis būvdarbu laika grafiku un veicis  darbības naudas plūsmas jeb finanšu līdzekļu piesaistei no kredītiestādes.   

Attiecībā uz izmaiņām iepriekš izvirzītām tehniskām prasībām – tās tiek mainītas atbilstoši būvniecības ierosinātāju sniegtai informācijai par izmaiņām būvniecības iecerē, t.sk. plānotajos tehniskajos risinājumos, vai arī:
- ja ir būtiskas izmaiņas topogrāfiskajā informācijā, ņemot vērā, ka atbilstoši Rīgas domes 2013. gada 23. jūlija saistošie noteikumi Nr. 6 "Augstas detalizācijas topogrāfiskās informācijas aprites saistošie noteikumi" 14. punkta prasībām topogrāfiskā plāna derīguma termiņš ir divi gadi, bet  inženiertīklu situācijas plāna derīguma termiņš ir viens gads.
- gadījumos, kad saistošo būvniecības ieceru realizācija virzās ātrāk, salīdzinot ar pieteikto;
- gadījumos, kad būvniecības ierosinātājiem mainās kādas nianses attiecībā uz būvniecības ieceri un viņi lūdz TN grozījumus.
 
No savas puses esam gatavi noteikt TN derīguma termiņu 2 gadi, izņemot gadījumus, kad tehniskie noteikumi tiek izsniegti ielu inženiertīklu izbūvei sarkano līniju robežās.

Tehnisko vai īpašo noteikumu derīguma termiņš nevar būt īsāks par 2 gadiem, izņemot gadījumus, kad tehniskie noteikumi tiek izsniegti ielu inženiertīklu izbūvei sarkano līniju robežās.

Par "Rail Baltica publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras un saistītās infrastruktūras būvniecības procesa dalībnieki nenes atbildību pret pazemes ārējo inženiertīklu īpašnieku vai valdītāju, ja būvdarbu laikā pazemes ārējam inženiertīklam ir nodarīti jebkādi bojājumi sakarā ar jebkuru no šādiem apstākļiem:
1) tas neatrodas vietā vai dziļumā, kurā tas bija norādīts paša pazemes ārējo inženiertīklu īpašnieka vai valdītāja saskaņotajā augstas detalizācijas topogrāfiskajā informācijā par attiecīgā inženiertīkla atrašanās vietu;
2) atbilstoši Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmas datiem attiecīgajam inženiertīklam bija jābūt citā vietā;
3) tā atrašanā vieta nebija zināma.":

Vēršam uzmanību tam, ka ar šādu paredzamo grozījumu netiek ievērots tiesiskās paļāvības princips.

Atbilstoši Ministru kabineta 2012. gada 24. aprīļa noteikumos Nr. 281 "Augstas detalizācijas topogrāfiskās informācijas un tās centrālās datubāzes noteikumi" noteiktajām:
-  Sertificēts mērnieks apakšzemes inženiertīklus uzmēra vienlaikus ar topogrāfisko uzmērīšanu vai atsevišķi, precizējot to novietojumu.
-  Inženiertīklu skatrakumus atļauts ierīkot tikai pēc pasūtītāja pieprasījuma ar apakšzemes inženiertīklu turētāja atļauju tā pārstāvja klātbūtnē.
-  Inženiertīklu turētājs pēc mērnieka pieprasījuma sniedz tam par savām inženierkomunikācijām visu pieejamo informāciju, kas nepieciešama topogrāfiskajai uzmērīšanai.

Par būvniecības procesa dalībnieku atbildību norādāms, ka no Būvniecības likuma tiesību normām izriet, ka katrs būvniecības procesa dalībnieks ir individuāli atbildīgs tikai par savu rīcību un nav arī pastarpināti atbildīgs par otra rīcību (skat. LR Senāta paplašinātajā sastāvā 04.10.2022. spriedums lietā Nr. SKC-8/2022).

Attiecīgi SIA “Rīgas ūdens” ir tiesības paļauties, ka atbildību par veiktajiem darbiem uzņemsies tas, kurš šos darbus ir paveicis.

Iesaistoties būvniecības ieceres realizācijā,
1) Būvprojekta vadītājam (būvniecības procesa dalībniekam) atbilstoši Projektēšanas uzdevumam un labai profesionālai praksei, izvērtējot riskus, pēc nepieciešamības konsultējoties ar inženiertīklu turētājiem par pieejamo datu ticamību, jāizvērtē konkrētajā situācijā skatrakumu veikšanas nepieciešamību datu ticamības nodrošināšanai un jāizstrādā attiecīgs uzdevums mērniecības darbu veikšanai – topogrāfiskai uzmērīšanai.
2) Secīgi sertificētam Mērniekam atbilstoši iepriekš minēta Būvprojekta vadītāja uzdevumam un labai profesionālai praksei kvalitatīvi jāveic inženiertīklu izvietojuma mērījumus, pēc nepieciešamības ierīkojot skatrakumus un veidojot attiecīgus topogrāfiskus datus.
Savukārt pārējiem būvniecības procesa dalībniekiem, piemēram, būvspeciālistam-projektētājam un būvdarbu vadītājam, kā arī inženiertīklu turētājiem ir tiesības uz šiem datiem paļauties.

Likumprojekts paredz šo tiesību nepamatotu ierobežošanu, un paredz pienākumu inženiertīklu turētājiem uzņemties atbildību par tiem darbiem, kurus nav veicis.

No savas puses esam gatavi uzņemties atbildību par tiem SIA “Rīgas ūdens” piederībā esošiem inženiertīkliem, kuri tika izbūvēti pēc tam, kad stājas spēkā Ministru kabineta 2012. gada 24. aprīļa noteikumi Nr. 281 "Augstas detalizācijas topogrāfiskās informācijas un tās centrālās datubāzes noteikumi"

8. pants. Atbildība par pazemes ārējiem inženiertīkliem.
Rail Baltica publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras un saistītās infrastruktūras būvniecības procesa dalībnieki (izņemot būvprojektu vadītājus, kas izstrāda uzdevumus topografiskai uzmērīšanai, un serificētus mērniekus, kas veic topogrāfisko uzmērīšanu, izstrādājot nepieciešamos topogrāfiskos plānus) nenes atbildību pret pazemes ārējo inženiertīklu īpašnieku vai valdītāju, ja būvdarbu laikā pazemes ārējam inženiertīklam ir nodarīti jebkādi bojājumi sakarā ar jebkuru no šādiem apstākļiem:
1) tas neatrodas vietā vai dziļumā, kurā tas bija norādīts paša pazemes ārējo inženiertīklu īpašnieka vai valdītāja saskaņotajā augstas detalizācijas topogrāfiskajā informācijā par attiecīgā inženiertīkla atrašanās vietu;
2) atbilstoši Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmas datiem attiecīgajam inženiertīklam bija jābūt citā vietā;
3) tā atrašanā vieta nebija zināma.

Pienākums noskaidrot un uzmērīt to pazemes ārējo inženiertīklu  faktisko novietojumu dabā, kas tika izbūvēti pēc tam, kad stājas spēkā Ministru kabineta 2012. gada 24. aprīļa noteikumi Nr. 281 "Augstas detalizācijas topogrāfiskās informācijas un tās centrālās datubāzes noteikumi", gulstas uz pazemes ārējo inženiertīklu īpašnieku un šādas darbības ir veicamas par pazemes ārējo inženiertīklu īpašnieka vai valdītāja līdzekļiem.

Ierosinām izvērtēt papildus regulējuma nepieciešamību, lai nodrošinātu:
- pietiekamu Būvprojekta vadītāju un Mērnieku paveikta darba kontroli, kā arī  
- attiecīgo iepriekšminēto speciālistu atbildību par nekvalitatīvi paveikta darba sekām.