Atzinums

Pie 1.9. Šis punkts ir maldinošs gadījumā, kad nav nepieciešami būvniecības ieceres dokumenti- tātad šajos gadījumos pēc punkta loģikas nav jāpieprasa tehniskie noteikumi un jāsaņem skaņojumi atbilstoši attiecīgajiem normatīvajiem aktiem.

Paziņojumiem jābūt ar būvvalžu pienākumu veikt novietnes pārbaudi uz aizliegumu/ierobežojumu esību, nepieciešamo skaņojumu saņemšanas faktu un atbilstību TIAN.
Vienāda kontrole (šobrīd nav pienākums, bet ir tiesības veikt pārbaudi)  tieši no kompetento institūciju (būvvalde) puses, apstiprinot “paziņojumu” būvniecībai, radītu cilvēkam pārliecību un skaidrību par būves atbilstību un novērsīs iespējamus pārpratumus vēlāk.

Ir jāvērš būvniecības ierosinātāja uzmanību viņa atbildībai un nepieciešamībai patstavīgi (bez arhitekta iesaistes) pildīt visas citas regulējuma prasības un saskaņojot būvniecību aizsargjoslās attiecīgās iestādēs. Sabiedrībai ir jāsniedz informācija, kas viņam varētu būt saistoša un  kur to var atrast - aizsargjoslas, MK noteikumus, kas paredz TN saņemšanu, TIAN, spēkā esošos detālplānojumus un citu izpildei nepieciešamus dokumentus. 

LATVIJAS ARHITEKTU SAVIENĪBA - 11.07.2025.
LAS turpina uzturēt iebildumu un to papildina.
LAS uzskata, ka arī pēdējā redakcijā izteiktais priekšlikums ir maldinošs, jo rada iespaidu, ka dzīvojamās apbūves teritorijās mazēkas var realizēt bez kādiem ierobežojumiem un skaņojumiem.
Vēršam uzmanību, ka ĒBN anotāciju visticamāk nelasīs cilvēki, kas nav būvniecības vai tiesību jomu eksperti, tāpēc tikai anotācijā minēt nepieciešamību saņemt trešo pušu skaņojumus  uzskatām par maldinošu praksi.
Anotācijā noteikts, ka  mazēku skaņojumi, ja tādi saņemami, pievienojami ēkas ekspluatācijas lietai pretēji loģikai par to, ka bez būvniecības dokumentācijas realizētam objektam nebūs savas ekspluatācijas lietas, jo objekts nebūs reģistrēts ne BIS, ne VZD.

Uzskatām, ka regulējumā jāietver prasība, ka bez būvniecības dokumentācijas iespējams realizēt tikai tādas mazēkas, kurām nav nepieciešami nekādi skaņojumi un tas iespējams apbūvei paredzētās teritorijās tikai ĀRPUS PILSĒTĀM un ainaviski vērtīgām teritorijām. Pārējām mazēkām tomēr nepieciešams vismaz paziņojums par būvniecību.
Šādā veidā to mazēku būvniecība, kurām būtu bijis jābūt saņēmušām kādu (jebkādu) skaņojumu vai atļauju, statuss būs patvaļīga būvniecība un šo ēku uzraudzība saglabājas būvvaldes kompetencē. Patvaļīga būvniecība gadījumā, kad nav nepieciešama būvniecības dokumentācija, netiek uzskatīta par būvvaldes kompetenci un ir risināma tikai civiltiesiskā kārtā caur tiesu, kas ievērojami paildzina šo lietu risināšanas ilgumu un attiecīgi administratīvo slogu.

Atkārtoti norādām, ka tās mazēkas, kas tiktu realizētas bez paziņojuma procedūras, netiktu iekļautas blīvuma un intensitātes aprēķinos un pastāv risks, ka teritorijās, kur šāda nekontrolēta apbūve ir atļauta, ļoti degradētos vides kvalitāte un drošība (gan sociālā, gan ugunsdrošības aspektā). Tas pašiem īpašniekiem var vēlāk arī ierobežot iespējas veikt kādas pamatbūves (dzīvojamās ēkas) pārbūves, jo tomēr mirklī, kad tiktu skaņots ēkas projekts, izstrādājot ģenerālplānu, tiek aprēķināts kopējais zemesgabala blīvums un intensitāte - šajā mirklī var izrādīties, ka klientam ir jānojauc viņa uzbūvētās mazēkas, jo viņš nebūtu rēķinājies, ka tās jāiekļauj blīvuma aprēķinā. Tas ne vien ir maldinoši, bet arī uzliek par pienākumu cilvēkam izvēlēties - nojaukt mazēkas vai uzlabot savus dzīves apstākļus, pārbūvējot māju. Bez tam, nojaukšanas gadījumā tas nozīmē arī jaunus būvniecības atkritumus un bezatbildīgu pieeju pret būvēm kā tomēr dārgu, resursietilpīgu un vidi ietekmējošu jomu.

Praktisko apsvērumu klāstam jāpievieno, ka ēkām, kas realizētas bez būvniecības ieceres un bez izpratnes par normatīvo aktu prasībām (normatīvo aktu prasības ierosinātāji parasti sāk  skatīt tikai pie būvniecības dokumentācijas sagatavošanas) ir liels risks neievērot noteiktās ugunsdrošības prasības un šādā veidā var notikt nekontrolēta ugunsdrošības nodalījumu apvienošana, īpaši blīvi apdzīvotās teritorijās. Par ugunsdrošības risku palielināšanos liecina arī no VUGD saņemtā vēstule 07.07.2025. Nr. 22-1.28/1098, norādot, ka mazēku atvieglojumi varētu palielināt ugunsdrošību prasību neievērošanu. Kā viena no tādām varētu būt sapulcēs vairākkārt minētās bijušo dārzkopības kooperatīvu teritorijas, kur zemes gabali ir nelieli un tā jau attālumi starp būvēm ir mazāki, kā apzināti veidotos dzīvojamo apbūves rajonos. Līdz ar to šajā blīvajā vidē, kur jau tā ir grūtāk uzraudzīt vides kvalitāti un kur attiecības starp kaimiņiem reizēm jau ir saspīlētākas tieši šaurības dēļ, situācija tikai pasliktinātos ne tikai pilsētbūvnieciski bet arī tiesiski, tādejādi arī vēl vairāk degradējot šīs vides nekustamā īpašumu vērtību kopumā.
LAS ieskatā šāda vieglprātīga attieksme ir pretrunā arī  Kultūras ministrijas parakstītajai Davosas deklarācijai, kas aicina uz atbildīgāku būvniecību, ilgtspējīgāku domāšanu un apkārtējās vides kvalitātes un attiecīgi dzīves telpas kvalitātes uzlabošanu.


 

1.3. papildināt noteikumus ar 7.3.4. apakšpunktu šādā redakcijā:"7.3.4. mazēkas (transporta pieturu nojumes, citas iepriekš, neklasificētas ēkas, tai skaitā palīgēkas) jaunai būvniecībai, novietošanai vai nojaukšanai apbūves teritorijās ārpus pilsētas, ārpus ainaviski vērtīgām teritorijām un ārpus zonām, kas skar trešo pušu intereses, izņemot būvniecību valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu teritorijās un to aizsargjoslās, dabas, inženiertīklu un citu objektu aizsargjoslās, kā arī zonās, kur ar likumu noteikti apbūves ierobežojumi (civillikums, ugunsdrošības normatīvi, aizsargjoslu likums, utt).                                                                                                                  1.4. izteikt 7.¹ 4.apakšpunktu šādā redakcijā:"7.¹ 4. pirmās grupas dzīvojamās ēkas, palīgēkas vai lauksaimniecības nedzīvojamās ēkas un mazēkas jauna būvniecība vai novietošana, izņemot šo noteikumu 7. punktā minēto gadījumu un būvniecību valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu teritorijās;";

Pie 1.8. Saskaņā ar Likuma Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās 19.panta pirmās daļas 1.p., Zemesgrāmatā kā patstāvīgi īpašuma objekti nav ierakstāmas  mazēkas, izņemot garāžas.


 
 

-

LAS šobrīd nekonstatē regulējumā nepārprotamu projektētāja pienākumu izstrādāt BK daļu, kā arī uzņemties par to atbildību kaut vai BPV lomas ietvarā.
AR daļa var būt uzskatāma par pietiekamu viendzīvokļa ēkas būvniecībai, saskaņā ar BL 16.panta otro daļu. LAS SC neredz pamatu turpmāk saukt arhitektus pie atbildības gadījumā, ja tiks izstrādāts tikai būvvaldē iesniedzamais apjoms (AR daļa, iespējams, skiču projekta stadijā). Taču BL 9.pants netīši norāda uz pasūtītāja atbildību, kas ir jāakcentē anotācijā un izglītojot sabiedrību - pasūtītāja pienākums nodrošināt BL 9.panta izpildi pašam vai piesaistot speciālistus.
AR daļas risinājumi nenodrošina energoefektivitātes prasību izpildi, pēc kuriem gandrīz nulles māju uzbūvēt nav iespējams. Nav skaidrs, kas būs atbildīgs (īpašnieks?) un kādas būs sekas, ja ēkas energoefektivitāte būvdarbu beigās neatbildīs Ēku energoefektivitātes minimālajam pieļaujamajam līmenim jaunbūvēm.

Grozījums atbalstāms tikai informējot sabiedrību par atbildību, ka atbrīvojot no pienākuma iesniegt būvvaldē un pasūtīt būvspeciālistam BK, GP daļu (ĒBN paredzētā novietnes plāna vietā) ar vertikālo risinājumu, nodrošinot ūdeņu novadīšanu un savietoto tīklu shēmu, kā arī pagaidu Energosertifikātu, īpašniekam tiek uzlikta atbildība par atbilstības regulējumam nodrošināšanu saviem spēkiem.

LATVIJAS ARHITEKTU SAVIENĪBA - 11.07.2025.
Iebildums tiek uzturēts, sk. arī 15.punktu. (par 7.² 1. punktu)
Papildus uzskatam par nepieciešamu 200m2 “ēkas kopējo platību” aizvietot ar “Ēkas stāvu platību”, jo ēkas (telpu) platība ir manipulējams un vie3gli maināms lielums, kā arī, ņemot vērā atteikšanos no kadastrālās uzmērīšanas, to neviens nepārbaudīs.
 

-

Pie 1.6. LAS šobrīd nekonstatē regulējumā nepārprotamu projektētāja pienākumu izstrādāt BK daļu, kā arī uzņemties par to atbildību kaut vai BPV lomas ietvarā.
AR daļa var būt uzskatāma par pietiekamu viendzīvokļa ēkas būvniecībai, saskaņā ar BL 16.panta otro daļu. LAS SC neredz pamatu turpmāk saukt arhitektus pie atbildības gadījumā, ja tiks izstrādāts tikai būvvaldē iesniedzamais apjoms (AR daļa, iespējams, skiču projekta stadijā). Taču BL 9.pants netīši norāda uz pasūtītāja atbildību, kas ir jāakcentē anotācijā un izglītojot sabiedrību - pasūtītāja pienākums nodrošināt BL 9.panta izpildi pašam vai piesaistot speciālistus.
AR daļas risinājumi nenodrošina energoefektivitātes prasību izpildi, pēc kuriem gandrīz nulles māju uzbūvēt nav iespējams. Nav skaidrs, kas būs atbildīgs (īpašnieks?) un kādas būs sekas, ja ēkas energoefektivitāte būvdarbu beigās neatbildīs Ēku energoefektivitātes minimālajam pieļaujamajam līmenim jaunbūvēm.

Grozījums atbalstāms tikai informējot sabiedrību par atbildību, ka atbrīvojot no pienākuma iesniegt būvvaldē un pasūtīt būvspeciālistam BK, GP daļu (ĒBN paredzētā novietnes plāna vietā) ar vertikālo risinājumu, nodrošinot ūdeņu novadīšanu un savietoto tīklu shēmu, kā arī pagaidu Energosertifikātu, īpašniekam tiek uzlikta atbildība par atbilstības regulējumam nodrošināšanu saviem spēkiem.

LATVIJAS ARHITEKTU SAVIENĪBA 11.07.2025.
Atkārto iepriekšējo iebildumu Nr.4
Iebildums tiek uzturēts, sk. arī 15.punktu. (par 7.² 1. punktu)
Papildus uzskatam par nepieciešamu 200m2 “ēkas kopējo platību” aizvietot ar “Ēkas stāvu platību”, jo ēkas (telpu) platība ir manipulējams un vie3gli maināms lielums, kā arī, ņemot vērā atteikšanos no kadastrālās uzmērīšanas, to neviens nepārbaudīs.

 

-

Pie 1.22. Nav konsekvences, jo Energosertifikātu atbilstoši 157.5. punktam nepieciešams pievienot tikai ēkas atjaunošanas gadījumā, bet ne jaunbūvēm. Pie mērķa uzlabot energoefektivitāti savrupmāju sektorā, šādai prasībai būtu jābūt obligātai.

 

p.157.5. - ja veikta atjaunošana un energoefektivitātes pasākumi, vai paredzēta dzīvojamās ēkas jaunā būvniecība, papildus pievieno informāciju par ēkas energoefektivitātes pagaidu sertifikātu, kas izdots saskaņā ar normatīvajiem aktiem ēku energoefektivitātes jomā, – pagaidu sertifikāta izdošanas datums un numurs būvniecības informācijas sistēmā;

Pie 1.15. sk. iebildumus pie 1.6. punkta.
Pretrunā ar anotāciju: Papildus jānorāda, ka attiecīgās izmaiņas pēc būtības nemainīs būvdarbiem nepieciešamo projektēšanas dokumentāciju, jo būvprojekta pietiekama detalizācija, lai varētu kvalitatīvi saplānot un veikt būvdarbus, neatkarīgi no regulējuma izmaiņām, būs tāda pati.
viena dzīvokļa dzīvojamām ēkām nav telpu grupas. Telpu izmēri pie plāniem ir pašsaprotami, tad arī jāpasaka ka vajag salikt asis u.c.
Nav saprotams kādā projekta stadijā atbilstoši VBN sagatavojams būvvaldē iesniedzamais projekts, pēc apraksta tas ir skiču stadijā.

LAS vērš uzmanību, ka ar AR daļas risinājumiem skiču stadijā absolūti nepietiek energoefektivitātes prasību nodrošināšanai. Esošā ĒBN redakcija paredz sertifikāta izstrādi tikai pie būvatļaujas procesa - p.75.1 Ēkas energoefektivitātes novērtējumu aprēķinātajai energoefektivitātei, kas veikts saskaņā ar normatīvajiem aktiem ēku energoefektivitātes jomā, pievieno būvniecības informācijas sistēmā. Lai nodrošinātu to, ka būvkonstrukciju risinājumu atbilstību apstiprina būvspeciālists, tas arī jāiekļauj sastāvā - šobrīd regulējums neuzliek šādu pienākumu šāda paskaidrojuma raksta izstrādātājam.

Pretrunā ar anotācijā minēto grozījumu mērķi veicināt privātmāju energoefektivitāti.
Gadijumā, ja privātmājām līdz 200m2 tomēr jāiesniedz energoefektivitātes sertifikāts, nodrošinot prasības, redakcija ir jāpapildina ar vairākām prasībām - izejas datiem energoefektivitātes aprēkiniem.

LATVIJAS ARHITEKTU SAVIENĪBA 11.07.2025.
Atkārto iepriekšējo iebildumu Nr.4
Iebildums tiek uzturēts, sk. arī 15.punktu. (par 7.² 1. punktu)
Papildus uzskatam par nepieciešamu 200m2 “ēkas kopējo platību” aizvietot ar “Ēkas stāvu platību”, jo ēkas (telpu) platība ir manipulējams un vie3gli maināms lielums, kā arī, ņemot vērā atteikšanos no kadastrālās uzmērīšanas, to neviens nepārbaudīs.

Uzskatam par nepieciešamu lietot līdz šim pieņemtos pašsaprotamos nosaukumus projektēšanā un būvniecībā, aizstājot “ēkai nepieciešamo ārējo inženiertīklu (pievadu) novietojums zemes gabalā” ar “ģenerālplāns ar vertikālo plānojumu un savietoto inženiertīklu plānu”.
Noteiktais paskaidrojuma raksta minimālais komplekts nav pietiekošs, lai izvērtētu projekta risinājumu atbilstību būvniecības regulējumam būvvaldēm vai LAS SC, vērtējot sūdzības par arhitektiem, piemēram, nav iekļauta fasādes krāsu pase un apdares risinājumi, vertikālais plānojums (TIAN), sienu, jumta, grīdas tipi, logu un durvju specifikācija (ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehnika).

Vēršam uzmanību, ka nosakot minimālo būvvaldē iesniedzamo paskaidrojuma raksta komplektāciju, kur īpašnieks saviem spēkiem var veikt būvniecību, arhitekts nebūs atbildīgs par pilna projekta izstrādi un detalizāciju Tehniskā vai Darba projekta stadijā, jo tas ir ārpus arhitekta kontroles EBN grozījumu kontekstā un būs vien noslēgtā Līguma starp projektētāju un īpašnieku ietvars.

Ņemot vērā pēdējo starpnozaru sanāksmi par likuma grozījumiem, kur tika konstatēts, ka EM iekšienē nav skaidrības par to, ka / vai privātmājas projekta gadījumā paskaidrojuma raksta procedūras lietošana nozīmē arī projekta detalizācijas un līdz ar to kvalitātes prasību samazināšanu. 
Uzstādījums, ka paskaidrojuma raksta minimālais iesniedzamais apjoms ir tikai būvvaldē iesniedzamais, bet vispār ir jābūt izstrādātam pietiekoši detalizētam projektam, lai būtu iespējams veikt būvdarbus, neiztur kritiku, jo šis ir projektēšanas Līguma jautājums un var nestrādāt īpašnieku interesēs iegūt kvalitatīvu projektu.
LAS uzskata, ka šādus grozījumus, kas ietekmē ļoti lielu daļu no būvniecības procesiem*, ļoti lielu daļu valsts iedzīvotāju un ļoti lielus viņu investēto līdzekļu kopapjomu, nevar pieņemt, kamēr nav skaidri norādīts, ka  paskaidrojuma raksta dokumentācijas sastāvs būves realizācijai ir izstrādājams Tehniskā vai Darba projekta stadijā vai arī atbildība par būves kvalitāti un atbilstību normatīviem (par risinājumiem, kas nav iekļauti PR minimālajā komplektā) pāriet uz īpašnieku.
*Statistikas dati īsumā:
vienģimenes māju (Viena dzīvokļa mājas (neskaitot vasarnīcas utt)) būvatļaujas (tās, ko skar būvatļaujas izsniegšanas process) 2024. gadā sastādīja 60,23% no visām izsniegtajām būvatļaujām, no tām 77,52% bija tieši jaunbūvju projektu būvatļaujas. Tās ir 2002 būvatļaujas jaunu privātmāju realizācijai. Šo privātmāju būvniecība pat tad, ja pieņem, ka tās ir nelielas (120kv.m.) un lētas (1500 eur/kv.m.), kopā izmaksā vismaz 360 miljonus nodokļu maksātāju naudas un šī ir summa, ar kuras lietderīgu izlietojumu pašlaik tiek spekulēts, jo nekvalitatīvs projekts ļoti bieži nozīmē nelietderīga investīcija objektā, kas nasasniedz savu likviditātes potenciālu (pārdošanas cenu). 
LAS norāda, ka LAS jau šobrīd ir grūtības ar cīņu pret nekvalitatīviem projektiem un nekvalitatīviem būvniecības risinājumiem, pārliekot privātmājas no “būvatļaujas” uz “paskaidrojuma raksta” procedūru, LAS iespējas uzraudzīt privātmāju projektēšanas pakalpojuma kvalitātes izpildi caur arhitektu prakses uzraudzību  tuvosies nullei.

Datu avots - https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__NOZ__BU__BUE/BUE011/table/tableViewLayout1/



 

23.2.4. ja paredzēta viena dzīvokļa dzīvojamās ēkas ar kopējo platību, kas nepārsniedz 200 m2, jauna būvniecība - projekta risinājumi Tehniskā projekta stadijā atbilstoši VBN, tajā skaitā ēkas jumta un stāvu plāni ar telpu grupu lietošanas veidu eksplikāciju ar telpu augstumiem, ēkas fasādes ar augstuma atzīmēm un apdares materiāliem  un raksturīgos griezumus ar augstuma atzīmēm, savietoto tīklu plānu, ģenplāns (kā p.24.4.1.) ar virszemes ūdeņu novadīšanas risinājumu, Būvkonstrukciju daļa, sienu, jumtu, grīdu tipi, logu un ārdurvju specifikācijas, energoefektivitātes pagaidu sertifikāts.

Pie 1.13. Nekonsekvence - projektējot jaunbūvi līdz 200m2 BK daļu nevajag iesniegt būvvaldē, bet pārbūvei vajag iesniegt konstruktīvos risinājumus.

Atjaunošanas gadījumā (ēkas siltināšana) ir jāiesniedz pagaidu energosertifikāts, ar ierakstiem vien skaidrojošajā aprakstā energoefektivitātes prasību nodrošināšanai nepietiek (p. 22.4)

Pārbūve nemainot apjomu var ietvert ne tikai ailu izveidi, bet arī bēniņu izbūvi.

Būvkomersantam nav attiecīgas projektēšanas jomas un BIS daļu apstiprina būvspeciālists.

"







 

22.5. šo noteikumu 7.1 6. apakšpunktā minētajā gadījumā:
22.5.1. atjaunošanas gadījumā – fasādes vai jumta krāsu risinājumu (krāsu pasi), ja paredzētas izmaiņas fasādē, konstruktīvos risinājumus, kurus izstrādājis un būvniecības informācijas sistēmā apstiprinājis būvspeciālists attiecīgajā projektēšanas jomas darbības sfērā, pievienojot informāciju par energoefektivitātes pasi, ja paredzēta energoefektivitātes uzlabošana
22.5.2. pārbūves gadījumā - ēkas vai telpu grupas plānu, kurā parādītas veicamās izmaiņas, norādīta ēkas vai telpu grupas eksplikācija ar telpu augstumiem, veicamo izmaiņu konstruktīvais risinājums un izvērtējums par tā ietekmi uz ēkas kopējo stiprību un noturību, kuru izstrādājis un būvniecības informācijas sistēmā apstiprinājis būvspeciālists attiecīgajā projektēšanas jomas darbības sfērā,
 

Pie 1.12. Nav saprotams grozījums. Redakcionāli jālabo.




 

22.2. otrās grupas viena dzīvokļa dzīvojamām ēkām – ēkas vai telpu grupas plānu, kurā parādītas veicamās izmaiņas, norādīta ēkas vai telpu grupas eksplikācija ar telpu augstumiem, konkrēta mezgla (ailas) konstruktīvais risinājums un izvērtējums par tā ietekmi uz ēkas kopējo stiprību un noturību un kuru izstrādājis un būvniecības informācijas sistēmā apstiprinājis būvspeciālists attiecīgajā projektēšanas jomas darbības sfērā, kā arī citu personu saskaņojumus, ja saskaņā ar normatīvajiem aktiem tādi nepieciešami;

Pie 1.10. Redakcija ir neskaidra/nesaprotama, redakcionāli jālabo. inženiertīklu būvniecību nosaka cits normatīvais akts.

 

-

Pie 1.9. Šis punkts ir maldinošs gadījumā, kad nav nepieciešami būvniecības ieceres dokumenti- tātad šajos gadījumos pēc punkta loģikas nav jāpieprasa tehniskie noteikumi un jāsaņem skaņojumi atbilstoši attiecīgajiem normatīvajiem aktiem.

Paziņojumiem jābūt ar būvvalžu pienākumu veikt novietnes pārbaudi uz aizliegumu/ierobežojumu esību, nepieciešamo skaņojumu saņemšanas faktu un atbilstību TIAN.
Vienāda kontrole (šobrīd nav pienākums, bet ir tiesības veikt pārbaudi)  tieši no kompetento institūciju (būvvalde) puses, apstiprinot “paziņojumu” būvniecībai, radītu cilvēkam pārliecību un skaidrību par būves atbilstību un novērsīs iespējamus pārpratumus vēlāk.

Ir jāvērš būvniecības ierosinātāja uzmanību viņa atbildībai un nepieciešamībai patstavīgi (bez arhitekta iesaistes) pildīt visas citas regulējuma prasības un saskaņojot būvniecību aizsargjoslās attiecīgās iestādēs. Sabiedrībai ir jāsniedz informācija, kas viņam varētu būt saistoša un  kur to var atrast - aizsargjoslas, MK noteikumus, kas paredz TN saņemšanu, TIAN, spēkā esošos detālplānojumus un citu izpildei nepieciešamus dokumentus. 

LATVIJAS ARHITEKTU SAVIENĪBA 11.07.2025.
LAS Turpina uzturēt iebildumu, skatīt pie Izziņas 2.punkta iebilduma pamatojuma.

-

Par 1.7. Palīgēkām un lauksaimniecības ēkām nav 3.grupas, dzīvojamām tik ja 2 pazemes stāvi vai 6 virszemes, ko pārbūves rezultātā nav reāli sasniegt. Taču būtu skaidri jāierobežo savrupmājas pārbūvi par publisku ēku, piem., ģimenes ārstu klīniku, kur jau arhitekta kvalifikācija neļauj projektēt BK daļu. Nebūtu pieļaujams dzīvojamām ēkām pārbūves procesā pārsniegt 200m2 slieksni, kam jābūt būvatļaujas procesam. Jābūt iespējai pirmās grupas dzīvojamo ēku pārbūvēt līdz 200m2 ar paskaidrojuma raksta procedūru.

LATVIJAS ARHITEKTU SAVIENĪBA 11.07.2025.
Iebildums tiek daļēji saglabāts. Nav skaidrs pamatojums 200m2 dzīvojamo ēku ierobežojumam jaunbūvēm, ja ar šādu pat atvieglotu procedūru (paskaidrojuma raksts) var pārbūves rezultātā palielināt ēku faktiski bez kāda ierobežojuma.
Priekšlikums sasaistīt dzīvojamās ēkas platības ierobežojumu ar esošo EBN 107.1. punktu 400m2 (īpašnieks var būvēt saviem spēkiem) gan jaunbūvēm, gan arī pārbūvēm.

7.2 11. viena vai divu dzīvokļu dzīvokļa dzīvojamās ēkas, palīgēkas vai lauksaimniecības nedzīvojamās ēkas, nemainot lietošanas veidu un, dzīvojamās ēkas pārbūves gadījumā, nepārsniedzot kopējo platību 200m2 un neveidojot vairāk par 2 dzīvokļiem ēkā.

 

Nepieciešams vērst būvniecības ierosinātāja uzmanību viņa atbildībai un nepieciešamībai patstāvīgi pildīt visas citas regulējuma prasības, tai skaitā tam, ka dzīvojamo apbūvi var veikt tikai un vienīgi savā zemē, neveidojot dalīto īpašumu.

Maldīgi tiek pasniegts, ka visu var izdarīt pats bez būvvaldes saskaņojuma, bet tas tā nav, jo šīm ēkām ir inženiertīkli, kuru izbūvei ir nepieciešami inženieri (nav arhitekts, kurš var paņemt zem sevis inženiertīklu pievadu projektēšanu). Problēmas pie nodošanas ekspluatācijā - inspektori pēc fakta prasa tīklu projektus, kas ir papildus slogs īpašniekam, inženieriem vai arhitektiem, kam izbūvētie tīkli “jālegalizē”.

Nepieciešams Paziņojumiem ieviest būvvaldes akceptēšanu novietojumam, pamatojumu sk. pie 1.9. punkta.

 

7.1 4. pirmās grupas dzīvojamās ēkas, izņemot ēkas, uz ko attiecināmas energoefektivitātes likuma prasības, palīgēkas vai lauksaimniecības nedzīvojamās ēkas un mazēkas jauna būvniecība vai novietošana, izņemot šo noteikumu 7. punktā minēto gadījumu un būvniecību valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu teritorijās;

Atvieglojums ir maldinošs, nosakot ka nav nepieciešami būvniecības ieceres dokumenti, tiek aizmirsts, ka ir gadījumi, kad ēkas būvniecībai jāsaņem tehniskie noteikumi jāskaņo ar dažādām instancēm, jāveic atmežošana u.tmldz. Īpašnieki varētu arī nezināt, ka novietne atrodas vietā, kur nav apbūves tiesības. Lai veiktu būvniecību bez dokumentācijas ir jābūt kompetentam vairākos likumos un KM noteikumos. Pasūtītāji tiek atbrīvoti no paziņojuma iesniegšanas, kas ir niecīga slodze, taču vienlaicīgi viņiem tiek uzlikta atbildība par regulējuma ievērošanu.

Fakts, ka Anotācijā tiek norādīts, ka tomēr personai pastāv risks, ka, neievērojot normatīvo aktu prasības, piemēram, par ēkas novietojumu, ēka būs jānojauc vai tā būs jāpārvieto, lai nodrošinātu tās atbilstību normatīvo aktu prasībām; Tomēr personai, veicot šādus būvdarbus, jāapzinās, ka jāievēro normatīvo aktu prasības ne tikai vietējās pašvaldības teritorijas attīstības plānošanas dokumenti, tai skaitā teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi, bet arī Civillikums, Aizsargjoslu likums, būvniecību regulējošie un citi normatīvie akti - nekādā veidā nepalīdz īpašniekiem.

No dažādu likumu sistēmas viedokļa redzams, ka likumdevēja uzdevums ir noteikt skaidru kompetenci un atbildību par būvniecības procesu, kuros ir iesaistītas iestādes un tieši attiecīgie būvspeciālisti, no kuriem (nevis no pasūtītāja) tiek prasīts profesionālo zināšanu apliecinājums (t.sk., sertifikācijas veidā). Ja cilvēkam, kurš nav būvspeciālists, turklāt, kuram nav zināma vai pieejama aktuālā informācija, kas vienkopus un nepārprotami sniedz: pilnvērtīgu informāciju par objektu; ar to saistītu vai īpašumam blakus esošiem infrastruktūras (gāzes vads, autoceļu aizsargjosla  u.c.) objektiem, tad no viņa nevar prasīt, lai viņš patstāvīgi spētu izvērtēt, ar ko viņam ir skaņojams projekts. Tā piemēram, arī projektējot un būvējot mazēku savā īpašumā (meža zemē), cilvēkam, pirmkārt, pašam ir jāzina kārtība ar tam nepieciešamām administratīvām procedūrām, otrkārt, jāzina, pie kā ir jāvēršas šādas atļaujas saņemšanai un tikai pēc tam ir tiesības veikt atmežošanu un būvniecību.

Nepieciešams vērst būvniecības ierosinātāja uzmanību viņa atbildībai un nepieciešamībai patstavīgi pildīt visas citas regulējuma prasības un saskaņojot būvniecību aizsargjoslās attiecīgās iestādēs.

ĒBN punkts šādā redakcijā potenciāli (sākotnējās situācijas atjaunošanas jeb nojaukšanas gadījumā) var tikt interpretēts kā cilvēktiesību aizskārums jeb valsts radīta situācija attiecībā par sava īpašuma pilnvērtīgu izmantošanu. Proti, neesot pietiekami skaidram regulējumam, cilvēkam, kurš nav būvniecības speciālists ar tam piemītošām jomas zināšanām, būs pietiekams pamats vērsties pret valsti, ka tā nav nodrošinājusi “skaidrus spēles” noteikumus. LAS ieskatā - šādu masveidīgu situāciju rezultātā tiesai var tikt iesniegtas vairāku personu vai to apvienību prasības pret valsti. Tiesai, ievērojot Administratīvā procesa 2.panta 1.punktā, 4.panta pirmās daļas 1.punktā, 5.pantā u.c. pantos noteikto, būs pamats tulkot par labu cilvēkam valsts pieņemto normu piemērošanu un valsts izvirzīto (t.sk., nepilnīgi izstrādāto) prasību pamatotību, uzliekot par pienākumu valstij/amatpersonām atlīdzināt privātpersonai radušos zaudējumus vai kaitējumu.

Ja nepieciešami tikai skaņojumi bez tālāksekojoša iesnieguma būvvaldē, tad jābūt vietai, kur skaņojumi glabājas (BIS nav šāda funkcionalitāte), lai būtu pierādāmi un saistoši arī nākotnē. Nav skaidrs kā šābrīža redakcijā ir paredzēts šo organizēt. 

LATVIJAS ARHITEKTU SAVIENĪBA  11.07.2025.
LAS Turpina uzturēt iebildumu, skatīt pie Izziņas 2.punkta iebilduma pamatojuma.
 

Piedāvātā redakcija:
7.3.3.4. mazēkas (transporta pieturu nojumes, citas iepriekš, neklasificētas ēkas, tai skaitā palīgēkas) jaunai būvniecībai, novietošanai vai nojaukšanai, izņemot būvniecību valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu, biotopu, aizsargjoslu, tauvas joslu, ainavas vērtīgās un meliorētās teritorijās, kā arī ievērojot ugunsdrošības un citu noteikumu prasības;"

Papildināt 24.1. punktu ar sekojošo: Paredzot lietošanas veida maiņu bez pārbūves, skaidrojošo aprakstu papildina ar analīzi, kas pierāda esošās ēkas un tās teritorijas atbilstību iecerētās funkcijas prasībām, vajadzības gadījumā saskaņojot atkāpes BL noteiktajā kārtībā.

-

kā obligāta prasība UPP ir jāparedz grafiskais materiāls vai ugunsdrošo konstrukciju atspoguļojums AR daļas plānos un griezumos

-