Atzinums

Projekta ID
23-TA-3198
Atzinuma sniedzējs
Datu valsts inspekcija
Atzinums iesniegts
03.06.2024.
Saskaņošanas rezultāts
Nesaskaņots

Iebildumi / Priekšlikumi

Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Likumprojekts
Izdarīt Gaisa kuģu pasažieru datu apstrādes likumā (Latvijas Vēstnesis, 2017, 29. nr.; 2018, 101. nr.; 2019, 225.nr.; 2022, 24B nr.) šādus grozījumus:

1. Izslēgt 3. panta otrajā daļā vārdus “kā arī tādas sabiedrības veselību apdraudošas reģistrējamas infekcijas slimības mazināšanai, par kuru veicama epidemioloģiskā izmeklēšana,”.

2. Izteikt 8. pantu šādā redakcijā:

8. pants. Pasažieru datu glabāšana reģistrā
“(1) Pasažieru datus reģistrā glabā divus gadus no to iekļaušanas dienas. Pasažieru datus, kuri iekļauti reģistrā saistībā ar gaisa pārvadājumiem, kas atbilstoši Pasažieru informācijas nodaļas ikgadējam risku novērtējumam, uzskatāmi par pārvadājumiem no paaugstinātas noziedzības riska zonas, var glabāt reģistrā ilgāk par diviem gadiem, bet ne ilgāk par pieciem gadiem. Pēc glabāšanas termiņa beigām vai, ja atbilstoši ikgadējam risku novērtējumam, attiecīgie pārvadājumi vairs netiek uzskatīti par pārvadājumiem no paaugstinātas noziedzības riska zonas, reģistrā iekļautos pasažieru datus automatizēti un neatgriezeniski dzēš.
(2) Pamatojoties uz Pasažieru informācijas nodaļas veiktu novērtējumu, kas reģistrā atspoguļots tās iepriekšēji ietverta filtrācijas mehānisma veidā, gaisa pārvadātāja iekļaušanai reģistrā nosūtītās šā likuma 4. pantā minētās ziņas par Eiropas Savienības iekšējo gaisa pārvadājumu tiek nekavējoties automatizēti un neatgriezeniski dzēstas, ja attiecīgo datu saņemšanās brīdī nepastāv riska draudi.”.

3. Papildināt 9. panta pirmo daļu ar 6. un 7. punktu šādā redakcijā:
“6) Izraidīto ārzemnieku un ieceļošanas aizliegumu reģistrā;
7) Personu izceļošanas un izvešanas liegumu reģistrā.”.

4. 14.1 pantā:
izslēgt otro daļu;

izteikt piekto daļu šādā redakcijā:
“(5) Pasažieru informācijas nodaļa pieprasītos pasažieru datus iestādei izsniedz 30 dienu laikā no šā panta pirmajā daļā minētā pieprasījuma saņemšanas dienas.”.

5. Izslēgt 15. pantā vārdus “vai sabiedrības veselības” un vārdus “un otrajā”.

6. Izslēgt 16. panta 1.1 un 1.2 daļā vārdus “vai otrajā”.

Papildināt pārejas noteikumus ar 4. punktu šādā redakcijā:
“4. Pasažieru dati, kas reģistrā iekļauti pirms 2026. gada 1. janvāra, glabāti ilgāk par diviem gadiem un kuru turpmākas glabāšanas nepieciešamību nepamato šā likuma 8. pantā minētais Pasažieru informācijas nodaļas ikgadējais risku novērtējums, tiek nekavējoties automatizēti un neatgriezeniski dzēsti.".
Iebildums
     Ņemot vērā iepriekš izteikto iebildumu, atkārtoti norādām, ka atbilstoši Tiesas spriedumā izteiktajām atziņām, ir nepieciešams nodalīt datu apstrādes nolūkus un veikt izvērtējumu par šiem nolūkiem. Proti, no Tiesas sprieduma 235. punkta izriet, ka pasažieru datu reģistra datus nevar glabāt vienā datubāzē, kurā var veikt meklēšanu gan šiem, gan citiem mērķiem. Proti, šo datu uzglabāšana šādā datubāzē radītu risku, ka minētie dati varētu tikt izmantoti citiem mērķiem, kas nav minēti Direktīvas 1. panta 2. punktā.
     Ievērojot minēto, likumprojekta anotācijā būtu nepieciešams iekļaut izvērtējumu par konkrēto nolūku - valsts drošības apdraudējumu novēršana, jo īpaši konstatējot, vai apstrādājamais datu apjoms šī nolūka sasniegšanai atbilst tam apjomam, kas tiek apstrādāts tieši Pasažieru datu reģistra direktīvā norādīto nolūku sasniegšanai. Tāpat arī izvērtējumā jāiekļauj skaidrojums, kas norādītu uz pamatojumu, kādēļ konkrētam nolūkam pasažieru dati ir glabājami tādu pašu laika posmu kā nolūkiem, kas noteikti Direktīvā. Tas nozīmē, ka gan datu apjoms, gan glabāšanas termiņš ir izvērtējams tieši attiecībā uz konkrēto datu apstrādes nolūku. 
      Ja izvērtējuma rezultātā tiek secināts, ka datu apjoms apstrādāt personas datus valsts drošības vajadzībām sakrīt ar datu apjomu, kāds paredzēts Direktīvā noteikto nolūku sasniegšanai, kā arī to, ka piekļuves tiesības un iesaistītās iestādes sakrīt, minētais var kalpot par pamatojumu, ka tiek uzturēts viens reģistrs, nevis divi atsevišķi reģistri atsevišķiem nolūkiem. 
     Ņemot vērā atšķirības Tiesas sprieduma izpratnē un reģistra būtību, Inspekcijas ieskatā būtu nepieciešama konceptuāla diskusija par reģistra darbību un uzturēšanas noteikumiem. 
     
Piedāvātā redakcija
-
2.
Likumprojekts
Izdarīt Gaisa kuģu pasažieru datu apstrādes likumā (Latvijas Vēstnesis, 2017, 29. nr.; 2018, 101. nr.; 2019, 225.nr.; 2022, 24B nr.) šādus grozījumus:

1. Izslēgt 3. panta otrajā daļā vārdus “kā arī tādas sabiedrības veselību apdraudošas reģistrējamas infekcijas slimības mazināšanai, par kuru veicama epidemioloģiskā izmeklēšana,”.

2. Izteikt 8. pantu šādā redakcijā:

8. pants. Pasažieru datu glabāšana reģistrā
“(1) Pasažieru datus reģistrā glabā divus gadus no to iekļaušanas dienas. Pasažieru datus, kuri iekļauti reģistrā saistībā ar gaisa pārvadājumiem, kas atbilstoši Pasažieru informācijas nodaļas ikgadējam risku novērtējumam, uzskatāmi par pārvadājumiem no paaugstinātas noziedzības riska zonas, var glabāt reģistrā ilgāk par diviem gadiem, bet ne ilgāk par pieciem gadiem. Pēc glabāšanas termiņa beigām vai, ja atbilstoši ikgadējam risku novērtējumam, attiecīgie pārvadājumi vairs netiek uzskatīti par pārvadājumiem no paaugstinātas noziedzības riska zonas, reģistrā iekļautos pasažieru datus automatizēti un neatgriezeniski dzēš.
(2) Pamatojoties uz Pasažieru informācijas nodaļas veiktu novērtējumu, kas reģistrā atspoguļots tās iepriekšēji ietverta filtrācijas mehānisma veidā, gaisa pārvadātāja iekļaušanai reģistrā nosūtītās šā likuma 4. pantā minētās ziņas par Eiropas Savienības iekšējo gaisa pārvadājumu tiek nekavējoties automatizēti un neatgriezeniski dzēstas, ja attiecīgo datu saņemšanās brīdī nepastāv riska draudi.”.

3. Papildināt 9. panta pirmo daļu ar 6. un 7. punktu šādā redakcijā:
“6) Izraidīto ārzemnieku un ieceļošanas aizliegumu reģistrā;
7) Personu izceļošanas un izvešanas liegumu reģistrā.”.

4. 14.1 pantā:
izslēgt otro daļu;

izteikt piekto daļu šādā redakcijā:
“(5) Pasažieru informācijas nodaļa pieprasītos pasažieru datus iestādei izsniedz 30 dienu laikā no šā panta pirmajā daļā minētā pieprasījuma saņemšanas dienas.”.

5. Izslēgt 15. pantā vārdus “vai sabiedrības veselības” un vārdus “un otrajā”.

6. Izslēgt 16. panta 1.1 un 1.2 daļā vārdus “vai otrajā”.

Papildināt pārejas noteikumus ar 4. punktu šādā redakcijā:
“4. Pasažieru dati, kas reģistrā iekļauti pirms 2026. gada 1. janvāra, glabāti ilgāk par diviem gadiem un kuru turpmākas glabāšanas nepieciešamību nepamato šā likuma 8. pantā minētais Pasažieru informācijas nodaļas ikgadējais risku novērtējums, tiek nekavējoties automatizēti un neatgriezeniski dzēsti.".
Iebildums
     Ņemot vērā iepriekš izteikto iebildumu, Datu valsts inspekcija (turpmāk - Inspekcija) nevar uzskatīt par ņemtu vērā iebildumu attiecībā uz pasažieru datu reģistrā glabājamo datu termiņu. 
     Proti, Eiropas Savienības Tiesa 2022. gada 21. jūnija spriedumā lietā Nr. C-817/19 Ligue des droits humains (turpmāk - Tiesas spriedums) ir skaidri un izsmeļoši atzinusi, ka "attiecībā uz tiem aviopasažieriem, attiecībā uz kuriem ne PDR direktīvas 6. panta 2. punkta a) apakšpunktā minētais iepriekšējais novērtējums, ne iespējamās pārbaudes, kas veiktas šīs direktīvas 12. panta 2. punktā minētajā sešu mēnešu termiņā, ne arī citi apstākļi nav atklājuši tādu objektīvu elementu esamību, kas varētu liecināt par teroristu nodarījumu vai smagu noziegumu risku, kam ir objektīva vismaz netieša saikne ar šo aviopasažieru veiktajiem lidojumiem, šajos apstākļos starp šo pasažieru PDR datiem un minētajā direktīvā izvirzīto mērķi nepastāv nekāda, pat netieša, saikne, kas attaisnotu šo datu glabāšanu" (Tiesas sprieduma 257. punkts). 
     Tas nozīmē, ka nediferencēta visu pasažieru datu glabāšana ir iespējama tikai sešus mēnešus, bet ne 2 gadus. Attiecībā uz turpmāko datu glabāšanu ir nepieciešams novērtējums vai pārbaudes, kas var liecināt par teroristu nodarījumu vai smagu noziegumu risku un kam būtu objektīva vismaz netieša saikne ar konkrētiem lidojumiem. 
     Ievērojot minēto, lūdzam precizēt likumprojektu, nosakot, ka pasažieru datus reģistrā glabā sešus mēnešus. Savukārt pasažieru datu glabāšana pēc sešu mēnešu termiņa ir pieļaujama, pastāvot objektīvām pazīmēm, kas var liecināt par teroristu nodarījumu vai smagu noziegumu risku un kam būtu objektīva vismaz netieša saikne ar konkrētiem lidojumiem. 
Piedāvātā redakcija
-