Atzinums

Lūdzam tomēr ņemt vērā šo LPS jau iepriekš izteikto iebildumu: Ļoti sarežģītu ēku vai inženierbūvju gadījumos, maksa par visiem pakalpojumiem varētu sastāvēt no šādām dažādām pozīcijām, kuru rezultātā tikai VZD var precīzi aprēķināt iespējamo maksu. Lūdzam papildināt maksas pakalpojumu cenrādi ar fiksētu maksu par  viendzīvokļa vai divdzīvokļu māju, kas, piemēram, nepārsniedz 200m2, kā arī dzīvokļu telpu grupu un ar to saistīto telpu grupu, kas piemēram, nepārsniedz 200 m2, sākotnējo kadastrālo uzmērīšanu, atkārtotu kadastrālo uzmērīšanu, uzmērīšanu pārbūves būvniecības procesa laikā vai to pabeidzot, kas iekļautu pilnīgi visas ar šo uzmērīšanu saistītās procedūras VZD.

Ja Valsts konceptuāli atteiksies  no kadastrālās uzmērīšanas, tad tāpat lielākā daļa cenrāža būs jāpārskata, bet tā kā lēmums bvēl nav pieņemts, lūdzam šo iebildumu ņemt vērā.

-

Lūdzam precizēt izziņu un norādīt, ka arī 3. LPS iebildums nav ņemts vērā. Aicinām rīkot starpinstitūciju sanāksmi, jo LPS šo iebildumu uztur.

LPS 3. iebilduma teksts Ar Ministru kabineta 2022. gada 14. jūlija noteikumiem Nr. 432 “Grozījumi Ministru kabineta 2015. gada 22. decembra noteikumos Nr. 787 “Valsts zemes dienesta maksas pakalpojumu cenrādis un samaksas kārtība”” tika apstiprināts VZD maksas cenrādis, kā rezultātā pakalpojumu cenas (piemēram, kadastra datu reģistrācijai un aktualizācijai) pieauga no 1,5 (48%) līdz 2 reizēm (93%), atsevišķiem pakalpojumiem pat vairāk, un kā pamatojums izcenojuma pārskatīšanai bija norādīts - cena saistīta ar atlīdzības palielināšanu tiešajiem izpildītājiem un darbinieku motivācijai.
Pašlaik sagatavotajā Grozījumu projektā, iepriekš minēto pakalpojumu (kadastra datu reģistrācija un aktualizācija) izpildei cenrādi plānots paaugstināt vēl par 17 - 18% par katru objektu, atsaucoties uz tiešo un netiešo izmaksu būtisku pieaugumu, kas nav konkretizētas ne Grozījumu projekta Pamatojumā, ne 2. pielikuma paskaidrojumā.
No sniegtās informācijas nav rodams skaidrojums, kas tieši tik būtiski ir sadārdzinājis VZD pakalpojumu izmaksas, ka tās jāpaaugstina vairākas reizes gadā, kā arī nav konstatējams prognozējamo cenu pieauguma nepieciešamību pārējiem pakalpojumiem, kopumā no 20% līdz 140%, bez detalizētiem skaidrojumiem.
Ņemot vērā iepriekš minēto, kā arī apstākli, ka VZD pēdējā pusotra gada laikā (no 2021. gada jūlija līdz 2022. gada jūlijam) grozījumus cenrādī ir veikusi jau 3 reizes,  sagatavotais Grozījumu projekts ir sasteigts, nav pietiekami pamatots un izskaidrots, Pirms to virzīt apstiprināšanai, tam būtu jāizstrādā detalizēts Pamatojums, no kā varētu gūt pārliecību par cenu pieauguma pamatotību.  Vienlaicīgi aicinām izmaiņas VZD cenrādī veikt ne biežāk kā reizi gadā, lai pašvaldības savlaicīgi varētu plānot VZD pakalpojumu izmaksas  savos budžetos, un budžeta gada ietvaros pašvaldībām nebūtu jāpārskata šim mērķim paredzētos līdzekļus.
 

-

Lūdzam norādīt izziņā, ka LPS 2. iebildums nav ņemts vērā. Aicinām rīkot starpinstitūciju sanāksmi iebildumu pārrunāšanai, jo LPS šo iebildumu uztur.

2.iebilduma teksts ir šāds:Tāpat noteikumu sakarā vēlamies aktualizēt jautājumu, kas ir saistīts ar Valsts zemes dienesta sadarbību ar pašvaldībām.
Saskaņā ar Ministru kabineta 2011.gada 20.decembra noteikumu Nr.971 “Valsts zemes dienesta nolikums” 1.punktu Valsts zemes dienests ir tieslietu ministra padotībā esoša tiešās pārvaldes iestāde. Minēto noteikumu 13.punkts noteic, ka dienestu finansē no valsts budžeta dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem, ieņēmumiem par dienesta sniegtajiem maksas pakalpojumiem un ārvalstu finanšu palīdzības saskaņā ar likumu par valsts budžetu kārtējam gadam.
Atsevišķas pašvaldības, pildot likumā “Par pašvaldībām” un citos ārējos normatīvajos aktos noteiktās funkcijas un uzdevumus, saskaras ar problēmām datu iegūšanā.
Piemēram, 2022.gadā, pildot normatīvajos aktos noteiktos nodokļa administrācijas pienākumus un pamatojoties uz  Ministru kabineta 2013.gada 2.jūlija noteikumiem Nr.364 “Noteikumi par zvērināta tiesu izpildītāja rīcību ar bezmantinieku mantu”, kāda pašvaldība vairākkārt ir vērsusies Valsts zemes dienestā ar lūgumu aktualizēt datus Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā. Neskatoties uz to, ka konkrētajos gadījumos pašvaldība nav kadastra subjekts, Valsts zemes dienests ir piemērojis maksu gan par veikto kadastra datu aktualizāciju, gan atteikumu to veikt.
Tāpat nav panākta vienošanās par Kadastra reģistra datu iegūšanu tādiem mērķiem kā teritorijas attīstības plānošana un būvniecības procesa tiesiskums, jo Valsts zemes dienests ir piedāvājis pārslēgt sadarbības līgumu, neparedzot minēto datu nodošanu pašvaldībai.
Ņemot vērā minēto, lūdzam jautājumu par Valsts zemes dienesta maksas pakalpojumu cenrādi skatīt kontekstā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 54.panta pirmajā daļā noteikto iestāžu sadarbības pienākumu, pārskatot Valsts zemes dienesta praksi attiecībā uz maksas pakalpojumu sniegšanu pašvaldībām, ja tās pilda ārējos normatīvajos aktos noteiktās funkcijas un uzdevumus.

-

LPS uztur šo iebildumu:

Ņemot vērā  izteikto iebildumu par cenrāža izstrādes pamatotību un ierosinājumu VZD cenrādi grozīt ne biežāk kā reizi gadā, lūdzam papildināt MK sēdes protokollēmumu ar šādu uzdevumu:
Piedāvātā redakcija
Tieslietu ministrijai nodrošināt,a ka Valsts zemes dienesta maksas pakalpojumu cenrādis netiek grozīts biežāk kā reizi gadā. 

Lai panāktu iespējamu vienošanos par konkrēto iebildumu aicinām rīkot starpinstitūciju sanāksmi. Vēršam uzmanību uz to, ka jautājums nav tikai par pašvaldību budžeta plānošanu, bet pietiekama valsts budžeta nodrošināšanu valsts pamatpakalpojumu infrastruktūras nodrošināšanai. Valsts zemes dienests pēc būtības ir valsts pārvaldes iestāde, tomēr savas iestādes uzturēšanai un pakalpojumu nodrošināšanai nepieciešamos līdzekļus Valsts zemes dienestam ir jānodrošina no maksas pakalpojumu sniegšanas. Šajā gadījumā vai nu jāmaina Valsts zemes dienesta kā iestādes statuss uz kapitālsabiedrību vai aģentūru, vai arī jānodrošina pietiekami valsts budžeta līdzekļi pamatinfrastruktūras nodrošināšanai, datu uzkrāšanai un šo datu tālākai nodošanai citām valsts informācijas sistēmām. LPS jau ilgstoši ir vērsis VZD uzmanību uz faktu, ka pašvaldība, kas rada datus, vēlāk pašvaldības autonomo funkciju un deleģēto uzdevumu izpildei tos pērk atpakaļ. LPS ieskatā no Valsts pārvaldes iekārtas likuma viedokļa un iestāžu sadarbības viedokļa šādas prakses turpināšana nav pieļaujama.

-