Projekta ID
26-TA-744Atzinuma sniedzējs
Ekonomikas ministrija
Atzinums iesniegts
07.05.2026.
Saskaņošanas rezultāts
Nesaskaņots
Iebildumi / Priekšlikumi
Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Likumprojekts (grozījumi)
Iebildums
Ekonomikas ministrija joprojām uztur iebildumu par to, ka ar likumprojektu nav saprotams un nav atbildēts, kā turpmāk tiks īstenota patērētāju tiesību aizsardzības politika, jo likumprojekts un saistītie tiesību akti paredz uzraudzības maiņu no Patērētāju tiesību aizsardzības centra uz Latvijas Banku, kas ir patstāvīga valsts iestāde, kas nav pakļauta Ministru kabinetam.
Ekonomikas ministrija nepiekrīt Finanšu ministrijas norādītajam, ka reforma nekādā veidā nemaina politikas veidošanas loģiku, bet to precizē, jo it kā Ekonomikas ministrija saglabā politikas veidotāja lomu, savukārt Latvijas Banka kā neatkarīgs uzraugs īsteno šo politiku finanšu sektorā. Ekonomikas ministrija vēlreiz norāda, ka gadījumā, ja Ekonomikas ministrija saglabā šo politikas jomu, bet Latvijas Banka nodrošina uzraudzību (izdodot Latvijas Bankas noteikumus), tad nav skaidrs, kādā veidā tiks realizētas izmaiņas tiesību aktos, t.i., ja esošie Ministru kabineta noteikumi zaudēs spēku līdz ar likuma spēkā stāšanos un tiks izdoti Latvijas Bankas saistošie noteikumi, tad norādāms, ka Ekonomikas ministrija šo īstenot institucionāli nevarēs, jo Ekonomikas ministrijai nav tiesību izdot Latvijas Bankas noteikumus. Attiecīgi kādā veidā Ekonomikas ministrija saglabā politikas veidošanas jomu, ja nevar izstrādāt Latvijas Bankas saistošos noteikumus un Ministru kabineta noteikumu šajā jomā vairs nebūs, ko izstrādāt? Vēl jo vairāk, ja šos noteikumus izstrādās Latvijas Banka, tad Ekonomikas ministrijai zūd politikas veidotāja pienākums. Ekonomikas ministrija uz šo nav saņēmusi Finanšu ministrijas atbildi.
Tālāk, nav izprotams, kas notiks gadījumos, ja Latvijas Banka kā uzraugs un Ekonomikas ministrija kā politikas veidotājs nespēs vienoties par konkrētām noteikumu redakcijām. Esošajā kārtībā šādi gadījumi tiek virzīti uz izskatīšanu Valsts sekretāru sanāksmē vai Ministru kabineta komitejas sēdi. Atbilstoši Finanšu ministrijas norādītajam - neatbilstību gadījumos iespējami sadarbības mehānismi bez Ministru kabineta tiešas iesaistes - lūdzu, norādīt, kādi ir šie sadarbības mehānismi un kurš pieņem galavārdu.
Tāpat Finanšu ministrija nav vērsusi uzmanību uz to, ka, nododot patērētāju tiesību uzraudzības funkciju Latvijas Bankai, tiek sašaurināta Ministru kabinetam Satversmē piešķirtā kompetence valsts pārvaldes jomā. Ne Informatīvais ziņojums, ne Likumprojekti neskaidro, kāpēc patērētāju tiesību uzraudzībai finanšu jomā ir nepieciešama Latvijas Bankas autonomija. Projekts nesatur skaidrojumu, kādas problēmas šajā jomā ir šobrīd un attiecīgi pamatojumu, kāpēc patērētāju tiesību aizsardzība finanšu jomā jāizslēdz no izpildvaras darbības jomas. Finanšu ministrija vien norādījusi, ka Latvijas Banka kā autonoma iestāde nodrošina plašu finanšu sektora uzraudzību, tomēr šajā gadījumā jautājums ir tieši par patērētāju tiesību aizsardzību finanšu jomā.
Satversmes tiesas 2006. gada 16. oktobra spriedumā lietā Nr. 2006-05-01 norādīts, ka autonomās iestādes nodrošina pienācīgu pārvaldību tādās pārvaldes jomās, kas saistītas ar citu valsts iestāžu darbības kontroli, cenu stabilitātes nodrošināšanu, kā arī noteiktu brīvību aizsardzību un interešu izlīdzināšanu. Taču nav pieļaujama tādu patstāvīgu valsts iestāžu veidošana, kurām piešķirtās funkcijas ir iespējams tikpat efektīvi īstenot arī Ministru kabineta padotībā esošai iestādei. Ņemot vērā Satversmes tiesas secinājumus, Ekonomikas ministrija neapšauba, ka kredītiestāžu uzraudzībai un cenu stabilitātes nodrošināšanai Latbijas Bankai ir nepieciešams autonomas iestādes statuss un neatkarība no tiešas politiskas pakļautības. Vienlaikus likumprojekti joprojām nesatur skaidrojumu pēc būtības no valsts pārvaldes iekārtas aspekta - kādēļ patērētāju tiesību uzraudzība finanšu jomā būtu jāizņem no Ministru kabineta atbildības jomas un jānodod autonomai iestādei.
Ņemot vērā norādīto, atkārtoti aicinām skaidrot, kā turpmāk tiks realizēta šī politikas īstenošana un uzraudzība.
Tāpat lūdzam skaidrot, kāpēc esošajiem Ministru kabineta noteikumiem ir jāzaudē spēks un tie nevar turpināt darboties esošajā tiesību sistēmā, jo Latvijas Bankai Ministru kabineta noteikumi ir saistoši. Uz šo jautājumu arī nav sniegta Finanšu ministrijas atbilde.
Tāpat lūdzam atkārtoti skaidrot, vai Latvijas Bankai ir tiesības izdot ārējos normatīvos aktus, kas attiecas ne tikai uz konkrētu subjektu loku, bet arī patērētājiem un trešajām pusēm. Finanšu ministrija vien ir norādījusi, ka Latvijas Bankai ir tiesības izdot ārējos normatīvos aktus finanšu tirgus dalībniekiem, bet nav atbildēts, vai Latvijas Bankai ir tiesības izdot ārējus normatīvos aktus, kas attiecas uz patērētājiem.
Ekonomikas ministrija nepiekrīt Finanšu ministrijas norādītajam, ka reforma nekādā veidā nemaina politikas veidošanas loģiku, bet to precizē, jo it kā Ekonomikas ministrija saglabā politikas veidotāja lomu, savukārt Latvijas Banka kā neatkarīgs uzraugs īsteno šo politiku finanšu sektorā. Ekonomikas ministrija vēlreiz norāda, ka gadījumā, ja Ekonomikas ministrija saglabā šo politikas jomu, bet Latvijas Banka nodrošina uzraudzību (izdodot Latvijas Bankas noteikumus), tad nav skaidrs, kādā veidā tiks realizētas izmaiņas tiesību aktos, t.i., ja esošie Ministru kabineta noteikumi zaudēs spēku līdz ar likuma spēkā stāšanos un tiks izdoti Latvijas Bankas saistošie noteikumi, tad norādāms, ka Ekonomikas ministrija šo īstenot institucionāli nevarēs, jo Ekonomikas ministrijai nav tiesību izdot Latvijas Bankas noteikumus. Attiecīgi kādā veidā Ekonomikas ministrija saglabā politikas veidošanas jomu, ja nevar izstrādāt Latvijas Bankas saistošos noteikumus un Ministru kabineta noteikumu šajā jomā vairs nebūs, ko izstrādāt? Vēl jo vairāk, ja šos noteikumus izstrādās Latvijas Banka, tad Ekonomikas ministrijai zūd politikas veidotāja pienākums. Ekonomikas ministrija uz šo nav saņēmusi Finanšu ministrijas atbildi.
Tālāk, nav izprotams, kas notiks gadījumos, ja Latvijas Banka kā uzraugs un Ekonomikas ministrija kā politikas veidotājs nespēs vienoties par konkrētām noteikumu redakcijām. Esošajā kārtībā šādi gadījumi tiek virzīti uz izskatīšanu Valsts sekretāru sanāksmē vai Ministru kabineta komitejas sēdi. Atbilstoši Finanšu ministrijas norādītajam - neatbilstību gadījumos iespējami sadarbības mehānismi bez Ministru kabineta tiešas iesaistes - lūdzu, norādīt, kādi ir šie sadarbības mehānismi un kurš pieņem galavārdu.
Tāpat Finanšu ministrija nav vērsusi uzmanību uz to, ka, nododot patērētāju tiesību uzraudzības funkciju Latvijas Bankai, tiek sašaurināta Ministru kabinetam Satversmē piešķirtā kompetence valsts pārvaldes jomā. Ne Informatīvais ziņojums, ne Likumprojekti neskaidro, kāpēc patērētāju tiesību uzraudzībai finanšu jomā ir nepieciešama Latvijas Bankas autonomija. Projekts nesatur skaidrojumu, kādas problēmas šajā jomā ir šobrīd un attiecīgi pamatojumu, kāpēc patērētāju tiesību aizsardzība finanšu jomā jāizslēdz no izpildvaras darbības jomas. Finanšu ministrija vien norādījusi, ka Latvijas Banka kā autonoma iestāde nodrošina plašu finanšu sektora uzraudzību, tomēr šajā gadījumā jautājums ir tieši par patērētāju tiesību aizsardzību finanšu jomā.
Satversmes tiesas 2006. gada 16. oktobra spriedumā lietā Nr. 2006-05-01 norādīts, ka autonomās iestādes nodrošina pienācīgu pārvaldību tādās pārvaldes jomās, kas saistītas ar citu valsts iestāžu darbības kontroli, cenu stabilitātes nodrošināšanu, kā arī noteiktu brīvību aizsardzību un interešu izlīdzināšanu. Taču nav pieļaujama tādu patstāvīgu valsts iestāžu veidošana, kurām piešķirtās funkcijas ir iespējams tikpat efektīvi īstenot arī Ministru kabineta padotībā esošai iestādei. Ņemot vērā Satversmes tiesas secinājumus, Ekonomikas ministrija neapšauba, ka kredītiestāžu uzraudzībai un cenu stabilitātes nodrošināšanai Latbijas Bankai ir nepieciešams autonomas iestādes statuss un neatkarība no tiešas politiskas pakļautības. Vienlaikus likumprojekti joprojām nesatur skaidrojumu pēc būtības no valsts pārvaldes iekārtas aspekta - kādēļ patērētāju tiesību uzraudzība finanšu jomā būtu jāizņem no Ministru kabineta atbildības jomas un jānodod autonomai iestādei.
Ņemot vērā norādīto, atkārtoti aicinām skaidrot, kā turpmāk tiks realizēta šī politikas īstenošana un uzraudzība.
Tāpat lūdzam skaidrot, kāpēc esošajiem Ministru kabineta noteikumiem ir jāzaudē spēks un tie nevar turpināt darboties esošajā tiesību sistēmā, jo Latvijas Bankai Ministru kabineta noteikumi ir saistoši. Uz šo jautājumu arī nav sniegta Finanšu ministrijas atbilde.
Tāpat lūdzam atkārtoti skaidrot, vai Latvijas Bankai ir tiesības izdot ārējos normatīvos aktus, kas attiecas ne tikai uz konkrētu subjektu loku, bet arī patērētājiem un trešajām pusēm. Finanšu ministrija vien ir norādījusi, ka Latvijas Bankai ir tiesības izdot ārējos normatīvos aktus finanšu tirgus dalībniekiem, bet nav atbildēts, vai Latvijas Bankai ir tiesības izdot ārējus normatīvos aktus, kas attiecas uz patērētājiem.
Piedāvātā redakcija
-
2.
Likumprojekts (grozījumi)
Iebildums
EM uztur iepriekš pausto iebildumu par plānoto reformu pēc būtības:
a) Lai lemtu par vienotas kreditētāju uzraudzības un kontroles institūcijas noteikšanu, ir nepieciešams skaidrs, caurspīdīgs lēmuma pamatojums un ietekmes izvērtējums, kas šobrīd iztrūkst. Lai pieņemtu lēmumu, ir jābūt skaidrai problēmai vai trūkumiem esošajā uzraudzības modelī, ko nepieciešams atrisināt, vai redzamiem ieguvumiem, ieviešot uzraudzības reformu. EM ieskatā nav ne viena, ne otra, jo tam nav pietiekama un datos balstīta pamatojuma. Tas, ka reformas lietderības argumentācija ir nepietiekama, liecina apstāklis, ka FM sagatavotais informatīvais ziņojums MK netika atbalstīts vienprātīgi, par to iebilda arī nozare un patērētāju tiesību aizsardzības asociācija.
b) Likumprojekta anotācijā norādīts, ka ar uzraudzības reformu tiek risināta uzraudzības sadrumstalotība. Vienlaikus, ārpus LB finanšu sektora uzraudzības paliek:
1) Nelicencētie kreditēšanas pakalpojumu sniedzēji (juridisku personu kreditētāji);
2) Ārpustiesas parādu atgūšanas pakalpojumu sniedzēji (15 licencētajiem parādu ārpustiesas atguvējiem, kas nav nošķirami no finanšu sistēmas - parādu portfelī ir 1,6 miljardi EUR parādi no kredītiestādēm un patērētāju kreditētājiem jeb vairāk kā 90%).
c) Neviens no tiesību aktu projektiem nesatur pietiekami detalizētu informāciju par to, kādā veidā tiktu organizēta nebanku kreditētāju uzraudzība no LB puses. Līdz ar to nav iespējams novērtēt izmaksu, birokrātiskā un administratīvā sloga palielināšanos/samazināšanos nozarei.
d) EM kategoriski iebilst, ka šajā projektu pakotnē netiek virzīti arī grozījumi LB likumā, kurā būtu detalizēti aprakstīts, kādā veidā tiktu organizēta patērētāju kreditētāju uzraudzība no Latvijas Bankas puses (t.i., kāda būtu uzraudzības intensitāte, kāda veida dokumenti pa kādiem kanāliem būtu jāiesniedz, utt.). un patērētāju tiesību uzraudzība, kā arī nepieciešamās strukturālās izmaiņas, IT sistēmu pielāgošana un izmaksas LB šo jauno funkciju īstenošanai. Darbinieku skaits neatspoguļo reālās LB izmaksas, kas radīsies šīs reformas rezultātā.
e) Visbūtiskākie riski šai reformai ir attiecībā uz patērētāju tiesību aizsardzību. Ne informatīvajā ziņojumā, ne Likumprojektos tie nav pietiekami izvērtēti. Šobrīd visus LB uzraugāmos subjektus no patērētāju tiesību viedokļa, tajā skaitā negodīgas komercprakses, reklāmas, līguma noteikumiem utt. - uzrauga PTAC. Plānotā reforma patērētāju tiesību uzraudzību/sūdzību izskatīšanu sadrumstalos no vienas iestādes – divās. Ņemot vērā, ka LB nav atbilstošas pieredzes patērētāju tiesību aizsardzībā un sūdzību izskatīšanā, vismaz sākotnēji, patērētāju aizsardzības līmenis varētu samazināties.
Sadrumstalojot patērētāju tiesību uzraudzības ietvaru nebūs iespējams īstenot vienotu, profesionāli koordinētu pieeju patērētāju aizsardzībā. Pastāv risks atšķirīgai interpretācijai, piemēram, attiecībā uz negodīgu komercpraksi un sodu piemērošanu un to apmēriem.
f) EM ieskatā problemātisks ir arī LB autonomās iestādes statuss. Šobrīd PTAC ir ekonomikas ministra pārraudzībā esoša tiešās pārvaldes iestāde. Nododot patērētāju tiesību aizsardzības politikas finanšu jomā īstenošanu LB, turklāt atceļot MK noteikumus un deleģējot LB izdot savus noteikumus, tā tiek izņemta no Ministru kabineta padotības un politiskās atbildības principiem. EM nebūs iespējams pārraudzīt šīs jomas īstenošanu LB.
EM ieskatā ir jārisina Moneyval identificētā problēma - PTAC un VID uzraudzības pārklāšanās NILLTPFN jomā, nevis jāveic visaptveroša reforma bez redzamiem un datos balstītiem ieguvumiem un ar riskiem patērētāju tiesību aizsardzības jomā.
a) Lai lemtu par vienotas kreditētāju uzraudzības un kontroles institūcijas noteikšanu, ir nepieciešams skaidrs, caurspīdīgs lēmuma pamatojums un ietekmes izvērtējums, kas šobrīd iztrūkst. Lai pieņemtu lēmumu, ir jābūt skaidrai problēmai vai trūkumiem esošajā uzraudzības modelī, ko nepieciešams atrisināt, vai redzamiem ieguvumiem, ieviešot uzraudzības reformu. EM ieskatā nav ne viena, ne otra, jo tam nav pietiekama un datos balstīta pamatojuma. Tas, ka reformas lietderības argumentācija ir nepietiekama, liecina apstāklis, ka FM sagatavotais informatīvais ziņojums MK netika atbalstīts vienprātīgi, par to iebilda arī nozare un patērētāju tiesību aizsardzības asociācija.
b) Likumprojekta anotācijā norādīts, ka ar uzraudzības reformu tiek risināta uzraudzības sadrumstalotība. Vienlaikus, ārpus LB finanšu sektora uzraudzības paliek:
1) Nelicencētie kreditēšanas pakalpojumu sniedzēji (juridisku personu kreditētāji);
2) Ārpustiesas parādu atgūšanas pakalpojumu sniedzēji (15 licencētajiem parādu ārpustiesas atguvējiem, kas nav nošķirami no finanšu sistēmas - parādu portfelī ir 1,6 miljardi EUR parādi no kredītiestādēm un patērētāju kreditētājiem jeb vairāk kā 90%).
c) Neviens no tiesību aktu projektiem nesatur pietiekami detalizētu informāciju par to, kādā veidā tiktu organizēta nebanku kreditētāju uzraudzība no LB puses. Līdz ar to nav iespējams novērtēt izmaksu, birokrātiskā un administratīvā sloga palielināšanos/samazināšanos nozarei.
d) EM kategoriski iebilst, ka šajā projektu pakotnē netiek virzīti arī grozījumi LB likumā, kurā būtu detalizēti aprakstīts, kādā veidā tiktu organizēta patērētāju kreditētāju uzraudzība no Latvijas Bankas puses (t.i., kāda būtu uzraudzības intensitāte, kāda veida dokumenti pa kādiem kanāliem būtu jāiesniedz, utt.). un patērētāju tiesību uzraudzība, kā arī nepieciešamās strukturālās izmaiņas, IT sistēmu pielāgošana un izmaksas LB šo jauno funkciju īstenošanai. Darbinieku skaits neatspoguļo reālās LB izmaksas, kas radīsies šīs reformas rezultātā.
e) Visbūtiskākie riski šai reformai ir attiecībā uz patērētāju tiesību aizsardzību. Ne informatīvajā ziņojumā, ne Likumprojektos tie nav pietiekami izvērtēti. Šobrīd visus LB uzraugāmos subjektus no patērētāju tiesību viedokļa, tajā skaitā negodīgas komercprakses, reklāmas, līguma noteikumiem utt. - uzrauga PTAC. Plānotā reforma patērētāju tiesību uzraudzību/sūdzību izskatīšanu sadrumstalos no vienas iestādes – divās. Ņemot vērā, ka LB nav atbilstošas pieredzes patērētāju tiesību aizsardzībā un sūdzību izskatīšanā, vismaz sākotnēji, patērētāju aizsardzības līmenis varētu samazināties.
Sadrumstalojot patērētāju tiesību uzraudzības ietvaru nebūs iespējams īstenot vienotu, profesionāli koordinētu pieeju patērētāju aizsardzībā. Pastāv risks atšķirīgai interpretācijai, piemēram, attiecībā uz negodīgu komercpraksi un sodu piemērošanu un to apmēriem.
f) EM ieskatā problemātisks ir arī LB autonomās iestādes statuss. Šobrīd PTAC ir ekonomikas ministra pārraudzībā esoša tiešās pārvaldes iestāde. Nododot patērētāju tiesību aizsardzības politikas finanšu jomā īstenošanu LB, turklāt atceļot MK noteikumus un deleģējot LB izdot savus noteikumus, tā tiek izņemta no Ministru kabineta padotības un politiskās atbildības principiem. EM nebūs iespējams pārraudzīt šīs jomas īstenošanu LB.
EM ieskatā ir jārisina Moneyval identificētā problēma - PTAC un VID uzraudzības pārklāšanās NILLTPFN jomā, nevis jāveic visaptveroša reforma bez redzamiem un datos balstītiem ieguvumiem un ar riskiem patērētāju tiesību aizsardzības jomā.
Piedāvātā redakcija
-
3.
Likumprojekts (grozījumi)
Iebildums
Saskaņā ar Latvijas Bankas likuma 24. pantu Latvijas Bankas uzraudzītais finanšu tirgus dalībnieks atbilstoši attiecīgā finanšu tirgus dalībnieka darbību regulējošajam likumam veic maksājumus Latvijas Bankai, lai segtu Latvijas Bankas izdevumus, kas tieši vai netieši saistīti ar finanšu tirgus un tā dalībnieku darbības regulēšanu un uzraudzību, noregulējuma piemērošanu un kompensāciju izmaksas sistēmu nodrošināšanu.
Lūdzam skaidrot un precizēt likumprojekta pantu, norādot, uz kāda izvērtējuma pamata tika noteikta likumprojektā norādītā uzraudzības maksa, ņemot vērā, ka likumprojekta anotācijā norādītais Latvijas Bankas darbinieku skaits ir 6 un izmaksas – 352`800 EUR. Savukārt precizētajā anotācijas versijā (sk., piemēram. 2.1.punktu) norādīts: “(..) pēc Latvijas Bankas aprēķiniem 2027. gadā patērētāja kreditētāju uzraudzībai nepieciešamais kopējais resursu patēriņš būtu 880 000 euro.” Proti, izmaksu pieaugums norādīts vairāk kā divas reizes lielāks par PTAC izmaksām finanšu pakalpojumu nozares uzraudzībai (~390`000 EUR).
Turklāt, atbilstoši 2025.gada statistikas datiem ar likumprojektā iekļauto redakciju patērētāju kreditēšanas pakalpojuma sniedzēji Latvijas Bankai veiktu maksājumus 1`58 miljonu EUR apmērā. Proti, reforma pēc būtības paredz pusotra miljona EUR atņemšanu valsts budžetam un novirzīšanu Latvijas Bankai. Tādejādi rodas neizmantotie ienākumi Latvijas Bankai, kas netiks izmantoti uzraudzībai un faktiski uzskatāma par Latvijas Bankas peļņu (ienākumi mīnus izdevumi). Aicinām pārskatīt pantā noteikto komisijas maksu, kas neatbilst reālajām un norādītajām Latvijas Bankas izmaksām, kā arī skaidrot, vai un kā mainīsies citu finanšu pakalpojumu sniedzēju maksa Latvijas Bankai par patērētāju tiesību uzraudzības funkciju nodrošināšanu. Uzskatām, ka vairāk kā pieckārtīga izmaksu maržas noteikšana pretstatā likumprojektā ietvertajām izmaksām neliecina par pienācīgu monetāro izvērtējumu un kvalitatīvu izmaksu aprēķinu.
Līdztekus lūdzam papildināt likumprojektu, kā arī anotāciju ar aprēķiniem un norādi, ka uzraudzības maksas pārsniegšanas gadījumā Latvijas Banka rīkosies Latvijas Bankas likuma 25.pantā noteiktajā kārtībā, nosakot pienākumu publicēt aprēķinātās izmaksas par uzraudzību un attiecīgi samazinot Latvijas Bankai maksājamās uzraudzības maksas, tādejādi nodrošinot Latvijas Bankas likuma ievērošanu un uzraudzības maksu caurspīdīgumu.
Lūdzam skaidrot un precizēt likumprojekta pantu, norādot, uz kāda izvērtējuma pamata tika noteikta likumprojektā norādītā uzraudzības maksa, ņemot vērā, ka likumprojekta anotācijā norādītais Latvijas Bankas darbinieku skaits ir 6 un izmaksas – 352`800 EUR. Savukārt precizētajā anotācijas versijā (sk., piemēram. 2.1.punktu) norādīts: “(..) pēc Latvijas Bankas aprēķiniem 2027. gadā patērētāja kreditētāju uzraudzībai nepieciešamais kopējais resursu patēriņš būtu 880 000 euro.” Proti, izmaksu pieaugums norādīts vairāk kā divas reizes lielāks par PTAC izmaksām finanšu pakalpojumu nozares uzraudzībai (~390`000 EUR).
Turklāt, atbilstoši 2025.gada statistikas datiem ar likumprojektā iekļauto redakciju patērētāju kreditēšanas pakalpojuma sniedzēji Latvijas Bankai veiktu maksājumus 1`58 miljonu EUR apmērā. Proti, reforma pēc būtības paredz pusotra miljona EUR atņemšanu valsts budžetam un novirzīšanu Latvijas Bankai. Tādejādi rodas neizmantotie ienākumi Latvijas Bankai, kas netiks izmantoti uzraudzībai un faktiski uzskatāma par Latvijas Bankas peļņu (ienākumi mīnus izdevumi). Aicinām pārskatīt pantā noteikto komisijas maksu, kas neatbilst reālajām un norādītajām Latvijas Bankas izmaksām, kā arī skaidrot, vai un kā mainīsies citu finanšu pakalpojumu sniedzēju maksa Latvijas Bankai par patērētāju tiesību uzraudzības funkciju nodrošināšanu. Uzskatām, ka vairāk kā pieckārtīga izmaksu maržas noteikšana pretstatā likumprojektā ietvertajām izmaksām neliecina par pienācīgu monetāro izvērtējumu un kvalitatīvu izmaksu aprēķinu.
Līdztekus lūdzam papildināt likumprojektu, kā arī anotāciju ar aprēķiniem un norādi, ka uzraudzības maksas pārsniegšanas gadījumā Latvijas Banka rīkosies Latvijas Bankas likuma 25.pantā noteiktajā kārtībā, nosakot pienākumu publicēt aprēķinātās izmaksas par uzraudzību un attiecīgi samazinot Latvijas Bankai maksājamās uzraudzības maksas, tādejādi nodrošinot Latvijas Bankas likuma ievērošanu un uzraudzības maksu caurspīdīgumu.
Piedāvātā redakcija
-
4.
Likumprojekts (grozījumi)
Iebildums
Iebilstam pret likumprojektā ietverto risinājumu - līdzšinējo Ministru kabineta regulējumu aizstāt ar Latvijas Bankas noteikumiem. Vēršam uzmanību, ka uz šī deleģējuma pamata ir izdoti konkrēti Ministru kabineta noteikumi ar kuriem ir pārņemtas ES tiesību aktu prasības. Šo prasību noteikšana būtu jāatstāj MK ziņā, lai EM varētu korekti un efektīvi īstenot politiku patērētāju tiesību aizsardzības jomā. EM varētu piekrist, ka LB izdod savus noteikumus attiecībā uz licencēšanas vai reģistrācijas kārtību, bet kategoriski iebilstam, ka tiek dzēst deleģējums, piemēram,uz MK noteikumiem Nr.691, kuros ietvertas būtiskas prasības patērētāju kreditēšanai.
Piedāvātā redakcija
-
5.
Likumprojekts (grozījumi)
Iebildums
Vēršam uzmanību, ka atbilstoši likumprojektam "Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā" (Nr: 1064/Lp14), kas pieņemts Saeimā 2.lasījumā 26.02.2026. ir paredzētas būtiskas izmaiņas PTAL 10.panta otrajā daļā esošajā deleģējumā.
Proti, šis deleģējums tiek faktiski sadalīts 2 deleģējumos:
10. pantā:
papildināt otro daļu pēc vārdiem "tiesību izmantošanas gadījumā" ar vārdiem "papildu prasības atteikuma tiesību izmantošanai attiecībā uz distances līgumiem, kas noslēgti, izmantojot tiešsaistes saskarni";
papildināt pantu ar trešo daļu šādā redakcijā: "(3) Pirms līguma par finanšu pakalpojumu sniegšanu noslēgšanas sniedzamās un līgumā ietveramās informācijas saturu, tās sniegšanas kārtību, šā likuma 12. pantā paredzēto atteikuma tiesību īstenošanas termiņus un kārtību, patērētāja un pakalpojuma sniedzēja tiesības un pienākumus atteikuma tiesību izmantošanas gadījumā, izņēmumus attiecībā uz atteikuma tiesību izmantošanu, pienācīgu paskaidrojumu sniegšanas prasības, papildu prasības atteikuma tiesību izmantošanai attiecībā uz distances līgumiem, kas noslēgti, izmantojot tiešsaistes saskarni, kā arī papildu prasības attiecībā uz aizliegtu praksi tiešsaistes saskarnēs nosaka Ministru kabinets."
Attiecīgi uz otrajā daļā esošā deleģējuma pamata izdoti ir Ministru kabineta 2014.gada 20.maija noteikumi Nr.255 "Noteikumi par distances līgumu".
Savukārt uz trešajā daļā esošā deleģējuma pamati tiks izdoti jauni Ministru kabineta noteikumi "Noteikumi par distances līgumu par finanšu pakalpojumu sniegšanu" (atceļot spēkā esošos Ministru kabineta 2014.gada 21.oktobra noteikumi Nr.648).
Līdz ar to faktiski FM projektā piedāvātie grozījumi šī panta deleģējumā nebūs aktualitāti, kad stāsies spēkā minētais likumprojekts (Nr: 1064/Lp14).
Attiecīgi Ekonomikas ministrija aicina precizēt piedāvātos grozījumus, ņemot vērā likumprojekta (Nr: 1064/Lp14) kontekstu.
Proti, šis deleģējums tiek faktiski sadalīts 2 deleģējumos:
10. pantā:
papildināt otro daļu pēc vārdiem "tiesību izmantošanas gadījumā" ar vārdiem "papildu prasības atteikuma tiesību izmantošanai attiecībā uz distances līgumiem, kas noslēgti, izmantojot tiešsaistes saskarni";
papildināt pantu ar trešo daļu šādā redakcijā: "(3) Pirms līguma par finanšu pakalpojumu sniegšanu noslēgšanas sniedzamās un līgumā ietveramās informācijas saturu, tās sniegšanas kārtību, šā likuma 12. pantā paredzēto atteikuma tiesību īstenošanas termiņus un kārtību, patērētāja un pakalpojuma sniedzēja tiesības un pienākumus atteikuma tiesību izmantošanas gadījumā, izņēmumus attiecībā uz atteikuma tiesību izmantošanu, pienācīgu paskaidrojumu sniegšanas prasības, papildu prasības atteikuma tiesību izmantošanai attiecībā uz distances līgumiem, kas noslēgti, izmantojot tiešsaistes saskarni, kā arī papildu prasības attiecībā uz aizliegtu praksi tiešsaistes saskarnēs nosaka Ministru kabinets."
Attiecīgi uz otrajā daļā esošā deleģējuma pamata izdoti ir Ministru kabineta 2014.gada 20.maija noteikumi Nr.255 "Noteikumi par distances līgumu".
Savukārt uz trešajā daļā esošā deleģējuma pamati tiks izdoti jauni Ministru kabineta noteikumi "Noteikumi par distances līgumu par finanšu pakalpojumu sniegšanu" (atceļot spēkā esošos Ministru kabineta 2014.gada 21.oktobra noteikumi Nr.648).
Līdz ar to faktiski FM projektā piedāvātie grozījumi šī panta deleģējumā nebūs aktualitāti, kad stāsies spēkā minētais likumprojekts (Nr: 1064/Lp14).
Attiecīgi Ekonomikas ministrija aicina precizēt piedāvātos grozījumus, ņemot vērā likumprojekta (Nr: 1064/Lp14) kontekstu.
Piedāvātā redakcija
-
6.
Likumprojekts (grozījumi)
Iebildums
Ekonomikas ministrija atkārtoti norāda, ka ar likumprojektu paredzēts, ka patērētāju tiesību aizsardzības uzraudzības finanšu pakalpojumu jomā īstenošanu turpmāk veiks Latvijas Banka. Ja Latvijas Banka nevēlas uzņemties savas uzraudzības jomas kolektīvo prasību pamatotības izvērtēšanu pirms finansējuma piešķiršanas, tad norādāms, ka Patērētāju tiesību aizsardzības centram šādai funkcijai būs nepieciešams saglabāt cilvēkresursus, jo kolektīvo prasību pamatotības izvērtēšanai būs nepieciešams saglabāt šajā jomā zinošus darbiniekus. Attiecīgi Ekonomikas ministrija nepiekrīt likumprojektā norādītajai cilvēkresursu samazināšanai.
Piedāvātā redakcija
-
7.
Likumprojekts (grozījumi)
Iebildums
Iebilstam, ka sodi par patērētāju tiesību pārkāpumiem tiek izdalīti divos dažādos procesos. Daļa sodu tiks skatīti administratīvo pārkāpumu lietu ietvaros, bet daļa - administratīvajā procesā. Sodu piemērošana atšķirīgos procesos rada samērīguma un tiesiskās nenoteiktības risku. Turklāt administratīvā soda mērķis nav mehāniski sodīt par katru normu pārkāpumu atsevišķi.
Piedāvātā redakcija
-
8.
Likumprojekts (grozījumi)
Iebildums
Iebildums par 54.punktu. Atbilstoši likumprojekta anotācijai ir paredzēts PTAC budžeta samazinājums sākot ar 2027.gada 1.janvāri, atlaižot visus finanšu pakalpojumu uzraudzības darbiniekus, kā arī atbilstoši samazinot PTAC budžetu. Ņemot vērā, ka pēc 2026.gada 31.decembra PTAC vairs nebūs darbinieku, kas varētu profesionāli pabeigt ierosinātos procesus, nepieciešams precizēt punktu, paredzot, ka Latvijas Banka pārņem visas ierosinātās un uzsāktās administratīvās, administratīvo pārkāpumu, kā arī sūdzību un iesniegumu izskatīšanas lietas, turpinot to izskatīšanu vai arī pārskatīt budžeta samazināšanu PTAC.
Aicinām izteikt otro teikumu sekojošā redakcijā: ”Iesniegumus un sūdzības par šā likuma un citu patērētāju tiesību aizsardzības normatīvo aktu pārkāpumiem, kurus Patērētāju tiesību aizsardzības centrs saņēmis līdz 2026. gada 31. decembrim, līdz šā likuma grozījumu attiecībā uz finanšu pakalpojumu jomas uzraudzības nodošanu Latvijas Bankai spēkā stāšanās dienai, no 2027.gada 1.janvāra pārņem un turpina izskatīt Latvijas Banka”.
Līdztekus norādām, ka izziņā nav norādīts, tāpēc atkārtoti lūdzam skaidrot, kādā veidā būtu nododami dokumenti, informācija, datubāzes un reģistri, kas saistīti ar patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēju, kredīta starpnieku un to pārstāvju uzraudzību, ņemot vērā, ka tie PTAC elektroniskajās uzraudzības sistēmās reģistrēti dokumenti un datubāzes. Pamatā PTAC izmanto divas informācijas sistēmas – DVS “Namejs” un IS Uzraugs.
Papildus norādāms, ka likumprojekta anotācijā un attiecīgi valsts budžetā ir jāparedz finanšu līdzekļi 11 darbinieku atbrīvošanas pabalstiem, kas izmaksājami reorganizācijas gadījumā. Saskaņā ar PTAC aprēķiniem atbrīvošanas pabalstiem nepieciešami 100 390 EUR (t.sk. 81 228 EUR pabalstiem, 19 162 EUR darba devēja nodoklim).
Aicinām izteikt otro teikumu sekojošā redakcijā: ”Iesniegumus un sūdzības par šā likuma un citu patērētāju tiesību aizsardzības normatīvo aktu pārkāpumiem, kurus Patērētāju tiesību aizsardzības centrs saņēmis līdz 2026. gada 31. decembrim, līdz šā likuma grozījumu attiecībā uz finanšu pakalpojumu jomas uzraudzības nodošanu Latvijas Bankai spēkā stāšanās dienai, no 2027.gada 1.janvāra pārņem un turpina izskatīt Latvijas Banka”.
Līdztekus norādām, ka izziņā nav norādīts, tāpēc atkārtoti lūdzam skaidrot, kādā veidā būtu nododami dokumenti, informācija, datubāzes un reģistri, kas saistīti ar patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēju, kredīta starpnieku un to pārstāvju uzraudzību, ņemot vērā, ka tie PTAC elektroniskajās uzraudzības sistēmās reģistrēti dokumenti un datubāzes. Pamatā PTAC izmanto divas informācijas sistēmas – DVS “Namejs” un IS Uzraugs.
Papildus norādāms, ka likumprojekta anotācijā un attiecīgi valsts budžetā ir jāparedz finanšu līdzekļi 11 darbinieku atbrīvošanas pabalstiem, kas izmaksājami reorganizācijas gadījumā. Saskaņā ar PTAC aprēķiniem atbrīvošanas pabalstiem nepieciešami 100 390 EUR (t.sk. 81 228 EUR pabalstiem, 19 162 EUR darba devēja nodoklim).
Piedāvātā redakcija
-
9.
Likumprojekts (grozījumi)
Iebildums
Iebildums par 55.punktu. Atbilstoši likumprojekta anotācijai ir paredzēts PTAC budžeta samazinājums sākot ar 2027.gada 1.janvāri atlaižot visus finanšu pakalpojumu uzraudzības darbiniekus, kā arī atbilstoši samazinot PTAC budžetu. Ņemot vērā, ka pēc 2026.gada 31.decembra PTAC vairs nebūs darbinieku, kas varētu profesionāli pabeigt ierosinātos procesus, nepieciešams precizēt punktu, paredzot, ka Latvijas Banka pārņem visas ierosinātās un uzsāktās administratīvās, administratīvo pārkāpumu, kā arī sūdzību un iesniegumu izskatīšanas lietas, turpinot to izskatīšanu vai arī pārskatīt budžeta samazināšanu PTAC.
Piedāvātā redakcija
Tiesvedības finanšu pakalpojumu jomā, kas uzsāktas līdz 2027. gada 1. janvārim un nav pabeigtas līdz šā likuma grozījumu attiecībā uz finanšu pakalpojumu jomas uzraudzības nodošanu Latvijas Bankai spēkā stāšanās dienai, pārņem Latvijas Banka.
10.
Likumprojekts (grozījumi)
Iebildums
Iebildums par 56.punktu. Īstenojot reformu, kuras rezultātā pilnā apmērā tiek pārņemtas finanšu pakalpojumu uzraudzības funkcijas, atlaisti darbinieki un nodoti visa dokumentācija Latvijas bankai, PTAC rīcībā nebūs ne dokumentu, ne arī darbinieku, kuri varētu kvalitatīvi aizsargāt iestādes viedokli. Līdz ar to Latvijas Bankai kā tiesību un saistību pārņēmējam pār finanšu pakalpojumu uzraudzību patērētāju tiesību aizsardzības jomā ir pienākums pārņemt arī atbildību par PTAC pieņemtajiem lēmumiem vai faktisko rīcību. Līdz ar to lūdzam dzēst pārejas noteikumu 56.punktu.
Piedāvātā redakcija
-
11.
Likumprojekts (grozījumi)
Iebildums
Iebildums par 53.punktu. Atbilstoši likumprojekta anotācijai ir paredzēts PTAC budžeta samazinājums sākot ar 2027.gada 1.janvāri, atlaižot visus finanšu pakalpojumu uzraudzības darbiniekus, kā arī atbilstoši samazinot PTAC budžetu. Ņemot vērā minēto, ja pēc 2026.gada 31.decembra PTAC vairs nebūs darbinieku, kas varētu profesionāli pabeigt ierosinātos procesus, nepieciešams precizēt punktu, paredzot, ka Latvijas Banka pārņem visas ierosinātās un uzsāktās administratīvās, administratīvo pārkāpumu, kā arī sūdzību un iesniegumu izskatīšanas lietas, turpinot to izskatīšanu vai arī pārskatīt budžeta samazināšanu PTAC.
Turklāt, nav pamatoti prasīt PTAC atteikties no 11 darbiniekiem finanšu pakalpojumu jomā, ņemot vērā, ka daļa darbinieku papildus finanšu pakalpojumu nozares uzraudzībai pilda arī citas funkcijas, proti, starp tām ietilpst statistikas datu apkopošana, analīze, parādu konsultēšana, departamenta vadība, kā arī PTAC laika gaitā uzdotas virkne funkciju, kurām atsevišķas štata vietas netika piešķirtas, piemēram:
1) Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva (ES) 2021/2167 (2021. gada 24. novembris) par kredītu apkalpotājiem un kredītu pircējiem un ar ko groza Direktīvas 2008/48/EK un 2014/17/ES;
2) Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva (ES) 2024/1799 (2024. gada 13. jūnijs) par kopīgiem noteikumiem preču remontēšanas veicināšanai un ar ko groza Regulu (ES) 2017/2394 un Direktīvas (ES) 2019/771 un (ES) 2020/1828;
3) Eiropas parlamenta un Padomes regula (ES) 2024/2847 (2024. gada 23. oktobris) par horizontālajām kiberdrošības prasībām attiecībā uz produktiem ar digitāliem elementiem un ar ko groza Regulas (ES) Nr. 168/2013 un (ES) 2019/1020 un Direktīvu (ES) 2020/1828 (Kibernoturības akts);
4) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2024/1689 (2024. gada 13. jūnijs)ar ko nosaka saskaņotas normas mākslīgā intelekta jomā un groza Regulas (EK) Nr. 300/2008, (ES) Nr. 167/2013, (ES) Nr. 168/2013, (ES) 2018/858, (ES) 2018/1139 un (ES) 2019/2144 un Direktīvas 2014/90/ES, (ES) 2016/797 un (ES) 2020/1828 (Mākslīgā intelekta akts);
5) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2023/2854 (2023. gada 13. decembris) par saskaņotiem noteikumiem par taisnīgu piekļuvi datiem un to lietošanu un ar ko groza Regulu (ES) 2017/2394 un Direktīvu (ES) 2020/1828 (Datu akts);
6) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2023/1543 (2023. gada 12. jūlijs) par Eiropas e-pierādījumu sniegšanas rīkojumiem un Eiropas e-pierādījumu saglabāšanas rīkojumiem e-pierādījumu gūšanai kriminālprocesā un brīvības atņemšanas sodu izpildei pēc kriminālprocesa (E-pierādījumu Regula);
7) Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 13. jūnija regula (ES) 2024/1781, ar ko izveido satvaru ekodizaina prasību noteikšanai ilgtspējīgiem produktiem, groza Direktīvu (ES) 2020/1828 un Regulu (ES) 2023/1542 un atceļ Direktīvu 2009/125/EK (Ekodizaina Regula);
8) Eiropas Parlamenta un Padomes 2023. gada 12. jūlija regula (ES) 2023/1542 par baterijām un bateriju atkritumiem, ar ko groza Direktīvu 2008/98/EK un Regulu (ES) 2019/1020 un atceļ Direktīvu 2006/66/EK (Bateriju Regula);
9) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2024/3015 (2024. gada 27. novembris) par tādu produktu aizliegšanu Savienības tirgū, kas izgatavoti, izmantojot piespiedu darbu, un ar ko groza Direktīvu (ES) 2019/1937 (Dokuments attiecas uz EEZ) (Piespiedu darba Regula);
Līdz ar to, lai pilnvērtīgi nodrošinātu PTAC uzticēto funkciju izpildi, PTAC ir nepieciešams paturēt esošo darbinieku skaitu.
Līdztekus atzīmējams, ka jebkurā gadījumā likumprojekta anotācijā un attiecīgi valsts budžetā ir jāparedz finanšu līdzekļi 11 darbinieku atbrīvošanas pabalstiem, kas izmaksājami reorganizācijas gadījumā. Saskaņā ar PTAC aprēķiniem atbrīvošanas pabalstiem nepieciešami 100 390 EUR (t.sk. 81 228 EUR pabalstiem, 19 162 EUR darba devēja nodoklim).
Pantam paliekot pašreizējā redakcijā, ir skaidri un nepārprotami jānorāda budžeta finansējums ierosināto lietu pabeigšanai vismaz 1 gada garumā.
Turklāt, nav pamatoti prasīt PTAC atteikties no 11 darbiniekiem finanšu pakalpojumu jomā, ņemot vērā, ka daļa darbinieku papildus finanšu pakalpojumu nozares uzraudzībai pilda arī citas funkcijas, proti, starp tām ietilpst statistikas datu apkopošana, analīze, parādu konsultēšana, departamenta vadība, kā arī PTAC laika gaitā uzdotas virkne funkciju, kurām atsevišķas štata vietas netika piešķirtas, piemēram:
1) Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva (ES) 2021/2167 (2021. gada 24. novembris) par kredītu apkalpotājiem un kredītu pircējiem un ar ko groza Direktīvas 2008/48/EK un 2014/17/ES;
2) Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva (ES) 2024/1799 (2024. gada 13. jūnijs) par kopīgiem noteikumiem preču remontēšanas veicināšanai un ar ko groza Regulu (ES) 2017/2394 un Direktīvas (ES) 2019/771 un (ES) 2020/1828;
3) Eiropas parlamenta un Padomes regula (ES) 2024/2847 (2024. gada 23. oktobris) par horizontālajām kiberdrošības prasībām attiecībā uz produktiem ar digitāliem elementiem un ar ko groza Regulas (ES) Nr. 168/2013 un (ES) 2019/1020 un Direktīvu (ES) 2020/1828 (Kibernoturības akts);
4) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2024/1689 (2024. gada 13. jūnijs)ar ko nosaka saskaņotas normas mākslīgā intelekta jomā un groza Regulas (EK) Nr. 300/2008, (ES) Nr. 167/2013, (ES) Nr. 168/2013, (ES) 2018/858, (ES) 2018/1139 un (ES) 2019/2144 un Direktīvas 2014/90/ES, (ES) 2016/797 un (ES) 2020/1828 (Mākslīgā intelekta akts);
5) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2023/2854 (2023. gada 13. decembris) par saskaņotiem noteikumiem par taisnīgu piekļuvi datiem un to lietošanu un ar ko groza Regulu (ES) 2017/2394 un Direktīvu (ES) 2020/1828 (Datu akts);
6) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2023/1543 (2023. gada 12. jūlijs) par Eiropas e-pierādījumu sniegšanas rīkojumiem un Eiropas e-pierādījumu saglabāšanas rīkojumiem e-pierādījumu gūšanai kriminālprocesā un brīvības atņemšanas sodu izpildei pēc kriminālprocesa (E-pierādījumu Regula);
7) Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 13. jūnija regula (ES) 2024/1781, ar ko izveido satvaru ekodizaina prasību noteikšanai ilgtspējīgiem produktiem, groza Direktīvu (ES) 2020/1828 un Regulu (ES) 2023/1542 un atceļ Direktīvu 2009/125/EK (Ekodizaina Regula);
8) Eiropas Parlamenta un Padomes 2023. gada 12. jūlija regula (ES) 2023/1542 par baterijām un bateriju atkritumiem, ar ko groza Direktīvu 2008/98/EK un Regulu (ES) 2019/1020 un atceļ Direktīvu 2006/66/EK (Bateriju Regula);
9) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2024/3015 (2024. gada 27. novembris) par tādu produktu aizliegšanu Savienības tirgū, kas izgatavoti, izmantojot piespiedu darbu, un ar ko groza Direktīvu (ES) 2019/1937 (Dokuments attiecas uz EEZ) (Piespiedu darba Regula);
Līdz ar to, lai pilnvērtīgi nodrošinātu PTAC uzticēto funkciju izpildi, PTAC ir nepieciešams paturēt esošo darbinieku skaitu.
Līdztekus atzīmējams, ka jebkurā gadījumā likumprojekta anotācijā un attiecīgi valsts budžetā ir jāparedz finanšu līdzekļi 11 darbinieku atbrīvošanas pabalstiem, kas izmaksājami reorganizācijas gadījumā. Saskaņā ar PTAC aprēķiniem atbrīvošanas pabalstiem nepieciešami 100 390 EUR (t.sk. 81 228 EUR pabalstiem, 19 162 EUR darba devēja nodoklim).
Pantam paliekot pašreizējā redakcijā, ir skaidri un nepārprotami jānorāda budžeta finansējums ierosināto lietu pabeigšanai vismaz 1 gada garumā.
Piedāvātā redakcija
Līdz 2026. gada 31. decembrim saskaņā ar šo likumu uzsāktos un nepabeigtos kreditēšanas pakalpojuma sniedzēju licencēšanas, kredītu starpnieku un to pārstāvju reģistrēšanas, kā arī administratīvo lietu un administratīvo pārkāpumu lietu procesus finanšu pakalpojumu jomā ar 2027.gada 1.janvāri pārņem un turpina izskatīt Latvijas Banka.
12.
Anotācija (ex-ante)
1.2. Mērķis
Iebildums
Lūdzam precizēt mērķi un skaidrot, kā tiks veicināta valsts pārvaldes resursu racionāla izmantošana un birokrātiskā sloga samazināšana, ja Latvijas Bankas minimālās izmaksas reformas rezultātā norādītās vairākas kā divas reizes lielākas nekā PTAC - 880`000 EUR pretstatā 390`000 EUR. Savukārt FM izstrādātajā Informatīvajā ziņojumā “Par vienotas patērētāju kreditētāju licencēšanas un uzraudzības institūcijas noteikšanu” (25-TA-3014) (turpmāk – Informatīvais ziņojums), uz kura pamata izstrādāts likumprojekts, skaidri norādīts: “Izšķiroties par modeli, ka Latvijas Bankas kompetencē tiktu nodota patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēju licencēšana un uzraudzība, tajā skaitā NILLTPFN jomā, kredīta starpnieku un kredīta starpnieku pārstāvju, kas piedāvā patērētājam kredītu, kura atmaksa nodrošināta ar nekustamā īpašuma hipotēku vai kura mērķis ir iegūt vai saglabāt tiesības uz nekustamo īpašumu reģistrēšana un uzraudzība un patērētāju tiesību un interešu aizsardzība finanšu sektorā papildus tiešās izmaksas funkcijas nodrošināšanai maksimālā apmērā sasniegtu 352 800 euro ik gadu (..).” Sk. Informatīvā ziņojuma 5.2.punktu.
Norādāms, ka būtiskais izmaksu pieaugums ir pretrunā ar likumprojektu pakotnes mērķi.
Norādāms, ka būtiskais izmaksu pieaugums ir pretrunā ar likumprojektu pakotnes mērķi.
Piedāvātā redakcija
-
13.
Anotācija (ex-ante)
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Iebildums
Netiek risināts jautājums par Valsts ieņēmumu dienesta (VID) uzraugāmo subjektu loku un parādu ārpustiesas atgūšanas pakalpojumu sniedzēju uzraudzību.
Vēršam uzmanību, ka PTAC jau tagad īsteno vienotu un efektīvu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un klientu izpētes (AML/KYC) prasību ievērošanas uzraudzību tā kompetencē esošajiem subjektiem. Neatbilstības vai būtiska prasību pārklāšanās ar Latvijas Bankas subjektiem nav novērota. Jāņem vērā, ka PTAC un Latvijas Bankas uzraudzībā esošo subjektu uzraudzība no NILLTPFN puses ir skaidri atrunāta MK noteikumos Nr.705 un līdz šim nav bijusi neviena domstarpība uzraugu starpā.
Nav saprotams, kā apvienojot naudas atmazgāšanas un klientu izpētes uzraudzību ar patērētāju interešu aizsardzību, tiek radīts saskaņots, vienmērīgs un saprotams normatīvais ietvars. Patērētāju tiesību aizsardzība ir pilnībā nodalāma no noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas (NILLTPFN) normatīvo aktu uzraudzības. Likumprojekts nesniedz atbildi, kāpēc netiek risināts jautājums saistībā ar Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk – VID) uzraudzībā esošo subjektu uzraudzības nodošanu Latvijas Bankai, tādejādi NILLTPFN jomā joprojām paliktu divas uzraudzības iestādes. PTAC ieskatā, vai nu NILLTPFN uzraudzības funkcija pār visiem finanšu pakalpojumu sniedzējiem ir jānodod Latvijas Bankai, vai arī jāatstāj pašreizējais regulējums, skaidri nosakot, ka VID neuzrauga patērētāju kreditētājus, kuriem PTAC ir izdevis speciālo atļauju (licenci). Proti, PTAC ieskatā jau tagad VID nevajadzētu veikt uzraudzību pār kreditētājiem, ja tiem ir PTAC izdota speciālā atļauja (licence). Nerisinot šo jautājumu, finanšu pakalpojumu nozare NILLTPFN jomā joprojām paliek vairāku uzraudzības iestāžu kompetencē.
Parādu ārpustiesas atgūšanas pakalpojumi.
Norādāms, ka lai arī parādu ārpustiesas atgūšana nav tiešs finanšu pakalpojums, jāņem vērā, ka parādu ārpustiesas atgūšanas nozare nav atraujama no finanšu iestāžu uzraudzības, jo:
• 90,37% parādu portfelī esošo parādu ir no finanšu nozares – kredītiestādēm un patērētāju kreditētājiem;
• Vairāk nekā puse (51,59%) no parādu atguvēju portfelī esošo parādu apjoma ir tieši no kredītiestādēm (nepilns miljards EUR);
• Vairums par parādu ārpustiesas atguvējiem saistītās sūdzības saistītas ar sākotnēji izsniegto kredītu, nevis par pašu parāda atgūšanas procesu.
Tādejādi, ja tiek grozīti normatīvie akti saistībā ar finanšu pakalpojumu uzraudzības nodošanu no PTAC Latvijas Bankai, tad ir jārisina arī parādu ārpustiesas atgūšanas nozares uzraudzības jautājums. Jāņem vērā, ka Eiropas Parlamenta un padomes direktīva (ES) 2021/2167 (2021. gada 24. novembris) par kredītu apkalpotājiem un kredītu pircējiem un ar ko groza Direktīvas 2008/48/EK un 2014/17/ES, kurā ietvertās normas ir pārņemtas ar Parādu ārpustiesas atgūšanas likumu, nosaka vienotu regulējumu un prasības kredītu pircējiem un parādu atguvējiem (kredītu apkalpotājiem), kas kredītu pircēja vārdā apkalpo ienākumus nenesošā kredītlīgumā paredzētas kreditora tiesības vai pašu ienākumus nenesošo kredītlīgumu, kuru izdevusi Savienībā iedibināta kredītiestāde. Proti, direktīva ir cieši saistīta tieši ar no kredītiestādēm izrietošo kredītu parādu apkalpošanu un lielākajā daļā ES dalībvalstu atbildīgā iestāde ir tieši finanšu pakalpojumu uzraugs. Konkrētās direktīvas prasības Igaunijā un Lietuvā uzrauga nacionālās finanšu pakalpojumu uzraudzības iestādes. Tādejādi parādu ārpustiesas atgūšanas nozare ir cieši saistīta ar finanšu pakalpojumu nozari un patērētāju tiesību uzraudzības sadalīšana starp PTAC un Latvijas Banku būtiski palielinās sadrumstalotību un vairos birokrātiju, jo īpaši iesniegumu un sūdzību izskatīšanas gadījumos, kad izskatot lietas, ir jāsazinās un jāizprot gan sniegtā finanšu pakalpojuma būtība, gan parādu atgūšanas specifiskais regulējums.
Vēršam uzmanību, ka PTAC jau tagad īsteno vienotu un efektīvu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un klientu izpētes (AML/KYC) prasību ievērošanas uzraudzību tā kompetencē esošajiem subjektiem. Neatbilstības vai būtiska prasību pārklāšanās ar Latvijas Bankas subjektiem nav novērota. Jāņem vērā, ka PTAC un Latvijas Bankas uzraudzībā esošo subjektu uzraudzība no NILLTPFN puses ir skaidri atrunāta MK noteikumos Nr.705 un līdz šim nav bijusi neviena domstarpība uzraugu starpā.
Nav saprotams, kā apvienojot naudas atmazgāšanas un klientu izpētes uzraudzību ar patērētāju interešu aizsardzību, tiek radīts saskaņots, vienmērīgs un saprotams normatīvais ietvars. Patērētāju tiesību aizsardzība ir pilnībā nodalāma no noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas (NILLTPFN) normatīvo aktu uzraudzības. Likumprojekts nesniedz atbildi, kāpēc netiek risināts jautājums saistībā ar Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk – VID) uzraudzībā esošo subjektu uzraudzības nodošanu Latvijas Bankai, tādejādi NILLTPFN jomā joprojām paliktu divas uzraudzības iestādes. PTAC ieskatā, vai nu NILLTPFN uzraudzības funkcija pār visiem finanšu pakalpojumu sniedzējiem ir jānodod Latvijas Bankai, vai arī jāatstāj pašreizējais regulējums, skaidri nosakot, ka VID neuzrauga patērētāju kreditētājus, kuriem PTAC ir izdevis speciālo atļauju (licenci). Proti, PTAC ieskatā jau tagad VID nevajadzētu veikt uzraudzību pār kreditētājiem, ja tiem ir PTAC izdota speciālā atļauja (licence). Nerisinot šo jautājumu, finanšu pakalpojumu nozare NILLTPFN jomā joprojām paliek vairāku uzraudzības iestāžu kompetencē.
Parādu ārpustiesas atgūšanas pakalpojumi.
Norādāms, ka lai arī parādu ārpustiesas atgūšana nav tiešs finanšu pakalpojums, jāņem vērā, ka parādu ārpustiesas atgūšanas nozare nav atraujama no finanšu iestāžu uzraudzības, jo:
• 90,37% parādu portfelī esošo parādu ir no finanšu nozares – kredītiestādēm un patērētāju kreditētājiem;
• Vairāk nekā puse (51,59%) no parādu atguvēju portfelī esošo parādu apjoma ir tieši no kredītiestādēm (nepilns miljards EUR);
• Vairums par parādu ārpustiesas atguvējiem saistītās sūdzības saistītas ar sākotnēji izsniegto kredītu, nevis par pašu parāda atgūšanas procesu.
Tādejādi, ja tiek grozīti normatīvie akti saistībā ar finanšu pakalpojumu uzraudzības nodošanu no PTAC Latvijas Bankai, tad ir jārisina arī parādu ārpustiesas atgūšanas nozares uzraudzības jautājums. Jāņem vērā, ka Eiropas Parlamenta un padomes direktīva (ES) 2021/2167 (2021. gada 24. novembris) par kredītu apkalpotājiem un kredītu pircējiem un ar ko groza Direktīvas 2008/48/EK un 2014/17/ES, kurā ietvertās normas ir pārņemtas ar Parādu ārpustiesas atgūšanas likumu, nosaka vienotu regulējumu un prasības kredītu pircējiem un parādu atguvējiem (kredītu apkalpotājiem), kas kredītu pircēja vārdā apkalpo ienākumus nenesošā kredītlīgumā paredzētas kreditora tiesības vai pašu ienākumus nenesošo kredītlīgumu, kuru izdevusi Savienībā iedibināta kredītiestāde. Proti, direktīva ir cieši saistīta tieši ar no kredītiestādēm izrietošo kredītu parādu apkalpošanu un lielākajā daļā ES dalībvalstu atbildīgā iestāde ir tieši finanšu pakalpojumu uzraugs. Konkrētās direktīvas prasības Igaunijā un Lietuvā uzrauga nacionālās finanšu pakalpojumu uzraudzības iestādes. Tādejādi parādu ārpustiesas atgūšanas nozare ir cieši saistīta ar finanšu pakalpojumu nozari un patērētāju tiesību uzraudzības sadalīšana starp PTAC un Latvijas Banku būtiski palielinās sadrumstalotību un vairos birokrātiju, jo īpaši iesniegumu un sūdzību izskatīšanas gadījumos, kad izskatot lietas, ir jāsazinās un jāizprot gan sniegtā finanšu pakalpojuma būtība, gan parādu atgūšanas specifiskais regulējums.
Piedāvātā redakcija
-
14.
Anotācija (ex-ante)
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Iebildums
Lūdzam papildināt anotācijas 1.3.punktu, skaidro norādot, ka valsts nodevās par patērētāju kreditētāju uzraudzību valsts budžets saņem vidēji 2 miljonus EUR, savukārt PTAC 11 darbinieku tiešās izmaksas gada laikā ir nepilni 400 tūkstoši EUR, savukārt Latvijas Banka PTAC funkciju izpildei plāno vairāk kā divas reizes lielākas izmaksas 880`000 EUR apmērā, kā arī zaudējumi valsts budžetam kā minimums būs pusotrs miljons EUR. Līdztekus uzsverams, ka Latvijas Banka, piemērojot likumprojekta 8.panta 1.6 daļā norādīto maksu (Kapitālsabiedrība, kas saņēmusi speciālo atļauju (licenci), maksā Latvijas Bankai 5000 euro gadā un papildus līdz 0,033 procentiem (ieskaitot) no kapitālsabiedrības vidējās patērētājiem izsniegto kredītu kredītportfeļa apjoma vērtības katrā kalendārā gada ceturksnī, bet kopējā tās maksa Latvijas Bankai nepārsniedz 100 000 euro gadā.) pēc 2025.gada statistikas datiem saņemtu 1`58 miljonus EUR. Proti, reforma pēc būtības paredz pusotra miljona EUR atņemšanu valsts budžetam un novirzīšanu Latvijas Bankai. Līdztekus atzīmējams, ka 2025.gadā no patērētāju kreditēšanas nozares valsts budžeta ieņēmumi bija 2 991 250 EUR.
Piedāvātā redakcija
-
15.
Anotācija (ex-ante)
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Iebildums
Nav pamatots secinājums par uzraudzības sadrumstalotību. Finanšu ministrijas (FM) izstrādātais informatīvais ziņojums, ne arī likumprojekta pakotne nav datos balstīta un pamatota, šajos dokumentos nav konstatēta problemātika patērētāju tiesību uzraudzībā.
Neiebilstam pret reformām kā tādām, pat pretēji, esam gatavi konstruktīvam dialogam un labākā risinājuma meklēšanai. Taču mēs uzstājam, ka pirms būtisku reformu ieviešanas ir jābūt kvalitatīvam un datos balstītam izvērtējumam. Šobrīd galvenā argumentācija ir tāda, ka Latvijas Banka var labāk, nekādā veidā neaprakstot problēmas un iespējamos risinājumus. Reformas ieceres zemā kvalitāte neļauj saprast problēmas cēloni un izdarīt secinājumus, kāpēc reforma nepieciešama un kāpēc tā nepieciešama veidā, kādā to piedāvā FM. Šobrīd nav saskatāms ieguvums ne valstij, ne patērētājiem.
Lūdzam skaidri un nepārprotami norādīt - Šobrīd Latvijas Banka neizskata sūdzības un strīdus, bet iesniegumus pārsūta izskatīšanai PTAC. Līdz ar to jau tagad ir nodrošināta vienota prakse un ērta procesa izskatīšana patērētājiem. Patērētāju tiesību normatīvo aktu sadalīšana starp PTAC un Latvijas Banku tieši otrādi – veicinātu birokrātiju, atšķirīgu normatīvo aktu interpretāciju un radītu nenoteiktību patērētājiem.
Sūdzību un konsultāciju apskatu par finanšu pakalpojumiem PTAC jau 14 gadus publicē PTAC mājaslapā. Anotācijā nav norādīti nekādi kvantitatīvie vai kvalitatīvie dati, kas apliecinātu, ka Latvijas Banka spētu izskatīt sūdzības ātrāk, efektīvāk un kvalitatīvāk.
2025 .gadā PTAC ir izskatījis 2440 iesniegumus, 83 gadījumos panākot arī pozitīvu risinājumu individuālās lietās.
Kopējais ieguvums, ko PTAC panācis patērētāju labā individuālās lietās 2025. gadā vien sasniedz vairāk kā 131 000 EUR. Savukārt kolektīvajās PTAC novērsa zaudējumus patērētājiem kā minimums 5,2 miljonu EUR apmērā, savukārt maksimālais novērstais zaudējumu apmērs pārsniedz 70 miljonus EUR.
PTAC jau šobrīd nodrošina līdzsvarotu uzraudzības ietvaru, nodrošinot sabiedrības reālās vajadzības pēc pieejamiem, saprotamiem un godīgiem finanšu pakalpojumiem pār visiem finanšu pakalpojumiem, ņemot vērā, ka PTAC ir galvenā patērētāju tiesību uzraudzības iestāde un uzrauga patērētāju tiesību ievērošanu visā finanšu pakalpojumu nozarē, tajā skaitā attiecībā uz kredītiestādēm.
Neiebilstam pret reformām kā tādām, pat pretēji, esam gatavi konstruktīvam dialogam un labākā risinājuma meklēšanai. Taču mēs uzstājam, ka pirms būtisku reformu ieviešanas ir jābūt kvalitatīvam un datos balstītam izvērtējumam. Šobrīd galvenā argumentācija ir tāda, ka Latvijas Banka var labāk, nekādā veidā neaprakstot problēmas un iespējamos risinājumus. Reformas ieceres zemā kvalitāte neļauj saprast problēmas cēloni un izdarīt secinājumus, kāpēc reforma nepieciešama un kāpēc tā nepieciešama veidā, kādā to piedāvā FM. Šobrīd nav saskatāms ieguvums ne valstij, ne patērētājiem.
Lūdzam skaidri un nepārprotami norādīt - Šobrīd Latvijas Banka neizskata sūdzības un strīdus, bet iesniegumus pārsūta izskatīšanai PTAC. Līdz ar to jau tagad ir nodrošināta vienota prakse un ērta procesa izskatīšana patērētājiem. Patērētāju tiesību normatīvo aktu sadalīšana starp PTAC un Latvijas Banku tieši otrādi – veicinātu birokrātiju, atšķirīgu normatīvo aktu interpretāciju un radītu nenoteiktību patērētājiem.
Sūdzību un konsultāciju apskatu par finanšu pakalpojumiem PTAC jau 14 gadus publicē PTAC mājaslapā. Anotācijā nav norādīti nekādi kvantitatīvie vai kvalitatīvie dati, kas apliecinātu, ka Latvijas Banka spētu izskatīt sūdzības ātrāk, efektīvāk un kvalitatīvāk.
2025 .gadā PTAC ir izskatījis 2440 iesniegumus, 83 gadījumos panākot arī pozitīvu risinājumu individuālās lietās.
Kopējais ieguvums, ko PTAC panācis patērētāju labā individuālās lietās 2025. gadā vien sasniedz vairāk kā 131 000 EUR. Savukārt kolektīvajās PTAC novērsa zaudējumus patērētājiem kā minimums 5,2 miljonu EUR apmērā, savukārt maksimālais novērstais zaudējumu apmērs pārsniedz 70 miljonus EUR.
PTAC jau šobrīd nodrošina līdzsvarotu uzraudzības ietvaru, nodrošinot sabiedrības reālās vajadzības pēc pieejamiem, saprotamiem un godīgiem finanšu pakalpojumiem pār visiem finanšu pakalpojumiem, ņemot vērā, ka PTAC ir galvenā patērētāju tiesību uzraudzības iestāde un uzrauga patērētāju tiesību ievērošanu visā finanšu pakalpojumu nozarē, tajā skaitā attiecībā uz kredītiestādēm.
Piedāvātā redakcija
-
16.
Anotācija (ex-ante)
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Iebildums
Ekonomikas ministrija uztur iebildumu, ka anotācijas 1.3. sadaļā nav sniegts pietiekams praktiskās ietekmes izvērtējums par institucionālās reformas sekām, aprobežojoties ar norādi uz iepriekš pieņemtu politisku lēmumu un informatīvā ziņojuma izskatīšanu. Politisks lēmums par reformas virzību pats par sevi neatbild uz jautājumu, kā šī reforma mainīs regulējuma piemērošanu praksē, un nevar aizstāt tiesību aktu anotācijā veicamo ietekmes analīzi.
Ekonomikas ministrija sagaida, lai anotācijā tiktu skaidri izklāstīts:
– kā tieši mainīsies uzraudzības organizācija un uzraudzības intensitāte;
– kādas izmaiņas normu piemērošanā un uzraudzības praksē piedzīvos tirgus dalībnieki un patērētāji;
– kādi iespējamie riski un blakus efekti ir identificēti un kā tie tiks pārvaldīti.
Pašreizējā redakcijā anotācija neatbild uz šiem jautājumiem, līdz ar to nav iespējams objektīvi izvērtēt reformas faktiskās sekas.
Ekonomikas ministrija sagaida, lai anotācijā tiktu skaidri izklāstīts:
– kā tieši mainīsies uzraudzības organizācija un uzraudzības intensitāte;
– kādas izmaiņas normu piemērošanā un uzraudzības praksē piedzīvos tirgus dalībnieki un patērētāji;
– kādi iespējamie riski un blakus efekti ir identificēti un kā tie tiks pārvaldīti.
Pašreizējā redakcijā anotācija neatbild uz šiem jautājumiem, līdz ar to nav iespējams objektīvi izvērtēt reformas faktiskās sekas.
Piedāvātā redakcija
-
17.
Anotācija (ex-ante)
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Iebildums
Ekonomikas ministrija uztur iebildumu, ka anotācijā nav pietiekami pamatots apgalvojums, ka regulējums pēc būtības nemainās, ja tiek mainīta kompetentā uzraudzības iestāde. Tiesību normas netiek piemērotas abstrakti, bet konkrētas institūcijas interpretācijas, uzraudzības pieejas, iekšējo vadlīniju un sankciju prakses ietvaros. Institucionāla maiņa objektīvi ietekmē regulējuma darbību, pat ja normu teksts formāli netiek grozīts.
Ekonomikas ministrija īpaši uztur iebildumu par Finanšu ministrijas skaidrojumu attiecībā uz Latvijas Bankas noteikumiem, jo anotācijā un izziņā nav skaidrots, kā praktiski tiks nodrošināta politikas veidotāja iespēja ietekmēt regulējuma saturu, ja normatīvais regulējums tiks īstenots ar Latvijas Bankas ārējiem normatīvajiem aktiem. Latvijas Bankas noteikumi nav pakļauti Ekonomikas ministrijas saskaņošanai, līdz ar to anotācijā ir jāsniedz skaidras atbildes uz šādiem jautājumiem: – kādā veidā Ekonomikas ministrija kā politikas veidotājs praksē varēs ietekmēt regulējuma saturu;
– kā tiks risinātas būtiskas domstarpības starp politikas veidotāja nostāju un Latvijas Bankas pieņemto normatīvo regulējumu;
– kā tiks nodrošināta politiskā atbildība par patērētāju tiesību aizsardzības politikas īstenošanu situācijā, kad saistošais regulējums tiek noteikts ārpus Ministru kabineta sistēmas.
Ekonomikas ministrija īpaši uztur iebildumu par Finanšu ministrijas skaidrojumu attiecībā uz Latvijas Bankas noteikumiem, jo anotācijā un izziņā nav skaidrots, kā praktiski tiks nodrošināta politikas veidotāja iespēja ietekmēt regulējuma saturu, ja normatīvais regulējums tiks īstenots ar Latvijas Bankas ārējiem normatīvajiem aktiem. Latvijas Bankas noteikumi nav pakļauti Ekonomikas ministrijas saskaņošanai, līdz ar to anotācijā ir jāsniedz skaidras atbildes uz šādiem jautājumiem: – kādā veidā Ekonomikas ministrija kā politikas veidotājs praksē varēs ietekmēt regulējuma saturu;
– kā tiks risinātas būtiskas domstarpības starp politikas veidotāja nostāju un Latvijas Bankas pieņemto normatīvo regulējumu;
– kā tiks nodrošināta politiskā atbildība par patērētāju tiesību aizsardzības politikas īstenošanu situācijā, kad saistošais regulējums tiek noteikts ārpus Ministru kabineta sistēmas.
Piedāvātā redakcija
-
18.
Anotācija (ex-ante)
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Iebildums
Ekonomikas ministrija uztur iebildumu, ka anotācijas 1.3. sadaļā nav izvērtētas alternatīvas piedāvātajam regulējumam konkrēto likumprojektu ietvaros. Atsauce uz agrāk veiktu konceptuālu izvērtējumu informatīvajā ziņojumā nenodrošina atbildi uz jautājumu, vai izvēlētais risinājums ir samērīgākais un piemērotākais katrai tiesību jomai, kuru skar likumprojektu pakotne.
Ekonomikas ministrija sagaida, lai anotācijā tiktu skaidrots:
– kāpēc netika apsvērti diferencēti vai pakāpeniski risinājumi atsevišķām regulējuma jomām (piemēram, reklāmas, procesuālo normu vai sankciju jomā);
– kāpēc netika izvērtēta iespēja saglabāt noteiktus lēmumus Ministru kabineta līmenī, nevis pilnībā deleģēt tos Latvijas Bankai;
– kādēļ izvēlētais risinājums ir uzskatāms par mazāk ierobežojošu salīdzinājumā ar iespējamām alternatīvām.
Bez šādas analīzes nav iespējams pamatot regulējuma samērīgumu.
Ekonomikas ministrija sagaida, lai anotācijā tiktu skaidrots:
– kāpēc netika apsvērti diferencēti vai pakāpeniski risinājumi atsevišķām regulējuma jomām (piemēram, reklāmas, procesuālo normu vai sankciju jomā);
– kāpēc netika izvērtēta iespēja saglabāt noteiktus lēmumus Ministru kabineta līmenī, nevis pilnībā deleģēt tos Latvijas Bankai;
– kādēļ izvēlētais risinājums ir uzskatāms par mazāk ierobežojošu salīdzinājumā ar iespējamām alternatīvām.
Bez šādas analīzes nav iespējams pamatot regulējuma samērīgumu.
Piedāvātā redakcija
-
19.
Anotācija (ex-ante)
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Iebildums
Izziņā skaidrots, ka ex-post novērtēšanas resursi jākoncentrē uz augstas ietekmes regulējumiem, jo pretējā gadījumā novērtēšana pati var kļūt nesamērīga un administratīvo slogu radoša. Šai gadījumā izmaiņām regulējumā nav tik būtiska rakstura, lai būtu lietderīgi veikt tā ex-post novērtējumu.
Ekonomikas ministrija šādam vērtējumam nepiekrīt un uzsver, ka apjomīga kompetences pārdale citai institūcijai pēc savas būtības ir būtiska institucionāla reforma, kas ietekmē regulējuma piemērošanas modeli, uzraudzības praksi un tiesību normu īstenošanu kopumā, tostarp attiecīgajā nozarē strādājošos tirgus dalībniekus.
Vēršam uzmanību, ka atbilstoši Valsts kancelejas izstrādātajām vadlīnijām “Tiesību aktu ietekmes pēcpārbaudes (ex‑post) novērtējuma veikšanai” ir noteikti kritēriji, pēc kuriem izvērtējama ex‑post novērtējuma nepieciešamība. Šie kritēriji konkrētajā gadījumā ir izpildīti, jo:
- Tiesību akts būtiski ietekmē lielu sabiedrības daļu vai tautsaimniecības nozari (piemēram, vairākas mērķa grupas vai sabiedrību kopumā);
- Tiesību akts ietekmē uzņēmējdarbību (piemēram, licenču režīma izmaiņas);
- Tiesību akts ievieš būtiskas reformas;
- Tiesību akts izstrādāts procesu efektivizēšanai vai optimizēšanai (piemēram, resursu taupīšanai, pakalpojumu kvalitātes uzlabošanai, konkrētu darbību laika patēriņa samazināšanai), un tā faktisko ietekmi iespējams izmērīt tikai pēc tiesību akta ieviešanas (šis ir viens no deklarētajiem mērķiem anotācijā);
- Būtiskas pretrunas vai nesaskaņas starp iesaistīto pušu vērtējumiem par regulējuma iespējamo ietekmi (konkrētajā gadījumā starp FM, LB no vienas puses un EM un nozari no otras puses);
- Pamatots pieņēmums par iespējamu negatīvu ietekmi uz konkurētspēju vai atsevišķu nozaru attīstību (ņemot vērā nozares iebildumu kontekstu).
Ņemot vērā minēto kritēriju kopumu, Ekonomikas ministrija atkārtoti vērš uzmanību, ka tik būtiskai institucionālai reformai ex‑post izvērtējuma veikšana ir ne tikai lietderīga, bet arī nepieciešama, lai objektīvi novērtētu, vai regulējuma mērķi ir sasniegti un vai nav radušās neparedzētas vai nesamērīgas sekas.
Attiecīgi Ekonomikas ministrija lūdz skaidrot, vai un kādā veidā ir paredzēts veikt ex‑post izvērtējumu, tostarp:
- kādā termiņā tas tiks veikts,
- kāds būs izvērtējuma tvērums,
- kura institūcija būs atbildīga par tā izstrādi un rezultātu izvērtēšanu.
Ekonomikas ministrija šādam vērtējumam nepiekrīt un uzsver, ka apjomīga kompetences pārdale citai institūcijai pēc savas būtības ir būtiska institucionāla reforma, kas ietekmē regulējuma piemērošanas modeli, uzraudzības praksi un tiesību normu īstenošanu kopumā, tostarp attiecīgajā nozarē strādājošos tirgus dalībniekus.
Vēršam uzmanību, ka atbilstoši Valsts kancelejas izstrādātajām vadlīnijām “Tiesību aktu ietekmes pēcpārbaudes (ex‑post) novērtējuma veikšanai” ir noteikti kritēriji, pēc kuriem izvērtējama ex‑post novērtējuma nepieciešamība. Šie kritēriji konkrētajā gadījumā ir izpildīti, jo:
- Tiesību akts būtiski ietekmē lielu sabiedrības daļu vai tautsaimniecības nozari (piemēram, vairākas mērķa grupas vai sabiedrību kopumā);
- Tiesību akts ietekmē uzņēmējdarbību (piemēram, licenču režīma izmaiņas);
- Tiesību akts ievieš būtiskas reformas;
- Tiesību akts izstrādāts procesu efektivizēšanai vai optimizēšanai (piemēram, resursu taupīšanai, pakalpojumu kvalitātes uzlabošanai, konkrētu darbību laika patēriņa samazināšanai), un tā faktisko ietekmi iespējams izmērīt tikai pēc tiesību akta ieviešanas (šis ir viens no deklarētajiem mērķiem anotācijā);
- Būtiskas pretrunas vai nesaskaņas starp iesaistīto pušu vērtējumiem par regulējuma iespējamo ietekmi (konkrētajā gadījumā starp FM, LB no vienas puses un EM un nozari no otras puses);
- Pamatots pieņēmums par iespējamu negatīvu ietekmi uz konkurētspēju vai atsevišķu nozaru attīstību (ņemot vērā nozares iebildumu kontekstu).
Ņemot vērā minēto kritēriju kopumu, Ekonomikas ministrija atkārtoti vērš uzmanību, ka tik būtiskai institucionālai reformai ex‑post izvērtējuma veikšana ir ne tikai lietderīga, bet arī nepieciešama, lai objektīvi novērtētu, vai regulējuma mērķi ir sasniegti un vai nav radušās neparedzētas vai nesamērīgas sekas.
Attiecīgi Ekonomikas ministrija lūdz skaidrot, vai un kādā veidā ir paredzēts veikt ex‑post izvērtējumu, tostarp:
- kādā termiņā tas tiks veikts,
- kāds būs izvērtējuma tvērums,
- kura institūcija būs atbildīga par tā izstrādi un rezultātu izvērtēšanu.
Piedāvātā redakcija
-
20.
Anotācija (ex-ante)
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Iebildums
Lūdzam precizēt 2.1.punktu, svītrojot norādi par vidējo samazinājumu vienam komersantam, ņemot vērā, ka dažām sabiedrībām izmaksu pieaugums būs 45`000 EUR gadā, sasniedzot maksimālo slieksni 100`000 EUR gadā.
Piedāvātā redakcija
-
21.
Anotācija (ex-ante)
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Iebildums
Lūdzam skaidrot, kāpēc uzraudzības maksa likumprojektā ir noteikta 0,033 procentiem (ieskaitot) no kapitālsabiedrības vidējās patērētājiem izsniegto kredītu kredītportfeļa apjoma vērtības katrā kalendārā gada ceturksnī, tādejādi radot ienākumus Latvijas Bankai 1`58 miljonu EUR apmērā (pēc 2025.gada datiem), savukārt uzraudzības izmaksas lēstas 880`000 EUR apmērā, kas vairāk kā divkārt pārsniedz Informatīvajā ziņojumā norādītās izmaksas. Turklāt šādā gadījumā veidojas būtiska ienākumu starpība Latvijas bankai, kas netiks izmantota uzraudzībai.
Piedāvātā redakcija
-
22.
Anotācija (ex-ante)
2.3. Administratīvo izmaksu novērtējums juridiskām personām
Iebildums
Lūdzam papildināt 2.3.punktu ar administratīvajām izmaksām. Nav vērtētas papildu izmaksas komersantiem: darbinieku apmācības, iekšējo procedūru un kārtību grozījumi, licencēšanas procedūru pārskatīšana, jaunu atskaišu formātu ieviešana, grozījumi līgumos, pirmslīguma informācijā, IT sistēmu pārstrāde u.c. Pēc PTAC aplēsēm šīs izmaksas patērētāju kreditētājiem varētu sasniegt ap 100 – 500 tūkstoši EUR vienam komersantam (attiecīgi, 38 licencēto patērētāju kreditētāju kopējās izmaksas iespējamās reformas ieviešanai sastādīs no 3,8 milj. – 19 milj. EUR). Tāpat reformu pielāgošanas izmaksas nav vērtētas pārējiem finanšu pakalpojumu sniedzējiem, piemēram, kredītu starpniekiem.
Aprēķinu pamatā ir iepriekš iegūta informācija dažādās uzraudzības lietās, kurās komersanti skaidrojoši attiecīgu IT sistēmu pielāgošanas izmaksas, kas veicamas saskaņā ar PTAC pieprasījumiem. Piemēram, 2025.gadā PTAC panāca tā saukto “ātro izmaksu komisiju” atcelšanu komersantiem, kas tādas piemēroja. Komersanti tikšanās laikā skaidroja IT izmaksas un citu resursu izmaksas atkarībā no termiņa par šādu IT sistēmu pielāgošanu. Vēršam uzmanību, ka plānotā reforma pēc būtības skar visu komersantu darbības pamatus, tāpēc ar lielu ticamību būtu nepieciešams veikt biznesa un klientu vadības sistēmu tehnisko un funkcionālo auditu, lai identificētu un pielāgotu nepieciešamās funkcionalitātes. Sistēmu izmaiņas prasītu izmaiņas esošajā biznesa loģikā, kas saistīta ar uzraudzības funkcionalitāti, nodrošinot, ka nav neparedzētu sistēmas un datu apstrādes kļūdu pēc izmaiņu veikšanas. Šādas apjomīgas izmaiņas prasītu arī datubāžu pārvaldības sistēmu auditu. Turklāt visu izmaiņu ietvaros nepieciešams nodrošināt arī datu integritāti visās saistītajās sistēmās, lai nodrošinātu korektu komersanta darbību. Līdztekus, daļa sabiedrību darbojas grupu līmenī, kur plānotās izmaiņas būtu būtiski lielākas un var skart plašāku sistēmu apjomu, katrai nepieciešama testēšana nolūkā novērst iespējamu negatīvu ietekmi uz citu valstu sistēmu ievainojamību.
Aprēķinu pamatā ir iepriekš iegūta informācija dažādās uzraudzības lietās, kurās komersanti skaidrojoši attiecīgu IT sistēmu pielāgošanas izmaksas, kas veicamas saskaņā ar PTAC pieprasījumiem. Piemēram, 2025.gadā PTAC panāca tā saukto “ātro izmaksu komisiju” atcelšanu komersantiem, kas tādas piemēroja. Komersanti tikšanās laikā skaidroja IT izmaksas un citu resursu izmaksas atkarībā no termiņa par šādu IT sistēmu pielāgošanu. Vēršam uzmanību, ka plānotā reforma pēc būtības skar visu komersantu darbības pamatus, tāpēc ar lielu ticamību būtu nepieciešams veikt biznesa un klientu vadības sistēmu tehnisko un funkcionālo auditu, lai identificētu un pielāgotu nepieciešamās funkcionalitātes. Sistēmu izmaiņas prasītu izmaiņas esošajā biznesa loģikā, kas saistīta ar uzraudzības funkcionalitāti, nodrošinot, ka nav neparedzētu sistēmas un datu apstrādes kļūdu pēc izmaiņu veikšanas. Šādas apjomīgas izmaiņas prasītu arī datubāžu pārvaldības sistēmu auditu. Turklāt visu izmaiņu ietvaros nepieciešams nodrošināt arī datu integritāti visās saistītajās sistēmās, lai nodrošinātu korektu komersanta darbību. Līdztekus, daļa sabiedrību darbojas grupu līmenī, kur plānotās izmaiņas būtu būtiski lielākas un var skart plašāku sistēmu apjomu, katrai nepieciešama testēšana nolūkā novērst iespējamu negatīvu ietekmi uz citu valstu sistēmu ievainojamību.
Piedāvātā redakcija
-
23.
Anotācija (ex-ante)
2.5. Atbilstības izmaksu novērtējums
Iebildums
Lūdzam papildināt anotāciju ar atbilstības izmaksu novērtējumu. Anotācijā norādīts, ka projekts šo jomu neskar, taču tas neatbilst patiesībai. Reformas rezultātā rodas būtiskas izmaksas gan valsts, gan komersantu pusē, taču šāds izmaksu novērtējums nav veikts.
- IT sistēmu pielāgošana, personāla apmācība, normatīvā regulējuma izstrāde – aptuveni 1,2 miljoni EUR
- Normatīvā regulējuma pārstrāde/pielāgošana (minimums 25 ārējie normatīvie akti – likumi un ministru kabineta noteikumi): ~250 000 EUR – 1 000 000 EUR
- Esošā personāla apmācība vai jaunu darbinieku piesaistei: ~ 200 000 EUR - 350 000 EUR
- Papildus zaudējumi valsts budžetam nodevu apmērā ik gadu: 1,5 milj. EUR
KOPĀ valstij funkciju pāreja varētu izmaksāt ~ 3,5 milj. EUR
Papildu izmaksas komersantiem: darbinieku apmācības, iekšējo procedūru un kārtību grozījumi, licencēšanas procedūru pārskatīšana, jaunu atskaišu formātu ieviešana, grozījumi līgumos, pirmslīguma informācijā, IT sistēmu pārstrāde u.c. varētu izmaksāt ap 100 – 500 tūkstoši EUR vienam komersantam (attiecīgi, 38 licencēto patērētāju kreditētāju kopējās izmaksas iespējamās reformas ieviešanai sastādīs no 3,8 milj. – 19 milj. EUR). Attiecīgi jāvērtē citu komersantu izmaksas, kuras skar ieplānotā reforma, piemēram, kredītu starpniekus.
- IT sistēmu pielāgošana, personāla apmācība, normatīvā regulējuma izstrāde – aptuveni 1,2 miljoni EUR
- Normatīvā regulējuma pārstrāde/pielāgošana (minimums 25 ārējie normatīvie akti – likumi un ministru kabineta noteikumi): ~250 000 EUR – 1 000 000 EUR
- Esošā personāla apmācība vai jaunu darbinieku piesaistei: ~ 200 000 EUR - 350 000 EUR
- Papildus zaudējumi valsts budžetam nodevu apmērā ik gadu: 1,5 milj. EUR
KOPĀ valstij funkciju pāreja varētu izmaksāt ~ 3,5 milj. EUR
Papildu izmaksas komersantiem: darbinieku apmācības, iekšējo procedūru un kārtību grozījumi, licencēšanas procedūru pārskatīšana, jaunu atskaišu formātu ieviešana, grozījumi līgumos, pirmslīguma informācijā, IT sistēmu pārstrāde u.c. varētu izmaksāt ap 100 – 500 tūkstoši EUR vienam komersantam (attiecīgi, 38 licencēto patērētāju kreditētāju kopējās izmaksas iespējamās reformas ieviešanai sastādīs no 3,8 milj. – 19 milj. EUR). Attiecīgi jāvērtē citu komersantu izmaksas, kuras skar ieplānotā reforma, piemēram, kredītu starpniekus.
Piedāvātā redakcija
-
24.
Anotācija (ex-ante)
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Iebildums
Nav pamatoti prasīt PTAC atteikties no 11 darbiniekiem finanšu pakalpojumu jomā, ņemot vērā, ka daļa darbinieku papildus finanšu pakalpojumu nozares uzraudzībai pilda arī citas funkcijas, proti, starp tām ietilpst statistikas datu apkopošana, analīze, parādu konsultēšana, departamenta vadība, kā arī PTAC laika gaitā uzdotas virkne funkciju, kurām atsevišķas štata vietas netika piešķirtas, piemēram:
1) Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva (ES) 2021/2167 (2021. gada 24. novembris) par kredītu apkalpotājiem un kredītu pircējiem un ar ko groza Direktīvas 2008/48/EK un 2014/17/ES;
2) Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva (ES) 2024/1799 (2024. gada 13. jūnijs) par kopīgiem noteikumiem preču remontēšanas veicināšanai un ar ko groza Regulu (ES) 2017/2394 un Direktīvas (ES) 2019/771 un (ES) 2020/1828;
3) Eiropas parlamenta un Padomes regula (ES) 2024/2847 (2024. gada 23. oktobris) par horizontālajām kiberdrošības prasībām attiecībā uz produktiem ar digitāliem elementiem un ar ko groza Regulas (ES) Nr. 168/2013 un (ES) 2019/1020 un Direktīvu (ES) 2020/1828 (Kibernoturības akts);
4) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2024/1689 (2024. gada 13. jūnijs)ar ko nosaka saskaņotas normas mākslīgā intelekta jomā un groza Regulas (EK) Nr. 300/2008, (ES) Nr. 167/2013, (ES) Nr. 168/2013, (ES) 2018/858, (ES) 2018/1139 un (ES) 2019/2144 un Direktīvas 2014/90/ES, (ES) 2016/797 un (ES) 2020/1828 (Mākslīgā intelekta akts);
5) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2023/2854 (2023. gada 13. decembris) par saskaņotiem noteikumiem par taisnīgu piekļuvi datiem un to lietošanu un ar ko groza Regulu (ES) 2017/2394 un Direktīvu (ES) 2020/1828 (Datu akts);
6) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2023/1543 (2023. gada 12. jūlijs) par Eiropas e-pierādījumu sniegšanas rīkojumiem un Eiropas e-pierādījumu saglabāšanas rīkojumiem e-pierādījumu gūšanai kriminālprocesā un brīvības atņemšanas sodu izpildei pēc kriminālprocesa (E-pierādījumu Regula);
7) Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 13. jūnija regula (ES) 2024/1781, ar ko izveido satvaru ekodizaina prasību noteikšanai ilgtspējīgiem produktiem, groza Direktīvu (ES) 2020/1828 un Regulu (ES) 2023/1542 un atceļ Direktīvu 2009/125/EK (Ekodizaina Regula);
8) Eiropas Parlamenta un Padomes 2023. gada 12. jūlija regula (ES) 2023/1542 par baterijām un bateriju atkritumiem, ar ko groza Direktīvu 2008/98/EK un Regulu (ES) 2019/1020 un atceļ Direktīvu 2006/66/EK (Bateriju Regula);
9) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2024/3015 (2024. gada 27. novembris) par tādu produktu aizliegšanu Savienības tirgū, kas izgatavoti, izmantojot piespiedu darbu, un ar ko groza Direktīvu (ES) 2019/1937 (Dokuments attiecas uz EEZ) (Piespiedu darba Regula).
Līdz ar to, lai pilnvērtīgi nodrošinātu PTAC uzticēto funkciju izpildi, PTAC ir nepieciešams paturēt esošo darbinieku skaitu.
Līdztekus atzīmējams, ka jebkurā gadījumā likumprojekta anotācijā un attiecīgi valsts budžetā ir jāparedz finanšu līdzekļi 11 darbinieku atbrīvošanas pabalstiem, kas izmaksājami reorganizācijas gadījumā. Saskaņā ar PTAC aprēķiniem atbrīvošanas pabalstiem nepieciešami 100 390 EUR (t.sk. 81 228 EUR pabalstiem, 19 162 EUR darba devēja nodoklim).
1) Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva (ES) 2021/2167 (2021. gada 24. novembris) par kredītu apkalpotājiem un kredītu pircējiem un ar ko groza Direktīvas 2008/48/EK un 2014/17/ES;
2) Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva (ES) 2024/1799 (2024. gada 13. jūnijs) par kopīgiem noteikumiem preču remontēšanas veicināšanai un ar ko groza Regulu (ES) 2017/2394 un Direktīvas (ES) 2019/771 un (ES) 2020/1828;
3) Eiropas parlamenta un Padomes regula (ES) 2024/2847 (2024. gada 23. oktobris) par horizontālajām kiberdrošības prasībām attiecībā uz produktiem ar digitāliem elementiem un ar ko groza Regulas (ES) Nr. 168/2013 un (ES) 2019/1020 un Direktīvu (ES) 2020/1828 (Kibernoturības akts);
4) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2024/1689 (2024. gada 13. jūnijs)ar ko nosaka saskaņotas normas mākslīgā intelekta jomā un groza Regulas (EK) Nr. 300/2008, (ES) Nr. 167/2013, (ES) Nr. 168/2013, (ES) 2018/858, (ES) 2018/1139 un (ES) 2019/2144 un Direktīvas 2014/90/ES, (ES) 2016/797 un (ES) 2020/1828 (Mākslīgā intelekta akts);
5) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2023/2854 (2023. gada 13. decembris) par saskaņotiem noteikumiem par taisnīgu piekļuvi datiem un to lietošanu un ar ko groza Regulu (ES) 2017/2394 un Direktīvu (ES) 2020/1828 (Datu akts);
6) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2023/1543 (2023. gada 12. jūlijs) par Eiropas e-pierādījumu sniegšanas rīkojumiem un Eiropas e-pierādījumu saglabāšanas rīkojumiem e-pierādījumu gūšanai kriminālprocesā un brīvības atņemšanas sodu izpildei pēc kriminālprocesa (E-pierādījumu Regula);
7) Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 13. jūnija regula (ES) 2024/1781, ar ko izveido satvaru ekodizaina prasību noteikšanai ilgtspējīgiem produktiem, groza Direktīvu (ES) 2020/1828 un Regulu (ES) 2023/1542 un atceļ Direktīvu 2009/125/EK (Ekodizaina Regula);
8) Eiropas Parlamenta un Padomes 2023. gada 12. jūlija regula (ES) 2023/1542 par baterijām un bateriju atkritumiem, ar ko groza Direktīvu 2008/98/EK un Regulu (ES) 2019/1020 un atceļ Direktīvu 2006/66/EK (Bateriju Regula);
9) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2024/3015 (2024. gada 27. novembris) par tādu produktu aizliegšanu Savienības tirgū, kas izgatavoti, izmantojot piespiedu darbu, un ar ko groza Direktīvu (ES) 2019/1937 (Dokuments attiecas uz EEZ) (Piespiedu darba Regula).
Līdz ar to, lai pilnvērtīgi nodrošinātu PTAC uzticēto funkciju izpildi, PTAC ir nepieciešams paturēt esošo darbinieku skaitu.
Līdztekus atzīmējams, ka jebkurā gadījumā likumprojekta anotācijā un attiecīgi valsts budžetā ir jāparedz finanšu līdzekļi 11 darbinieku atbrīvošanas pabalstiem, kas izmaksājami reorganizācijas gadījumā. Saskaņā ar PTAC aprēķiniem atbrīvošanas pabalstiem nepieciešami 100 390 EUR (t.sk. 81 228 EUR pabalstiem, 19 162 EUR darba devēja nodoklim).
Piedāvātā redakcija
-
25.
Anotācija (ex-ante)
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Iebildums
Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10.panta trešā daļa nosaka, ka valsts pārvalde darbojas sabiedrības interesēs. Pie sabiedrības interesēm pieder arī samērīga privātpersonas tiesību un tiesisko interešu ievērošana. Šā panta septītā daļa vienlaikus nosaka, ka valsts pārvaldes pienākums ir informēt sabiedrību par savu darbību. Tas attiecas it īpaši uz to sabiedrības daļu un tām privātpersonām, kuru tiesības vai tiesiskās intereses īstenotā vai plānotā darbība skar vai var skart. Atkārtojam, ka likumprojekts un tā saistītais likumprojekts "Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā" ietver būtiskas izmaiņas institucionālajā patērētāju tiesību aizsardzības īstenošanā likuma regulētajā jomā un tas skar ne tikai uzraudzības maiņu, bet arī to, ka turpmāk patērētājam būs jābūt informētam par to, pie kura no uzraugiem vērsties konkrēta pārkāpumu gadījumā. Tātad šis jautājums ir svarīgs arī sabiedrībai kopumā.
Tāpat Valsts pārvaldes iekārtas likuma 48.panta otrā daļa nosaka, ka sabiedrībai svarīgos jautājumos iestādei ir pienākums rīkot publisku apspriešanu. Vienlaikus Ministru kabineta 2024.gada 15.oktobra noteikumu Nr. 639 "Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā" 5.punkts paredz, ka sabiedrības līdzdalība nav jānodrošina institūcijas vadības dokumentu un iekšējo tiesību aktu izstrādes procesā.
Ņemot vērā minēto un to, ka Finanšu ministrijā savā atbildē nav sniegusi skaidrojumu, kāpēc sabiedrības līdzdalības process nav ievērots, kā arī Ekonomikas ministrijas rīcībā nav pamatotu argumentu, kāpēc šādu procesu neveikt, lūdzam uzsākt sabiedrības līdzdalības procesu.
Tāpat Valsts pārvaldes iekārtas likuma 48.panta otrā daļa nosaka, ka sabiedrībai svarīgos jautājumos iestādei ir pienākums rīkot publisku apspriešanu. Vienlaikus Ministru kabineta 2024.gada 15.oktobra noteikumu Nr. 639 "Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā" 5.punkts paredz, ka sabiedrības līdzdalība nav jānodrošina institūcijas vadības dokumentu un iekšējo tiesību aktu izstrādes procesā.
Ņemot vērā minēto un to, ka Finanšu ministrijā savā atbildē nav sniegusi skaidrojumu, kāpēc sabiedrības līdzdalības process nav ievērots, kā arī Ekonomikas ministrijas rīcībā nav pamatotu argumentu, kāpēc šādu procesu neveikt, lūdzam uzsākt sabiedrības līdzdalības procesu.
Piedāvātā redakcija
-
26.
Anotācija (ex-ante)
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Iebildums
Nepieciešams administratīvo izmaksu monetārs novērtējums.
Piedāvātā redakcija
-
27.
Anotācija (ex-ante)
7.5. Cita informācija
Iebildums
Piemērojot likumprojekta 8.panta 1.6 daļā norādīto maksu (Kapitālsabiedrība, kas saņēmusi speciālo atļauju (licenci), maksā Latvijas Bankai 5000 euro gadā un papildus līdz 0,033 procentiem (ieskaitot) no kapitālsabiedrības vidējās patērētājiem izsniegto kredītu kredītportfeļa apjoma vērtības katrā kalendārā gada ceturksnī, bet kopējā tās maksa Latvijas Bankai nepārsniedz 100 000 euro gadā.) pēc 2025.gada statistikas datiem saņemtu 1`58 miljonus EUR. Proti, reforma pēc būtības paredz pusotra miljona EUR atņemšanu valsts budžetam un novirzīšanu Latvijas Bankai. Līdztekus atzīmējams, ka 2025.gadā no patērētāju kreditēšanas nozares valsts budžeta ieņēmumi bija 2 991 250 EUR.
Anotācijas 7.5.punktā sākotnēji bija norādīts, ka Latvijas Bankas izmaksas darbiniekiem būs nedaudz mazākas kā PTAC, proti – 352`800 EUR, tajā pašā laikā precizētajā anotācijā norādot, ka nepieciešamie resursi 2027.gadam jau sasniedz 880`000 EUR jeb vairāk kā divas reizes lielāki nekā PTAC.
Visu patērētājiem piedāvāto finanšu pakalpojumu uzraudzību no patērētāju tiesību aizsardzības viedokļa, ņemot vērā plašo funkciju klāstu, kuru pašlaik īsteno PTAC, nav iespējams īstenot ar 6 darbiniekiem. PTAC gada laikā finanšu pakalpojumu jomā vidēji izskata 300-400 parakstītus iesniegumus, sniedz 2000 konsultāciju komersantiem un patērētājiem, kā arī izskata ap 150 administratīvajām lietām.
Lūdzam papildināt, uz kāda izvērtējuma pamata Latvijas Banka ir paredzējusi, ka PTAC funkcijas finanšu pakalpojumu uzraudzības jomā spēs izpildīt kopumā 8 darbinieki.
Anotācijas 7.5.punktā sākotnēji bija norādīts, ka Latvijas Bankas izmaksas darbiniekiem būs nedaudz mazākas kā PTAC, proti – 352`800 EUR, tajā pašā laikā precizētajā anotācijā norādot, ka nepieciešamie resursi 2027.gadam jau sasniedz 880`000 EUR jeb vairāk kā divas reizes lielāki nekā PTAC.
Visu patērētājiem piedāvāto finanšu pakalpojumu uzraudzību no patērētāju tiesību aizsardzības viedokļa, ņemot vērā plašo funkciju klāstu, kuru pašlaik īsteno PTAC, nav iespējams īstenot ar 6 darbiniekiem. PTAC gada laikā finanšu pakalpojumu jomā vidēji izskata 300-400 parakstītus iesniegumus, sniedz 2000 konsultāciju komersantiem un patērētājiem, kā arī izskata ap 150 administratīvajām lietām.
Lūdzam papildināt, uz kāda izvērtējuma pamata Latvijas Banka ir paredzējusi, ka PTAC funkcijas finanšu pakalpojumu uzraudzības jomā spēs izpildīt kopumā 8 darbinieki.
Piedāvātā redakcija
-
28.
Anotācija (ex-ante)
7.5. Cita informācija
Iebildums
Lūdzam detalizēti norādīt, ko ietver Anotācijas 7.5.punktā norādītais 880`000 EUR izmaksu apmērs.
Piedāvātā redakcija
-
29.
Anotācija (ex-ante)
7.5. Cita informācija
Iebildums
Lūdzam skaidrot, kā visu PTAC finanšu pakalpojumu uzraudzības funkciju izpilde var būt vairāk kā divas reizes dārgāka nekā PTAC, kas ir pretrunā ar Informatīvajā ziņojumā norādītajām izmaksām, kas maksimālajā apmērā sasniegtu 352 800 euro ik gadu.
Piedāvātā redakcija
-
30.
Anotācija (ex-ante)
7.5. Cita informācija
Iebildums
Lūdzam papildināt anotācijas 7.5.punktu ar izmaksu aprēķinu, kā finanšu pakalpojumu uzraudzības jomas nodošana Latvijas Bankai ietekmēs citu Latvijas Bankas uzraudzīto finanšu pakalpojumu sniedzēju maksas Latvijas Bankai, ņemot vērā, ka PTAC nodrošina visu finanšu pakalpojumu sniedzēju uzraudzību no valsts budžeta līdzekļiem un izmaksas nav saistītas ar valsts nodevu apmēru.
Piedāvātā redakcija
-
31.
Anotācija (ex-ante)
7.5. Cita informācija
Iebildums
Lūdzam skaidrot, kāpēc uzraudzības maksa likumprojektā ir noteikta 0,033 procentiem (ieskaitot) no kapitālsabiedrības vidējās patērētājiem izsniegto kredītu kredītportfeļa apjoma vērtības katrā kalendārā gada ceturksnī, ja precizētajā anotācijā norādīts, ka faktiskā gada likme prognozējama 0.06% apmērā no kredītportfeļa. Uzskatām, ka vairāk kā pieckārtīga izmaksu maržas noteikšana pretstatā likumprojektā ietvertajām izmaksām neliecina par pienācīgu monetāro izvērtējumu un kvalitatīvu izmaksu aprēķinu.
Piedāvātā redakcija
-
32.
Anotācija (ex-ante)
7.5. Cita informācija
Iebildums
Lūdzam ietvert izmaksu aprēķinus IT infrastruktūras pielāgošanai, kā arī ietvert izdevumus par sūdzību, iesniegumu un patērētāju kolektīvo interešu lietu izskatīšanu. Anotācija nesatur aprēķinus par Latvijas Bankas plānotajiem izdevumiem minēto funkciju pildīšanai, līdz ar to, nav nekāda pamata apgalvot, ka Latvijas Banka veiks attiecīgās funkcijas par mazākiem resursiem un būs efektīvāka. Pēc PTAC aprēķiniem IT sistēmu izstrādes izmaksas pārsniegs 1 miljonu EUR.
Piedāvātā redakcija
-