Atzinums

1) Likuma 1.panta pirmās daļas papildināšana ar 1.¹ un 1.² punktu

Regulatora priekšlikums:
Regulators aicina vēlreiz pārskatīt un salāgot šo abu jēdzienu lietojumu likumprojekta turpmākajās pantu un to daļu redakcijās, kā arī anotācijā, jo atsevišķās redakcijās šie jēdzieni ir savā starpā sajaukti. Piemēram, likumprojekta 58.2 panta ceturtajā daļā ir ietverts vārdu savienojums “atjaunojamā enerģija”.

2) Likuma 1.panta pirmās daļas papildināšana ar 1.³ punktu
Regulatora priekšlikums:
Atkritumi ir definēti Atkritumu apsaimniekošanas likumā. Ja tajā esošā definīcija nav visaptveroša, attiecīgie definīcijas precizējumi ir jāveic Atkritumu apsaimniekošanas likumā, ievērojot, ka visiem jēdzieniem ir jāietilpst vienotā tiesību sistēmā un būtu jāizvairās no viena jēdziena dažādām definīcijām, Regulators ierosina minēto definīciju izslēgt no likuma, lai izvairītos no dublēšanās. Cita starpā, jānorāda, ka 1.panta 1.5 un 1.6 punktos tiek lietots termins “terciālais sektors”, tomēr tas likumprojekta tekstā netiek skaidrots. Aicinām to skaidrot vismaz likumprojekta anotācijā.

3) Likuma 1.panta pirmās daļas 11.punkta izteikšana jaunā redakcijā
Regulatora priekšlikums:
Regulatora ieskatā, nav saprotams, kas šajā definīcijā ir domāts ar vārdu “abi” (turpmāk abi kopā – dabasgāze). Ievērojot minēto, redakcija būtu precizējama, vai nu turpmāk tekstā, kur pirmo reizi parādās “dabasgāze (tostarp sašķidrinātā dabasgāze) un citu veidu gāzveida kurināmais [..]” lietot saīsinājumu “turpmāk – dabasgāze”, vai arī dabasgāzes sadaļu definīcijā pārcelt uz teikuma pirmo daļu, “kā arī iegūtā elektroenerģija, siltumenerģija vai aukstumenerģija” atstājot definīcijas noslēgumā. 

4) Likuma 1.panta pirmās daļas 13. un 15.punkta izteikšana jaunā redakcijā
Regulatora priekšlikums:
Šajos punktos ir jānorāda, par kādu enerģiju ir runa, jo “enerģija” ietver arī siltumenerģiju, bet “siltumenerģijas pārvade un sadale” likuma 1.panta pirmās daļas 42.2 punktā ir noteikta atsevišķā terminā.

5) Likuma 1.panta pirmās daļas papildināšana ar 42.³ punktu
Regulatora priekšlikums:
Regulators ierosina likumprojektā ietvert normu, kas likuma 1.panta pirmo daļu papildina ar 42.³ punktu, definējot “siltumapgādes komersantu”, kas turpmāk tiek lietots likumprojekta tekstā. Termina formulējumā ņemts vērā, ka siltumapgādē sadale un pārvade ir vienots process un to, ka siltumenerģijas tirdzniecība vienmēr saistīta ar pārvadi un sadali.

6) Likuma 2.panta papildināšana aiz vārdiem “tirdzniecību un izmantošanu” ar vārdiem “kā arī pētniecību enerģētikas jomā sabiedrības interesēm atbilstošai nozares attīstībai”
Regulatora iebildums:
Regulators uztur iebildumu, ka Enerģētikas likuma 2.pants nebūtu grozāms, nosakot, ka likums reglamentē arī pētniecību enerģētikas jomā sabiedrības interesēm atbilstošai nozares attīstībai. Atbilstoši Zinātniskās darbības likuma 2.pantam minētā likuma mērķis ir nostiprināt valsts rūpes par zinātni kā īpaši svarīgu sabiedrības attīstības faktoru un tas nosaka valsts institūciju kompetenci un saistības zinātniskās darbības nodrošināšanā. Saskaņā ar Zinātniskās darbības likuma 13.panta otrās daļas trešo punktu Ministru kabinets apstiprina prioritāros zinātņu virzienus un valsts pētījumu programmas. Līdz ar to nav pamatoti Enerģētikas likuma tvērumu paplašināt, radot interpretācijas riskus, ka pētniecība enerģētikas jomā ir regulējama un, pretēji Zinātniskās darbības likuma tiesiskajam regulējumam, Ministru kabinets neapstiprina prioritāros zinātņu virzienus un valsts pētījumu programmas attiecībā uz enerģētikas nozari. Ņemot vērā minēto, Likumprojekta 3. un 4.pants ir jāizslēdz no Likumprojekta.
Tā kā likumprojektā paredzēts regulējums, kas noteikts likuma 47.panta jaunajā redakcijā, nepieciešams izslēgt likuma 6.panta 3prim daļu, likumprojektu papildinot ar attiecīgu punktu.

7) Nepieciešams izslēgt likuma 6.panta 3prim daļu

Regulatora iebildums:
Tā kā likumprojektā paredzēts regulējums, kas noteikts likuma 47.panta jaunajā redakcijā, nepieciešams izslēgt likuma 6.panta 3prim daļu, likumprojektu papildinot ar attiecīgu punktu.

8) Likuma 16.panta trešās daļas izteikšana jaunā redakcijā
Regulatora iebildums:
Likumprojektā paredzētā likuma 16.panta trešā daļa pašreizējā redakcijā svītrojama, jo nav definēts ne aukstumapgādes sistēmas operators, ne arī nekur nav paredzēts, ka aukstumapgādes sistēmas operatoriem, ja tādi tiktu veidoti, būtu paredzētas licences.

9) Likuma 16.panta  papildināšana ar ceturto daļu
Regulatora iebildums:
Šāda satura tiesību normu iespējams izveidot tikai attiecībā uz atlikumsiltumu. Nekur nav paredzēts noteikt “aukstumenerģijas gala tarifus”. Ja nepieciešams, attiecībā uz atlikumaukstumu jāveido cita satura tiesību norma.

10) Likuma 47.panta izteikšana jaunā redakcijā
Regulatora iebildums:
Nepieciešams konkrēti un ar pareizajiem saikļiem norādīt siltumapgādē veicamās darbības, ko siltumapgādē  noteic pārvades un sadales vienotais process (attiecīgie likumprojekta termini) un  Ministru Kabineta 2009.gada 27.oktobra noteikumu Nr.1227 “Noteikumi par regulējamiem sabiedrisko pakalpojumu veidiem” 3.2. un 3.3.apakšpunkti,  jo siltumapgādē tirdzniecība ir saistīta ar sadali un pārvadi.
47.panta trešajā daļā nepieciešams subjekta “siltumapgādes komersants” vietā norādīt “komersants”, jo attiecīgās darbības var veikt arī neregulēti komersanti.

11) Likuma 49.panta izteikšana jaunā redakcijā
Regulatora iebildums:
Nepieciešams 49.panta pirmajā daļā norādīt atsauci uz trešo daļu (nevis ceturto) un svītrot trešajā daļā “no ražotājiem”, jo nav būtiski no kāda statusa komersantiem siltumenerģija tiek iepirkta.

12) Likuma papildināšana ar X1 nodaļu “Atjaunojamo energoresursu izmantošana un atjaunīgās enerģijas ražošanas veicināšana”

Regulatora priekšlikums:
Ievērojot, ka atbilstoši Enerģētikas likuma 4.pantam enerģētikas politika ir valsts tautsaimniecības politikas sastāvdaļa, un tās pamatprincipus, mērķus un virzienus nosaka Ministru kabinets politikas plānošanas dokumentos, Regulators aicina izvērtēt minētajā nodaļā ietvertās normas, kas saistāmas ar politikas plānošanu atjaunīgās enerģijas izmantošanas veicināšanai.
Regulators vērš uzmanību, ka, piemēram, 58.1 panta pirmajā daļā norādītais izriet no regulējuma, kas ietverts ministrijas nolikumā funkciju sadaļā. Ja minētās normas mērķis ir salāgot nacionālo tiesisko regulējumu ar Regulā 2018/1999 minētajām normām saistībā ar plānu/stratēģiju, to būtu nepieciešams skaidri norādīt anotācijā.
Tāpat arī nav izprotams, kādēļ 58.1 panta otrajā daļā ir detalizēti jāuzskaita, ja ir saistību izpilde, tad par to arī jāatskaitās tādā formā, kas nepieciešams.
Papildus, Regulatora ieskatā, būtu jāprecizē, kas 58.1 panta trešajā daļā ir saprotams ar apgalvojumu “saistību pārsniegums ir valsts īpašums, kura tiesiskais valdītājs ir Klimata un enerģētikas ministrija”, ievērojot, ka valdījumā vispārēji var būt kustamas vai nekustamas lietas, savukārt “saistības” ir no darījumiem izrietošs pienākums. Ja Ministru kabinets nosaka datu uzskaiti, tad Ministru kabineta noteikumos būtu arī jānosaka, kādā veidā tas tiek izdarīts. 58.1 panta ceturtā daļa paredz, ka  Ministru kabinets nosaka atjaunīgās enerģijas datu aprēķināšanas un kopējā atjaunīgās enerģijas apjoma noteikšanas nosacījumus. Regulatora ieskatā, Ministru kabineta noteikumos arī tiks noteikts visu nepieciešamo datu kopums, kā arī kārtība, kādā novērtē saistību izpildi. Ievērojot minēto, Regulators aicina izvērtēt šīs panta daļas nepieciešamību.

13) Likuma papildināšana ar 58.²panta pirmās daļas 1.punktu
Regulatora iebildums:
Tiek lietota atsauce uz 122.panta trešās daļas 1.punktu, taču norādāms, ka šāds punkts neeksistē. 58.1 panta pirmajā daļā ir uzskaitīts, kas ir bruto elektroenerģijas gala patēriņš. Regulators norāda, ka bruto elektroenerģijas gala patēriņu nosaka un aprēķina Centrālā statistikas pārvalde atbilstoši normatīvajiem dokumentiem, ieskaitot ar Eurostat koordinētu atskaišu saņemšanu un apkopošanu, kurās viens no pamata rādītājiem ir bruto enerģijas patēriņš.  Regulators lūdz saskaņot ar Centrālo statistikas pārvaldi arī 58.1 panta ceturtajā daļā paredzēto Ministru kabineta noteikumu nepieciešamību.
Papildus, Regulatora ieskatā, būtu jāprecizē, kas 58.1 panta trešajā daļā ir saprotams ar apgalvojumu “saistību pārsniegums ir valsts īpašums, kura tiesiskais valdītājs ir Klimata un enerģētikas ministrija”, ievērojot, ka valdījumā vispārēji var būt kustamas vai nekustamas lietas, savukārt “saistības” ir no darījumiem izrietošs pienākums.

14) Likuma papildināšana ar 58.²panta ceturto daļu
Regulatora priekšlikums:
Pēc vārda “dalību” papildināt ar vārdu “Eiropas”. Regulators aicina šādu formulējumu izmantot arī citur likumprojekta tekstā.

15) Likuma papildināšana ar 58.³panta sesto daļu
Regulatora priekšlikums:
Nepieciešams paskaidrojums, kas ir domāts ar “atjaunīgās enerģijas apjoma ieskaites nosacījumiem”. Vēršam uzmanību, ka šajā nodaļā kopumā tiek lietoti daudzi jēdzieni/vārdu savienojumi, kas nav izskaidroti.

16) Likuma papildināšana ar 58.⁴panta pirmo daļu
Regulatora priekšlikums:
58.4 panta pirmajā daļā tiek lietots vārdu savienojums “var ņemt vērā”, tomēr, ja ir dati, tad būtu jābūt skaidri noteiktam, kādus datus ņemt un kādus - neņemt vērā. Papildus Regulators vērš uzmanību, ka šā panta ceturtajā daļā ir ietverts jēdziens “sadzīves atkritumi”, savukārt likumprojekta 2.pants paredz likuma 1.panta pirmo daļu papildināt ar 1.3punktu, definējot jēdzienu “atkritumi”.

17) Likuma papildināšana ar 58.⁵panta trešo daļu
Regulatora priekšlikums:
Šā panta trešajā daļā tiek lietots jēdziens “elektroenerģētika”, tomēr šāds jēdziens nav definēts tiesību aktos.

18) Likuma 59. panta izteikšana jaunā redakcijā
Regulatora priekšlikums:
Identiska redakcija likuma 59.panta pirmajā daļā jau šobrīd ir spēkā esoša, līdz ar to likumprojekta attiecīgo grozījumu ievaddaļa būtu jāprecizē, norādot, ka likuma 59.pants jāpapildina ar otro daļu.

19) Likuma 60. panta papildināšana ar 1.¹ daļu
Regulatora priekšlikums:
Vārds “dabasgāzē” aizstājams ar vārdiem “dabasgāzes apgādē” (skatīt 59.panta otro daļu).

20) Likuma 76. panta otrās daļas izslēgšana
Regulatora priekšlikums:
Regulatora ieskatā, 76.panta pirmajā daļā būtu jāaizstāj Ekonomikas ministrija ar Klimata un enerģētikas ministriju.

21) Likuma 112. panta papildināšana ar 21.punktu
Regulatora priekšlikums:
Regulators ierosina papildināt aiz vārda “transportēšanai” ar vārdiem “savstarpēji savienotā sistēmā”.

22) Likuma 113. panta 16.punkta izteikšana jaunā redakcijā
Regulatora priekšlikums:
Līdzīgi kā iepriekšējā atzinuma punktā norādīts, arī šeit iztrūkst norādes par to, kur ir paredzēta “ievadīšana”. Papildus, Regulators vērš uzmanību, ka ar minēto grozījumu ir paredzēts, ka dabasgāzes pārvades sistēmas operatoram vairs nebūs pienākuma nodrošināt gāzes uzskaiti un kvalitātes kontroli. Ievērojot minēto, Regulatora ieskatā, ir būtiski šāda grozījuma nepieciešamību skaidrot anotācijā.

23) Likuma papildināšana ar 122.panta ceturto, piekto, sesto un septīto daļu
Regulatora priekšlikums:
Regulators lūdz izvērtēt 122. panta ceturtajā, piektajā, sestajā un septītajā daļā noteikto, ņemot vērā to, ka te minēto modelēšanas sistēmu plānots ieviest, neveidojot konkursu šādas  sistēmas ieviešanai. Līdzīgi 6. iebildumam šādas modelēšanas sistēmas ieviešana un attīstība būtu ietverama valsts pētījumu programmā zinātnē. Regulators arī norāda, ka šobrīd ietvertais piedāvājums neietver modelēšanas sistēmas finansēšanas nosacījumus un tā sadali starp institūcijām, bet šāds uzdevums, ietverot to likumā, rada šaubas par te minēto institūciju atbildības sadali un pienākumiem, kā arī par sistēmas izveides ilglaicīgumu. Lūdzam saskaņot priekšlikumu ar tiem finansēšanas mehānismiem, kādi šobrīd darbojas Latvijā ar zinātni un pētījumiem saistītām aktivitātēm, ja nepieciešams, skaidrojot anotācijā plānoto modelēšanas sistēmas darbības un finansēšanas kārtību.

24) Likuma papildināšana ar XIX nodaļu “Enerģētikas jomas pētniecība”
Regulatora iebildums:
Regulators atkārtoti vērš uzmanību, ka būtu apsverams, vai šāda nodaļa Enerģētikas likumā būtu ietverama, ievērojot Regulatora norādes saistībā ar grozījumiem minētā likuma 2.pantā.
 

Izteikt 13. un 15.punktu šādā redakcijā:
“13) enerģijas pārvade – energoapgādes veids, kas ietver elektroenerģijas transportēšanu savstarpēji savienotā augstsprieguma tīklā ar spriegumu ne mazāku kā 110 kilovoltiem (kV) vai dabasgāzes transportēšanu augsta spiediena cauruļvadu sistēmā ar darba spiedienu ne mazāku par 1,6 megapaskāliem (MPa) (izņemot transportēšanu pa sākumposma cauruļvadiem), lai to piegādātu enerģijas lietotājiem vai sadales sistēmai, izņemot enerģijas tirdzniecību; 

15) enerģijas sadale – energoapgādes veids, kas ietver elektroenerģijas transportēšanu pa vidēja un zema sprieguma tīkliem ar spriegumu līdz 110 kilovoltiem (kV) vai dabasgāzes transportēšanu pa cauruļvadiem ar darba spiedienu līdz 1,6 megapaskāliem (MPa), lai to piegādātu enerģijas  lietotājiem vai ievadītu pārvades sistēmā, izņemot enerģijas tirdzniecību;”

Izteikt likuma 1.panta pirmo daļu ar 42.³ punktu šādā redakcijā:
"42³) siltumapgādes komersants – licencēts vai reģistrēts komersants, kas nodarbojas ar siltumenerģijas ražošanu vai sadali un pārvadi un tirdzniecību;"

papildināt 16.pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:
“(4) Vertikāli integrēts komersants pērk autonomā ražotāja ražotās siltumenerģijas  apjomu, ko tas nav patērējis paša vajadzībām, un atlikumsiltumu par vienošanās cenu, ja tas nerada siltumenerģijas gala tarifa pieaugumu”.

Izteikt 47.pantu šādā redakcijā:
“47. pants
(1) Siltumapgādes komersants, kas ražo, pārvada un sadala un tirgo siltumenerģiju enerģijas lietotājiem, izmantojot centralizētās siltumapgādes sistēmu, nodrošina siltumenerģijas piegādi nepieciešamajā vai noteiktajā kvalitātē un pieprasītajā daudzumā.
(2) Siltumapgādes komersants, kas, izmantojot centralizēto siltumapgādes sistēmu, ražo vai pārvada un sadala un tirgo siltumenerģiju galalietotājiem, ja starp tiem ir mājsaimniecības lietotāji, sniedz attiecīgo pakalpojumu, par regulatora noteiktajiem tarifiem vai, ja ir saņemta regulatora atļauja, par tarifiem, ko noteicis attiecīgais pakalpojumu sniedzējs saskaņā ar regulatora noteikto tarifu vai tarifu augšējās robežas aprēķināšanas un noteikšanas metodiku, izņemot šā likuma 49.pantā noteiktos gadījumus.
(3)  Komersants, kas, izmantojot centralizēto siltumapgādes sistēmu, ražo vai pārvada un sadala un tirgo siltumenerģiju galalietotājiem, ja starp tiem nav mājsaimniecības, vai, izmantojot individuālo siltumapgādes sistēmu, ražo un tirgo siltumenerģiju galalietotājiem, sniedz attiecīgo pakalpojumu par vienošanās cenu.”

Izteikt 49. pantu šādā redakcijā: 
"49.pants
(1) Ja vertikāli integrēta komersanta tehniski nodalītā centralizētā siltumapgādes sistēmā darbojas vairāki siltumenerģijas ražotāji, vertikāli integrētais komersants siltumenerģiju iepērk par vienošanās cenu saskaņā ar šā panta trešajā daļā noteiktajiem ekonomiskā pakāpeniskuma principa kritērijiem. 
(2) Siltumenerģijas ražotājam, kas vertikāli integrētam komersantam, kas tehniski nevar nodrošināt kopējo finanšu gadā siltumenerģijas lietotājiem piegādājamo siltumenerģijas daudzumu, iepriekšējā finanšu gadā tehniski nodalītā centralizētā siltumapgādes sistēmā pārdevis vairāk par 30% no siltumenerģijas lietotājiem piegādātās siltumenerģijas, siltumenerģijas ražošanas tarifa augšējo robežu nosaka regulators saskaņā ar metodiku. 
(3) Vertikāli integrētais komersants, slēdzot līgumus par siltumenerģijas iepirkšanu vai arī atsakoties tos slēgt, vadās pēc šādiem ekonomiskā pakāpeniskuma principa kritērijiem: 
1) piedāvātās siltumenerģijas cena un samaksas nosacījumi; 
2) siltumenerģijas pārvades izmaksas; 
3) siltumenerģijas ražošanas režīma atbilstība patēriņa režīmam; 
4) piedāvātās siltumenerģijas atbilstība sistēmas operatora noteiktajiem tehniskajiem parametriem.