Iebildumi / Priekšlikumi
Valsts policija savā praksē, ievērojot bērna labākās intereses, sadarbojas tikai ar tiem psihologiem, kuriem ir attiecīgas specializētās zināšanas un praktiskā pieredze bērnu nopratināšanā. Līdz ar to kriminālprocesuālajās darbībās ar bērniem tiek nodrošināts profesionāls, bērnam drošs un metodoloģiski atbilstošs process. Tas nozīmē, ka psihologu nevienmērīgā sagatavotība valstī kopumā faktiski neietekmē Valsts policijas veikto bērnu nopratināšanas kvalitāti. Kaut arī sistēmiski sagatavotības līmeņi atšķiras, praksē Valsts policijā neviens “nesagatavots” psihologs bērnus nepratina. Turklāt Valsts policija pratinās visus bērnus, ne tikai vardarbībā cietušos — Bērna mājai ir šaurāks profils.
Vienlaikus atzīstam, ka Labklājības ministrijas norādītie dati atspoguļo sistēmiskus izaicinājumus valstiskā līmenī – proti, ka psihologu sagatavotība kopumā var būt atšķirīga un vienots sertificēšanas vai obligāto apmācību mehānisms šobrīd vēl nav pilnībā ieviests. Tomēr attiecīgais risks neizpaužas Valsts policijas darbā, jo bērnu nopratināšanā praktiski tiek iesaistīti tikai speciālisti ar pietiekamu kompetenci, neatkarīgi no kopējās sistēmiskās situācijas.
Ņemot vērā minēto, uzskatām, ka apgalvojums par to, ka esošā situācija varētu būtiski apgrūtināt kriminālprocesuālo darbību kvalitātes nodrošināšanu vai vienotu standartu piemērošanu praksē, nav pilnībā atbilstošs faktiskajai situācijai Valsts policijas darbā. Praksē Valsts policija nodrošina konsekventu pieeju un vienotu profesionālo standartu ievērošanu visos bērnu nopratināšanas gadījumos, tai skaitā tajos, kas netiek veikti programmas “Bērna māja” ietvaros.
Atbildes projekta tekstā norādīts, ka psihologu sagatavotība bērnu nopratināšanas jomā ir atšķirīga, minot specializētas apmācības, seminārus un gadījumus, kad zināšanas nav iegūtas. Minētie dati ir būtiski izpratnei par situāciju valstī, tomēr tekstā nav norādes uz to, kāda aptauja izmantota, kas to veica un kāds ir tās tvērums. Lūdzam Labklājības ministriju sniegt papildus informāciju konkrēti, kāda aptauja veikta, kas to organizēja un kāds ir tās tvērums. Šī informācija ir būtiska, lai precīzi izvērtētu minētos secinājumus un nodrošinātu vienotu izpratni par situāciju valstī.
Lai atspoguļotu gan Labklājības ministrijas norādītos sistēmiskos izaicinājumus, gan Valsts policijas praktisko rīcību un profesionālo standartu nodrošināšanu, piedāvājam precizētu teksta redakciju.
Tāpat atbildes projekta 8.lappusē par Tiesībsarga atzinumā Ministru kabinets tiek aicināts veicināt tiesu psihiatrijas un tiesu psiholoģijas ekspertu pieejamību ir minēts, ka divi no sešiem tiesu psiholoģijas ekspertiem vienlaikus veic arī Valsts policijas galveno nopratinātāju lomu (ar vislielāko nopratināšanu skaitu gada laikā). Šāds eksperta un psihologa nopratinātāja lomu pārklājums norāda uz izteiktu speciālistu deficītu un praksē rada situācijas, kur viens un tas pats speciālists veic gan nopratināšanu, gan ekspertīzi, kas apdraud tiesu eksperta neatkarības principu.
Vēlētos norādīt, ka šis formulējums nav korekts, jo psihologs nepratina. Pratina procesa virzītājs ar psihologa starpniecību.
Ir strikti nodalāma starpniecība pratināšanā un psiholoģiskās ekspertīzes veišana. Mūsuprāt, tas neapdraud eksperta neatkarības principu. Juridiski tas nav aizliegts, taču speciāli tas netiek prakstizēts.
"Latvijā darbojas tikai viena starpinstitucionālās sadarbības programmas "Bērna māja" struktūrvienība (Rīgā), un visiem vardarbībā cietušajiem bērniem nav pieejama nopratināšana starpinstitucionālās sadarbības programmā "Bērna māja". Lai visiem vardarbībā cietušajiem bērniem būtu pieejama starpinstitucionālās sadarbības programma "Bērna māja", nepieciešami vairāki gadi. Situācijās, kad nopratināšana “Bērna mājā” nav pieejama, bērnu nopratināšana tiek veikta Valsts policijas telpās, piesaistot psihologus, kuriem ir specializētas zināšanas un praktiskā pieredze darbā ar bērniem. Pašlaik Valsts policijā visā Latvijā cietušo bērnu pratināšanā ir piesaistīti kopumā astoņi psihologi.
Labklājības ministrijas rīcībā esošā liecina, ka psihologu sagatavotība bērnu nopratināšanas jomā valstī kopumā ir atšķirīga — atsevišķi speciālisti norāda uz padziļinātām zināšanām (piemēram, FIB, CEPOL apmācības), daļa zināšanas apguvuši semināros (tostarp Centra “Dardedze” mācībās), savukārt daži norāda, ka specializētas zināšanas nav ieguvuši.
Vienlaikus, ievērojot bērna labākās intereses, Valsts policija bērnu nopratināšanā iesaista tikai tos psihologus, kuriem ir atbilstošas specializētās zināšanas un praktiskā pieredze darbā ar bērniem, tādējādi nodrošinot profesionālu un bērnam drošu procesu.
Tomēr valstiskā līmenī joprojām pastāv izaicinājumi nodrošināt vienotu psihologu sagatavotību un vienādu “Bērna mājas” pieejamību visā Latvijas teritorijā. Līdz ar to sistēmiski pastāv risks, ka vienotas pieejas pilnīga ieviešana visos reģionos un institūcijās var prasīt papildu laiku.