Atzinums

Vēršam uzmanību, ka vienotā sadarbības biroja funkcijas pirmšķietami nav noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2023/988 par ražojumu vispārēju drošumu, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1025.1025/2012 un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2020/1828 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2001/95/EK un Padomes Direktīvu 87/357/EEK, bet gan Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 12. decembra Regulā (ES) 2017/2394 par sadarbību starp valstu iestādēm, kas atbild par tiesību aktu izpildi patērētāju tiesību aizsardzības jomā, un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 2006/2004 (turpmāk - regula Nr. 2017/2394), tādēļ lūdzam nepieciešamības gadījumā atbilstoši precizēt (papildināt) likumprojekta 5. pantu, attiecīgā gadījumā arī skaidrojot regulas Nr. 2017/2394 prasību ieviešanu likumprojekta anotācijas 5.4. sadaļas 1. tabulā.

-

Iepazīstoties ar veiktajiem grozījumiem likuma "Par atbilstības novērtēšanu" 19. panta sestajā daļā, Tieslietu ministrija secina, ka tās š.g. 25. septembra atzinumā norādītais iebildums tomēr nav ņemts vērā, tādēļ uzturam minēto iebildumu un atkārtoti lūdzam precizēt administratīvo pārkāpumu formulējumu, skaidri un izsmeļoši norādot visas nepieciešamās administratīvā pārkāpuma pazīmes.
Papildus lūdzam precizēt visus nodaļā noteiktos administratīvos pārkāpumus, skaidri nosakot administratīvā pārkāpuma pazīmes. Proti, par kādu darbību vai bezdarbību personai var tikt piemērota administratīvā atbildība. Jebkurai personai, izlasot administratīvo pārkāpumu, būtu jāspēj saprast, par kādu tieši darbību vai bezdarbību tai var tikt piemērotas sodoša rakstura sankcijas. Šobrīd likumprojektā definētās administratīvā pārkāpuma pazīmes netiek skaidri noteiktas. 

Pirmkārt, lūdzam administratīvo pārkāpumu noteikt, neizmantojot atsauces. Ir pieļaujamas informatīvas atsauces uz regulām, bet pārkāpuma pazīmēm jābūt skaidrām arī tad, ja šo atsauci izņemtu.

Otrkārt, nav pieļaujams un atbalstāms administratīvais pārkāpums, kas satur, piemēram, tādu pārkāpuma pazīmi  kā "par normatīvajos aktos noteikto pienākumu nepildīšanu" vai "preču aprites kārtības neievērošanu".
Šāda veida normas ir blanketas normas, jo tās ietver norādi uz citos normatīvos aktos iekļautajām tiesību normām (priekšrakstiem) (sk. Normatīvo aktu projektu izstrādes rokasgrāmata. Pieejama: https://tai.mk.gov.lv/book/1/chapter/81). Izmantojot blanketo normu, likumdevējs formulē vispārinātu pazīmi, kas kopā ar citās normās noteikto šīs pazīmes detalizāciju veido pārkāpumu. Tomēr jāievēro, ka arī blanketā norma definē visas pārkāpuma pazīmes, vienīgi daļu no šīm pazīmēm sīkāk konkretizē citas normas (sal. Leja M. Krimināltiesību aktuālie jautājumi un to risinājumi Latvijā, Austrijā, Šveicē, Vācijā. Noziedzīga nodarījuma uzbūve; cēloņsakarība; vaina; krimināltiesību normu interpretācija un spēks laikā. I daļa. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2019, 95.-96. lpp.). Ievērojot minēto, likumprojektā ietvertajam pārkāpuma aprakstam, lai arī ļoti vispārīgi, bet ir jāsatur pārkāpuma pazīmes. Prasība pēc tiesību normas skaidrības ir nostiprināta gan Latvijas Republikas Satversmē, gan Eiropas Padomes Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijā, gan Eiropas Cilvēktiesību tiesas un Latvijas Republikas Satversmes tiesas spriedumos. Eiropas Padomes Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 7. pants vispārējā formā satur principu, ka krimināltiesībās atbildībai par tiesībpārkāpumu un sodam jābūt noteiktiem saskaņā ar likumu (lat. val. – nullum crimen, nulla poena sine lege). Nostiprinātā prasība tiek atzīta par izpildītu, ja apsūdzētajam ir iespēja no tiesību normas teksta zināt (nepieciešamības gadījumā arī izmantojot interpretāciju, kas ietverta tiesu nolēmumos), par kādu tieši darbību vai bezdarbību noteikta kriminālatbildība. Arī gadījumos, kad personai likumā tiek paredzēta sodoša rakstura administratīvā sankcija, darbojas iepriekš minētais princips.

Treškārt, jāievēro, ka pārkāpuma saturs ir jānoteic formālajam likumdevējam. Nav pieļaujama situācija, ka pārkāpuma saturu būtībā noteiktu Ministru kabinets vai iestāde. Līdz ar to likumā jābūt precīzi un izsmeļoši noteiktām pārkāpuma pazīmēm, lai persona varētu saprast pārkāpuma būtību un paredzēt vismaz sodīšanas risku. Ja pārkāpumu konkretizē Ministru kabineta noteikumi, tad likumā jābūt ārkārtīgi precīzam pilnvarojumam (kādus jautājumus Ministru kabinets var regulēt, kādi kritēriji, vadlīnijas u. tml. tam jāievēro).

Tam, ka spēkā esošajā regulējumā ir sastopamas līdzīgas tiesību normas, nav būtiskas nozīmes. Tāpat nav nozīmes tam, ja iepriekš izstrādājot normatīvos aktus, pārkāpumi tika aprakstīti vispārīgi un neprecīzi.

Valsts pārvaldei ir pienākums pastāvīgi pārbaudīt un pilnveidot normatīvo regulējumu (sal. sk. Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10. panta 10. daļu). Tāpat ir nepieciešams regulāri veikt spēkā esošo tiesību aktu ietekmes pēcpārbaudi, lai pārliecinātos, vai normatīvais regulējums joprojām ir nepieciešams, nerada nelabvēlīgas sekas, atbilst tā izstrādes mērķim, pašreizējai sociālajai un tiesiskajai situācijai (Krūmiņa I. Kādi faktori kavē efektīvu tiesību aktu un rīcībpolitiku ex-post izvērtēšanu Latvijā? Pētījuma galaziņojums. Rīga: Latvijas Republikas Saeima, 2024, 2. lpp.).

 

-

Lūdzam skaidrot termina  "sistemātiskas" nozīmi likumprojekta izpratnē. Vēršam uzmanību, ka minētais termins nav ietverts likumā "Par atbilstības novērtēšanu" un nav paskaidrots likumprojekta anotācijā. 

-

Vēršam uzmanību, ka likumprojekta 9. pantā pirmais teikums atkārtojas ( ir iekopēts) divas reizes, tādēļ lūdzam novērst tehnisko neprecizitāti, atbilstoši precizējot likumprojektu.

-

Izvērtējot precizēto anotāciju, secinājam, ka Tieslietu ministrijas š.g. 25. septembra atzinumā minētais iebildums attiecībā uz anotācijas precizēšanu tikai daļēji ņemts vērā. Ievērojot minēto, lūdzam anotācijā par katru pārkāpumu iekļaut pilnvērtīgu administratīvās atbildības nepieciešamības un pieļaujamības kritēriju izvērtējumu, pārkāpuma satura skaidrojumu (tostarp norādītas korespondējošās normas), kā arī soda veida un apmēra izvēles pamatojumu. Papildus norādām, ka anotācijā vispār nav norādīts pamatojums likuma papildināšanai ar 19. panta vienpadsmito daļu. 


 

-

Saistībā ar izziņas 19. punktā ietverto iebildumu lūdzam izvērtēt, vai likuma "Par atbilstības novērtēšanu" 18. panta otrā daļa nav jāpapildina ar atsauci uz Eiropas Parlamenta un Padomes 2023. gada 10. maija Regulas (ES) 2023/988 par ražojumu vispārēju drošumu, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1025/2012 un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2020/1828 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2001/95/EK un Padomes Direktīvu 87/357/EEK  17. panta 2. punktu, ievērojot, ka dalībvalstīm saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 19. marta Regulas (ES) 2019/515 par citā dalībvalstī likumīgi tirgotu preču savstarpēju atzīšanu un Regulas (EK) Nr. 764/2008 atcelšanu 9. pantu ir pienākums nodrošināt, ka produktu informācijas punktiem ir pietiekamas pilnvaras savu uzdevumu izpildei.

-

Lūdzam pēc iespējas precīzāk aprakstīt ietekmi uz iestāžu veicamo uzdevumu apjomu. Norādām, ka anotācijā ietvertais apraksts ir ļoti vispārīgs. 

-

Atkārtoti lūdzam precizēt anotācijas 1.3. sadaļā "Risinājuma apraksts" iekļauto informāciju, terminu "administratīvā procesa ietekmes līdzekļi" aizstājot ar terminu "piespiedu izpildes līdzekļi" atbilstoši Administratīvā procesa likumā iekļautajam regulējumam.

-

Saistībā ar izziņas 6. punktā ietverto iebildumu lūdzam papildināt likumprojekta anotācijas 5.4. sadaļas 1. tabulu ar informāciju par attiecīgās regulas 37. panta ieviešanu Patērētāju tiesību aizsardzības likumā.

-