Atzinums

Vēršam uzmanību, ka sankciju subjekta pamatvajadzību uzskaitījums sankciju izņēmuma piemērošanas gadījumā var izrietēt arī tieši no tiesību akta, ar ko noteiktas sankcijas, vai arī šādā tiesību aktā var būt noteikts atšķirīgs pamatvajadzību uzskaitījums. Piemēram,  Padomes 2014. gada 17. marta Regulas (ES) Nr. 269/2014 par ierobežojošiem pasākumiem attiecībā uz darbībām, ar ko tiek grauta vai apdraudēta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība 4. panta 1.punkts "pamatvajadzības" definē šaurāk nekā, piemēram, projekta 13.punktā noteiktais uzskaitījums. Tostarp tādi sankciju izņēmumu attaisnojoši izdevumi kā samērīga samaksa par kvalificētu darbu un apkalpošanas maksa par iesaldēto līdzekļu vai saimniecisko resursu parastu turēšanu vai pārvaldību (regulas 4.panta 1.punkta (b) un (c) apakšpunkts) ir uzskaitīti atsevišķi no pamatvajadzībām (regulas 4.panta 1.punkta (a) apakšpunkts, kas kā pamatvajadzības min "fizisko vai juridisko personu, vienību vai struktūru un šādu fizisko personu apgādājamo ģimenes locekļu pamatvajadzības, tostarp maksājumus par pārtikas produktiem, īri vai hipotēku, zālēm un ārstēšanu, nodokļu, apdrošināšanas prēmiju un komunālo pakalpojumu maksājumus").
Atšķirībā no regulas, projekta 13.2. un 13.3.pakakšpunkts kā pamatvajadzības definē arī saprātīgu samaksu par īpašuma pārvaldīšanas pakalpojumu sniegšanu, kā arī darbinieku un amatpersonu atalgojuma izmaksas.

Līdz ar to aicinām, piemēram, projekta 11.punktu papildināt ar nosacījumu, ka šajā punktā minētos principus un projektā noteikto pamatvajadzību katalogu piemēro gadījumos, ja sankciju subjekta pamatvajadzību uzskaitījums jau tieši neizriet no attiecīgā starptautiskas organizācijas tiesību akta, ar kuru noteiktas sankcijas. Alternatīvi aicinām iekļaut projekta anotācijā skaidrojumu par projekta normu piemērošanu kontekstā ar citiem sankcijas noteicošiem tiesību aktiem.

-

Tā kā Patentu valde kopš 2016. gada ir no budžeta nefinansēta iestāde, Rūpnieciskā īpašuma institūciju un procedūru likuma 5.panta otrā daļa paredz, ka Patentu valdes pakalpojumi ir maksas pakalpojumi.
Rūpnieciskā īpašuma objektu (patentu, preču zīmju un dizainparaugu) reģistrācija un uzturēšana spēkā/reģistrācija atjaunošana nodrošina tās īpašniekam izņēmuma tiesības uz noteiktu laika posmu. Maksa par patenta uzturēšanu spēkā maksājama katru gadu un patentu iespējams uzturēt spēkā uz laika periodu līdz 20 gadiem. Maksa par preču zīmes reģistrācijas atjaunošanu  maksājama reizi 10 gados, ar iespēju šīs tiesības atjaunot uz atkal jaunu 10 gadu periodu. Preču zīme var tikt aizsargāta neierobežoti ilgi. Maksa par dizainparauga reģistrācijas atjaunošanu  maksājama reizi 5 gados, kopumā līdz 25 gadiem.
Gadījumā, ja sankcionētā persona nav spējīga samaksāt maksu par rūpnieciskā īpašuma objektu spēkā uzturēšanu vai reģistrācijas atjaunošanu, tā neatgriezeniski zaudē izņēmuma tiesības uz reģistrēto/piešķirto rūpnieciskā īpašuma objektu.
Atbilstoši noteikumu projektam, Patentu valde, izpildot sankcijas, atsaka jaunu rūpnieciskā īpašuma objektu piešķiršanu vai reģistrēšanu, kā arī grozījumu izdarīšanu attiecībā uz jau reģistrētiem un piešķirtiem rūpnieciskā īpašuma objektiem. Tomēr noteikumu projekts neparedz, ka Patentu valde pieņem lēmumu par izņēmuma tiesību atņemšanu to īpašniekiem. Maksas par rūpnieciskā īpašuma objektu spēkā uzturēšanu vai reģistrācijas atjaunošanu nesamaksāšana nozīmētu tieši to. Vēršam uzmanību, ka rūpnieciskā īpašuma jomas normatīvie akti neparedz iespēju atjaunot tiesības pēc laika, ja aizsardzība ir beigusies. Līdz ar to sankciju atcelšanas gadījumā, Patentu valde nevarēs atjaunot subjektam tiesības uz rūpnieciskā īpašuma objektu.
Tā kā noteikumu projekts neparedz tiesību atņemšanu sankcionētajām personām, kā arī ņemot vērā, ka pirms 2016. gada Patentu valdes maksas bija valsts nodevas, lūdzam papildināt subjektu pamatvajadzību nodrošināšanai nepieciešamos izdevumus ar “maksu par rūpnieciskā īpašuma objektu spēkā uzturēšanu un reģistrācijas atjaunošanu”.
Tā kā rūpnieciskā īpašuma objekta īpašnieks var būt ne tikai juridiska persona, bet arī fiziska persona, lūdzam pamatvajadzību izdevumus ar “maksu par rūpnieciskā īpašuma objektu spēkā uzturēšanu un reģistrācijas atjaunošanu” papildināt arī fiziskām personām (noteikumu projekta 12.punktā).  

-

Lūdzam precizēt vai svītrot projekta 14.punkta pirmo teikumu. Iespējams, ka minētais regulējums veidots, pārņemot projektā spēkā esošo noteikumu 3.punktu. Tomēr vēršam uzmanību, ka spēkā esošajos noteikumos norāde "lai novērstu saimniecisko resursu izmantošanu kā analogu naudai vai tās aizvietotāju" iekļauta, lai definētu sankcijas ("civiltiesiska ierobežojuma") noteikšanas mērķi. Savukārt no projekta 14.punkta pirmā teikuma izriet aizliegums izmantot iesaldētos saimnieciskos resursus (kurus sankciju subjektam jau pēc definīcijas aizliegts izmantot) kā līdzekļu (finanšu aktīvu) aizvietotāju. Līdz ar to piedāvātajā redakcijā 14.punkta pirmais teikums zaudē jēgu. Ierosinām to svītrot.

Vienlaikus aicinām apsvērt projekta 14. un  arī 15.punkta nepieciešamību kopumā, ņemot vērā, ka Likuma 2.panta otrā daļa jau noteic, ka Likums attiecas uz visām personām, un tām ir pienākums ievērot un izpildīt starptautiskās un nacionālās sankcijas. Turklāt projekta mērķis nav noteikt ar sankcijām sasniedzamos mērķus (kas pamatā izriet no tiesību aktiem, ar ko noteiktas sankcijas), bet gan noteikt sankciju ierosināšanas un izpildes kārtību.

 

Lūdzam papildināt projekta anotāciju ar informāciju par projekta 15.punkta tvērumu, proti, kāpēc tajā noteiktais tiek attiecināts tikai uz līdzekļu iesaldēšanu, bet ne uz, piemēram, saimniecisko resursu iesaldēšanu vai citām iespējamām sankcijām. 

-

Attiecībā uz Uzņēmumu reģistru un tā veiktajām darbībām sankciju jomā būtu nošķirami divi procesi:
1) pazīmes reģistrēšana (nepieņemot lēmumu) par sankciju risku, kas saskaņā ar likuma “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” 4.² panta otro, trešo un ceturto daļu, izdarāma nekavējoties, bet ne vēlāk kā 5 darbdienu laikā pamatojoties uz tiesību aktu, lēmumu, citu dokumentu, citu institūciju sniegtās informācijas, kā arī publiski ikvienam pieejamas informācijas analīzi. Normatīvajā regulējumā noteikts, ka sankciju pazīme pati par sevi neatbrīvo personu no pienākuma veikt sankciju pārbaudes atbilstoši starptautiskajam un nacionālajam regulējumam. Līdz ar to sankciju pazīme pati par sevi nav uzskatāma par līdzekļu iesaldēšanu, bet veids kā atvieglot sākotnējo sadarbības partneru vai klientu sankciju risku izvērtējumu. Vienlaikus norādāms, ka atbilstoši likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” noteiktajam Uzņēmumu reģistrs informāciju par izdarītajām pazīmēm, līdz tehniskā risinājuma izstrādei, publicē savā tīmekļvietnē, ar 2025. gada 2. jūniju informāciju atspoguļojot info.ur.gov.lv pie attiecīgā subjekta.

2) Lēmuma pieņemšana (pozitīva/ negatīva) attiecībā uz juridisko personu, kas tieši vai netieši ir saistīta ar personu/ subjektu, kam piemēroti sankciju ierobežojumi. Uzņēmumu reģistrs pēc būtības neiesaldē līdzekļus, bet iesaldē tiesisko stāvokli (piemēram, aizliedzot veikt izmaiņas patieso labuma guvēju sastāvā/ aizliegums veikt izmaiņas izpildinstitūcijas sastāvā). Lēmumu apstrīdēšana norit Administratīvā procesā noteiktajā kārtībā. Ņemot vērā, ka Finanšu izlūkošanas dienests tiks noteikts kā kompetentā institūcija, tiesvedības gadījumā tas tiks pieaicināts procesā kā trešā persona.
 

 

Lūdzam vērtēt, vai projekta 22.punkta regulējums nesašaurina Likuma 12.¹ panta sestajā daļā noteikto, ka  Finanšu izlūkošanas dienests savā tīmekļvietnē publicē informāciju par sankciju subjektiem un tiem iesaldētajiem finanšu līdzekļiem un saimnieciskajiem resursiem Latvijā, kā arī informāciju par starptautisko un nacionālo sankciju subjektiem. Savukārt no projekta 22.punkta apakšpunktiem šobrīd izriet, ka dienests publicē informāciju tikai par tiem sankciju subjektiem, kas paši ziņojuši par sankciju izpildi, vai par kuriem dienests ir pieņēmis lēmumu par starptautisko un nacionālo sankciju izpildi.

-

Lūdzam vērtēt 24.punkta nepieciešamību, ņemot vērā, ka punkts dublē jau Likuma 12.¹panta ceturtajā daļā noteikto Finanšu izlūkošanas dienesta kompetenci.

Līdzīgi lūdzam vērtēt un nepieciešamības gadījumā svītrot arī citas projekta normas, kurās ietvertais tiesiskais regulējums dublē Likumā ietverto tiesisko regulējumu, piemēram, projekta 25. un 26.punktu.

-

Lūdzam papildināt noteikumu projekta anotāciju ar skaidrojumu, kādēļ šo noteikumu 10. punktā minētās pamatvajadzības fizisko personu un juridisko personu gadījumā ietver īres maksājumus, bet neietver nomas maksājumus.
No 12.5. un 13.5. apakšpunkta vārdiskās jēgas secināms, ka noteikumu projekta 10. punktā minētās pamatvajadzības fizisko personu un juridisko personu gadījumā neietver nomas maksājumus. Ja noteikumu projektā no izdevumiem, kas nepieciešami sankciju subjekta pamatvajadzību nodrošināšanai, apzināti izslēgti maksājumi saistībā ar nomas tiesiskajām attiecībām, tad aicinām papildināt noteikumu projekta anotāciju ar šādu informāciju. 
Gadījumā, ja noteikumu projekta 10. punktā minētās pamatvajadzības fizisko un juridisko personu gadījumā ietver arī nomas maksājumus, tad lūdzam papildināt attiecīgās noteikumu projekta normas ar norādēm uz nomas maksājumiem.

-

Ņemot vērā, ka sankciju subjekts var atrasties arī ieslodzījuma vietā, lūdzam papildināt anotāciju ar skaidrojumu, kā Finanšu izlūkošanas dienests izvērtēs jautājumu par sankcijās paredzētajiem izņēmumiem saistībā ar pamatvajadzību nodrošināšanu gadījumā, ja tas skar ieslodzījuma vietā esošu personu, kuras nauda atbilstoši Apcietinājumā turēšanas kārtības likuma 20.pantam un Latvijas Sodu izpildes kodeksa 48.pantam tiek uzglabāta Ieslodzījuma vietu pārvaldes Valsts kasē atvērtajā deponēto līdzekļu kontā vai ieslodzījuma vietas kasē.

-

Lūdzam apsvērt projekta 2.punkta nepieciešamību. Vēršam uzmanību, pirmkārt, ka minētajai definīcijai nav juridiskas slodzes, jo tā tikai atsaucas uz starptautisko organizāciju tiesību aktiem (kuros var būt vai nebūt definēts, kas ir "līdzekļi" vai "finanšu aktīvi", vai lietota cita terminoloģija). Turklāt jānorāda, ka, piemēram, Eiropas Savienības sankciju jomā šāds termins jebkurā gadījumā interpretējams autonomi Eiropas Savienības tiesību ietvarā. Otrkārt, projekts attiecas arī uz nacionālo sankciju piemērošanu un šādā gadījumā var nebūt  starptautisko organizāciju izdoti tiesību akti sankciju jomā. Treškārt, ja tiek definēts termins "līdzekļi", būtu apsverama arī citu saistītu terminu, piemēram, "saimnieciskie resursi", definēšana.
Skaidrojumu par jēdziena tvērumu aicinām iekļaut projekta anotācijā.

-

Ierosinām apvienot projekta II un III nodaļu, kā arī III nodaļā svītrot atsauces uz nacionālajām sankcijām. Vēršam uzmanību, ka Likumā ietvertais pilnvarojums, kā arī projekta 1.punkts, tostarp 1.1.apakšpunkts, neattiecas uz nacionālo sankciju noteikšanas kārtību (to regulē Likuma 3.pants un uz tā pamata izdotie Ministru kabineta noteikumi, piemēram, Ministru kabineta 2017. gada 25. jūlija noteikumi Nr. 419 "Noteikumi par nacionālo sankciju noteikšanu attiecībā uz subjektiem, kas saistīti ar Korejas Tautas Demokrātiskās Republikas īstenoto kodolprogrammu un politisko režīmu"). Lai gan var piekrist, ka sankciju subjekta noskaidrošanas metodika neatšķiras nacionālo sankciju noteikšanas un starptautisko sankciju ierosināšanas gadījumā, aicinām pieturēties pie Likuma normās noteiktā pilnvarojuma un projekta 1.punktā atspoguļotā projekta satura.

-

Aicinām apsvērt, vai 8. punktu nav nepieciešams papildināt ar vēl vienu kritēriju - "juridisko adresi". 8. punkts paredz, ka par juridisko personu, pret kuru plānots ierosināt sankcijas, var izmantot informāciju par tās darbības vietu un reģistrācijas vietu. Ar "darbības vietu" var tikt saprasta vieta, kur juridiskā persona veic uzņēmējdarbību, taču ar "reģistrācijas vietu" var tikt saprasta, piemēram, valsts, kurā tā reģistrēta (ja tā reģistrēta Latvijā, tad reģistrācijas vieta ir Latvija). Tieslietu ministrijas ieskatā informāciju par juridisko personu var sniegt arī tās juridiskā adrese, kuru kā adresi, kurā juridiskā persona ir sasniedzama, tā ir reģistrējusi attiecīgajā reģistrā (piemēram, komercreģistrā, biedrību un nodibinājumu reģistr u.c.).

-

Izsakām priekšlikumu projekta 12.punktu pēc vārda "gadījumā" papildināt ar vārdiem "tai skaitā", ņemot vērā projekta anotācijā norādīto, ka "noteikumos norādītais pamatvajadzību uzskaitījums fiziskām un juridiskām personām norāda to pamatvajadzību loku, kas pamatā saistīts ar pamatvajadzību nodrošināšanu, taču nav uzskatāms par izsmeļošu sarakstu."

12. Šo noteikumu 10. punktā minētās pamatvajadzības fizisko personu gadījumā tai skaitā ietver:

Izsakām priekšlikumu projekta 13.punktu pēc vārda "gadījumā" papildināt ar vārdiem "tai skaitā", ņemot vērā projekta anotācijā norādīto, ka "noteikumos norādītais pamatvajadzību uzskaitījums fiziskām un juridiskām personām norāda to pamatvajadzību loku, kas pamatā saistīts ar pamatvajadzību nodrošināšanu, taču nav uzskatāms par izsmeļošu sarakstu."

13. Šo noteikumu 10. punktā minētās pamatvajadzības juridisko personu gadījumā tai skaitā ietver:

Lūdzam izvērtēt un nepieciešamības gadījumā svītrot projekta VI nodaļu vai arī pamatot tās iekļaušanu projektā. Vēršam uzmanību, ka Likuma 10.pants jau izsmeļoši regulē izņēmumu piemērošanu sankciju izpildē, turklāt neparedz pilnvarojumu Ministru kabinetam noteikt papildus prasības sankciju izņēmumu piemērošanai (izņemot sankciju subjektu pamatvajadzību segšanai nepieciešamo izdevumu noteikšanas principus).

Minētais attiecas arī uz projekta VII nodaļu, kura turklāt daļēji dublē Likuma 14.pantā ietverto regulējumu vai sašaurina to. Piemēram,
projekta 42.punktā noteiktais sašaurina Likuma 14.panta otrajā daļā noteikto, ka Ministru kabinets var lemt par sankciju grozīšanu vai atcelšanu arī pēc Nacionālās drošības padomes rekomendācijas, turklāt Likums paredz, ka Ārlietu ministrija sniedz Ministru kabinetam priekšlikumu par sankciju grozīšanu vai atcelšanu, nevis tikai informē par saņemtu iesniegumu. 

-

Lūdzam pamatot projekta 34.punkta nepieciešamību. Piedāvātajā redakcijā norma ir deklaratīva, pēc būtības nosakot, ka dienestam jāpilda pienākumi, kas noteikti jebkurai iestādei lēmuma pieņemšanas procesā tostarp Administratīvā procesa likumā un Valsts pārvaldes iekārtas likumā. 
Tāpat lūdzam vērtēt, vai projekta 34.punktā vārds "personai" nav aizstājams ar vārdiem "sankciju subjektam". 

-

Aicinam svītrot 35.punktu. Minētais regulējums jau izriet no projekta IV nodaļas un to nav nepieciešams atkārtot.

-