Projekta ID
25-TA-2086Atzinuma sniedzējs
Klimata un enerģētikas ministrija
Atzinums iesniegts
09.09.2025.
Saskaņošanas rezultāts
Nesaskaņots
Iebildumi / Priekšlikumi
Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Likumprojekts (grozījumi)
Iebildums
Lūdzam iekļaut jaunu pantu vai panta daļu, kas nosaka pienākumu šo grozījumu piemērošanas rezultātā gūtā papildu finansējuma daļu no 2027./2028.gada novirzīt zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības (ZIZIMM) sektora 2030.gada mērķu sasniegšanas nodrošināšanai atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (ES) 2018/841 (2018. gada 30. maijs) par zemes izmantošanā, zemes izmantošanas maiņā un mežsaimniecībā radušos siltumnīcefekta gāzu emisiju un piesaistes iekļaušanu klimata un enerģētikas politikas satvarā laikposmam līdz 2030. gadam un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 525/2013 un Lēmumu Nr. 529/2013/ES, ņemot vērā ZIZIMM sektora izaicinājumus saistībā ar 2030.gada mērķu sasniegšanu.
Piedāvātā redakcija
-
2.
Likumprojekts (grozījumi)
Iebildums
Klimata un enerģētikas ministrija uzskata, ka šajā likumprojektā un līdz ar to arī Meža likumā ir jāiekļauj "senie meži" (vai "vecie meži") definīcija, kuras izstrādi paredz Eiropas Parlamenta un Padomes 2023.gada 18.oktobra direktīva (ES) 2023/2413, ar ko attiecībā uz atjaunīgo energoresursu enerģijas izmantošanas veicināšanu groza Direktīvu (ES) 2018/2001, Regulu (ES) 2018/1999 un Direktīvu 98/70/EK un atceļ Padomes Direktīvu (ES) 2015/652 un kas ir jāizmanto meža biomasas atbilstības ilgtspējas kritērijiem noteikšanai.
Norādām, ka minētās direktīvas transponēšanas termiņš bija 2025.gada 21.maijs, un pret Latviju jau ir sākta pārkāpumu procedūra par direktīvas netransponēšanu. Šīs definīcijas neesamība būtiski kavē pārkāpumu procedūras risināšanu.
Norādām, ka minētās direktīvas transponēšanas termiņš bija 2025.gada 21.maijs, un pret Latviju jau ir sākta pārkāpumu procedūra par direktīvas netransponēšanu. Šīs definīcijas neesamība būtiski kavē pārkāpumu procedūras risināšanu.
Piedāvātā redakcija
-
3.
Likumprojekts (grozījumi)
Iebildums
Lūdzam papildināt anotāciju ar aprēķiniem, kā piedāvātie grozījumi ietekmēs zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības (ZIZIMM) sektora mērķu, kas noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2018/841 (2018. gada 30. maijs) par zemes izmantošanā, zemes izmantošanas maiņā un mežsaimniecībā radušos siltumnīcefekta gāzu emisiju un piesaistes iekļaušanu klimata un enerģētikas politikas satvarā laikposmam līdz 2030. gadam un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 525/2013 un Lēmumu Nr. 529/2013/ES 4. pantā (ZIZIMM mērķi), sasniegšanu 2030.gadā un virzību uz klimatneitralitāti 2050. gadā.
Klimata un enerģētikas ministrija norāda, ka galvenās cirtes vecuma samazināšana var apdraudēt iespēju Latvijai nodrošināt ZIZIMM mērķu izpildi un tādējādi negatīvi ietekmēt Latvijas iespējas izpildīt Direktīvas 2018/2001 29.panta 7a.punktu, kas noteic, ka biomasas kurināmā ražošanai no iekšzemes meža biomasas ir jāatbilst ZIZIMM mērķiem. Kas savukārt var rezultēties tajā, ka Latvijas izcelsmes meža biomasa starptautiski varētu tikt atzīta par neilgtspējīgu un tādā veidā samazināsies Latvijas komersantu iespējas meža biomasas kurināmā eksportam, kas šobrīd veido būtisku daļu (20% 2024.gadā) koksnes produktu eksportā.
Tāpat iepriekšminētais radīs būtiskus riskus Latvijai sasniegt tai noteiktos saistošos atjaunīgās enerģijas īpatsvara mērķus. Vēršam uzmanību, ka meža biomasa Latvijas kopējā enerģijas patēriņā ir apm. 34%, tostarp nodrošinot vairāk nekā 80% individuālajā siltumapgādē un vairāk nekā 60% centralizētajā siltumapgādē. Norādām, ka neilgtspējīgs biomasas kurināmais tiek pielīdzināts fosilajam kurināmajam un par tā izmantošanu enerģētikā būs jānodod emisijas kvotas. Kas savukārt atstās būtisku negatīvu ietekmi uz centralizētās siltumapgādes tarifiem.
Klimata un enerģētikas ministrija norāda, ka galvenās cirtes vecuma samazināšana var apdraudēt iespēju Latvijai nodrošināt ZIZIMM mērķu izpildi un tādējādi negatīvi ietekmēt Latvijas iespējas izpildīt Direktīvas 2018/2001 29.panta 7a.punktu, kas noteic, ka biomasas kurināmā ražošanai no iekšzemes meža biomasas ir jāatbilst ZIZIMM mērķiem. Kas savukārt var rezultēties tajā, ka Latvijas izcelsmes meža biomasa starptautiski varētu tikt atzīta par neilgtspējīgu un tādā veidā samazināsies Latvijas komersantu iespējas meža biomasas kurināmā eksportam, kas šobrīd veido būtisku daļu (20% 2024.gadā) koksnes produktu eksportā.
Tāpat iepriekšminētais radīs būtiskus riskus Latvijai sasniegt tai noteiktos saistošos atjaunīgās enerģijas īpatsvara mērķus. Vēršam uzmanību, ka meža biomasa Latvijas kopējā enerģijas patēriņā ir apm. 34%, tostarp nodrošinot vairāk nekā 80% individuālajā siltumapgādē un vairāk nekā 60% centralizētajā siltumapgādē. Norādām, ka neilgtspējīgs biomasas kurināmais tiek pielīdzināts fosilajam kurināmajam un par tā izmantošanu enerģētikā būs jānodod emisijas kvotas. Kas savukārt atstās būtisku negatīvu ietekmi uz centralizētās siltumapgādes tarifiem.
Piedāvātā redakcija
-
4.
Anotācija (ex-ante)
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Iebildums
Lūgums šo anotācijas sadaļu precizēt atbilstoši Klimata un enerģētikas ministrijas iebildumā norādītajiem argumentiem par iespējamiem riskiem meža biomasas kurināmā ilgtspējas jomā (eksportspēja, siltumenerģijas tarifi, Latvijas starptautisko saistību izpilde).
Piedāvātā redakcija
-
5.
Anotācija (ex-ante)
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Priekšlikums
Lūdzam precizēt sniegto informāciju par galvenās cirtes vecuma nosacījumiem Igaunijā, jo šobrīd Igaunijas Meža likumā, kas ir spēkā no 2025.gada 1.janvāra, bērzam un melnalksnim noteiktais ciršanas vecums kailcirtē ir 60-80 gadi, kas nav mazāks nekā šobrīd Meža likumā noteiktais vecums Latvijā - 71 gads. Taču likumprojektā piedāvātais - 51 gads, ir būtiski zemāks nekā Igaunijā noteiktais.
Papildus vēršam uzmanību, ka Igaunijā noteiktais minimālais ciršanas vecums kailcirtē priedei ir 90-160 gadi, eglei 60-120 gadi un apsei - 30-50 gadi, savukārt likumprojektā piedāvātie ciršanas vecumi kailcirtē priedei un eglei ir būtiski zemāki.
Lūdzam anotācijā iekļaut pamatojumu šādām būtiskām atšķirībām.
Papildus vēršam uzmanību, ka Igaunijā noteiktais minimālais ciršanas vecums kailcirtē priedei ir 90-160 gadi, eglei 60-120 gadi un apsei - 30-50 gadi, savukārt likumprojektā piedāvātie ciršanas vecumi kailcirtē priedei un eglei ir būtiski zemāki.
Lūdzam anotācijā iekļaut pamatojumu šādām būtiskām atšķirībām.
Piedāvātā redakcija
-
6.
Anotācija (ex-ante)
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Priekšlikums
Sadaļā "Detalizēts ieņēmumu aprēķins" ir iekļauta informācija, ka saistībā ar grozījumiem likumā "Par ietekmes uz vidi novērtējumu" sagaidāms meža meliorācijas sistēmu pārbūves izmaksu samazinājums 2,3 milj. euro. Klimata un enerģētikas ministrija aicina detalizētāk skaidrot, kuri grozījumi ir domāti un kura to norma attiecināma uz meliorācijas sistēmu pārbūves izmaksu samazinājumu.
Piedāvātā redakcija
-
