Atzinums

Lūdzam izslēgt no atbildīgajām institūcijām Latvijas Pašvaldību savienību (LPS). LPS ir biedrība, kas uz brīvprātības principiem apvieno Latvijas Republikas novadu un valstpilsētu pašvaldības. LPS galvenie mērķi ir pašvaldību politikas veidošana Latvijā, pašvaldību problēmu risināšana un pašvaldību interešu aizstāvēšana. LPS nepiedalās konkrētu pašvaldībām deleģētu uzdevumu vai pašvaldību autonomo funkciju realizēšanā

-

130.lpp. M.9.3.1. Izstrādāt un īstenot gaisa kvalitātes uzlabošanas programmu nākamajam periodam, 2026.-2030. gadam 
Iebildums.
Kritiski vērtējam, ka pasākumam atzīmēts tas pats finansējums, kas pasākumam iepriekšējā plāna izstrādei ar Nr. B.9.1.1.
Aicinām izvērtēt, vai nav minami konkrēti pasākumi, kas ir visbūtiskākie un izdalāmi atsevišķi, nenorādot visu pasākumu kopumu. Papildus aicinām izvērtēt, vai pasākumu kopums nebūtu pārvirzāms pie bāzes scenārija.

-

129.lpp. M.9.1.1.Sniegt pašvaldības atbalstu esošo ēku pieslēgšanai CSAS
Iebildums. 
Iebilstam par iespējamo avotu –  ceļu nodevas izmantošana noteikta spēkā esošajos normatīvajos aktos un tās izmantošana nav paredzēta apkures iekārtu nomaiņai u.tml..
Savukārt iespējami iekasētās DRN summas nav samērojamas ar apkures iekārtu nomaiņas izmaksām. Piemēram, caur ieņēmumiem no DRN tiek īstenoti Rīgas vides fonda projekti, kas ir vienīgais pašvaldības mērķētais finansējums vides piesārņojuma mazināšanai, kā arī citu vides projektu īstenošanai, līdz ar to nav atbalstāms šo finansējumu pārvirzīt citiem mērķiem, atceļot finansējuma piešķiršanu iepriekš plānotiem vides pasākumiem.

-

128.lpp.  M.9.2.1. Rīgas pašvaldības finansējums; Zemo emisiju vai bezemisiju zonu izveide vai pašvaldības ceļu nodevu noteikšana Rīgā. […] Satiksmes uzlabošanas pasākumu un satiksmes viedās regulēšanas sistēmu finansēšanai var tikt izmantots ES fondu atbalsts Rīgas gaisa kvalitātes rīcības programmas ieviešanai (skatīt B. 9.1.1 pasākumu)
Iebildums.
Būtu nepieciešams paredzēt arī valsts finansējumu Zemo emisiju zonas (ZEZ) ieviešanas pasākumā. Ņemot vērā Rīgas mobilitātes sistēmas nozīmīgumu Rīgas metropoles areāla un visas valsts kontekstā, kā arī lielo pienesumu, ko ZEZ pakāpeniski sniegs nacionālo gaisa kvalitātes rādītāju uzlabošanai, uzskatām, ka ar ZEZ ieviešanu saistītās izmaksas ir jāsedz ne tikai no Rīgas valstspilsētas pašvaldības budžeta, bet arī potenciāli piesaistot nacionālo un ES fondu finansējumu.

-

124.lpp. 8. Rīcības virziens - gaisa kvalitātes monitorings un pārvaldība
M.8.3. apakšuzdevums Pilnveidot un attīstīt gaisa kvalitātes modelēšanas veikšanu
M.8.4. apakšuzdevums Nodrošināt gaisa kvalitātes aspektu vērtēšanu teritorijas attīstības plānošanas procesā
M.8.3. kā atbildīgie par gaisa kvalitātes modelēšanu minēti LVĢMC un KEM, savukārt M.8.4. – pašvaldības.
Iebildums.
Tiek palielināta pašvaldību atbildība gaisa aizsardzības nodrošināšanā un jauno pienākumu, t.sk. gaisa piesārņojuma izkliedes modelēšanas ieviešana ir finansiāli ietilpīgi pasākumi. Piemēram, Ventspilī gaisa piesārņojuma modelēšana teritorijas plānojuma ietvaros 2018.gadā izmaksājusi ap 30 000 EUR. Bez tam, nav skaidrs, kādi emisiju dati izmantojami modelēšanā (piesārņojošo darbību atļauju, iepriekšējā gada, vai citi dati)
Uz šo brīdi ir tikai normatīvais akts par piesārņojošās darbības operatora izstrādājamo SPAEL MK 02.04.2013. noteikumi Nr. 182 “Noteikumi par stacionāru piesārņojuma avotu emisijas limita projektu izstrādi”.
 

-

106.lpp.  4. Rīcības virziens - emisiju samazināšana transporta sektorā
M.4.2. apakšuzdevums Sniegt finansiālo atbalstu fiziskām personām un komersantiem ETL iegādei
Iebildums.
Papildināt, iekļaujot arī pašvaldības kā finansiālā atbalsta saņēmējas.
 

-

98.lpp. M.3.5. apakšuzdevums: Tiesiskā regulējuma izveide/pilnveidošana un ieviešana
M.3.5.3. Pārskatīt vai izstrādāt jaunus saistošos noteikumus par siltumapgādes attīstību un veidiem Latvijas valstspilsētās ar gaisa kvalitātes problēmām.
(Saistīts ar M.1.2.2. pasākumu)
Iespējamais finansējuma avots: Pašvaldību budžets vai ieņēmumi no DRN un pašvaldības ceļu nodevu maksājumiem.
Iebildums.
Ceļu nodevas izmantošana noteikta spēkā esošajos normatīvajos aktos un tās izmantošana nav paredzēta apkures iekārtu nomaiņai u.tml.. Pie tam, iespējami iekasētās DRN summas nav samērojamas ar apkures iekārtu nomaiņas izmaksām.
 

-

96.lpp. M.3.4.4. apakšuzdevums: Valstspilsētās apkopot un regulāri aktualizēt apkures iekārtu reģistrā iekļaujamo informāciju
Iebildums.
Pašvaldībā nav kapacitātes vēl viena reģistra veidošanai un uzturēšanai.
 

-

92.lpp. M.3.1. apakšuzdevums: veicināt mājsaimniecību pieslēgšanos pie centralizētās siltumapgādes sistēmas un bezemisiju un zemu emisiju siltumapgādes tehnoloģiju ieviešanu
M.3.1.5. Veicināt un motivēt iedzīvotājus veikt apkure iekārtu nomaiņu, izmantojot fiskālās politikas instrumentus
Iespējamais finansējuma avots: Pašvaldību budžets vai ieņēmumi no DRN un pašvaldības ceļu nodevu maksājumiem.
Iebildums.
Ņemot vērā pašvaldības budžetā ierobežotos pieejamos līdzekļus uz zemos DRN ieņēmumus (% sadalījums) praktiski neiespējama līdzekļu pietiekamība. 
Vēršam uzmanību uz to, ka ceļu nodevas izmantošana noteikta spēkā esošajos normatīvajos aktos un tās izmantošana nav paredzēta apkures iekārtu nomaiņai u.tml.. Pie tam, iespējami iekasētās summas nav samērojamas ar apkures iekārtu nomaiņas izmaksām.

 

-

86.lpp.  M.1.1.1. Plašāk iesaistīt pašvaldības piesārņojošo darbību nosacījumu noteikšanā
(…) 1) Deleģēt pašvaldībām tiesības saskaņā ar normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā izstrādātu un apstiprinātu pašvaldības gaisa kvalitātes uzlabošanas rīcības plānu izdot saistošos noteikumus, kas nosaka ierobežojumus objektā veiktajai piesārņojošajai darbībai, prasības par papildu pasākumu veikšanu vai stingrākas prasības attiecībā uz pieļaujamo gaisa piesārņojuma līmeni[1] un monitoringa veikšanu kā to noteicis MK  (…)
Iebildums.
Pašvaldību rīcībā nav informācijas par atsevišķu objektu radīto piesārņojumu, labākā gadījumā tai ir LVĢMC monitoringa dati par pašvaldības teritoriju kopumā. Operatori piesārņojuma noteikšanai izmanto aprēķinus un modelēšanas rezultātus nevis konkrētus monitoringa datus savā teritorijā. Mērījumus veic VVD.
Pašvaldība gaisa kvalitātes uzlabošanas rīcības programmu izstrādā atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem, kuros noteikts, ka tās ir izstrādājamas teritorijai, kur pārsniegti vai var tikt pārsniegti gaisa kvalitātes normatīvi nevis konkrētai piesārņojošai darbībai.
Bez tam piesārņojošas darbības atļaujas  izdod un tajās izvirzīto nosacījumu izpildi kontrolē, kā arī ierobežojumus objektā veiktajai piesārņojošajai darbībai var noteikt tikai Valsts vides dienests. Tas ir attiecināms ne tikai uz jaunām darbībām, bet arī jau esošām darbībām. 
Līdz ar to LPS ieskatā nav korekti uzdot pašvaldībai noteikt ierobežojumus konkrētā objektā veiktai piesārņojošai darbībai.
Ja noteiktā teritorijā ir pārsniegti vai var tikt pārsniegti gaisa aizsardzības jomas normatīvajos aktos noteiktie gaisa kvalitātes normatīvi, pašvaldība varētu izdot saistošos noteikumus, kuros nosaka pašvaldības dalījumu zonās, kurās nosaka stingrākas prasības attiecībā uz pieļaujamo gaisa piesārņojuma līmeni un monitoringa veikšanu kā tas noteikts Ministru kabineta noteikumos vai papildu ierobežojumus piesārņojošo darbību veikšanai.
 

-

83.lpp. M.1.2.1. Pārskatīt vai izstrādāt jaunus saistošos noteikumus par siltumapgādes attīstību un veidiem Latvijas valstspilsētās ar gaisa kvalitātes problēmām
Iebildums.
Nepiekrītam, ka atbildīgās ir tikai pašvaldības, jo M.1.2. apakšuzdevums ir “Veicināt rūpniecības objektu un publisko ēku pieslēgšanu pie centralizētās siltumapgādes un bezemisiju siltumapgādes tehnoloģiju ieviešanu”. Uzskatām, ka atbildīgajam jābūt arī VVD.
Pamatojums: Pašvaldības saistošo noteikumu prasības siltumapgādes sistēmas iekārtu reģistrācijai, uzskaitei un uzraudzībai neattiecas uz sadedzināšanas iekārtām, kuru ekspluatācijai ir izsniegtas piesārņojošo darbību atļaujas vai tās reģistrētas atbilstoši ārējos normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai, kādā piesakāmas A, B un C kategorijas piesārņojošas darbības un izsniedzamas atļaujas A un B kategorijas piesārņojošo darbību veikšanai.
VVD atbilstoši 30.11.2010. Ministru kabineta noteikumiem Nr. 1082 “Kārtība, kādā piesakāmas A, B un C kategorijas piesārņojošas darbības un izsniedzamas atļaujas A un B kategorijas piesārņojošo darbību veikšanai” arī izsniedz piesārņojošo darbību atļaujas sadedzināšanas iekārtām atbilstoši ārējos normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai, kādā piesakāmas A, B un C kategorijas piesārņojošas darbības un izsniedzamas atļaujas A un B kategorijas piesārņojošo darbību veikšanai.

-

82.lpp. M.1.1. apakšuzdevums: Piesārņojošo darbību kontrole
Iebildums.
LPS ieskatā piesārņojošo darbību atļauju izsniegšana un to kontrole ir VVD kompetence. Primāri tas, ka esoša piesārņojošas darbības rezultātā tiek vai var tikt pārsniegtas gaisa kvalitātes normas, ir konstatējams, veicot iekārtas darbības monitoringu. Pirms jaunas piesārņojošas darbības uzsākšanas, izstrādājot piesārņojošo darbību emisiju limitu projektu, jau sākotnēji ir redzams, vai tiks pārsniegtas gaisa kvalitātes normas un operatora darbība veicama, lai nodrošinātu atbilstību normatīvo aktu prasībām. Nebūtu īsti pareizi uzlikt valsts pārvaldes funkcijas pašvaldībām piesārņojošo darbību atļauju izsniegšanas jomā.
Iesakām papildināt ar apakšuzdevumu par VVD plašāku iesaisti sadedzināšanas iekārtu, tai skaitā, kas ir zem C kategorijas sliekšņa, kontrolē.
Ņemot vērā, ka tiek izmantots pietiekami liels skaits zem C kategorijas sliekšņa esošas sadedzināšanas iekārtas (autoservisos u.tml.), gaisa kvalitātes uzlabošanas nolūkā jāpaplašina arī paša VVD iesaiste, proti VVD jākontrolē visas piesārņojošās darbības, tai skaitā visas sadedzināšanas iekārtas.

-

70.lpp. B.9.2.1. apakšuzdevums: Stāvparku – mobilitātes punktu attīstība Rīgas pilsētā un Rīgas aglomerācijas pašvaldībās
Iebildums
Norādām, ka Rīgas pilsētā liela ietekme uz gaisa kvalitātes uzlabošanu ir saistāma ar veiksmīgu sadarbību Rīgas metropoles areāla līmenī. Minētie stāvparki primāri veidojami Rīgas metropoles areāla pašvaldībās, veidojot mobilitātes punktus ar stāvparku funkciju sabiedriskā transporta koridoros, savukārt Rīgā veidojami mobilitātes punkti, kas integrē pilsētas un reģionālā sabiedriskā transporta savienojamību un pirmā/pēdējā kilometra risinājumu veicināšanu.
Pieeja jau ir aizsākta ANM plānā iekļautās RMA transporta sistēmas zaļināšanas reformas ietvaros, uz kuru šī pasākuma ietvaros nav sniegta atsauce. Vēršam uzmanību, ka ANM  komponentes Nr. 1 “Klimata pārmaiņas un vides ilgtspēja” reformu un investīciju virziena 1.1. “Emisiju samazināšana transporta sektorā” reformas 1.1.1.r. “Rīgas metropoles areāla transporta sistēmas zaļināšana” investīciju 1.1.1.2.i. investīcijas "Videi draudzīgi uzlabojumi Rīgas pilsētas sabiedriskā transporta sistēmā" 1.1.1.2.i.2. saistītā pasākuma ietvaros RMA līdz 2026. gada beigām ir plānots izbūvēt 8 mobilitātes punktus, savukārt Kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 5.1.1. specifiskā atbalsta mērķa “Vietējās teritorijas integrētās sociālās, ekonomiskās un vides attīstības un kultūras mantojuma, tūrisma un drošības veicināšana pilsētu funkcionālajās teritorijās” 5.1.1.3. pasākuma “Publiskās ārtelpas attīstība” īstenošanas noteikumi” ietvaros Rīgā tiks izveidots Brasas mobilitātes punkts, kā arī Kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 2.3.1. specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt ilgtspējīgu daudzveidu mobilitāti pilsētās" 2.3.1.2. pasākuma "Multimodāls sabiedriskā transporta tīkls" 1. kārtas ietvaros Rīgas valstspilsētas pašvaldība ir iesniegusi vēl 7 mobilitātes punktu projektu pieteikumus (šobrīd norit vērtēšana).
Nepieciešams veidot finansēšanas mehānismu, kas sekmētu RMA mēroga projektu attīstību, tādējādi atbalstot pašvaldību, kuras administratīvajā teritorijā perspektīvi ir veidojams mobilitātes punkts.
Vēršam uzmanību, ka 1) darbības rezultāta formulējums nav aktuāls, mobilitātes punktu attīstības izpēti Rīgas valstspilsētas pašvaldībā ir plānots īstenot rīcības “Rīgas valstspilsētas sabiedriskā transporta tīkla reformas attīstības plāna izstrāde” (PVM ID APS0362) ietvaros (Rīgas attīstības programmas 2022.–2027. gadam Rīcības plāna 2022.–2027. gadam aktuālā redakcija ir pieejama https://www.rdpad.lv/wp-content/uploads/2025/01/AP2027_Ricibas_plans_RD-25-4190-le.pdf). Attiecīgi arī plānotais izpildes termiņš 1) darbības rezultātam ir paredzēts 2026. gada beigas.
Vēršam uzmanību, ka pasākuma ieviešana ne tikai samazina transporta radīto piesārņojumu Rīgā, bet arī Rīgas metropoles areālā.
Papildus vēršam uzmanību, ka atbilstoši 2024. gadā veiktajiem Eiropas Parlamenta un Eiropas Savienības Padomes regulas grozījumiem par Eiropas Savienības pamatnostādnēm Eiropas transporta tīkla attīstībai, Rīgas aglomerācijai kā TEN-T pilsētmezgalm ir līdz 2027. gada beigām ir jāizstrādā un jāpieņem Ilgtspējīgas pilsētas mobilitātes plāns. Iepriekš minētā dokumenta ietvaros perspektīvi ir panākama vienošanās par pasākuma B.9.2.1. “Stāvparku – mobilitātes punktu attīstība Rīgas pilsētā un Rīgas aglomerācijas pašvaldībās” ietvaros īstenojamajām aktivitātēm.
Pirms šāda pasākuma noteikšanas vispirms ir jāizvērtē, vai pašvaldību teritorijās ir pieejamas zemes vienības stāvparku izbūvei un vai tās atrastos sabiedriskā transporta infrastruktūras tīkla tiešā tuvumā, turklāt šis pasākums jāparedz pašvaldību teritorijas plānojumos. Tādēļ paužam bažas par rezultatīvo rādītāju – 14 stāvparki, jo šāds optimāli izvietots stāvparku skaits var nebūt iespējams, ja uz stāvparkiem netiek attiecināti arī mobilitātes punkti.

 

-

70.lpp. B.8.4.Veicināt zaļās infrastruktūras risinājumus pilsētvidē un videi draudzīgu pašvaldību plānojumu izstrādi, kas palīdz risināt gaisa kvalitātes problēmas
Iebildums.
Iebilstam pret pašreizējo rezultāta un pasākuma formulējumu “Izstrādājot pašvaldību teritorijas plānojumus un teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumus tiek izvērtēta esošās zaļās zonas platība un nepieciešamības gadījumā plānota tās palielināšana”, kas pašreizējā redakcijā atbilstoši paredzamajiem darbības rezultātiem ir attiecināms tikai uz pašvaldības plānojumu izstrādi.
Pievērst uzmanību termina “zaļā zona” lietojumam. Vai šim jēdzienam ir skaidra un vienota juridiskā definīcija, kas ir vienāda visos likumos un Ministru kabineta noteikumos? Vai arī “zaļā zona” ir kas tāds, ko katra persona un pašvaldība var brīvi interpretēt pēc saviem ieskatiem un saprašanas? Tā kā norādītajam jēdzienam nav vienotas juridiskās definīcijas, nav īsti saprotams tā noteikšanas un  izvērtēšanas process un pamatojums.

Kritiski vērtējam redakciju, kurā minēts, ka tikai zaļās zonas platība plānojumā palīdzēs risināt gaisa kvalitātes problēmas. Būtiskāk gaisa kvalitātes problēmu mazināšanai ir ietvert prasības gaisa piesārņojuma samazināšanai un minimālajiem attālumiem starp dzīvojamo un publisko apbūvi un jauniem/pārbūvējamiem ražošanas un atkritumu apsaimniekošanas objektiem, kā arī ietvert prasības, kas paredz koku stādījumu palielināšanu, piemēram, nosakot prasību apstādījumos izmantot dižstādus, lai iestādītais koks veiksmīgāk iedzīvotos pilsētvidē un ātrāk sāktu pildīt savas ekoloģiskās funkcijas.
Papildus, vairākas pašvaldības, tostarp Rīga, izstrādā ambiciozus zaļināšanas plānus, un to risinājumu ieviešanai būtiski nepieciešami papildus līdzekļi un valsts finansiālais atbalsts. 

-

69.lpp. Pasākums Nr. B.8.4.
Izpildes termiņš: 2025. gads
Iebildums.
Tā kā pasākums ir vispārējs, nav terminēts un īstenojams vairākkārt, lūdzu izpildes termiņu norādīt 2030. gadu.
 

-

69.lpp. Pasākums B.8.3. Liepājas pilsētas gaisa kvalitātes rīcības programmas 2021.-2025. gadam pasākumu ieviešana
Atbildīgā institūcija: Liepājas pašvaldība, Liepājas SEZ (osta)
Izpildes termiņš: 2024.-2025. gads
Iebildums.
Esošās programmas ERAF KPP 2.2.3 SAM 5.pasākuma ietvarā atbalstītā projekta “Zaļo teritoriju attīstība gaisa kvalitātes uzlabošanai Ziemeļu priekšpilsētā, Liepājā” īstenošanas termiņš ir līdz 31.12.2028.
Lūdzam precizēt izpildes termiņu: 2024.-2028. gads.
Atbildīgā institūcija: Liepājas pašvaldība.
 

-

57.lpp. Pasākums Nr. B.4.6.
Atbildīgā institūcija: SM,VSIA “Latvijas Valsts ceļi”, FM
Līdzatbildīgās institūcijas: Pašvaldības AS "Pasažieru Vilciens", VAS “Latvijas dzelzceļš”
Iebildums.
Lūdzu precizēt informāciju atbilstoši KPP 2.3.1.2. pasākuma MK Noteikumiem Nr.726:
Atbildīgā institūcija: SM, pašvaldības un pašvaldību kapitālsabiedrības.
Līdzatbildīgās institūcijas: VAS “Latvijas dzelzceļš”, pašvaldības.

-

57.lpp. 4.rīcības virziens - emisiju samazināšana transporta sektorā
B.4.4.apakšuzdevums Sniegt finansiālu atbalstu fiziskām personām un apstrādes rūpniecības nozares komersantiem ETL (M1 un N1 kategorija) iegādei
Iebildums.
Lūdzam papildināt, iekļaujot arī pašvaldības kā finansiālā atbalsta saņēmējas.

-

20.lpp. Negatīvo ietekmi var būtiski samazināt, nodrošinot augstas efektivitātes daļiņu uztveršanas tehnoloģijas un to ekspluatācijas režīmus, kā arī kontroli no VVD puses (sadedzināšanas iekārtu kontroli nosaka Plāna B.1.2.1. pasākums).

Precizēt/labot, jo sadedzināšanas iekārtu kontroli saskaņā ar Plānu paredz B.1.1.2. pasākums Stiprināt Valsts vides dienesta kapacitāti, lai nodrošinātu efektīvāku piesārņojošo darbību radīto emisiju kontroli.

-

19.lpp. Pilsētas līmenī paaugstinātu piesārņojumu rada autotransporta nepietiekoši kontrolēta kustība pilsētas centrā.
Iebildums.
Lūdzam skaidrot, kas saprotams ar “nepietiekoši kontrolēta kustība pilsētas centrā”. Kādi dati to apliecina? Kas to kontrolē?

 

-

16.lpp. 1.5.2. Emisiju kontrole mājsaimniecību, enerģētikas un rūpniecības sektoros
Gaisa kvalitāti negatīvi ietekmē vecu un mazefektīvu biomasas katlu izmantošana, kā arī zemas kvalitātes biomasas kurināmā izmantošana, īpaši mājsaimniecību sektorā.
(…) Lai varētu apzināt esošo situāciju, uzlabot emisiju aprēķinus, kā arī efektīvāk plānot veicamos pasākumus un nepieciešamo atbalstu   būtu svarīgi  izveidot vienotu uzskaites sistēmu (Plāna M.3.4.3 pasākums)
Iebildums.
Gaisa kvalitāti ietekmē ne tikai mājsaimniecību sektora apkures iekārtas, bet arī individuālās apkures iekārtas, kas uzstādītas, piemēram, autoservisos, u.tml. Autoserviss tiek reģistrēts kā C kategorijas piesārņojošā darbība, taču sadedzināšanas iekārta, ja vien tās nominālā ievadītā siltuma jauda nesasniedz Ministru kabineta 30.11.2010. noteikumu Nr.1082 “Kārtība, kādā piesakāmas A, B un C kategorijas piesārņojošas darbības un izsniedzamas atļaujas A un B kategorijas piesārņojošo darbību veikšanai” pielikumos noteiktos sliekšņus, netiek reģistrēta kā C kategorijas piesārņojošā darbība.
Arī šīs iekārtas noteikti būtu apzināmas un iekļaujamas C kategorijas piesārņojošas darbības reģistrā. Cita starpā, autoservisos pastāv risks, ka sadedzināti tiek bīstamie atkritumi, piemēram, atstrādātas smēreļļas.
Šādu sadedzināšanas iekārtu kontrole būtu jāveic VVD.

-

14.lpp. Tabulā
VVD, Veselības inspekcijas (…) Deleģēto pienākumu apraksts gaisa kvalitātes un gaisa piesārņojuma jomā: “Krāsām, lakām un citiem transportlīdzekļu apstrādes produktiem noteikto gaistošo organisko savienojumu emisiju samazināšanas prasību izpildes kontrole.
Iebildums.
Precizēt, vai pienākums kontrolēt izpildi attiecas tikai uz transportlīdzekļiem, vai arī uz krāsu, laku un citu apstrādes produktu izmantošanu citās saimnieciskās darbības nozarēs.


 

-

Lūdzam izvērtēt un atbilstoši precizēt rīcības plānā ietverto pasākumu līdz šim jau piešķirtā finansējuma avotus un apmēru, kā arī iezīmēt papildu nepieciešamā finansējuma perspektīvās summas un avotus, apzinoties pašvaldību ierobežotās iespējas jaunu rīcību finansēšanai no pašvaldību budžeta.
Nepieciešams izvērtēt savstarpējo sasaisti ar citiem politikas plānošanas dokumentiem, tostarp Transporta attīstības pamatnostādnēm 2021.–2027. gadam, Sociālo Klimata plānu u.c.
 

-

130.lpp.  M.9.2.2. Zemo emisiju vai bezemisiju izveide vai pašvaldības ceļu nodevu noteikšana Rīgā Pasākuma izvēles pamatojums: Pamatojoties uz Rīgas pilsētas gaisa kvalitātes uzlabošanas rīcības programmu 2021. - 2025. gadam pašvaldībā tiek izstrādāts rīcības plāns Zemās emisiju zonas vai maksas iebraukšanas zonas izveidei Rīgas pilsētā. Nākamajā plānošanas periodā nepieciešams nodrošināt plāna īstenošanu, lai faktiski nodrošinātu transporta radītā piesārņojuma samazināšanos pilsētas centrālajā daļā, kur tas uzskatāms par vienu no dominējošiem piesārņojuma avotiem.
Priekšlikums.
Lūgums aprakstošajā daļā precizēt aktivitātes numuru, to nomainot uz M.9.2.1.

-

124.lpp. M.8.9. Liepājas valstspilsētas gaisa kvalitātes novērtējums un rīcības programmas 2026.-2030. gadam izstrāde un īstenošana, ja nepieciešams Finansējuma avots: Iespējamais avots: Pašvaldību budžets vai ieņēmumi no DRN un pašvaldības ceļu nodevu maksājumiem.
Priekšlikums.
Precizēt finansējuma avotus atbilstoši  darbības rezultātā norādītajam (…). Tiek sniegts finansiāls atbalsts Programmā paredzēto pasākumu ieviešanai(…), pievienojot plānoto atbalsta finansējumu.

-

95.lpp. M.3.4. apakšuzdevums: veicināt apkures iekārtu uzskaiti un to izmantošanas kontroli
M.3.4.1. Mājsaimniecībās izmantoto sadedzināšanas iekārtu kontrole un preventīvu pasākumu veikšana sūdzību gadījumā
Rezultatīvais rādītājs (…)
2)Nodrošināta mājsaimniecībās izmantoto iekārtu kontrole

Sadedzināšanas iekārtu, tai skaitā mājsaimniecībās izmantoto, kontrole būtu jāveic speciālistiem un tas jādara VUGD un ir iekļaujams plānotajā M.3.5.4. pasākumā “Izstrādāt grozījumus MK noteikumos Nr.238 (2016) “Ugunsdrošības noteikumi” veicamo individuālo apkures iekārtu pārbaužu īstenošanas uzraudzībai ar mērķi palielināt pārbaudīto iekārtu skaitu”
Nav korekti atsaukties uz Atkritumu apsaimniekošanas likumu (103.lpp.) attiecībā uz mājsaimniecībās izmanto sadedzināšanas iekārtu kontroli, jo Pašvaldības policijai nav tiesību iekļūt privātīpašumā bez īpašnieka atļaujas. Faktiski pašvaldības policija uzrauga atkritumu dedzināšanu publiskajā telpā, nevis iekštelpās. Atkritumu likuma deleģējums kontrolēt saistošo noteikumu ievērošanu nerisina situāciju, ja nav īpaša deleģējuma Pašvaldības policija darbību reglamentējošos normatīvajos aktos.
Priekšlikums
izteikt M.3.4.1. pasākumu šādā redakcijā: “M.3.4.1. Preventīvu pasākumu veikšana mājsaimniecībās izmantoto sadedzināšanas iekārtu izmantošanai”
svītrot rezultatīvo rādītāju “2) Nodrošināta mājsaimniecībās izmantoto iekārtu kontrole”  

-

85.lpp. M.1.3.1. Rezultatīvais rādītājs (…) 4) Izveidots C piesārņojošās kategorijas sadedzināšanas iekārtu reģistrs (…)
Priekšlikums
Izteikt šādā redakcijā:
4) izveidots C kategorijas piesārņojošo darbību visu individuālo sadedzināšanas iekārtu, tai skaitā zem C kategorijas sliekšņa, reģistrs.

-

52.lpp. B.1.4.1. Darbības rezultāts “Esošas vidējas jaudas (1-50 MW) sadedzināšanas iekārtu, kuras izmanto biomasu, aprīkošana ar tehniskajiem risinājumiem, lai uz 01.01.2025. nodrošinātu vides normatīvajos aktos noteiktās emisiju robežvērtības”.
Priekšlikums.
Precizēt informāciju, jo kā izpildes termiņš norādīts 2027. gads.

-

49.lpp. B.1.1. apakšuzdevums: Piesārņojošo darbību kontrole
Priekšlikums.
Papildināt 1.rīcības virzienu B1.1. ar apakšuzdevumu/ rezultatīvo rādītāju par VVD kontroles veikšanu visām piesārņojošām darbībām, tai skaitā mazajām individuālajām sadedzināšanas iekārtām (piemēram, autoservisos, u.tml.), nepieciešamības gadījumā veicot izmaiņas normatīvajos aktos.

-

38.lpp. 2.2.4. Benzols
Benzola gada vidējās koncentrācijas ir samazinājušās Rīgas (par 30 - 36 %) un Ventspils (par 20 %) monitoringa stacijās, savukārt pieaugušas Liepājas un Rēzeknes novērojumu stacijās (par aptuveni 15 %).
Priekšlikums.
Lūdzam precizēt informāciju, jo 18.attēlā šāda tendence neparādās ne attiecībā uz koncentrāciju pieaugumu Liepājas, ne arī koncentrāciju samazinājumu Ventspils monitoringa stacijās.

-

21.lpp. Minētie projekti ir paredzēti:
(1) Ventspilī – NAIK kurināmā reģenerācijas iekārta ar kopējo gada jaudu – 15,3 tūks. tonnas;
(2) Jelgavā – NAIK līdzsadedzināšana SIA “Gren Latvija” šķeldas katlumājā, NAIK kurināmā plānotais apjoms gadā ir 20-30 tūkst. tonnas;
(3) Koģenerācijas iekārtas būvniecība Dreiliņos, Ropažu novadā, NAIK kā tajā izmantotā pamatkurināmā apjoms var sasniegt 143 tūkst. tonnu gadā.
Priekšlikums.
Ņemot vērā, ka (3) projekta īstenošanai nav saņemts Ropažu novada pašvaldības akcepts, kā arī IVN ir uzsākts GREN koģenerācijas iekārtas būvniecības projektam Salaspils novadā, iespējams, pareizāk būtu atsaukties uz Viduslatvijas reģionālo atkritumu apsaimniekošanas plānu 2024. – 2028. gadam, kurā noteikts, ka Viduslatvijas reģionā atkritumu apsaimniekošanas mērķu sasniegšanai būtu nepieciešams nodrošināt atkritumu reģenerācijas ar enerģijas atguves jaudu aptuveni 161 000 tonnu gadā.
 

-

19.lpp. daļiņu PM emisiju DRN nodokļa likmes piemērošana divdesmitkārtīgā apjomā, ja tiek veikta beramkravu pārkraušana atvērtos terminālos vai citās atvērtās pārkraušanas vietās (paaugstinot vispārējo daļiņu PM emisiju likmi, ir palielināta arī ar šādām beramkravu operācijām saistītā likme)
Priekšlikums.
Paaugstināta nodokļa likme par PM daļiņu emisiju gaisā būtu piemērojama arī uzņēmumiem, kas veic būvniecības atkritumu pārstrādi, izmantojot drupināšanas iekārtas atklātās vietās.

-

13.lpp. Tabulā
KEM Deleģēto pienākumu apraksts gaisa kvalitātes un gaisa piesārņojuma jomā:
Politikas veidošana;
Politikas īstenošana;
Sadarbība pašvaldību rīcības programmu gaisa kvalitātes uzlabošanai izstrādes procesā;
Plāna izstrāde, izpildes koordinēšana un uzraudzība.

Ja būs prasība pašvaldībai izstrādāt rīcības programmu gaisa kvalitātes uzlabošanai, tad nepieciešamas KEM vadlīnijas un praktiski, dzīvē realizējami ieteikumi pasākumiem gan kvalitātes neatbilstību gan labas kvalitātes nepasliktināšanai, ko tieši un juridiski pamatoti var darīt pašvaldība.
Priekšlikums: Deleģēto pienākumu aprakstu papildināt ar metodisko vadību.

-