Atzinums

LDDK iebilst pret Likumprojekta 16.-18.pantiem.
Pamatojums:
1) Individuālu rīkojumu (e-dokumentu) nosūtīšana elektronisko sakaru komersantiem rada administratīvu slogu abās pusēs, t. sk. arī pieprasītāja pusē. Šobrīd tiesības ierobežot interneta resursus ir Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (NEPLP), Patērētāju tiesību aizsardzības centram (PTAC), Veselības Inspekcijai, Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijai (IAUI), Valsts ieņēmumu dienestam (VID), Valsts Policijai un līdz ar jauno Nacionālā Kiberdrošības likuma stāšanos spēkā - arī Satversmes aizsardzības birojam un Nacionālajam kiberdrošības centram. Aicinām valstī noteikt vienotu institūciju, kura uztur aktuālu visu valsts institūciju ierobežoto interneta resursu sarakstu mašīnlasāmā formātā elektronisko sakaru komersantiem, jo šobrīd jau tiek bloķēti vairāk kā 11 000 domēna vārdi. Šobrīd šādu funkciju veic augstākā līmeņa domēna ".lv" reģistra un elektroniskās numurēšanas sistēmas uzturētājs – Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūts, “DNS ugunsmūris” risinājuma ietvaros, bet šāda funkcija nav noteikta likumā, izņemot attiecībā uz Satversmes aizsardzības biroja un Nacionālā Kiberdrošības centra lēmumiem.
2) Resursa ierobežošana izraisa apjukumu interneta lietotājiem, kā rezultātā tie ar pretenzijām vēršas pie elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzējiem. Nepieciešams noteikt, ka augstākā līmeņa domēna ".lv" reģistra un elektroniskās numurēšanas sistēmas uzturētājs  un/vai elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzējs pārvirza gala lietotāja pieprasījumu uz ierobežošanas pieprasītāja uzturētu informatīvu interneta vietni.
Kā pozitīvu piemēru norādām Elektronisko sakaru likuma (ESL) 109. pantā “Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas tiesības” noteikto: “(6) Elektronisko sakaru komersants, izpildot šā panta ceturtajā daļā noteikto prasību, vienlaikus pāradresē galalietotāju uz Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas tīmekļvietni, kur norādīta informācija par personai piemērojamo atbildību”.
Tādējādi interneta lietotājs tiek informēts par iemeslu (informācija par lēmuma pieņēmēju un pārsūdzības iespējām).
Līdzvērtīgi kā ESL ir ietverts regulējums attiecībā uz IAUI, būtu izstrādājams regulējums arī citām valsts pārvaldes iestādēm, tai skaitā VID. Veselības inspekcijai un NEPLP mājas lapā ir iespējams atrast informāciju par IP adreses bloķēšanas iemeslu. (Mūsu ieskatā ESL būtu nepieciešams papildināt 110.pantu, 111.pantu un 112.pantu, vai arī līdzvērtīgu regulējumu nosakot citos normatīvajos aktos).
3) Attīstoties tehnoloģijām un mākoņdatošanai, vienu un to pašu IP adresi var izmantot daudzi un dažādi uzņēmumi. Ir bijuši negatīvi piemēri, kad valsts institūciju uzdevumā, bloķējot IP adresi, tiek pārtraukta sabiedrībai būtisku un svarīgu pakalpojumu sniegšana. Piemēram, bloķējot viena uzņēmuma resursu, vienlaikus tiek nobloķēta piekļuve e-klasei, “Dobeles ūdens” un “Rīgas Siltuma” mājas lapai. Aicinām noteikt, ka pirms IP adreses bloķēšanas VID konsultējas ar Nacionālo Kiberdrošības centru, kurš kompetenti varētu izvērtēt šāda lēmuma ietekmi uz it kā nesaistītiem interneta resursiem.

Priekšlikumi:
1) Nepieciešams valstī noteikt vienotu institūciju, kura uztur aktuālu visu valsts institūciju ierobežoto resursu sarakstu mašīnlasāmā formātā;
2) Nepieciešams noteikt, ka elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzējs pārvirza pieprasījumu uz ierobežošanas pieprasītāja uzturētu informatīvu interneta vietni;
3) Aicinām noteikt, ka pirms IP adreses bloķēšanas VID konsultējas ar Nacionālo Kiberdrošības centru, kurš kompetenti varētu izvērtēt šāda lēmuma ietekmi uz it kā nesaistītiem interneta resursiem.