Atzinums

Izslēgt mežirbi (Bonasia bonasia) no medījamo sugu saraksta
Pamatojums:
Biedrība atbalsta  Latvijas ornitoloģijas biedrības (LOB) un Vides konsultatīvās padomes (VKP) pozīciju svītrot mežirbi (Bonasia bonasia) no medījamo sugu saraksta.
Mežirbes populācija turpina samazināties – kopš 2016. gada populācija sarukusi par vairāk nekā 50%. Līdz ar to nav izpildījušies sugas aizsardzības plānā iekļautie nosacījumi, lai saglabātu mežirbi medījamo sugu sarakstā.

Eiropas Komisijas 2020.gada 14. maija paziņojumi pārkāpumu lietās:
Eiropas Komisija aicina Latviju ievērot pienākumus, ko attiecībā uz Natura 2000 tīklā iekļauto dabisko dzīvotņu un aizsargāto sugu saglabāšanu uzliek ES noteikumi (Dzīvotņu direktīva, Padomes Direktīva 92/43/EEK)
Latvija kopumā ilgstoši nav izvirzījusi katrai teritorijai specifiskus, detalizētus saglabāšanas mērķus un pasākumus, kas nodrošinātu teritoriju patiesu aizsardzību un atjaunošanu.
(https://ec.europa.eu/commission/presscorner/detail/lv/INF_20_859)

17.03.2022 apstiprināts Latvijas Natura 2000 — Eiropas nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju saraksts – pavisam 333 teritorijas, kas noteiktas:
1)īpaši aizsargājamo putnu sugu aizsardzībai(A);
2)īpaši aizsargājamo sugu, izņemot putnus, un īpaši aizsargājamo biotopu aizsardzībai (B);
3)īpaši aizsargājamo sugu un īpaši aizsargājamo biotopu aizsardzībai(C)
Mežirbe kā mērķsuga iekļauta visās (A) un lielākajā daļā (B) un(C) teritoriju,
Tātad, pielikumā minētajās ĪADT teritorijās šī suga ir īpašā aizsardzībā un tajās jānodrošina arī sugas dzīvotnes lavēlīgs aizsardzības statuss. Medību saimnieciskā darbība mežirbei ir traucējums.
(https://likumi.lv/ta/id/59994-par-ipasi-aizsargajamam-dabas-teritorijam/redakcijas-datums/2022/04/13)



 

-

Izslēgt Dzīvotņu direktīvas V pielikuma sugu balto zaķi (Lepus timidus) no medījamo sugu saraksta.
Pamatojums:
Baltais zaķis (Lepus timidus) ir Dzīvotņu direktīvas (92/43/EEC) V pielikuma suga -“kopienā nozīmīgas dzīvnieku un augu sugas, kuru īpatņu ieguvei savvaļā un izmantošanai var piemērot apsaimniekošanas pasākumus". Indivīdus drīkst iegūt, bet valstij jānodrošina labvēlīgs populācijas stāvoklis, sugas monitorings un jāaizliedz direktīvas VI pielikumā uzskatītie medību paņēmieni. Latvijā baltā zaķa populācija ir piedzīvojusi strauju kritumu, kas ticis pieļauts ilgstoši, tāpēc, ņemot vērā sugas aizsardzības statusu un slikto populācijas stāvokli, suga ir svītrojama no medījamo sugu saraksta.
Tiek lēsts, ka pašlaik Latvijā ir aptuveni 20 000 pelēko zaķu un no 10 000 līdz 15 000 balto zaķu. Pēdējā pusgadsimta laikā zaķu skaits ir ievērojami samazinājies. Piemēram, 1950. gadā bija aprēķināts, ka Latvijas mežos mīt vismaz 65 000 pelēko zaķu.
 Pēdējo gadu laikā zaķu populācija ir samazinājusies. Varbūt nedaudz vairāk ir pelēkie zaķi, kuri sastopami vairāk tīrumos, bet baltie zaķi, kuri mitinās meža masīvos, ir diezgan maz,” Cēsu laikrakstam „Druva” teica mežzinis un mednieks Modris Veitners.

-

Svītrot platknābi (Anas clypeata), baltvēderi (Anas penelope) un garkakli (Anas acuta) no medījamo sugu saraksta
Pamatojumu skat.iepriekš

 

-

Svītrot zeltaino šakāli (Canis aureus) no Medību noteikumu 3.2.15. apakšpunkta
Pamatojums:
Zeltainais šakālis (Canis aureus) ir ES Sugu un biotopu direktīvas Nr.92/43/EEK V pielikuma suga ar ierobežojumiem šo dzīvnieku izmantošanā (11., 14. un 15.pants), kas paredz dzīvnieku ieguvi tikai pie nosacījuma, ja valstī tiek nodrošināts sugas labvēlīgs aizsardzības statuss. 
Tā kā zeltainais šakālis Latvijā (u.c. Baltijas valstīs) ienāk dabīgā ceļā paplašinot savas izplatības areālu (tā nav invazīva suga (!),
Zinātnieksie dati apliecina, ka sugu nevar vērtēt kā invazīvu.
[A recent genetic study helped to determine that golden jackals do not meet the established three criteria, which categorize a species as an invasive..
Golden jackal, a natural disperser or an invasive alien species in Slovakia? A summary within European context]
(https://sciendo.com/pdf/10.2478/foecol-2020-0011)

"Golden jackal should not be treated as an alien species in Europe"
(https://www.constantinealexander.net/2016/01/golden-jackal-should-not-be-treated-as-an-alien-species-in-europe.html)

Šīs sugas īpatņu ieguvei saskaņā ar Direktīvas 14.pantu ir nepieciešama priekšizpēte un sugas aizsardzības/apsaimniekošanas plāns. Līdz minēto prasību izpildei un sugas labvēlīga aizsardzības statusa pierādīšanai ar zinātniski pamatotiem datiem, zeltainais šakālis no Medību noteikumiem (3.2.15. apakšpunkta) ir svītrojams.

 

-

Dzinējmedības kā medību veids tādā formā, kā tas tiek praktizēts Latvijā, ir nepieņemams.
Attiecībā uz dzinējmedībām kā traucējumu Direktīvas lielo plēsēju sugām, tajā skaitā brūno lāci (Ursus arctos), skat lielo plēsēju sugu aizsardzības plānus: LVMI Silava;
Medības nav instruments un efektīvākais risinājums postījumu novēršanai - “Large Carnivore Management Plans of Protection: Best practices in EU Member States”, 2018
http://www.europarc.org/wp-content/uploads/2018/03/Large-Carnivores-management-plans-best-practice.pdf

Savvaļas dzīvnieki (nenomēdīti) ir visas sabiedrības dabas resurss un vērtība.. Šāds ārkārtīgi nežēlīgs, atšķirīgs no citu ES valstu dzinējmedību prakses savvaļas sugu, tajā skaitā direktīvas sugu, nogalināšanas veids, nav pieņemams 21.gadsimtā Eiropas Savienības dalībvalstī. Latvijā plaši piekoptā dzinējmedību prakse (neselektīvo medību princips), kā to apstiprina paši mednieki, pilnībā atšķiras no citu ES valstu, piem. mednieku daudz piesauktās Skandināvijas valstu, prakses.
(Šokējoša dzinējmedību epizode - uzskatāms piemērs podkāstā (Par medījuma piederību, neētiskām medībām un aizliegtajiem tematiem. "Šauj garām!" #109 epizode)
https://www.youtube.com/watch?v=3OkGizj1Occ
[LATMA valdes locekle stāsta, ka nepatīkami atrasties tornī, kad pusstundu-stundu spiesta klausīties kā laikas – “terminatori”, kas dzinējmendībās noķēruši sivēnu mastā to moka, kamēr piebeidz, bet pamest torni nedrīkstot…]

 

-

Dzīvotņu direktīvas (2021/C 496/01) sugas pelēkā vilka (Canis lupus)medības pieļaujamas vienīgi postījumu vietās. 
Projektā piedāvātais termiņš nav adekvāts. Skat. skaidrojumu 3.1.7.
Papildus pamatojums:
Skat..Pelēkais vilks (Canis lupus).
Eiropas Komisijas 9.12.2021 Paziņojums “Vadlīnijas par Kopienā nozīmīgu dzīvnieku sugu stingru aizsardzību saskaņā ar Dzīvotņu direktīvu”(2021/C 496/01)

Par kritiski vērtējamām medību radītajām ģenētiskajām un ekoloģiskajām sekām (Hindrikson et al. 2016)
Igaunijā veiktā pētījumā, analizējot ģenētiskos paraugus no Latvijā un Igaunijā nomedītiem vilkiem, konstatētas četras atšķirīgas ģenētiskās grupas abu valstu ietvaros (Hindrikson et al. 2013). Ticamākais iemesls šādu ģenētiski nodalītu grupu izveidei ir augsta medību intensitāte. Maz medītās vilku populācijās šāda populācijas strukturizācija parasti netiek novērota, jo stabila sociālā struktūra un netraucēta indivīdu pārvietošanās starp bariem nerada apstākļus ģenētiski nodalītu grupu izveidei. Zināms, ka medības ietekmē populāciju ģenētisko daudzveidību, gēnu apmaiņu un populāciju ģenētisko un telpisko struktūru, izjauc sociālo struktūru un palielina hibridizācijas riskus (..) (Sugas aizsardzības plāns, Silava 2017)

Attiecībā uz dzinējmedībām kā traucējumu Direktīvas lielo plēsēju sugām, tajā skaitā brūno lāci (Ursus arctos), skat lielo plēsēju sugu aizsardzības plānus: LVMI Silava;




 

-

Jau spēkā esošā likuma redakcijā atļautie mākslīgas gaismas avoti un nakts redzamības tēmēkļi ar elektronisku attēla palielinātāju vai attēla pārveidotāju ir aizliegti daudzās Eiropas valstīs. EP Direktīva 92/43/EEK „Par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību” tos aizliedz pielietot medījot īpaši aizsargājamās sugas, kuras Latvijā medī (piem. pelēkais vilks).
Latvija nav panākusi saskaņojumu EK par atkāpju piemērošanu attiecībā uz Direktīvas VI pielikuma aizliegto medību ieroču (neselektīvo medību riku) izmantošanu.
Lapsas un jenotsuņi, uz kuriem šie rīki ir atļauti, visbiežāk nav mednieka mērķa suga, bet, tā kā tie Latvijā ir medījami visa gada garumā, - tad tas dod iespēju legāli medību vietā lietot ieročus ar minēto aprīkojumu bez kāda ierobežojuma. Medību norises gaitā ieroča aprīkojuma pielietojums šāviena brīdī praktiski nav izkontrolējams. Tas nodrošina iespēju šāvienu raidīt arī uz rīkam neatļautiem dzīvniekiem. Mednieki to apzinās un izmanto. To apliecinājis Valsts policijas pārstāvis savā ziņojumā14.04.2021 Tautsaimniecības komisijas sēdē.
Vienlaikus no atļauto ieroču aprīkojuma klāsta izslēdzami mākslīgās gaismas avotus, izņemot meža cūku medībām, un nakts redzamības tēmēkļus ar elektronisko palielinājumu vai attēla pārveidošanu, kā to paredz Direktīvas 92/43/EEK VI. pielikums- (Aizliegtie gūšanas un nonāvēšanas paņēmieni un līdzekļi, kā arī transporta veidi).
 

-

Papildināt 66.punktu ar 66.3 apakšpunktu, nosakot Eiropas Kopienas nozīmes  sugas vilka ieguvei atļautos līdzekļus, saskaņā ar Direktīvas VI pielikumu
Pamatojums:
Apakšpunktos 66.1; 66.2 noteikts ar kādiem medību šaujamieročiem, kādiem kalibriem un kādu munīciju atļauts medīt mežacūku (kaitēklis, ĀCM izplatītājs), alni un staltbriedi, taču iztrūkst būtiskais - Dzīvotņu direktīvā iekļauto Eiropas Kopienā nozīmīgo aizsargājamo sugu (IV un V pielikums), kuras Latvijā tiek medītas, atļauto šaujamieroču, aprīkojuma un munīcijas veidu izmantošana, norādot uz Direktīvas VI pielikuma a) daļā uzskaitīto savvaļas dzīvnieku sugu īpatņu neselektīvo gūstīšanas vai nonāvēšanas līdzekļu un veidu aizliegumu uz konkrētām sugām. Īpaši svarīgi šajā 66.apakšpunktā iekļaut vilku, ņemto vērā būtisko faktoru, ka vilks Latvijā tiek medīts neselektīvi.

 

-

Par normatīvā iekļauto “Informatīvā atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām” atsauci uz tiesību normām, kas izriet no: Padomes 1992. gada 21. maija Direktīvas 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību
Pamatojums:
Skat. Eiropas Komisijas 09.19.2021 paziņojumu “Vadlīnijas par Kopienā nozīmīgu dzīvnieku sugu stingru aizsardzību saskaņā ar Dzīvotņu direktīvu”. Īpaši 3. Nodaļa. Direktīvas 16.pants.
(https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/PDF/?uri=CELEX:52021XC1209(02)&from=EN)

Latvija nav panākusi saskaņojumu EK par atkāpju piemērošanu attiecībā uz EP Direktīvas 92/43/EEK „Par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību” VI pielikumā uzskaitīto aizliegto nonāvēšanas paņēmienu un līdzekļu izmantošanu.

Direktīvas 15. pants nosaka:
Attiecībā uz V pielikuma a) daļā uzskaitīto savvaļas dzīvnieku sugu īpatņu gūstīšanu vai nonāvēšanu un gadījumos, kad saskaņā ar 16. pantu piemēro izņēmumus saistībā ar IV pielikuma a) daļā uzskaitīto sugu īpatņu ieguvi, gūstīšanu vai nogalināšanu, dalībvalstis aizliedz izmantot visus tos līdzekļus, kas var izraisīt šādu sugu populāciju vietēja rakstura izzušanu vai radīt tām nopietnu traucējumu, un jo īpaši:
a) VI pielikuma a) daļā uzskaitīto gūstīšanas un nonāvēšanas līdzekļu izmantošanu;
b) visu veidu gūstīšanu un nonāvēšanu, ko veic no VI pielikuma b) daļā minētajiem transporta līdzekļiem.

VI Pielikums
AIZLIEGTIE GŪSTĪŠANAS UN NONĀVĒŠANAS PAŅĒMIENI UN LĪDZEKĻI, KĀ ARĪ TRANSPORTA
VEIDI
a) Neselektīvie līdzekļi
ZĪDĪTĀJI
— Akli vai sakropļoti dzīvnieki, ko izmanto kā dzīvus mānekļus
— Magnetofoni
— Elektriskas un elektroniskas ierīces, ar kurām var nonāvēt vai apdullināt
— Mākslīgas gaismas avoti
— Spoguļi un citas žilbinošas ierīces
— Ierīces mērķa izgaismošanai
— Nakts redzamības tēmekļi ar elektronisku attēla palielinātāju vai attēla pārveidotāju
— Sprāgstvielas
— Tīkli, kas nav selektīvi pēc to uzbūves principa vai to izmantošanas apstākļos
— Slazdi, kas nav selektīvi pēc to uzbūves principa vai to izmantošanas apstākļos
— Stopi vai arbaleti
— Indes un saindēta vai anestezējoša ēsma
— Izsvēpēšana ar gāzi vai dūmiem
— Pusautomātiskie vai automātiskie ieroči, kuru aptverē ievietojamas vairāk kā divas munīcijas vienības

Jau spēkā esošā Medību likuma redakcijā atļautie mākslīgas gaismas avoti un nakts redzamības tēmēkļi ar elektronisku attēla palielinātāju vai attēla pārveidotāju ir aizliegti daudzās Eiropas valstīs. EP Direktīva 92/43/EEK tos aizliedz pielietot medījot īpaši aizsargājamās sugas, kuras Latvijā medī (piem. pelēkais vilks, baltais zaķis, u.c.).
 

-