Atzinums

Vēršam uzmanību tam, ka piedāvātajā redakcijā nav ņemts vērā, ka ēkas ūdensvada ievadā pirms ārējas sienas vai uzreiz aiz tas bieži vien nav, bet kanalizācijas izvada gadījumā arī nemēdz būt noslēgierīce vai ievada sadalne, līdz ar ko, piedāvātajā definīcijā joprojām nav saprotams, kur atradīsies pievada otrais robežpunkts, kuram faktiski ir jābūt pie ēkas / būves ārējas sienas.

Pašlaik komunikācijā regulāri rodas pārpratumi un neskaidrības par to, kurā punktā sākas ūdensvada vai kanalizācijas pievads, un kurā punktā beidzās, un attiecīgi par atbildības robežām.
SIA “Rīgas ūdens” piedāvāta redakcija problēmu atrisinātu.

 

2.17. inženiertīklu pievads – ārējā energoapgāde, elektronisko sakaru, ūdens un citu resursu apgādes vai novades sistēma, kas sastāv no pazemes vai virszemes cauruļvadu, kabeļu, vadu un tā tehnisko ietaišu kopuma, no vietējās nozīmes vai maģistrālā ārējā inženiertīkla, ūdens apgādes urbuma, notekūdeņu attīrīšanas būves, rezervuāra vai līdzīga objekta līdz būves ievada noslēgierīcei vai ievada sadalnei vai ēkas / būves ārējai sienai, tai skaitā starp divām vai vairākām būvēm vienas zemes vienības robežās;

Atbildot uz 12.09.2024. izziņā sniegto apstrādes informāciju, vēršam uzmanību, ka SIA “Rīgas ūdens” iebildums netika pamatots ar to, ka tehniskie noteikumi būtu nepieciešami visos gadījumos, lai saskaņotu kādas darbības inženiertīkla aizsargjoslā, bet uz to, ka, ja tehniskie noteikumi atbilstoši normatīvajām regulējumam tika pieprasīti un saņemti, tad to izpilde, izstrādājot būvprojektu ir obligāta, nevis brīvprātīga.
Atbilstoši pašlaik esošajām regulējumam sanāk, ka SIA “Rīgas ūdens” nevar pamatot būvprojekta saskaņojuma noraidījumu ar to, ka tehnisko noteikumu prasības nav ievērotas, no esošajā normatīva regulējumā to ievērošana nav noteikta kā obligāta.
 

27. Pirms būvprojekta izstrādāšanas būvniecības ierosinātājam ir tiesības saņemt institūciju tehniskos un īpašos noteikumus, ja attiecīgās jomas normatīvie akti nosaka šādu tehnisko noteikumu nepieciešamību. Gadījumos, kad plānotā būvniecība skar objektu vai inženierbūvi vai to aizsargjoslu, būvprojektu saskaņo ar attiecīgo objektu vai inženierbūves īpašnieku, nepieciešamības gadījumā saņemot tehniskos noteikumus. Tehnisko noteikumu ievērošana ir obligāta pie projektēšanas nosacījumu izpildes.
 

Vēršam uzmanību tam, ka, atšķirībā no pārējiem inženiertīklu turētājiem, SIA “Rīgas ūdens” izsniedz tehniskos noteikumus attiecībā uz divu veidu inženiertīkliem, līdz ar ko, arī darba laika patēriņš, apstrādājot vienu iesniegumu faktiski dubultojas.
 
Ūdensvada un kanalizācijas inženiertīkli Rīgas pilsētā ir vieni no vecākajiem Rīgas pilsētas inženiertīkliem (vecākie no tiem būvēti 19.gs. beigās), līdz ar to, tiem ir gara un komplicēta attīstības priekšvēsture.
Ūdensvads un kanalizācija parasti atrodas dziļāk par pārējiem inženiertīkliem, tāpēc SIA “Rīgas ūdens” tehnisko noteikumu sagatavošanas procesā daudz vairāk jāpievērš uzmanību situācijām un risinājumiem, kas var būtiski ietekmēt SIA “Rīgas ūdens” inženiertīklu funkcionalitāti un piekļuves iespējas tām nepieciešamo remontdarbu veikšanai vai avāriju novēršanai, kas attiecīgi prasa ievērojamu resursu izmantošanu.

Lai sagatavotu tehniskos noteikumus, bieži ir nepieciešama esošo arhīva datu precizēšana un salīdzināšana ar reāli dabā esošo situāciju, kā rezultātā ir nepieciešams ilgāks laiks, lai veiktu arhīva vēsturisko materiālu izpēti, objektu apsekošanu dabā, salīdzinot reālo situāciju ar arhīva materiāliem, jauniegūtās un precizētās informācijas aktualizāciju Sabiedrības datu sistēmā. Iepriekš minētās aktivitātes ir laikietilpīgas un daudzkārt ir nepieciešams papildus laiks (ilgāks par Ministru kabineta 2014. gada 19. augusta noteikumu Nr. 500 "Vispārīgie būvnoteikumi" 17. punktā (turpmāk – VBN) noteiktajām 20 dienām), lai iegūto informāciju pilnvērtīgi izvērtētu un sagatavotu atbilstošus tehniskos noteikumus.

Vēršam uzmanību, ka pietiekamas kvalitātes nodrošināšanai arī citās valstīs termiņi ir samērīgi, piemēram, Lielbritānijā saīsināto (fast answers) tehnisko noteikumu izsniegšanai paredzēts termiņš – trīs nedēļas: https://www.thameswater.co.uk/developers/larger-scale-developments/planning-your-development/water-and-wastewater-capacity.

VBN grozījumos iekļauto tehnisko noteikumu izsniegšanas termiņu samazināšana nozīmēs to, ka attiecīgo prasību izpildei būs nepieciešams piesaistīt papildus cilvēkresursus t.sk. ūdenssaimniecības jomas speciālistus, kuru trūkumu jau šobrīd būtiski izjūtam tautsaimniecībā, kas attiecīgi rezultēsies ar izmaksu pieaugumu papildus resursu nodrošināšanai un neizbēgami ietekmēs ūdenssaimniecības pakalpojumu tarifu.

Papildus vēršam uzmanību tam, ka pašlaik esošais vidējais darba dienu patēriņš tehnisko noteikumu izsniegšanai neatspoguļo to iesniegumu apjomu, kuru nav iespējams izsniegt VBN grozījumos paredzētajos termiņos, jo, piemēram, ja atbilžu 80% tiek sniegti vidēji 5-10 darba dienu laikā, bet 20% 20-28 dienu laikā - sarežģītas vēsturiskas situācijas dēļ vai komplicēto tehnisko risinājumu dēļ.
Tieši šie tehnisko noteikumu  20% arī rādīs būvniecības kvalitātes pazemināšanas riskus, ūdenssaimniecības pakalpojumu tarifu pieauguma riskus, kas nav LR sabiedrības interesēs.
Minētais nav attiecināms tikai uz SIA “Rīgas ūdens” investīciju projektiem, bet arī uz visiem.
 

27.2 Inženierbūvju īpašnieki vai tiesiskie valdītāji tehniskos noteikumus būvniecības ieceres īstenošanai izdod bez maksas 20 dienu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas.
 

Atbildot uz 12.09.2024. izziņā sniegto apstrādes informāciju, informējam, ka SIA “Rīgas ūdens”:
  - izvērtējot būvprojektu, neveic būvprojekta ekspertīzi, bet pārbauda tehnisko noteikumu prasību ievērošanu, ka arī to, vai paredzētie tehniskie risinājumi neradīs šķēršļus sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu kvalitatīvajā nodrošināšana;
 - neveic būvprojektu noformēšanas kvalitātes pārbaudi un/vai LVS 1054:2020 ievērošanu;
 - ir informēts par 12.09.2024. izziņā sniegtajā apstrādes informācijā aprakstīto par to, ka:
       - ūdensapgāde un notekūdeņu novadīšana pēc savas būtības nav jaunas nozares;
       - projektēšanas pakalpojumus sniedz būvspeciālisti;
       - bez būvnormatīviem nozarē ir arī Latvijas valsts standarti;
       - attiecībā uz savu ārējo inženiertīklu ierīkošanu SIA “Rīgas Ūdens” nav tehnisko noteikumu izdevējs, bet gan būvniecības ierosinātājs un pats var lemt par sev nepieciešamo laiku, lai saskaņotu no savas puses būvniecības ieceri;
       - u.c.;
tomēr tas neatceļ iepriekš minētus pamatojumus SIA “Rīgas ūdens” iebildumiem, jo tie nav attiecināmi tikai uz SIA “Rīgas ūdens” investīciju būvprojektiem, bet arī uz visiem pārējiem.

Atkārtoti vēršam uzmanību tam, ka, atšķirībā no pārējiem inženiertīklu turētājiem, SIA “Rīgas ūdens” izvērtē būvprojektus attiecībā uz divu veidu inženiertīkliem, līdz ar ko, arī darba laika patēriņš, apstrādājot vienu iesniegumu faktiski dubultojas.
 
Ūdensvada un kanalizācijas inženiertīkli Rīgas pilsētā ir vieni no vecākajiem Rīgas pilsētas inženiertīkliem (vecākie no tiem būvēti 19.gs. beigās), līdz ar to, tiem ir gara un komplicēta attīstības priekšvēsture.
Ūdensvads un kanalizācija parasti atrodas dziļāk par pārējiem inženiertīkliem, tāpēc SIA “Rīgas ūdens” būvprojektu saskaņošanas procesā daudz vairāk jāpievērš uzmanību situācijām un risinājumiem, kas var būtiski ietekmēt SIA “Rīgas ūdens” inženiertīklu funkcionalitāti un piekļuves iespējas tām nepieciešamo remontdarbu veikšanai vai avāriju novēršanai, kas attiecīgi prasa ievērojamu resursu izmantošanu.

Būvprojektu saskaņošanas process prasa ievērojamus resursus, jo ūdenssaimniecības jomā būvprojektu izstrāde un atbilstošie būvnormatīvi nav pietiekoši standartizēti, bet nepieciešamie Latvijas valsts standarti nav izstrādāti, līdz ar ko būvprojektu izstrāde notiek pēc katra atsevišķa būvspeciālista ieskatiem, līdz ar to saskaņošanas process vairākos gadījumos var pārsniegt sagatavotajos VBN grozījumos 27.3 punktā noteiktās 15 darba dienas.

Vēršam uzmanību, ka pietiekamas kvalitātes nodrošināšanai arī citās valstīs termiņi ir samērīgi, piemēram, Lielbritānijā būvprojektu izvērtēšanas termiņš nav ierobežots: https://www.thameswater.co.uk/help/home-improvements/how-to-install-a-new-water-connection/how-to-install-a-new-water-connection.

VBN grozījumos iekļauto būvprojektu saskaņošanas termiņu samazināšana nozīmēs to, ka attiecīgo prasību izpildei būs nepieciešams piesaistīt papildus cilvēkresursus t.sk. ūdenssaimniecības jomas speciālistus, kuru trūkumu jau šobrīd būtiski izjūtam tautsaimniecībā, kas attiecīgi rezultēsies ar izmaksu pieaugumu papildus resursu nodrošināšanai un neizbēgami ietekmēs ūdenssaimniecības pakalpojumu tarifu.

Papildus vēršam uzmanību tam, ka pašlaik esošais vidējais darba dienu patēriņš būvprojektu izvērtēšanai neatspoguļo to iesniegumu apjomu, kuru nav iespējams izsniegt VBN grozījumos paredzētajos termiņos, jo, piemēram, ja atbilžu 80% tiek sniegti vidēji 5-10 darba dienu laikā, bet 20% 20-28 dienu laikā - sarežģītas vēsturiskas situācijas dēļ vai komplicēto tehnisko risinājumu dēļ.
Tieši šie būvprojektu saskaņojumu 20% arī rādīs būvniecības kvalitātes pazemināšanas riskus, ūdenssaimniecības pakalpojumu tarifu pieauguma riskus, kas nav LR sabiedrības interesēs.
 

27.³ Inženierbūves īpašnieki vai tiesiskie valdītāji būvprojektu saskaņo vai sniedz atteikumu to saskaņot saprātīgā termiņā, bet ne ilgāk kā 30 dienu laikā pēc būvprojekta saņemšanas.

Par cik sistēma neļauj iesniegt iebildumus par tiem punktiem, kurus paredzēts svītrot, iebildums tiek iekļauts pie iepriekšēja punkta.
Par:
Svītrot
28. Būvprojekta izstrādātājs izstrādā būvprojektu atbilstoši normatīvajiem aktiem, līgumam par būvprojekta izstrādi un labai profesionālajai praksei tādā apjomā, lai būtu iespējams:

Iebildums:
Atbildot uz 12.09.2024. izziņā sniegto apstrādes informāciju, vēršam uzmanību, ka SIA “Rīgas ūdens” iebildums netika pamatots ar to, ka esošo redakciju ir jāatstāj, jo citos normatīvajos aktos par to nekas nav minēts, bet gan ar to, ka ir būtiski norādīt, ka būvprojektu ir jāizstrādā atbilstoši labai profesionālai praksei. Līdz šim šī redakcija kalpoja par pamatojumu būvprojekta saskaņojumu noraidījumu gadījumos, ja secinājām, ka būvprojekta kvalitāte ir tik zemā, ka ir piemēroti nepārdomāti tehniskie risinājumi, kas pēc būvprojekta realizācijas kaitēs SIA “Rīgas ūdens”, kā sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzējam (un bieži vien arī klientam).
Tas attiecās uz risinājumiem, kas nav reglamentēti ne ar esošie Latvijas būvnormatīviem, ne ar esošiem Latvijas standartiem, tomēr pietiekami kompetentiem būvspeciālistam ir zināmi no mācību grāmatām un specializētām rokasgrāmatām. Diemžēl ir pietiekami liela būvspeciālistu daļa, kurai attiecīgas zināšanas pietrūkst, ko SIA “Rīgas ūdens” līdz šim risināja, noraidot attiecīgus būvprojektus, atsaucoties uz 28. punktu.
Svītrojot šo VBN prasību,  SIA “Rīgas ūdens” vairs nevarēs pamatot būvprojekta saskaņojuma noraidīšanu, jo nebūs uz ka atsaukties iepriekš minētos gadījumos.
 

28. Būvprojekta izstrādātājs izstrādā būvprojektu atbilstoši normatīvajiem aktiem, līgumam par būvprojekta izstrādi un labai profesionālajai praksei tādā apjomā un detalizācijas pakāpē, lai būve pēc nodošanas ekspluatācija spētu pilnvērtīgi un racionāli funkcionēt.

Par cik sistēma neļauj pievienot iebildumus pie tiem punktiem, kurus paredzams svītrot, iebildums tiek iekļauts pie nākama 103. punkta.

Par:
Svītrot
102. Autoruzraudzības mērķis ir nepieļaut būvniecības dalībnieku patvaļīgas atkāpes no akceptētās ieceres un izstrādātā būvprojekta, kā arī normatīvo aktu un standartu pārkāpumus būvdarbu gaitā.

Iebildums:
Atbildot uz 12.09.2024. izziņā sniegto apstrādes informāciju, vēršam uzmanību tam, ka SIA “Rīgas ūdens” iebildums netika pamatots ar to, ka esoša mērķa skaidrojums nodrošināja to, ka būvniecības ierosinātājs bija tiesīgs vienoties par darba rasējumu izstrādi un autoruzraudzību.
Atkārtoti vēršam uzmanību tam, ka 102.punkta svītrošana likvidēs skaidrību par autoruzraudzības mērķi un novājinās iepriekš veikto autoruzrauga kontroli, kas nodrošināja papildus būvdarbu kvalitātes kontroli, līdz ar ko, rezultātā, būvdarbu kvalitāte ievērojami kritīs.
Autoruzraudzības mērķa definēšana ir ne mazāk svarīga, kā būvuzraudzības mērķa definēšana (117.p.).

Nesvītrot
102. Autoruzraudzības mērķis ir nepieļaut būvniecības dalībnieku patvaļīgas atkāpes no akceptētās ieceres un izstrādātā būvprojekta, kā arī normatīvo aktu un standartu pārkāpumus būvdarbu gaitā.