Atzinums

Vēršam uzmanību, ka Regulators elektronisko sakaru nozarē regulē elektronisko sakaru komersantu sniegtos balss sakaru, īsziņu, interneta piekļuves, datu pārraides, radio un televīzijas programmu izplatīšanas pakalpojumus, kā arī starpsavienojuma nodrošināšanu un piekļuvi tīkliem un infrastruktūrai[1]. Savukārt satura pakalpojumu sniegšanas un satura, kuru pārraida vai saņem elektronisko sakaru tīklos, regulēšana nav Regulatora kompetencē. Regulatoram šobrīd nav noteiktas funkcijas, kas būtu saistītas ar Datu aktā noteiktajām prasībām par datu apstrādi, datu apstrādes pakalpojumiem vai prasībām datu apstrādes pakalpojumu sniedzējiem. Līdz ar to Regulatoram nav speciālistu un resursu, kas varētu nodrošināt šāda veida funkciju īstenošanu.
Turklāt jāņem vērā, ka Regulatora darbību finansē no ieņēmumiem, kas gūti, iekasējot valsts nodevu par sabiedrisko pakalpojumu regulēšanu, un šo nodevu maksā visi regulējamo nozaru sabiedrisko pakalpojumu sniedzēji[2]. Saskaņā ar Direktīvas par Eiropas elektronisko sakaru kodeksa izveidi[3] prasībām administratīvās nodevas, ko uzliek uzņēmumiem, kuri nodrošina elektronisko sakaru tīklus vai pakalpojumus saskaņā ar vispārējo atļauju vai kuriem ir piešķirtas lietošanas tiesības kopsummā sedz tikai administratīvās izmaksas, kas radušās:
1) vispārēju atļauju izsniegšanas sistēmas, lietošanas tiesību un īpašu pienākumu pārvaldē, kontrolē un ieviešanā, kas var iekļaut izmaksas starptautiskai sadarbībai, saskaņošanai un standartizēšanai,
2) tirgus analīzei,
3) izpildes pārraudzībai un citādai tirgus kontrolei,
4) kā arī reglamentējošo darbu, kas saistīts ar sekundāro tiesību aktu un administratīvo lēmumu, kā lēmumu par piekļuvi un starpsavienojumu sagatavošanu un ieviešanu.
Papildus Regulatora darbību finansē arī, iekasējot maksājumus par Regulatora sniegtajiem pakalpojumiem, kuri noteikti citos normatīvajos aktos, piemēram, Ātrdarbīga elektronisko sakaru tīkla likumā par domstarpību izskatīšanu.
Ņemot vērā, ka Datu akta 29., 30., 35. un 37.pantā ietvertie pienākumi neattiecas uz elektronisko sakaru nozares regulējumu, tie nevar tikt finansēti no sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju maksātās valsts nodevas par sabiedrisko pakalpojumu regulēšanu.
Ievērojot Regulatora statusu[4], Regulatoram noteiktos pienākumus un Regulatora darbības finansēšanas modeli[5], nesaskatām iespēju apvienot esošo Regulatora statusu un tā darbības finansējuma modeli ar citām finansējuma iespējām.
Ņemot vērā minēto, iebilstam par Regulatora noteikšanu kā kompetento iestādi Datu akta 29., 30., 35. un 37.panta prasību īstenošanā un lūdzam attiecīgi precizēt informatīvo ziņojumu.

[1] Ministru kabineta 2009.gada 27.oktobra noteikumu Nr.1227 “Noteikumi par regulējamiem sabiedrisko pakalpojumu veidiem” 6.punkts.
[2] Likuma “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem” 29.panta pirmā daļa.
[3] Eiropas Parlamenta un Padomes 2018.gada 11.decembra Direktīvas (ES) 2018/1972 par Eiropas Elektronisko sakaru kodeksa izveidi 16.pants.
[4] Likuma “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem” 7.panta otrā daļa.
[5] Likuma “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem” 29.panta pirmā daļa.

-